Iesaki rakstu:

VÄ“lÄ“šanas ir brÄ«numu laiks. Kāds indeksÄ“ pensijas, cits ministrs atceras par reÄ£ionālām vizÄ«tÄ“m, bet vÄ“l kāds steidz izmantot savas pÄ“dÄ“jās darba dienas. Un tā 13. Saeimas darbÄ«bas pÄ“dÄ“jās nedēļas piektdienas pÄ“cpusdienā sabiedrÄ«bu sasniedza ziņa par vÄ“ja parku jÅ«rā starp Pāvilostu un Užavu.

MÄ“s Latvijā ražojam elektrÄ«bu pārāk maz, un vÄ“ja parki var to labot. PÄ“dÄ“jā laikā tieši elektrÄ«bas rÄ“Ä·ini mums atgādina par nepaveiktajiem darbiem valsts enerģētikas politikā. ŠÄ« iemesla dēļ atjaunÄ«gie energoresursi šobrÄ«d ir uzskatāmi par nacionāla un starptautiska mÄ“roga prioritātÄ“m. 

Ja sauszemes vÄ“ja parku ierÄ«košana praktiski vienmÄ“r izraisa plašas diskusijas, tad vÄ“ja parku bÅ«vniecÄ«ba jÅ«rā ir potenciāli mazāk diskutabla, lai gan bÅ«tiski dārgāka. Pašlaik  Latvijas piekrastÄ“ un teritoriālajos Å«deņos plašiem nogabaliem ir apstiprināts izpÄ“tes teritoriju statuss.

Horizonts, ko mÄ“s redzam no JÅ«rkalnes stāvkrasta, atrodas aptuveni 16 km attālumā. Latvijas un Igaunijas atkrastes vÄ“ja parka Elwind plānotais izvietojums ir 15 – 20 kilometri. Turklāt Baltijas jÅ«rā tiek plānoti tik augsti vÄ“ja Ä£eneratori, ka tiem bÅ«tu jāatrodas pat 50 km attālumā no krasta, lai tos neredzÄ“tu. Jāsaka, ka Dullajam Daukam vairs nebÅ«tu jāmirst, lai uzzinātu, kas ir aiz horizonta. Viņš tur skaidri redzÄ“tu vÄ“ja Ä£eneratorus.

Būtu loģiski Baltijas jūrā būvēt vēja parku pretī mežiem un neapdzīvotām teritorijām. Vai pilsētu un industriālo zonu tuvumā, kur tie pat varētu piestāvēt molu un kuģu fonā. Tādēļ diezgan neizprotams ir to plānotais izvietojums pretī Jūrkalnei, Užavai un Pāvilostai, kas balstītas dabas tūrismā un dzīvesveidā.

Valsts un attÄ«stÄ«tājs vÄ“ja parkam var izvÄ“lÄ“ties jÅ«ras teritorijas pretÄ« Kurzemes mežiem – tur nebÅ«tu, kam protestÄ“t, un daudz mazāk tiktu ietekmÄ“ta arÄ« reÄ£iona uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vide. Tā vietā kartÄ“ tiek atzÄ«mÄ“ta viena no Latvijas tÅ«risma mekām, kur ap neskarto dabu ir izveidota vesela industrija – viesnÄ«cas, restorāni, kempingi, mākslas plenÄ“ri, sÄ“rfošanas kultÅ«ra utt. LÄ«dzšinÄ“jie pÄ“tÄ«jumi apliecina, ka gan vietÄ“jiem iedzÄ«votājiem, gan tÅ«ristiem ir negatÄ«va attieksme pret vÄ“ja parkiem jÅ«rā, ja tie ir saskatāmi no krasta.

PasaulÄ“ populārais ziņu kanāls CNN ir iekļāvis JÅ«rkalnes stāvkrastu starp Eiropas 20 skaistākajām vietām, kur aicina doties izbaudÄ«t mežonÄ«go dabu un ainaviskos saulrietus. Kopumā Ventspils novadā ir trÄ«s nacionālie ainavu dārgumi, un bÅ«tu patiesi skumji, ja tagad jau divi no tiem (Popes pilskalns un JÅ«rkalnes stāvkrasts) tiktu devalvÄ“ti ar vÄ“ja Ä£eneratoriem un industriālu ainavu.

Ja saulriets ar vai bez vÄ“ja Ä£eneratoriem vÄ“l bÅ«tu gaumes jautājums, tad papildus krasta erozijas riski gan nevienu nesajÅ«smina. ŠÄds milzÄ«gs projekts var mainÄ«t straumes virzienus Baltijas jÅ«rā, un ir faktiski neiespÄ“jami prognozÄ“t, kā tas ietekmÄ“s stāvkrasta nobrukumus un jÅ«ras tuvošanos. Turklāt šiem draudiem tiktu pakļautas teritorijas ap JÅ«rkalni, kur jau tagad ir novÄ“rojama viena no intensÄ«vākajām krasta erozijām Latvijā. Tieši vides zinātnieki ir pirmie, kam bÅ«tu jāvÄ“rtÄ“ šÄdi projekti ilgtermiņā, un tikai pÄ“c tam mÄ“s varam runāt par ekonomiskiem un citiem ieguvumiem.

PÄ“c Pāvilostas mola pagarināšanas pludmale pilsÄ“tā ir kļuvusi pavisam šaura. Nākamā lielā vÄ“tra bÅ«s jau bÄ«stama Pāvilostas infrastruktÅ«rai. PÄ“dÄ“jos gados cilvÄ“ki ir ieguldÄ«juši miljonus Pāvilostā, pÄ“rkot un bÅ«vÄ“jot mājas, kā arÄ« attÄ«stot savus uzņēmumus. Vai šie jaunie pāvilostnieki bÅ«tu to darÄ«juši, ja zinātu par izmaiņām jÅ«ras ainavā un jauniem krasta erozijas riskiem? Un kā justies jÅ«rkalnietim ar savu mantoto zemi pie jÅ«ras?

PÄ“dÄ“jā laikā dzirdÄ“ts, ka zviedri gaida jaunus vÄ“ja parkus Baltijā, lai bÅ«vÄ“tu starpsavienojumus un pieslÄ“gtos tiem. DzÄ«vojam vienā Eiropas SavienÄ«bā, tāpÄ“c varbÅ«t Latvijas zemju Ä«pašnieki varÄ“s pieprasÄ«t sev kompensācijās Ä«pašumus Zviedrijā pie jÅ«ras? Ne tikai Eiropas SavienÄ«ba, bet arÄ« Baltijas jÅ«ra un tās piekraste ir vienots organisms, kur pastāv dabas nezÅ«damÄ«bas likums. Proti, ja kaut kur krasts pazÅ«d, tad citur pludmale pieaug. Un Zviedrijas krastos patiešÄm pludmale daudzviet kļūst plašÄka.

Ja jaunais vÄ“ja parks šos procesus veicinās, tad tas bÅ«s uz Latvijas piekrastes zemju Ä«pašnieku rÄ“Ä·ina. Un tad šeit uzreiz ir nākamais jautājums - ja mÄ“s atļaujam krastu iznÄ«cināt no vienas, tas ir, jÅ«ras puses, tad kāpÄ“c neļaut arÄ« no otras? Kādēļ vÄ“l bÅ«tu vajadzÄ«ga krasta kāpu aizsargjosla, un cilvÄ“ki nevarÄ“tu bÅ«vÄ“t Ä“kas stāvkrasta malā?

Atgriežoties tuvāk realitātei, tad plānotā vÄ“ja parka teritorija sakrÄ«t ar jaunveidojamo Baltijas jÅ«ras aizsargājamo teritoriju – Alku sÄ“kli. Statusa noteikšana šai teritorijai vÄ“l ir procesā tāpat kā iespÄ“jamā vÄ“ja parka bÅ«vniecÄ«ba. LÄ«dz ar to šÄ«s attiecÄ«bas bÅ«tu noskaidrojamas jau šobrÄ«d. LÄ«dzÄ«gi kā vÄ“ja parka ietekme uz krasta eroziju, putnu migrāciju, zivju populāciju un zvejniecÄ«bas industriju.

Ventspils novada pašvaldÄ«ba informāciju par Elwind projekta ieceri saņēma 2020. gadā, kad Vides pārraudzÄ«bas valsts birojs lÅ«dza viedokli attiecÄ«bā uz starpvalstu ietekmes uz vidi novÄ“rtÄ“juma procedÅ«ras piemÄ“rošanu. TobrÄ«d informācija bija par tikai vienu projekta teritoriju – Sāmsalas tuvumā. Par plāniem Latvijas teritoriālajos Å«deņos nebija nekā, un pašvaldÄ«ba vÄ“rsa uzmanÄ«bu vienÄ«gi uz potenciālo ietekmi uz ainavu.

Tādēļ ziņa par vÄ“l vienu Elwind vÄ“ja parku starp Pāvilostu un Užavu bija pārsteigums daudziem, kas piedalÄ«jušies diskusijās par Baltijas jÅ«ras izmantošanu. NoslÄ“pumainÄ«bas plÄ«vuru jo vairāk pastiprina fakts, ka šim projektam Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi vÄ“l vienu informatÄ«vo ziņojumu, taču tam ir noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss. Informācija ir slÄ“gta, lai gan jÅ«ra mums ir atklāta un tā pieder mums visiem. Ar Elwind vÄ“ja parku esam gluži kā PSRS laikos, kad slÄ“gtā zona bija viss, kas saistÄ«ts ar Latvijas piekrasti, un sabiedrÄ«bas viedoklis nav svarÄ«gs.

Atgriežoties pie Saeimas vÄ“lÄ“šanām un valdÄ«bas veidošanas, šajā kontekstā vÄ“l interesantāka kļūst jaunā Enerģētikas un klimata ministrija, kas kontrolÄ“s milzÄ«gas naudas plÅ«smas. ŠÄ·iet, ka Kurzemei tomÄ“r bÅ«tu bijis izdevÄ«gāk, ja enerģētika paliktu Ekonomikas ministrijas un Nacionālās apvienÄ«bas pārraudzÄ«bā.

Kurzeme šeit ir bijusi plaši pārstāvÄ“ta, proti, ministre no Talsu novada, ministra biroja vadÄ«tājs no Dienvidkurzemes novada, bet ministra padomnieks enerģētikas jautājumos no Ventspils novada. Tādi pÄ“dÄ“jā laika aktuālie jautājumi kā inflācija, gāzes krātuves, degvielas cenas, sadales tÄ«kli un vÄ“ja parki ir bijuši viņu atbildÄ«ba, un ir taču Ä“rtāk, ja šos jautājumus var uzdot kurzemniekiem, nevis galvaspilsÄ“tniekiem.

Tālāk sekos ietekmes uz vidi novÄ“rtÄ“jums. SabiedrÄ«bai un pašvaldÄ«bām bÅ«s jābÅ«t gatavām likt galdā savus argumentus konstruktÄ«vā un, cerams, izprotošÄ diskusijā. Pirms 11 gadiem JÅ«rkalne jau izdzÄ«voja vienu jÅ«ras vÄ“ja parka iniciatÄ«vu. Kopš tā laika mÅ«su piekraste ir attÄ«stÄ«jusies, tiek bÅ«vÄ“tas jaunas mājas, parādās jauni cilvÄ“ki, bet pamestas lauku sÄ“tas jau ir retums. Mums vajag arÄ« vÄ“ja parkus, tikai rÅ«pÄ«gi izvÄ“rtÄ“sim – kur.

Vai JÅ«rkalne pÄ“c divdesmit gadiem vÄ“l bÅ«s divu saulrietu krasts? Vai jau vÄ“ja Ä£eneratoru krasts? Grāmatā Dullais Dauka nespÄ“ja saskatÄ«t tos draudus, ko sevÄ« slÄ“pj došanās nezināmajā. Tā viņš pazuda jÅ«rā. TāpÄ“c mÅ«sdienu Dullajām Daukām ļausim sapņot un vÄ“rties plašajā horizontā. Un mācÄ«sim viņu un sevi par visiem riskiem.

* jÅ«rkalnietis, Ventspils novada pašvaldÄ«bas deputāts, Kurzemes pārstāvis Latviešu vÄ“sturisko zemju attÄ«stÄ«bas padomÄ“