VARAM pÄrbaudÄ«s, vai MeteoroloÄ£ijas centrs par ES naudu iegÄdÄto tehniku neizmanto komercpakalpojumiem
PIETIEK · 11.05.2015. · Komentāri (12)Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrija (VARAM) pÄ“c bijušÄ Latvijas Vides, Ä£eoloÄ£ijas un meteoroloÄ£ijas centra (LVÄ¢MC) vadÄ«tÄja Andra Leitasa vÄ“stules saņemšanas nolÄ“musi veikt pÄrbaudi, lai pÄrliecinÄtos, vai par ES finansÄ“jumu iegÄdÄtie pamatlÄ«dzekļi netiek izmantoti komercpakalpojumu sniegšanai. Ja šÄds pÄrkÄpums atklÄtos, bÅ«tu ne tikai jÄatmaksÄ Eiropas piešÄ·irtie lÄ«dzekļi, bet arÄ« draudÄ“tu soda sankcijas.
Pietiek jau ziņoja, ka Leitass vÄ“stulÄ“ VARAM valsts sekretÄres vietniecei Aldai Ozolai ziņoja gan par LVÄ¢MC neizdarÄ«bu, gada laikÄ nespÄ“jot sagatavot dokumentus tiesai, gan par iespÄ“jamu nelikumÄ«gu rÄ«cÄ«bu, par ES struktÅ«rfondu lÄ«dzekļiem iegÄdÄtÄs iekÄrtas izmantojot komercpakalpojumu sniegšanai, kÄ arÄ« iespÄ“jamo krÄpšanos Å«dens monitoringa iekÄrtu iegÄdÄ“.
Pats LVÄ¢MC kategoriski atsakÄs pÄ“c bÅ«tÄ«bas atbildÄ“t uz šiem pÄrmetumiem un sniegt skaidrojumu, vien uzsver, ka LVÄ¢MC nav veikušas un neveic nekÄdas darbÄ«bas, kas bÅ«tu pretrunÄ ar noteikumiem par iekÄrtu izmantošanu, tÄpat nav bijusi un nav arÄ« nekÄda cita "krÄpnieciska" rÄ«cÄ«ba.
SavukÄrt ministrija nolÄ“musi tomÄ“r pÄrbaudÄ«t patieso situÄciju. KÄ Pietiek informÄ“ja VARAM sabiedrisko attiecÄ«bu speciÄliste KristÄ«ne Kļavniece, ministrijas IekšÄ“jÄ audita departaments jau šomÄ“nes uzsÄks pÄrbaudi, kuras mÄ“rÄ·is citu starpÄ bÅ«s pÄrliecinÄties par to, vai par ES finansÄ“jumu iegÄdÄtie pamatlÄ«dzekļi netiek izmantoti komercpakalpojumu sniegšanai.
KÄ jau informÄ“ts, Leitass paudis gatavÄ«bu ziņot par šo nelikumÄ«bu ES uzraugošajÄm iestÄdÄ“m. „JÅ«su atbildÄ«bas sfÄ“rÄ esošÄ LVÄ¢MC bez jebkÄdiem šÄ·Ä“ršÄ¼iem komercdarbÄ«bÄ izmanto rÄ«kus, kas iegÅ«ti par ES struktÅ«rfondu lÄ«dzekļiem pretÄ“ji ministrijas deklarÄ“tajai atbalsta intensitÄtei. Pats nozÄ«mÄ«gÄkais lÄ«gums ar LGS [Latvijas gaisa satiksmi] pilnÄ«bÄ tiek realizÄ“ts uz SmartMet bÄzes. Pietiek salÄ«dzinÄt iepirkuma tehniskÄs specifikÄcijas ar noslÄ“gtÄ lÄ«guma pielikumiem, lai tas bÅ«tu skaidrs ikvienam (varbÅ«t ne Jums).
Man nebÅ«s problÄ“mu to noformulÄ“t skaidri saprotamÄ valodÄ tiem, kas uzrauga struktÅ«rfondu izlietojumu (augstÄkÄ pakÄpÄ“ nekÄ CFLA). Uz šÄ«s pašas programmatÅ«ras bÄzes tiek realizÄ“ta virkne citu maksas pakalpojumu, taÄu to izvÄ“rstam apskatam netÄ“rÄ“šu laiku, kaut arÄ« manÄ rÄ«cÄ«bÄ ir pilns saraksts,” vÄ“stulÄ“ pauž Leitass.
TÄpat bijušais LVÄ¢MC vadÄ«tÄjs norÄda, ka 14. janvÄrÄ« LVÄ¢MC ar VARAM parakstÄ«jis lÄ«gumu par kÄdu interesantu projektu. „Zem nosaukuma „Virszemes Å«deņu monitorings…” faktiski tiks veikta visparastÄko standarta meteoroloÄ£isko novÄ“rojumu staciju iegÄde, kam ar Å«deņu monitoringu nav nekÄda sakara. Šo muļķību JÅ«su uzraugÄmÄ institÅ«cija visÄ pilnÄ«bÄ ir pati atklÄjusi savÄ mÄjas lapÄ. TeorÄ“tiski pastÄv cÄ“loņsakarÄ«ba starp nokrišÅ†iem un hidroloÄ£iju. To varbÅ«t Latvijas apstÄkļiem modeļu veidÄ varÄ“tu izstrÄdÄt kÄds pasaulÄ“ vadošs institÅ«ts. TaÄu ne jau LVÄ¢MC. TaÄu vislielÄkais blefs ir iekļauts, norÄdot, ka tiks iegÄdÄti, piemÄ“ram, mÄkoņu augstuma mÄ“rÄ«tÄji, kas ir paši dÄrgÄkie no visiem LVÄ¢MC mÄjas lapÄ uzskaitÄ«tajiem sensoriem. Šo sensoru sniegto informÄciju reÄli varÄ“tu pieprasÄ«t aviÄcija. TÄtad atkal komercdarbÄ«bai, kas nav atbilstoša lÄ«dzekļu piešÄ·iršanas mÄ“rÄ·iem,” raksta Leitass, piebilstot, ka lÄ«dzÄ«gs cÄ“loņsakarÄ«bu trÅ«kums ir arÄ« attiecÄ«bÄ uz citiem sensoriem, piemÄ“ram, vÄ“ja Ätruma, virziena, atmosfÄ“ras spiediena, saules radiÄcijas un daudzu citu ietekmei uz Å«deņu monitoringa novÄ“rtÄ“jumu.
„Dažus no tiem vÄ“l kaut kÄ varÄ“tu pamatot ar nepieciešamÄ«bu izstrÄdÄt laika prognozi, taÄu kÄds, piemÄ“ram, ir sakars redzamÄ«bai ar virszemes Å«deņiem? TaÄu arÄ« šos sensorus paredzÄ“ts iegÄdÄties un tie ir tikpat dÄrgi kÄ mÄkoņu augstuma mÄ“rÄ«tÄji,” neizpratnÄ“ ir bijušais LVÄ¢MC vadÄ«tÄjs.
ŠajÄ projektÄ ministrija nekÄdus pÄrkÄpumus un krÄpšanos nav saskatÄ«jusi. „Projekta mÄ“rÄ·is ir uzlabot vides stÄvokļa monitoringu, lai iegÅ«tu pilnvÄ“rtÄ«gu informÄciju par faktiskajiem vides apstÄkļiem (meteoroloÄ£isko faktisko situÄciju). IegÅ«tie dati tiek izmantoti kÄ ievaddati modelÄ“šanai - laika apstÄkļu prognozes sagatavošanai, kura savukÄrt tiek izmantota kÄ ievadinformÄcija hidroloÄ£iskÄs (jeb virszemes Å«deņu kvantitÄtes) prognozes sagatavošanai. Pamatojoties uz prognozÄ“m, var tikt definÄ“ti iespÄ“jamie draudi videi, cilvÄ“ku veselÄ«bai un dzÄ«vÄ«bai teritorijÄs starp dabÄ esošajÄm virszemes Å«dens kvalitÄtes un hidroloÄ£iskajÄm stacijÄm. AttiecÄ«gi ieviest kontroles un uzraudzÄ«bas pasÄkumus, ka arÄ« organizÄ“t preventÄ«vas aktivitÄtes un glÄbšanas pasÄkumus sadarbÄ«bÄ ar valsts glÄbšanas dienestiem,” iekÄrtu iegÄdes nepieciešamÄ«bu pamato VARAM.
PÄ“c VARAM skaidrojuma, projekta ietvaros vÄ“stulÄ“ minÄ“tie sensori tikšot uzstÄdÄ«ti ar nolÅ«ku izstrÄdÄt maksimÄli kvalitatÄ«vu laika apstÄkļu prognozi un laikus identificÄ“t potenciÄli bÄ«stamos apstÄkļus. ArÄ« mÄkoņu augstums un redzamÄ«ba ir svarÄ«gi rÄdÄ«tÄji bÄ«stamo laika apstÄkļu monitorÄ“šanÄ. „JÄatzÄ«mÄ“, ka monitoringa dati, kas iegÅ«ti ar aparatÅ«ru, kas iegÄdÄta par ES fondu lÄ«dzekļiem, ir pieejami publiskÄ vidÄ“ bez maksas,” uzsver ministrija.