Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija (VARAM) pÄ“c bijušÄ Latvijas Vides, Ä£eoloÄ£ijas un meteoroloÄ£ijas centra (LVÄ¢MC) vadÄ«tāja Andra Leitasa vÄ“stules saņemšanas nolÄ“musi veikt pārbaudi, lai pārliecinātos, vai par ES finansÄ“jumu iegādātie pamatlÄ«dzekļi netiek izmantoti komercpakalpojumu sniegšanai. Ja šÄds pārkāpums atklātos, bÅ«tu ne tikai jāatmaksā Eiropas piešÄ·irtie lÄ«dzekļi, bet arÄ« draudÄ“tu soda sankcijas.

Pietiek jau ziņoja, ka Leitass vÄ“stulÄ“ VARAM valsts sekretāres vietniecei Aldai Ozolai ziņoja gan par LVÄ¢MC neizdarÄ«bu, gada laikā nespÄ“jot sagatavot dokumentus tiesai, gan par iespÄ“jamu nelikumÄ«gu rÄ«cÄ«bu, par ES struktÅ«rfondu lÄ«dzekļiem iegādātās iekārtas izmantojot komercpakalpojumu sniegšanai, kā arÄ« iespÄ“jamo krāpšanos Å«dens monitoringa iekārtu iegādÄ“. 

Pats LVÄ¢MC kategoriski atsakās pÄ“c bÅ«tÄ«bas atbildÄ“t uz šiem pārmetumiem un sniegt skaidrojumu, vien uzsver, ka LVÄ¢MC nav veikušas un neveic nekādas darbÄ«bas, kas bÅ«tu pretrunā ar noteikumiem par iekārtu izmantošanu, tāpat nav bijusi un nav arÄ« nekāda cita "krāpnieciska" rÄ«cÄ«ba.

Savukārt ministrija nolÄ“musi tomÄ“r pārbaudÄ«t patieso situāciju. Kā Pietiek informÄ“ja VARAM sabiedrisko attiecÄ«bu speciāliste KristÄ«ne Kļavniece, ministrijas IekšÄ“jā audita departaments jau šomÄ“nes uzsāks pārbaudi, kuras mÄ“rÄ·is citu starpā bÅ«s pārliecināties par to, vai par ES finansÄ“jumu iegādātie pamatlÄ«dzekļi netiek izmantoti komercpakalpojumu sniegšanai.

Kā jau informÄ“ts, Leitass paudis gatavÄ«bu ziņot par šo nelikumÄ«bu ES uzraugošajām iestādÄ“m. „JÅ«su atbildÄ«bas sfÄ“rā esošÄ LVÄ¢MC bez jebkādiem šÄ·Ä“ršÄ¼iem komercdarbÄ«bā izmanto rÄ«kus, kas iegÅ«ti par ES struktÅ«rfondu lÄ«dzekļiem pretÄ“ji ministrijas deklarÄ“tajai atbalsta intensitātei. Pats nozÄ«mÄ«gākais lÄ«gums ar LGS [Latvijas gaisa satiksmi] pilnÄ«bā tiek realizÄ“ts uz SmartMet bāzes. Pietiek salÄ«dzināt iepirkuma tehniskās specifikācijas ar noslÄ“gtā lÄ«guma pielikumiem, lai tas bÅ«tu skaidrs ikvienam (varbÅ«t ne Jums).

Man nebÅ«s problÄ“mu to noformulÄ“t skaidri saprotamā valodā tiem, kas uzrauga struktÅ«rfondu izlietojumu (augstākā pakāpÄ“ nekā CFLA). Uz šÄ«s pašas programmatÅ«ras bāzes tiek realizÄ“ta virkne citu maksas pakalpojumu, taču to izvÄ“rstam apskatam netÄ“rÄ“šu laiku, kaut arÄ« manā rÄ«cÄ«bā ir pilns saraksts,” vÄ“stulÄ“ pauž Leitass.

Tāpat bijušais LVÄ¢MC vadÄ«tājs norāda, ka 14. janvārÄ« LVÄ¢MC ar VARAM parakstÄ«jis lÄ«gumu par kādu interesantu projektu. „Zem nosaukuma „Virszemes Å«deņu monitorings…” faktiski tiks veikta visparastāko standarta meteoroloÄ£isko novÄ“rojumu staciju iegāde, kam ar Å«deņu monitoringu nav nekāda sakara. Šo muļķību JÅ«su uzraugāmā institÅ«cija visā pilnÄ«bā ir pati atklājusi savā mājas lapā. TeorÄ“tiski pastāv cÄ“loņsakarÄ«ba starp nokrišÅ†iem un hidroloÄ£iju. To varbÅ«t Latvijas apstākļiem modeļu veidā varÄ“tu izstrādāt kāds pasaulÄ“ vadošs institÅ«ts. Taču ne jau LVÄ¢MC. Taču vislielākais blefs ir iekļauts, norādot, ka tiks iegādāti, piemÄ“ram, mākoņu augstuma mÄ“rÄ«tāji, kas ir paši dārgākie no visiem LVÄ¢MC mājas lapā uzskaitÄ«tajiem sensoriem. Šo sensoru sniegto informāciju reāli varÄ“tu pieprasÄ«t aviācija. Tātad atkal komercdarbÄ«bai, kas nav atbilstoša lÄ«dzekļu piešÄ·iršanas mÄ“rÄ·iem,” raksta Leitass, piebilstot, ka lÄ«dzÄ«gs cÄ“loņsakarÄ«bu trÅ«kums ir arÄ« attiecÄ«bā uz citiem sensoriem, piemÄ“ram, vÄ“ja ātruma, virziena, atmosfÄ“ras spiediena, saules radiācijas un daudzu citu ietekmei uz Å«deņu monitoringa novÄ“rtÄ“jumu.

„Dažus no tiem vÄ“l kaut kā varÄ“tu pamatot ar nepieciešamÄ«bu izstrādāt laika prognozi, taču kāds, piemÄ“ram, ir sakars redzamÄ«bai ar virszemes Å«deņiem? Taču arÄ« šos sensorus paredzÄ“ts iegādāties un tie ir tikpat dārgi kā mākoņu augstuma mÄ“rÄ«tāji,” neizpratnÄ“ ir bijušais LVÄ¢MC vadÄ«tājs.

Šajā projektā ministrija nekādus pārkāpumus un krāpšanos nav saskatÄ«jusi. „Projekta mÄ“rÄ·is ir uzlabot vides stāvokļa monitoringu, lai iegÅ«tu pilnvÄ“rtÄ«gu informāciju par faktiskajiem vides apstākļiem (meteoroloÄ£isko faktisko situāciju). IegÅ«tie dati tiek izmantoti kā ievaddati modelÄ“šanai - laika apstākļu prognozes sagatavošanai, kura savukārt tiek izmantota kā ievadinformācija hidroloÄ£iskās (jeb virszemes Å«deņu kvantitātes) prognozes sagatavošanai. Pamatojoties uz prognozÄ“m, var tikt definÄ“ti iespÄ“jamie draudi videi, cilvÄ“ku veselÄ«bai un dzÄ«vÄ«bai teritorijās starp dabā esošajām virszemes Å«dens kvalitātes un hidroloÄ£iskajām stacijām. AttiecÄ«gi ieviest kontroles un uzraudzÄ«bas pasākumus, ka arÄ« organizÄ“t preventÄ«vas aktivitātes un glābšanas pasākumus sadarbÄ«bā ar valsts glābšanas dienestiem,” iekārtu iegādes nepieciešamÄ«bu pamato VARAM.

PÄ“c VARAM skaidrojuma, projekta ietvaros vÄ“stulÄ“ minÄ“tie sensori tikšot uzstādÄ«ti ar nolÅ«ku izstrādāt maksimāli kvalitatÄ«vu laika apstākļu prognozi un laikus identificÄ“t potenciāli bÄ«stamos apstākļus. ArÄ« mākoņu augstums un redzamÄ«ba ir svarÄ«gi rādÄ«tāji bÄ«stamo laika apstākļu monitorÄ“šanā. „JāatzÄ«mÄ“, ka monitoringa dati, kas iegÅ«ti ar aparatÅ«ru, kas iegādāta par ES fondu lÄ«dzekļiem, ir pieejami publiskā vidÄ“ bez maksas,” uzsver ministrija.

Novērtē šo rakstu:

0
0