Iesaki rakstu:

Neskatoties uz to, cik cÄ«tÄ«gi Eiropas SavienÄ«bas (ES) politiÄ·i no vecās Eiropas valstÄ«m cenšas parādÄ«t starptautiskajai Ä£imenei savu humāno un cilvÄ“ktiesÄ«bu aizsargājošo dabu, sabiedrÄ«bā var rasties izteiktas šaubas par patiesajiem iemesliem ES pastāvÄ“šanai, dodot iespÄ“ju visādiem ValentÄ«niem un Aldiem veidot un izplatÄ«t dažādu konspirāciju teorijas, kuras diemžēl atrod noklÄ«dušÄs avis.

Nav noslÄ“pums, ka jau iepriekš tika izteiktas bažas par Eiropas SavienÄ«bas identitātes un vÄ“rtÄ«bu krÄ«zi, kura šÄ·ietami liek pieņemt arvien jaunus likumus savu darbÄ«bu attaisnošanai vai Ä«slaicÄ«gai problÄ“mas maskÄ“šanai, tādÄ“jādi radot arvien lielāku birokrātisko slogu.

Jau ilgu laiku tika runāts par tā saukto Globālo Magņitska aktu, kas ļauj ASV ieviest sankcijas pret individuālām personām, kuras pārkāpj cilvÄ“ktiesÄ«bu normas. ASV piemÄ“ram ir sekojušas vairākas pasaules valstis un izveidojušas lÄ«dzÄ«gus cilvÄ“ktiesÄ«bu aizsardzÄ«bas mehānismus, daži no tiem strādā, daži – ne.

11 gadus pÄ“c Krievijas advokāta un korupcijas apkarotāja Sergeja Magņitska mÄ«klainās nāves Maskavas cietumā beidzot ir stājies spÄ“kā arÄ« tā dÄ“vÄ“tais Eiropas “Magņitska akts”, kas ļauj arÄ« Eiropas SavienÄ«bai un tās dalÄ«bvalstÄ«m noteikt sankcijas pret cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpÄ“jiem visā pasaulÄ“.

ParedzÄ“ts, ka galvenie sankciju mÄ“ri bÅ«s saistÄ«ti ar aktÄ«vu iesaldÄ“šanu un ceļošanas aizliegumu ES iekšienÄ“. Jāpiemin, ka salÄ«dzinājumā ar citām valstÄ«m ES 2020.gada decembrÄ« nevis  pieņēma Magņitska aktu, bet gan izdeva vispārinātu Padomes regulu (ES) 2020/1998 par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumiem un aizskārumiem.

PazÄ«stamais amerikāņu finansists un investÄ«ciju kompānijas “Hermitage Captial” vadÄ«tājs Bils Brauders, kurš pazÄ«stams arÄ« kā viens no skaļākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiÄ·iem, paskaidrojis, ka tapušÄ cilvÄ“ktiesÄ«bu aizsardzÄ«bas mehānisma nenosaukšana starptautiski atpazÄ«stamā un jau simboliskā vārdā norāda uz skaidru Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzvaru šajā jomā.

Saskaņā ar publiskoto informāciju jaunā ES regula jeb tā sauktais „ES Magņitska akts” paredz, ka turpmāk sankcijas varÄ“s piespriest konkrÄ“tām personām individuāli. Regula attiecas uz genocÄ«du, noziegumiem pret cilvÄ“ci, spÄ«dzināšanu, apspiešanu, varmācÄ«giem sodÄ«šanas mehānismiem, tai skaitā, verdzÄ«bu, ārpustiesas, tÅ«lÄ«tÄ“ja vai patvaļīga nāvessoda izpildi un nogalināšanu, personu nolaupÄ«šanu, patvaļīgiem arestiem un aizturÄ“šanām, cilvÄ“ku tirdzniecÄ«bu, dzimumnoziegumiem, vardarbÄ«bu, miermÄ«lÄ«gas pulcÄ“šanās un biedrošanās brÄ«vÄ«bas ierobežošanu, uzskatu un vārda brÄ«vÄ«bas pārkāpumiem, reliÄ£ijas vai ticÄ«bas brÄ«vÄ«bas pārkāpumiem un daudziem citiem nopietniem cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumiem.

LÄ«dz šim ES ir piemÄ“rojusi dažādus sankciju mehānismus kā atbildes reakciju uz KrÄ«zi Ukrainā un Baltkrievijā kā arÄ« pret Irānas un Ziemeļkorejas režīmu vardarbÄ«bu. ES Sankciju kartÄ“ (EU Sanctions Map) var redzÄ“t detalizÄ“tu sarakstu ar valstÄ«m un pieņemtajiem sankciju mÄ“riem pret tām. IevÄ“rojama sankciju deva dÄ«vainā un nesaprotamā veidā ir skārusi Ukrainu, kura saņēmusi Ä«pašu ES uzmanÄ«bu dažādās jomās, arÄ« saistÄ«bā ar cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumiem.

Protams, tas nav nekāds pārsteigums, jo tur valdošais sajukums ir atbilstošs attiecÄ«gajiem soda mÄ“riem. Taču pārsteidzošÄkais publiskotajā kartÄ“ ir tas, ka Krievijas Federācija (KF) šÄ·ietami nepārkāpj cilvÄ“ktiesÄ«bu normas, kaut gan tā ir atzÄ«ta par agresorvalsti attiecÄ«bā pret to pašu Ukrainu.

Lai gan kā atbildi uz Ukrainas krÄ«zi EP vÄ“l nesen pievienoja jaunas personas un vienÄ«bas pie tām, pret kurām jau piemÄ“ro ierobežojošus pasākumus attiecÄ«bā uz darbÄ«bām, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarÄ«bu. No kā izriet, ka šobrÄ«d saraksts sastāv no 177 personām un 48 vienÄ«bām, taču neviena no tām netiek pieskaitÄ«ta KF. Es atceros, ka arÄ« pirmajos EDSO ziņojumos par konfliktu Austrumukrainā bija melns uz balta uzrakstÄ«ts, ka tieši Ukraina ir tā, kas uzbrÅ«k Krievijai.

Kā tas nākas, ka visas šÄ«s personas tiek pieskaitÄ«tas Ukrainai, taču Krievija paliek vien ar parastajām sankcijām, kuras izvirzÄ«tas par iebrukuma Ukrainā faktu. Turklāt saskaņā ar Human Rights Watch apkopoto informāciju cilvÄ“ktiesÄ«bu situācija Krievijā turpina pasliktināties. Ar dažiem izņēmumiem varas iestādes uz pieaugošo pilsonisko aktivitāti reaģē agresÄ«vi izdodot apšaubāmus pat robustus aizliegumus, represÄ«vus likumus un kriminālvajāšanas pret nevainÄ«giem cilvÄ“kiem, kas vÄ“las brÄ«vi paust savu viedokli.

Taču saskaņā ar pieejamo informāciju tas nav bijis pietiekami, lai Eiropa reaģētu uz atsevišÄ·u personu vai personu grupu pastrādātajiem cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumiem KF. Izskatās, ka Putinam joprojām ir ietekmÄ«gi draugi vecajā Eiropā!

Tātad atkal rodas jautājums, par kādām vÄ“rtÄ«bām Eiropa visu laiku runā vai pretÄ“ji – nerunā? Viņu pašu paustā nostāja, ka ES ir struktÅ«ra, kas stingri veicina un aizstāv cilvÄ“ktiesÄ«bas un demokrātiju visā pasaulÄ“, kā arÄ« tās robežās un ka cilvÄ“ktiesÄ«bu un demokrātijas ievÄ“rošana ir bÅ«tiska, lai risinātu globālās problÄ“mas, ir kaut kur pazudusi tulkojumā jeb milzÄ«gajā birokrātiskajā aparātā, kas tiek papildināts tikai ar jaunām tukšÄm regulām.

Tai pašÄ laikā Putina režīma ietekmÄ“ jau sen ir strauji pieaugusi varmācÄ«ga cilvÄ“ktiesÄ«bu ierobežošana dažādās sfÄ“rās. Putina režīma postošie ietekmes mehānismi, kas nereti satur cilvÄ“cÄ«gu formu un iesaistās dažādās plānotās slepkavÄ«bās un atsevišÄ·u opozicionāru un žurnālistu brÄ«vÄ«bas ierobežošanā, neļaujot paust neatkarÄ«gu viedokli, jau sen bija jāsoda vai vismaz jāpakļauj noteiktai likumiskai atbildÄ«bai.

To, ka ES vÄ“rtÄ«bas ir zaudÄ“jušas savas robežas un ka tas, kas notiek ar jaunā akta izdošanu, ir tikai demokrātisko un cilvÄ“ktiesÄ«bu aizsardzÄ«bas imitācija, pierāda jau tas, ka Sergeja Skripaļa un Alekseja Navaļnija slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājumos iesaistÄ«tās personas saņēma nosodÄ«jumu par toksiskas neiroparalÄ«tiskas vielas glabāšanu, transportÄ“šanu un izmantošanu, tādejādi pret iesaistÄ«tajām personām nosakot sankciju režīmu tikai par Ä·Ä«misko ieroču esamÄ«bu, nevis par smagiem cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumiem, piemÄ“ram, slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājumu.

Protams, mediju dienas kārtÄ«bā tika ziņots, ka tas ir agresÄ«vs Putina režīma mÄ“Ä£inājums atbrÄ«voties no sev nevÄ“lamām personām, taču cilvÄ“ktiesÄ«bu jomā nekāds soda mÄ“rs netika piespriests no ES puses. Tieši pretÄ“ji, viena otra valsts no vecās Eiropas un visu apbrÄ«notās Skandināvijas stiprināja draudzÄ«bas saites ar Putina režīmu, turpinot darbu pie Nord Stream II bÅ«vniecÄ«bas ar jaunu sparu.

Tad, lÅ«k, retorisks jautājums ES, - kas tad pÄ“c viņu definÄ«cijas skaitās smagi cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumi? Tad, kad Gapoņenko uzraksta sÅ«dzÄ«bu par to, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu, nevis krievu, – Latvijai tiek izteikts nosodošs rājiens par mazākumtautÄ«bu tiesÄ«bu ierobežošanu, bet, kad Putina režīms mÄ“Ä£ina nogalināt opozÄ«cijas lÄ«derus, iebiedÄ“ vai fiziski ietekmÄ“ citādi domājošos – tad tiek apskatÄ«ts tikai fakts, par nozieguma fizisko izpausmi, nevis morālo degradācijas lÄ«meni.

Lai jaunizdotā regula pilnvÄ“rtÄ«gi darbotos un attaisnotu tās izstrādÄ“ ieguldÄ«tos resursus, nevis tikai maskÄ“tu ES nespÄ“ju efektÄ«vi noteikt precÄ«zas robežas un rÄ«koties, bÅ«tu jāvÄ“ršas pret ikvienu, kas veicina Putina režīma ļaundabÄ«go ietekmi, arÄ« pret vienu otru vācieti, itāli un francÅ«zi. Tāpat kā pret algotņiem, kas palÄ«dzÄ“ja okupÄ“t Krimu un turpina liet asinis Austrumukrainā, kā arÄ« pret visiem, kas palÄ«dzÄ“ja krieviem iejaukties citu valstu vÄ“lÄ“šanās Eiropā, pret tiem, kas veic kiber uzbrukumus valdÄ«bas institÅ«cijām, jo šie cilvÄ“ki taču ir paveikuši noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus, pārkāpjot un „izvarojot” Rietumu demokrātiju pamatbrÄ«vÄ«bas, tādejādi apdraudot ne tikai konkrÄ“tu valsti vai personu, bet visas ES un Rietumvalstu sistÄ“mu kopumā.

Tieši tāpÄ“c Eiropai vajadzÄ“tu nopietnāk attiekties pret pašu sludinātajiem pamatprincipiem un jaunajā sarakstā bez jebkādām atrunām iekļaut visas kaitnieciskās personas, visus ietekmes resursu vadošos indivÄ«dus. Liegt tiem ceļot uz Eiropu un liegt tiem darbÄ«bas ar to finanšu instrumentiem – tādÄ“jādi parādot Putina režīmam, ka Eiropai galu galā „cÄ«nās” un negrasās pieļaut jebkāda veida cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumus un diskreditÄ“jošu darbÄ«bu izplatÄ«šanos.

Šim dokumentam bija jābÅ«t vienam no ES instrumentiem, ar ko mazināt un nepieļaut Putina režīma negatÄ«vo ietekmi visās jomās. Bet man liekas, ka šoreiz tas nav tas stāsts, jo rublis arÄ« Vācijā un Dānijā ir rublis, vÄ“l jo vairāk, ja tas ir konvertÄ“ts euro un ASV dolāros!

AVOTI:

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-darbosies-magnitska-saraksts-ar-sankcijam-cilvektiesibu-parkapejiem.a384477/

https://www.dw.com/en/europes-magnitsky-act-5-things-to-know/a-55808127

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=OJ:L:2020:410I:TOC

https://euobserver.com/foreign/150312

https://www.dw.com/en/eu-approves-its-magnitsky-act-to-target-human-rights-abuses/a-55859105

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vai-eiropai-ir-nepieciesams-magnitska-likums-un-kada-varda-tas-butu-jasauc.a308407/

https://www.atlanticcouncil.org/blogs/new-atlanticist/the-european-magnitsky-law-a-milestone-with-a-lot-of-potential/

https://www.consilium.europa.eu/en/policies/sanctions/

https://sanctionsmap.eu/#/main

https://www.consilium.europa.eu/en/infographics/eu-sanctions-against-russia-over-ukraine/

https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2020/12/07/eu-adopts-a-global-human-rights-sanctions-regime/

https://www.hrw.org/world-report/2020/country-chapters/russia

https://www.theguardian.com/world/2020/nov/27/eu-to-use-magnitsky-style-law-to-impose-sanctions-on-human-rights-abusers

https://eeas.europa.eu/topics/human-rights-democracy_en

https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2020/10/15/use-of-chemical-weapons-in-the-assassination-attempt-on-alexei-navalny-eu-sanctions-six-individuals-and-one-entity/