Iesaki rakstu:

VispārÄ“ju atzinÄ«bu iemantojušÄs filmas “Kolka Cool” veidotājiem savulaik talantÄ«gi un tālredzÄ«gi izdevās parādÄ«t Kolkas ciemu kā daudzu mÅ«su slikto rakstura Ä«pašÄ«bu mikromodeli. Tieši patlaban varam atkal redzÄ“t: šÄ« metafora ir daudz plašÄka — mÅ«su atturÄ«gie, lakoniskie kurzemnieki tagad saÄ·Ä«vÄ“jušies tā, kā to spÄ“j vien cilvÄ“ki, kurus var izvest no Austrumeiropas, bet nevar izvest Austrumeiropu no viņiem.

Pirms trim gadiem, kad ANO pārkvalificÄ“ja Baltijas valstis no piederÄ«bas pie Austrumeiropas uz daļu no Ziemeļeiropas un Skandināvijas, šÄ« pārmaiņa klasifikācijā atspoguļoja ne tik daudz mÅ«su Ä£eogrāfisko izvietojumu (neesam taču mainÄ«juši savu atrašanās vietu), bet gan to milzÄ«go pārmaiņu ceļu, kuru esam teju 30 gadu laikā nostaigājuši savās galvās.

No “Kolka Cool” kadros atveidotās nomales un no S'T'A repera Žaka diska “Kā taistÄ«t selfijus korumpÄ“tā Austrumeiropas pilsÄ“tā” esam nogājuši — metaforiski — visu ceļu lÄ«dz Vestarda Šimkus daiļradei pasaulÄ“ un lÄ«dz Latvijas introvertajiem rakstniekiem kā programmas “Ä·irsim” dažādos literatÅ«ras pasākumos visā Eiropā. (Savā ziņā simboliski, ka Latvijas literatÅ«ras pÄ“dÄ“jo gadu eksportprece — romāns “Jelgava ‘94” — savieno abas šÄ«s vides.)

SabiedrÄ«bas vairākumam evolucionÄ“jot ārā pašiem no savas vecās, noietās un savu laiku nodzÄ«votās psiholoÄ£ijas, jo Ä«paši skaidri parādās pretrunas starp iedzÄ«votāju vairākuma vÄ“lmi pilnveidoties tālāk un atpakaļrāpuļu tieksmi lÄ“kt atpakaļ bedrÄ“. Un pÄ“dÄ“jās nedēļās šÄ« sadursme Ä«paši spilgti parādās mums jau zināmajā sabiedrÄ«bas mikromodelÄ« — Kolkā.

Ja nu gadÄ«jumā kāds vÄ“l nepamanÄ«ja tādus virsrakstus kā “Dundagas novada pašvaldÄ«ba ārprāta steigā atlaiž Kolkas pagastveci: viņš atļāvies strādāt atvaļinājumā”, tad jāatzÄ«mÄ“ — notikumu gaita bijusi šÄda: 9. augustā jau pÄ“c darbalaika beigām Dundagas novada dome padzina no darba Kolkas pagasta pārvaldes pārvaldnieku Aldi Pinkenu, kurš Kolkas pagastā rÅ«pÄ“jas par lÄ«biešu kultÅ«ru un zvejniekciemiem, par tÅ«rismu, par atbalstu iedzÄ«votājiem, bibliotÄ“kas remontu un visu pārÄ“jo, ar ko nu pagasta pārvaldniekam savā teritorijā jātiek galā.

Pinkens turklāt publiski norādÄ«jis uz faktu, ka pašvaldÄ«bā nav bijusi izveidota Ä’tikas komisija, uz ko saņēmis novada izpilddirektores rājienu. Pinkens iesÅ«dzÄ“ja darba devÄ“ju par rājiena izteikšanu un uzvarÄ“ja, tā panākdams nelikumÄ«gā lÄ“muma atcelšanu. UzrakstÄ«jis arÄ«dzan trauksmes cÄ“lāja ziņojumu par pārkāpumiem pašvaldÄ«bā, par ko atkal saņēmis domes pozÄ«cijas pārmetumus. Par to viņu atlaiduši no darba, kā ieganstu izmantojot faktu, ka Pinkens nevis slinkojis un nestrādājis, bet gan sava atvaļinājumā laikā atskrÄ“jis uz darbu, lai aizvietotu pÄ“kšÅ†i saslimušo kolÄ“Ä£i.

Pinkens komentÄ“jis “Kas Jauns” žurnālistam: “Mana atcelšana no amata notika necienÄ«gi, gļēvi, ciniski un ārkārtÄ«gi nedemokrātiski. Tā arÄ« nesaņēmu atbildi: par ko? Domes priekšsÄ“dÄ“tājs Aldis Felts vien domes sÄ“dÄ“ noteica, ka tāda ir manas darba devÄ“jas — pašvaldÄ«bas izpilddirektores vÄ“lme.”

Abu pušu viedokļos nez kāpÄ“c netiek iztirzāts acÄ«mredzamais fakts: Pinkens, redz, nedrÄ«kstot ārpus sava darbalaika atvaļinājumā aizvietot saslimušu kolÄ“Ä£i, toties pagasta deputāti var piektdienas vakarā ārpus sava darbalaika noturÄ“t sÄ“di, lai atlaistu Pinkenu.

Latvijā, kur katru dienu skan sÅ«dzÄ«bas par amatpersonu slinkumu, tagad ir gadÄ«jums, kurā pagasta amatpersonu atlaiž nevis par slinkošanu, bet gan par... strādāšanu! Pie mums tāds gadÄ«jums vÄ“l nav bijis un nav, ar ko salÄ«dzināt, tāpÄ“c kā tuvākais salÄ«dzinājums atmiņā nāk situācija, kurā 2010. gada beigās bija nonācis Ukrainas iekšlietu ministrs Jurijs Lucenko: pÄ“c prokremliskā prezidenta Viktora Janukoviča nākšanas pie varas iekšlietu ministrs tika notiesāts uz četriem gadiem cietumā par to, ka atvaļinājuma laikā bija aizbraucis uz darbu, lai parakstÄ«tu kaut kādus neatliekamus Iekšlietu ministrijas papÄ«rus. Janukoviča “loÄ£ika” — cilvÄ“kam atvaļinājuma laikā paraksta tiesÄ«bas acÄ«mredzot apstājoties.

No cietuma iznācis 2013. gada pavasarÄ«, Lucenko — pavisam dabiski — bija viens no Eiromaidana dalÄ«bniekiem rudenÄ«, pÄ“c revolÅ«cijas uzvaras un pÄ“c Janukoviča aizbÄ“gšanas uz Krieviju kļuva par nākamā prezidenta Porošenko padomnieku, vÄ“lāk par Augstākās Radas deputātu un frakcijas lÄ«deri, tad tika ievÄ“lÄ“ts par Ä£enerālprokuroru. 20 gadu periodā viņa karjera virzÄ«jās šÄdi: deputāts — iekšlietu ministrs — tiesājamais — cietumnieks — politieslodzÄ«tais — revolucionārs — prezidenta padomnieks — deputāts — Ä£enerālprokurors (un tas nav ne tuvu dÄ«vainākais politiskās karjeras piemÄ“rs Ukrainā: piemÄ“ram, Krimas tatāru politiskais lÄ«deris un vairākkārtÄ“js Augstākās Radas deputāts Refats ÄŒubarovs, kuru Kremlis vÄ“l tikai cenšas padarÄ«t par politieslodzÄ«to, savu sabiedriskā darbinieka karjeru sācis pirms 30 gadiem Latvijas Tautas FrontÄ“ kā RÄ«gas domes deputāts).

Pat, ja pieļaujam, ka ne visi Kolkas un Dundagas iedzÄ«votāji diez vai dzirdÄ“juši par šiem kolorÄ«tajiem faktiem no Ukrainas politikas, tomÄ“r interesanti, ka viņu atbilde ir tieši tāda pati, kāda šÄdos gadÄ«jumos ir ukraiņiem: cilvÄ“ki šÄdas bezjÄ“dzÄ«bas psiholoÄ£iski nespÄ“j izturÄ“t, un sākas politiski vai pilsoniski protesti. 22. augustā piketā Dundagā piedalÄ«jās aptuveni 350 cilvÄ“ki — demonstranti uzrunā pauda viedokli, ka esošÄ Dundagas novada dome zaudÄ“jusi iedzÄ«votāju uzticÄ«bu, tai bÅ«tu jāatkāpjas un ir jārÄ«ko pašvaldÄ«bas ārkārtas vÄ“lÄ“šanas. Domes vadÄ«ba tika godināta ar klusuma brÄ«di. Kad tas nedeva rezultātu, tad 1. septembrÄ« kāds tradicionālais novada pasākums pārvÄ“rties “Baltijas Ceļa” stila notikumā visas nakts garumā ar cilvÄ“ku Ä·Ä“di, kas pulcÄ“jusi sākumā 200, tad 520, bet pie beigām jau ap 1000 dalÄ«bniekiem — tātad vairāk nekā Kolkas ciemā ir iedzÄ«votāju, kas nozÄ«mÄ“: atbalstÄ«tāji rodas arÄ« ārpus Pinkena tiešÄs darba teritorijas.

TāpÄ“c bÅ«s interesanti sekot lÄ«dzi notikumu tālākai attÄ«stÄ«bai, jo Kolkas ciems un Dundagas novads arvien vairāk kļūst par tādu kā postpadomju sabiedrÄ«bas mikromodeli, kas uzskatāms ikvienam. UzvarÄ“s “runasvÄ«ru, kam spÄ“ks rokā” paštaisnÄ«ba vai tomÄ“r tautas nostāja — tas bÅ«s rādÄ«tājs sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas mÄ“rauklai kopumā.

Skaidrs, ka virsrakstā liktais ironiskais jautājums par to, vai gadÄ«jumā Janukovičs neslapstās Dundagā — tā kā savulaik bin Ladens kaut kur Pakistānas mazpilsÄ“tas nomalÄ“ — ir retorisks. TomÄ“r izskatās, ka dažos labos “pašvaldniekos” (TrukšÅ†a savulaik lietots termins) slÄ“pjas iekšÄ mazÄ«tiņi Janukovičiņi. Vai mÅ«su sabiedrÄ«ba tādus spÄ“s ieraudzÄ«t un no tādiem atbrÄ«voties, lai mÄ“s visi varÄ“tu attÄ«stÄ«ties tālāk kopā, kā sabiedrÄ«ba — šÄds jautājums gan vairs nav domāts kā ironisks.

Šeit rodama ievÄ“rÄ«bas cienÄ«ga iniciatÄ«va: priekšlikums padarÄ«t pagastu pārvalžu vadÄ«tājus par iedzÄ«votāju tieši ievÄ“lÄ“tiem, lai nekādi izpilddirektoriņi un sÄ«kpartiju vadÄ«tāji nevarÄ“tu atlaist sev netÄ«kamus atbildÄ«gos par pagastiem:

https://manabalss.lv/par-tautas-veletiem-pagastu-parvalzu-vaditajiem/show

Zināšanai:

https://jauns.lv/raksts/zinas/344267-dundagas-novada-pasvaldiba-arprata-steiga-atlaiz-kolkas-pagastveci-vins-atlavies-stradat-atvalinajuma