Iesaki rakstu:

PolitiÄ·i visos laikos, lai attaisnotu savu eksistenci, izmantojuši savā labā propagandu. MÅ«su paaudze dzÄ«voja attÄ«stÄ«tā sociālismā, un mÄ“s cÄ“lām komunismu, bet aiz robežas bija sapuvušais kapitālisms, un tur iedzÄ«votāji, lai izdzÄ«votu, gāja streikot. Tāda bija komunistu propaganda, un mÄ“s tai ticÄ“jām. Nojuka robežas - un kas izrādÄ«jās?

Pašreiz cilvÄ“kiem ir daudz plašÄk pieejama informācija, masu mediji, televÄ«zija, internets un it kā grÅ«tāk pasniegt nepatiesu informāciju. Mani šokÄ“, kā tiek pasniegta vienpusÄ“jā informācija par valsts attÄ«stÄ«bu no Valda Dombrovska valdÄ«bas puses, - paskatoties valsts statistikā, ir redzami pavisam citi dati.

Latvijai iepriekšÄ“jais ir bijis straujas izaugsmes gads, kad turpinājās strauja ekonomikas izaugsme ar IKP pieaugumu 5,6% apmÄ“rā. Tas lielā mÄ“rā ir kļuvis iespÄ“jams, pateicoties bÅ«tiskām izmaiņām valsts ekonomikas struktÅ«rā un strukturālo reformu rezultātā atgÅ«tajai valsts konkurÄ“tspÄ“jai…

Kad Latvijas ekonomika bijusi starp visstraujāk augošajām Eiropas SavienÄ«bā…Viens no bÅ«tiskākajiem izaugsmes faktoriem pÄ“dÄ“jos divos gados bija eksportÄ“jošo nozaru straujā attÄ«stÄ«ba… Treškārt, sociālajā plānā valdÄ«ba ir aktÄ«vi strādājusi pie jautājumiem, kas saistÄ«ti ar demogrāfiskās krÄ«zes risināšanu un sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas veicināšanu… Visbeidzot, valdÄ«bas uzmanÄ«bas centrā ir bijusi reÄ£ionu attÄ«stÄ«ba, Ä«paši gribÄ“tu atzÄ«mÄ“t rÄ«cÄ«bas plānu Latgales attÄ«stÄ«bai...

Tā Saeimai savā atskaitē par 2012. gadu teica Ministru prezidents Dombrovska kungs, kura uzrunu laikraksts Latvijas Avīze 22. marta numurā jau karikatūras veidā pielīdzināja Minhauzena stāstam.

Ja 27 ES valstÄ«s 2011. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās vidÄ“ji par 1,5%, tad Latvijā 2011. gadā salÄ«dzinājumā ar 2010. gadu IKP palielinājās par 5,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2011. gadā IKP faktiskajās cenās sasniedza 20,15 miljardus eiro. IKP uz vienu Latvijas iedzÄ«votāju ir diezgan niecÄ«gs, 2011. gadā tas bija tikai 9764 eiro, un Latvija Eurostat nabadzÄ«bas indeksā noslÄ«dÄ“ja no 25. vietas uz 26. vietu, apsteidzot vien Rumāniju.

Ja IKP ir valsts tautsaimniecÄ«bā gada laikā saražoto un sniegto pakalpojumu galaprodukts naudas izteiksmÄ“, tad, valdÄ«bai palielinot nodokļus un tarifus energoresursiem, palielinās produktu un pakalpojumu cenas, tātad vienkārši pieaug arÄ« valsts IKP.

PÄ“dÄ“jos divos gados eksportÄ“jošo nozaru straujā attÄ«stÄ«ba pamatā bija balstÄ«ta uz mežu nežēlÄ«go izskÅ«šanu un lielo reeksportu. Valsts politikas plānošanas lÄ«menÄ« atsevišÄ·i eksports un reeksports netiek nodalÄ«ts, - piemÄ“ram, kā vienu no pieciem Latvijas lielākajiem eksportÄ“tājiem Latvijas valsts statistika fiksÄ“ Samsung Electronics Baltics un farmaceitisko izstrādājumu vairumtirgotāju Roche Latvija.

Valsts izaugsme lielā mÄ“rā bija, pateicoties lielajai Ä“nu ekonomikai, kura par spÄ«ti valdÄ«bas nekompetentajiem ekonomiskajiem lÄ“mumiem izdzÄ«voja un pat spÄ“jusi attÄ«stÄ«ties un vilkt valsti āra no ekonomiskās krÄ«zes. ValstÄ« ir noteikti 14 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrÄ“tā nodokļa likumu, kuru kopÄ“jais nodokļu slogs no valsts vidÄ“jās aprÄ“Ä·inātās darba algas - mÄ“nesÄ« 484 Ls - kopā ar valsts un pašvaldÄ«bas 97 nodevām sastāda vidÄ“ji 75%. Darba algām lÄ«dz 400 LVL piemÄ“rojamā nodokļa likme 44% apmÄ“rā ir lielākā pasaulÄ“, ES valstÄ«s šÄda lieluma darba algām bÅ«tu piemÄ“rojam nodokļa likme vidÄ“ji lÄ«dz 10%. PVN 21% apmÄ“rā piemÄ“rošana pārtikas precÄ“m ir otrā lielākā nodokļa likme pasaulÄ“, pārtikas pamatproduktiem pasaulÄ“ piemÄ“ro vidÄ“ji 5% lielu nodokli. LÄ«dz ar to valsts iedzÄ«votājiem nepastāv iespÄ“ja visus nodokļus maksāt.

PÄ“c ASV ekonomista A. LafÄ“ra pÄ“tÄ«jumiem, kritisko punktu, aiz kura, pieaugot nodokļu likmei, budžeta ieņēmumi samazinās, nosaka dažādi - no 35% lÄ«dz 65%. Prakse rāda, ka visās valstÄ«s nav vienādi nodokļu likmes lielumi. Pastāv valstis, kurās maksimālās nodokļu likmes ir zemākas nekā 35%. Bet ir arÄ« valstis, kur tās ir augstākas par 65%, kā tas ir Latvijas gadÄ«jumā. TomÄ“r pārāk augstas nodokļu likmes nestimulÄ“ uzņēmÄ“jdarbÄ«bu. LÄ«dz ar to samazinās ieņēmumi valsts budžetā, likumsakarÄ«gi nodokļu ieņēmumi sastāda vien 30% no IKP 

PÄ“c Eurostat datiem, 2011. gadā valstÄ« 840 tÅ«kstoši iedzÄ«votāju dzÄ«voja zem nabadzÄ«bas robežas, bezdarba lÄ«menis ir 14,4%, valsti ir pametuši pāri par 300 tÅ«kstošiem darbaspÄ“jÄ«go iedzÄ«votāju, Latvijas teritorija tiek atbrÄ«vota no cilvÄ“kiem, Latgali faktiski pametuši 40% iedzÄ«votāju. PÄ“c VID datiem, 2013. gada janvārÄ« darba ņēmÄ“ju bija 769 638, no tiem 270 tÅ«kstoši sabiedriskajā sektorā nodarbināto, kas ir lielākais skaits ES valstÄ«s attiecÄ«bā pret valsts iedzÄ«votāju skaitu. pensionāru skaits pieauga lÄ«dz 583 406 (vecuma pensionāri - 483 595 un izdienas pensionāri un invalÄ«di - 99 811), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tātad valstÄ« tiešo nodokļu maksātāju, kas veido IKP galaproduktu, ir vien 500 tÅ«kstoši strādājošo. Statistikas dati rāda - jau pašlaik viens strādājošais apgādā divus budžetniekus, un valsts tiek uzturÄ“ta, pastāvÄ«gi aizņemoties, vispārÄ“jās valdÄ«bas sektora parāds sasniedzis 6 028,2 milj. latu jeb 42,6% no IKP. Jau tuvākajā nākotnÄ“ par pensijām tiks aizmirsts. Tikai Minhauzens var ignorÄ“t statistikas datus un stāstÄ«t valsts iedzÄ«votājiem veiksmes stāstus!