Iesaki rakstu:

Tuvojas laiks, kad varÄ“sim izvÄ“rtÄ“t, cik lemtspÄ“jÄ«ga un ne tikai draudzÄ«ga vien ir esošÄ premjera Māra Kučinska komanda. Kaut iedzÄ«votāji izteica un iesniedza Saeimā vÄ“rtÄ“šanai iniciatÄ«vu par nodokļa samazināšanu nekustamam Ä«pašumam un noteikt vienÄ«gajam Ä«pašumam 0% likmi, ar šo uzdevumu MK tā arÄ« netika galā. DrÄ«z tuvojas termiņš Danas Reiznieces – Ozolas pieteiktajai ambiciozajai nodokļu reformai, kam jau arÄ« strauji rÅ«k atbalstÄ«tāju skaits, tiek izvirzÄ«tas dažādas pretenzijas un parādās bÅ«tiskas neskaidrÄ«bas.

Ne mazāk gaidÄ«ti ir uzlabojumi veselÄ«bas aprÅ«pÄ“, uz ko ir norādÄ«jusi gan Eiropas komisija, gan Latvijas banka, gan Pasaules banka. Diemžēl VeselÄ«bas ministrijas (VM) izstrādātais un ministres Andas ÄŒakšas prezentÄ“tais informatÄ«vais ziņojums par reformām veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ nesniedz atbildes un reālus uzlabojumus esošajā sistÄ“mā. Turklāt ir divi atšÄ·irÄ«gi ziņojumi – viens, kas tiek prezentÄ“ts EK, lai pamatotu nepieciešamÄ«bu budžeta deficÄ«ta palielināšanai, un otrs, kurš domāts vietÄ“jai sabiedrÄ«bai.

Diemžēl ÄŒakšas prezentÄ“tajā dokumentā trÅ«kst daudzu fundamentālu lietu, ko parasti izmanto plānošanas dokumentos: ja palielinās finansÄ“jums, tad kādi ir avoti, stacionārai aprÅ«pei raksturojošs lielums ir gultu skaits pa profiliem, nav ticamu statistikas datu un precÄ«zu aprÄ“Ä·inu, nav kartes, kur sevi atrod mediÄ·i, un pacientiem ir vÄ“l mazāka skaidrÄ«ba, kur un kas bÅ«s. Ir vÄ“lme palielināt mediÄ·u algas, taču nekur nav atrodams darba ražīguma aprÄ“Ä·ins.

Pacientiem plāns vispār ir nesaprotams, taču, ņemot vÄ“rā, ka valdÄ«ba regulāri neievÄ“ro pieņemtos dokumentus un ignorÄ“ pat likumu, kā tas bija, piemÄ“ram, ar Valda Dombrovska laikā pieņemto iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa samazināšanu, tad nekādas lielas intereses no iedzÄ«votāju puses par jauno reformu nav. ArÄ« šobrÄ«d esošie tiesÄ«bu akti visiem visu nodrošina, taču realitāte ir cita, arÄ« attiecÄ«bā pret bÄ“rniem, kur Ziedot.lv nemitÄ«gi vāc lÄ«dzekļus, un ir apbrÄ«nojami, ka tiek runāts par ideālo Ä£imenes ārstu modeli, kaut šodien ir reÄ£ioni, kur ārsts vispār nav pieejams.

NeticÄ«bu vairo fakts, ka ÄŒakša savas minstrÄ“šanas laikā nevar lepoties ar aktÄ«vu darbu un uzlabojumiem veselÄ«bas aprÅ«pÄ“. IzslavÄ“tais zaļais koridors darbojas tikai ambulatorā lÄ«menÄ« un tikai dažām diagnozÄ“m, bet nenodrošina ārstÄ“šanu. Vēža atklāšanas gadÄ«jumi ir palielinājušies tikai par dažiem procentiem, bet, zinot statistikas precizitāti, arÄ« šie dati varbÅ«t brÄ«vi interpretÄ“ti. Turpmāk pacienti nevarÄ“s izvÄ“lÄ“ties speciālistus, pie kā vÄ“rsties, kas ir klajš pacientu tiesÄ«bu Ä«patsvars, veicinās korupciju, un atsevišÄ·iem mediÄ·iem tiks radÄ«ti labvÄ“lÄ«gi apstākļi cenu celšanai savām konsultācijām.

Lai arÄ« premjers Kučinskis slavÄ“ ÄŒakšu kā gudru un strādÄ«gu, nozares viedoklis ir gluži pretÄ“js, ik dienu aug neapmierinātÄ«ba ar tukšiem solÄ«jumiem, tikmÄ“r tagad ministrei naudas apjoma palielināšana jau tiek solÄ«ta arÄ« bez reformām un nozares sakārtošanu. ZZS atkārtoti uzņēmās veselÄ«bas jomas vadÄ«bu, un Kučinskis kā pirmo sava kabineta ministru nosauca Gunti BelÄ“viču; tikai tagad viņš atzÄ«st, ka darbs ar šo ministru ir bijis grÅ«ts un sastrādāšanās kā komandas cilvÄ“kam nav bijusi.

VarbÅ«t arÄ« par ÄŒakšu nāks šÄda atklāsme, un ZZS pietiks drosmes atzÄ«t, ka izvÄ“le nav bijusi pareiza. ÄŒakšas reputāciju bojā ne tikai milzÄ«gā atalgojuma saņemšana valsts slimnÄ«cās, kur lien āra viena vai otra nopietna problÄ“ma, bet arÄ« padomnieku izvÄ“le, kur lielu lomu un ietekmi ir Zaļās partijas biedre AlÄ«da Vāne, par kuras „biznesu” Pietiek lasÄ«tājiem jau sen viss skaidrs.

No VeselÄ«bas ministrijas puses netiek noraidÄ«ts priekšlikums atcelt samazināto PVN likmi zālÄ“m, kas tagad bÅ«s tikpat augsta kā citam precÄ“m - 21%. No šÄ«s pozÄ«cijas tik plānots papildus iegÅ«t 86 miljonus eiro, - šÄ« nauda tiks paņemta no slimiem cilvÄ“kiem, kas šÄ«s zāles pÄ“rk. Latvijā jau šobrÄ«d ir visdārgākās zāles Baltijā un salÄ«dzinot ar Poliju, dārgākas par pat 30-50- 100%, bet tagad cena tik pacelta vÄ“l.

IzskanÄ“ja cerÄ«bas, ka VM samazinās aptieku uzcenojumu, bet tas neizslÄ“dz iespÄ“ju vairumtirgotājiem pacelt bāzes cenu, lai kopÄ“jie ieņēmumi nemainÄ«tos un saglabātu peļņu. Ja grib samazināt uzcenojumu par 9%, tad izskatās, ka aptiekām bÅ«s jāpiemaksā, lai cenas saglabātu esošÄ lÄ«menÄ«. ÄŒakša par šo priekšlikumu celt PVN nodokļu trÄ«spusÄ“jā sanāksmÄ“ neiebilda, viņai vispār nebija nekādu priekšlikumu, iebildumu vai prasÄ«bu.

Tai pat laikā valsts uztur divas augstskolas un neskaitāmas koledžas, kas nav VM uzdevums, tur netiek plānota nekāda optimizācija, netiek pārskatÄ«ts kompensÄ“jamo medikamentu saraksts, valsts slimnÄ«cās tiek šÄ·Ä“rdÄ“ti miljoni, vadošie speciālisti saņem algas vairākus tÅ«kstošus mÄ“nesÄ« un pamanās vienlaikus pasniegt augstskolās un daļu darba laika pieņemt privātpraksÄ“s, valsts slimnÄ«cās ir satraucoši augsts pelÄ“kās ekonomikas Ä«patsvars, nepamatoti augsta samaksa ambulatorajā sektorā, nesekojot lÄ«dz kvalitātei.

Visās diskusijās veselÄ«bas nozare tiek akcentÄ“ta kā svarÄ«ga, jo, lai vairotu valsts labklājÄ«bu, ir nepieciešams vesels darbaspÄ“ks, pozitÄ«va demogrāfija, pat investori, izvÄ“rtÄ“jot savu investÄ«ciju drošÄ«bu, vÄ“rtÄ“ valsts veselÄ«bas rādÄ«tājus, jo viņus interesÄ“, vai bÅ«s, kas strādā, un cik naudas jāizdod slimÄ«bas pabalstiem. Vispār nav skaidrs, kāda veselÄ«bas sistÄ“mas palÄ«dzÄ«ba bÅ«tu pieejama iedzÄ«votājiem lielu negadÄ«jumu, katastrofu vai kara gadÄ«jumā, - šo jautājumu vispār izliekas neredzam, ja jau pat brÄ«vdienās nevar nodrošināt adekvātu palÄ«dzÄ«bu visaugstākā lÄ«meņa slimnÄ«cās.

Laikam jau vienÄ«gais lÄ«dzeklis ir finansÄ“juma palielinājums, kaut arÄ« iedzÄ«votājiem no tā nebÅ«s jÅ«tama labuma, vismaz pastāvÄ“s nozare, un bÅ«s kaut kādi aprÅ«pes pakalpojumi bez noteiktiem kvalitātes standartiem: esošÄ ministre neko vairāk nespÄ“j piedāvāt, bet, tā kā premjers ar šo ir apmierināts, tad arÄ« pārÄ“jiem ir jāsamierinās vai jādodas prom labas laimes meklÄ“jumos uz citu valsti, jo tikt izārstÄ“tam Latvijas veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ ir lielas veiksmes jautājums, nevis likumsakarÄ«ba.