Iesaki rakstu:

Ko grib vārda brÄ«vÄ«bas aizstāvji? Viņi vÄ“lÄ“tos, lai viņu – konservatÄ«vais vai liberālais – viedoklis netiktu apliets ar apsaukāšanas un vārdiski emocionālas vardarbÄ«bas samazgām. Lai viņi netiktu vajāti (laužot sadarbÄ«bas lÄ«gumus, atņemot statusu utt.) par to, ko domā un saka.

Kā to panāksim? Neļausim “cancel culture” bÅ«t? Kā tieši? Aizliedzot komentÄ“t? Aizliedzot paust uzskatus? Sodot tos, kas soda?

Ja sekojam loÄ£ikai, tad taču arÄ« interneta komentÄ“tājiem un aktÄ«vistiem ir tiesÄ«bas uz izteikšanās brÄ«vÄ«bu, kas ir tikpat neaizskaramas, kā tiem, kas cieš par saviem uzskatiem no šiem komentāriem…

Vai varbÅ«t esam apmaldÄ«jušies trijās priedÄ“s un patiesÄ«bā domājam daudz lÄ«dzÄ«gāk, nekā pašiem šÄ·iet? Verbāla agresija ir nepieņemama – gan teātra izrādes laikā, gan, komentÄ“jot šÄ«s izrādes vai to režisorus. Žēl tikai, ka sava agresija liekas kā smalks un pamatots (inteliÄ£ents) joks, bet cita uzlietās samazgas… sāp.

Tev drÄ«kst bÅ«t viedoklis, bet nav vienalga, kā tas tiek pausts. Esi korekts – nevis polit-korekts, bet cilvÄ“k-korekts.

Un, ja Tu nepiekrÄ«ti, gribi pats bÅ«t “brÄ«vs uzskatos un vārdos”, tad esi drosmÄ«gs un izturi arÄ« citu “brÄ«vÄ«bu uzskatos un vārdos”, kad viņi Tevi nicina, atstumj un "cancel'Ä“".

Es tomēr balsoju par to, ka vārdus ir jāmācās apvaldīt. Nevis uzskatu, bet izpausmes ziņā.

Ja kāds ir agresīvs pret mani, es norobežojos. Tas sakāms par fizisku vardarbību un arī par komentāriem internetā.

Un man ir aizdomas, ka šajā ziņā esam vienotāki, nekā šÄ·iet.