Iesaki rakstu:

„Labu piemÄ“ru rāda tie politikas veidotāji un ierÄ“dņi, kuri ar krievvalodÄ«gajiem medijiem runā to auditorijas vairākuma valodā,” – arÄ« šÄds ieteikums atrodams „SabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas politikas ekspertu grupas ziņojumā”, kas ievietots Valsts prezidenta oficiālajā mājas lapā. Pietiek šodien pilnā apmÄ“rā publisko šo, maigi izsakoties, diskutablo dokumentu.

PRIEKŠVÄ€RDS

BÅ«t drošiem Latvijā un par Latviju. BÅ«t drošiem par sevi, savu Ä£imeni, savu māju, savu zemi, savu valsti - par savu pasauli, kuru ikviens no mums iesakņo savās vÄ“rtÄ«bās un visiem spÄ“kiem sargā. Ir tikai cilvÄ“ciski vÄ“lÄ“ties bÅ«t drošiem par savu un Latvijas tagadni un nākotni šajā nemierÄ«gajā, bÄ«stamu apstākļu un jaunu izaicinājumu pilnajā laikā.

Bet ja nu izpratne par drošÄ«bu dažādām Latvijas sabiedrÄ«bas daļām ir atšÄ·irÄ«ga? Ja nu vienai daļai tā nozÄ«mÄ“ ārÄ“jo robežu stiprināšanu, citai - informatÄ«vās telpas ierobežošanu, bet vÄ“l citai - draudzÄ«gu attiecÄ«bu veidošanu ar kaimiņvalstÄ«m? Ja nu vienai sabiedrÄ«bas daļai valstsnācijas jÄ“dziens šÄ·iet pareizs un neapšaubāms, bet citai - izslÄ“dzošs un netaisnÄ«gs? Ja nu viena grupa balso par etniskās nācijas vÄ“rtÄ«bām, bet cita sapņo par iekļaujošas politiskās nācijas veidošanos?

Bet ja nu kāds nevar aizmirst vecās traumas - katrs savas? Ja nu izpratne par vÄ“sturi ir atšÄ·irÄ«ga? Ja nu piederÄ«bas sajÅ«ta attiecÄ«bā uz zemi un valsti dažiem joprojām nav viens un tas pats? Ja viss iepriekš minÄ“tais ir Ä“rti un produktÄ«vi izmantojams pirmsvÄ“lÄ“šanu politiskajās spÄ“lÄ“s jau desmitiem gadu garumā? Kā tad raudzÄ«ties uz drošÄ«bu, ja dažādas sabiedrÄ«bas daļas tai piešÄ·ir tik dažādas nozÄ«mes?

Bet ja nu tas tomÄ“r ir mÄ«ts, ka esam nesavienojami dažādi? MÄ“s taču draudzÄ“jamies, mÄ«lam, precamies, veidojam attiecÄ«bas un Ä£imenes, audzinām bÄ“rnus, apgÅ«stam valodas un profesijas. Kad mÅ«sÄ“jie piedalās Olimpiskajās spÄ“lÄ“s, vai tad mÄ“s jÅ«tam lÄ«dzi citu valstu komandām? Kad Latvijas pārstāvis dzied "EirovÄ«zijā", vai tad mÄ“s visi neturam par viņu Ä«kšÄ·i? Kad divi jaunieši pie jÅ«ras vÄ“ro saulrietu, vai tad viņi runā valstsnācijas un mazākumtautÄ«bas kategorijās? Kad tiekamies ar studiju laika draugiem, vai tad mÄ“s šÄdās kategorijās spriežam par valsts drošÄ«bas jautājumiem? NÄ“, mÄ“s gluži vienkārši esam laimÄ«gi satikties un bÅ«t kopā.

BÅ«t kopā Latvijā. PiederÄ“t Latvijai. Runāt latviski, kā arÄ« citās valodās. BÅ«t brÄ«vi savas etniskās identitātes izvÄ“lÄ“, kopÄ«gi veidojot Latvijas tautu. DzÄ«vot savstarpÄ“jā cieņā. UzticÄ“ties cits citam. Apzināties, ka mÅ«su dažādÄ«ba ir mÅ«su vÄ“rtÄ«ba. NeizolÄ“t citādo. Izrunāt sāpÄ«go un sadziedÄ“t traumas. BÅ«t izglÄ«toti, atvÄ“rti, saliedÄ“ti un stipri. Tātad droši. Latvijā un par Latviju. Kopā.

KOPSAVILKUMS

SabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«ba ir nacionālās drošÄ«bas priekšnoteikums; tā ir cieši saistÄ«ta gan ar plašu iekļaujošu lÄ«dzdalÄ«bu, gan ar nediskrimināciju un vienlÄ«dzÄ«bas veicināšanu, valsts valodas prasmi un lietošanu, pozitÄ«vas starpkultÅ«ru saskarsmes pieredzes veidošanu un izplatÄ«šanu. PraksÄ“ saliedÄ“tÄ«ba izpaužas kā sadarbÄ«ba kopÄ“jā labuma vārdā. SaliedÄ“tÄ«ba palÄ«dz pārvarÄ“t krÄ«zes.

SabiedrÄ«bas integrācijas politika tiek Ä«stenota kā sabiedrÄ«bas vienošanas - saliedÄ“šanas - process. Latvijā kopš 20. gadsimta beigām tā Ä«stenota ar mainÄ«giem panākumiem. Ekspertu grupa atzÄ«st sabiedrÄ«bas integrācijas politikas jomā gÅ«tos sasniegumus (mazākumtautÄ«bu iesaiste politikas veidošanā un uzraudzÄ«bā, valsts atbalsts mazākumtautÄ«bu NVO, starpkultÅ«ru dialogu veicinoši pasākumi, bilingvālā izglÄ«tÄ«ba, starpkultÅ«ru komunikācijas un dažādÄ«bas vadÄ«bas treniņi, romu atbalsta pasākumi u.c.), tomÄ“r konstatÄ“jusi, ka de facto saliedÄ“tÄ«ba Latvijas sabiedrÄ«bā vÄ“l nav sasniegta. Par to liecina etniskās pārstāvÄ«bas disproporcijas gan valsts pārvaldÄ“, gan pilsoniskās sabiedrÄ«bas segmentā, kā arÄ« dažādÄ«bas vadÄ«bas sistÄ“mas trÅ«kums publiskajā pārvaldÄ“ un darba tirgÅ«. Latviešu valodas un krievu valodas informācijas telpu nošÄ·Ä«rums jau ilgstoši un arvien vairāk apdraud nacionālo drošÄ«bu - Latvijas mediju vidÄ“ iespiežas Krievijas valdošo aprindu iniciÄ“ta tendencioza informācija, kas šÄ·eļ sabiedrÄ«bu, kultivÄ“ šaubas par valsts suverenitāti un vieš nedrošÄ«bas sajÅ«tu visos Latvijas iedzÄ«votājos.

IzvÄ“rtÄ“jusi pašreizÄ“jās Latvijas integrācijas politikas problÄ“mas un izaicinājumus, ekspertu grupa piedāvā ieteikumus Latvijas sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas uzlabošanai. Ekspertu grupa uzskata, ka saliedÄ“tÄ«bu veicinošai politikai jābÅ«t balstÄ«tai uz šÄdiem principiem:

• DažādÄ«bas atzÄ«šana. IedzÄ«votāju dažādÄ«ba ir mÅ«sdienu sabiedrÄ«bas dabiska un neatņemama raksturiezÄ«me.

• PiederÄ«ba kā brÄ«va izvÄ“le. Demokrātiskā sabiedrÄ«bā cilvÄ“kiem ir tiesÄ«bas brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties, ar kādu etnisku, reliÄ£isku vai citādu sabiedrÄ«bas grupu viņi sevi identificÄ“.

• MazākumtautÄ«bas ir Latvijas sabiedrÄ«bas sastāvdaļa. Latvijas valstiskumu veido Latvijas tauta, kurā vÄ“sturiski iekļāvušÄs mazākumtautÄ«bas.

• KultÅ«ru dialogs. KultÅ«ru savstarpÄ“jā atvÄ“rtÄ«ba mazina negatÄ«vu stereotipu veidošanos un starpetnisko spriedzi.

• Iekļaušana un efektÄ«va lÄ«dzdalÄ«ba. SabiedrÄ«bas saliedÄ“šanas mÄ“rÄ·is ir vairot tādus apstākļus, kuros ikviens jÅ«tas un uzvedas kā pilnvÄ“rtÄ«gs sabiedrÄ«bas loceklis, kas lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi citiem bauda sabiedriskos labumus, pakalpojumus un vienlÄ«dzÄ«gas iespÄ“jas.

• Nediskriminācija. SaliedÄ“tÄ«bas politikai ir jānodrošina visu sabiedrÄ«bas grupu lÄ«dztiesÄ«ba likuma priekšÄ un vienāda likuma aizsardzÄ«ba visām sabiedrÄ«bas grupām.

• Divvirzienu politika. SabiedrÄ«bas saliedÄ“šanās process ir savstarpÄ“jas pielāgošanās un savstarpÄ“ja atbalsta sniegšanas, savstarpÄ“jas sadarbÄ«bas process.

Pilsoniskās lÄ«dzdalÄ«bas jomā saliedÄ“tÄ«ba panākama, veicinot Latvijas iedzÄ«votāju savstarpÄ“jo uzticÄ“šanos. Lai vājinātu etniskos stereotipus un radÄ«tu tādas situācijas, kurās veidotos kopÄ«ga "mÄ“s" sajÅ«ta, mazākumtautÄ«bu NVO paredzÄ“to finansÄ“jumu nepieciešams izmantot etniski nenošÄ·irošu un nepolitisku kultÅ«ras, sporta, izglÄ«tÄ«bas, ekoloÄ£isko un citādu pasākumu atbalstam.

Latvijas pilsonÄ«ba ir ne vien simboliska saikne ar valsti - tā nozÄ«mÄ“ ne tikai zināmu pienākumu un tiesÄ«bu kopumu, bet arÄ« aktÄ«vu lÄ«dzdalÄ«bu valsts dzÄ«vÄ“ un atbildÄ«bu par mÅ«su kopÄ«gās valsts nākotni. Tādēļ ir bÅ«tiski grozÄ«t un/vai papildināt spÄ“kā esošo tiesisko regulÄ“jumu, lai novÄ“rstu ar nepilsoņu skaita vairošanos saistÄ«tos riskus. Jaundzimušajiem Latvijas nepilsoņu bÄ“rniem ir automātiski jāpiešÄ·ir Latvijas pilsonÄ«ba, izņemot gadÄ«jumus, kad vecāki no tās atsakās.

VienlÄ«dzÄ«gām iespÄ“jām praktiski, ikdienas dzÄ«vÄ“ jābÅ«t nodrošinātām arÄ« tām iedzÄ«votāju grupām, kuras nav iekļāvušÄs izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mā un darba tirgÅ« un cieš no nabadzÄ«bas. LM un NVA, IZM un LVA jāsadarbojas, izstrādājot un ieviešot personām ar zemu prasmju lÄ«meni, kuras neprot latviešu valodu, un romu tautÄ«bas personām ar sākumskolas izglÄ«tÄ«bu paredzÄ“tus nodarbinātÄ«bas veicināšanas un izglÄ«tÄ«bas, citstarp latviešu valodas mācÄ«bu, pakalpojumus.

Mediju politikas jomā ir svarÄ«gi ņemt vÄ“rā mazākumtautÄ«bu informācijas vajadzÄ«bas un krievvalodÄ«gās auditorijas Ä«patnÄ«bas. Mediju saturam ir jāatspoguļo dažādas izcelsmes Latvijas iedzÄ«votāju ikdienas pieredze, arÄ« sadzÄ«viskas problÄ“mas, un jāizceļ vietÄ“jie cilvÄ“kstāsti. Nepieciešams atbalstÄ«t tādas mediju iniciatÄ«vas, kas sabiedrÄ«bā nostiprina kritiskās domāšanas prasmi, Ä«paši attiecÄ«bā uz vÄ“stures jautājumiem. BÅ«tu jāizmanto iespÄ“ja iesaistÄ«t latviešu valodas apguves veicināšanā krievvalodÄ«gos elektroniskos medijus, piedāvājot tālmācÄ«bas veidā apgÅ«t latviešu valodas elementus. Jāveicina Latvijas mazākumtautÄ«bu intelektuālās elites, mazākumtautÄ«bu organizāciju un to pārstāvju iesaiste sabiedrisko mediju satura veidošanā un izplatÄ«šanā, tādÄ“jādi nodrošinot informācijas brÄ«vÄ«bu, viedokļu dažādÄ«bu un mediju plurālismu.

IzglÄ«tÄ«bas politikai jābÅ«t iekļaujošai, reālo daudzveidÄ«bu atspoguļojošai un starpkultÅ«ru saiknes veicinošai. IZM jānodrošina papildu finansÄ“jums kvalitatÄ«vai latviešu valodas apguvei visās izglÄ«tÄ«bas pakāpÄ“s, kā arÄ« jāpilnveido skolotāju kompetence darbā ar etniskās un kultÅ«ras piederÄ«bas ziņā daudzveidÄ«gu skolÄ“nu auditoriju.

Latvijas valdÄ«bai jāveido reālistiska politikas stratÄ“Ä£ija un ar to saistÄ«ti darba plāni sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas veicināšanai, ņemot vÄ“rā dažādu valsts un pašvaldÄ«bu iestāžu kompetenci, kā arÄ« paredzot sadarbÄ«bu ar nevalstiskām struktÅ«rām un to atbildÄ«bu. Par optimālu modeli saliedÄ“tÄ«bas politikas Ä«stenošanai ekspertu grupa uzskata atsevišÄ·u iestādi - sekretariātu vai centru -, kura funkcijās ietilptu uz aktuālu sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas datu un pÄ“tÄ«jumu analÄ«zi balstÄ«tas saliedÄ“tÄ«bas politikas veidošana, kā arÄ« stratÄ“Ä£iskā komunikācija.

SabiedrÄ«bas saliedÄ“šanās ir atkarÄ«ga no daudziem vÄ“sturiskiem, iekšpolitiskiem un ārpolitiskiem faktoriem, ne tikai no integrācijas politikas. SabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«ba ir valsts un nevalstiskā sektora (šÄ jÄ“dziena visplašÄkajā nozÄ«mÄ“, kas ietver gan uzņēmÄ“jus un to apvienÄ«bas, gan medijus, pilsonisko žurnālistiku, gan nevalstiskās organizācijas un iniciatÄ«vas grupas) kopatbildÄ«bas sfÄ“ra.

IEVADS

KultÅ«ru un identitāšu daudzveidÄ«ba ir Eiropas SavienÄ«bas vÄ“rtÄ«bas, kas dalÄ«bvalstÄ«m jāņem vÄ“rā politikas veidošanas procesos. Tāpat katrai valstij atbilstoši savai sabiedrÄ«bas integrācijas pieredzei jānodrošina sabiedrÄ«bas mazākuma tiesÄ«bu un vienlÄ«dzÄ«bas principa ievÄ“rošana, kas ir tieši saistÄ«ta ar valsts ekonomisko, sociālo un demogrāfisko izaugsmi.

Latvija ir nacionāla valsts, kuru raksturo tajā pastāvošo kultÅ«ru daudzveidÄ«ba. Saskaņā ar ilgtermiņa attÄ«stÄ«bas plānošanas dokumentu "Latvija 2030"3 politikas veidošanā izmantojama integrÄ“tā daudzveidÄ«bas atzÄ«šanas pieeja - tas nozÄ«mÄ“, ka visās darbÄ«bas jomās un visos lÄ«meņos tiek izvÄ“rtÄ“ta likumu, politiku un pasākumu ietekme uz dažādu kultÅ«ru grupu un pie tām piederošo personu saskarsmes situācijām un politikas Ä«stenošanā ir iesaistÄ«tas visu nozaru atbildÄ«gās institÅ«cijas.

Latvijā sabiedrÄ«bas integrācijas jautājums politiskajā darba kārtÄ«bā ir iekļauts jau kopš pagājušÄ gadsimta deviņdesmito gadu vidus. PÄ“c Latvijas valstiskuma atjaunošanas tika aktualizÄ“tas mazākumtautÄ«bu pārstāvju tiesÄ«bas, uzsākts naturalizācijas process, izglÄ«tÄ«bas reforma un dibinātas mazākumtautÄ«bu skolas. Jaunās sabiedrÄ«bas integrācijas politikas uzdevums bija veidot vienkopienas sabiedrÄ«bu, par tās pamatu liekot latviešu valodas apguvi.

Integrācijas politikas attīstība

Pirmais valsts politikas plānošanas dokuments, kas attiecās uz sabiedrÄ«bas integrāciju, bija 2001. gadā Ministru kabineta (MK) apstiprinātā valsts programma „SabiedrÄ«bas integrācija Latvijā", kurā tika noteiktas šÄdas galvenās integrācijas jomas: pilsoniskās sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«ba, sociālā un reÄ£ionālā integrācija, iekļaujošas izglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«ba, valsts valodas nostiprināšana, kultÅ«ra, migrācija, repatriācija un sadarbÄ«ba ar tautiešiem ārzemÄ“s. ŠÄ«s programmas Ä«stenošanas gaitā minÄ“tās integrācijas politikas jomas ir kļuvušas par stabilām citu politiku - mūžizglÄ«tÄ«bas, sociālās iekļaušanas un sociālās drošÄ«bas, kultÅ«ras, valsts valodas, nodarbinātÄ«bas utt. - sastāvdaļām.

2001. gadā tika izveidots Sabiedrības integrācijas fonds.

2002. gadā tika izveidots Ä«pašu uzdevumu ministra sabiedrÄ«bas integrācijas lietās amats, kā arÄ« Īpašu uzdevumu ministra sabiedrÄ«bas integrācijas lietās sekretariāts. Tā galvenās kompetences bija mazākumtautÄ«bu tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba, pilsoniskās sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas veicināšana, sadarbÄ«ba ar tautiešiem ārzemÄ“s, lÄ«biešu (lÄ«vu) kultÅ«ras saglabāšana, diskriminācijas izskaušanas starpnozaru jautājumi, iecietÄ«bas veicināšana sabiedrÄ«bā un imigrantu integrācija.

Īsu laiku - 2009. gada pirmos piecus mÄ“nešus - par sabiedrÄ«bas integrācijas politikas Ä«stenošanu bija atbildÄ«ga BÄ“rnu, Ä£imenes un sabiedrÄ«bas integrācijas lietu ministrija.

Saskaņā ar MK 2009. gada 29. maija rÄ«kojumu Nr. 359 „Par BÄ“rnu, Ä£imenes un sabiedrÄ«bas integrācijas lietu ministrijas reorganizāciju" no 2009. gada 1. jÅ«lija par atbildÄ«go ministriju sabiedrÄ«bas integrācijas jomā kļuva Tieslietu ministrija.

Savukārt kopš 2011. gada 1. aprīļa attiecÄ«gās funkcijas pārņēmusi KultÅ«ras ministrija, kuras darba rezultātā tapa jauna sabiedrÄ«bas integrācijas politika, kas ietvÄ“ra nacionālās identitātes komponentu.

2011. gada oktobrÄ« MK apstiprināja Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrÄ«bas un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018. gadam (turpmāk - Pamatnostādnes). Pamatnostādņu virsmÄ“rÄ·is ir stipra, saliedÄ“ta Latvijas tauta - nacionāla un demokrātiska kopiena, kura nodrošina to vienojošÄ pamata - latviešu valodas, kultÅ«ras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vÄ“rtÄ«bu, unikālās kultÅ«rtelpas - saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas - nacionālas demokrātiskas valsts - lÄ«dzsvarotai attÄ«stÄ«bai. Pamatnostādnes tiek Ä«stenotas trijos šÄdos virzienos:

1. rīcības virziens "Pilsoniskā sabiedrība un integrācija',

2. rīcības virziens "Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa"

3. rīcības virziens "Saliedēta sociālā atmiņa".

Neraugoties uz sabiedrÄ«bas integrācijas jautājumu iekļaušanu tiesÄ«bu aktos un politikas dokumentos, iepriekš minÄ“tajiem sasniegumiem un mÄ“Ä£inājumiem atrisināt sašÄ·eltas, sociāli un politiski pasÄ«vas sabiedrÄ«bas problÄ“mas, kā arÄ« mazināt un novÄ“rst diskriminācijas tendences, de facto saliedÄ“tÄ«ba Latvijas sabiedrÄ«bā vÄ“l nav sasniegta. Par to liecina etniskās pārstāvÄ«bas disproporcijas gan valsts pārvaldÄ“, gan pilsoniskās sabiedrÄ«bas segmentā, kā arÄ« dažādÄ«bas vadÄ«bas sistÄ“mas trÅ«kums publiskajā pārvaldÄ“ un darba tirgÅ«.

ŠÄ ziņojuma izpratnÄ“ sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«ba ir nacionālās drošÄ«bas priekšnoteikums. AttiecÄ«bā uz sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bu, tās veicināšanas lÄ«dzekļiem un procesiem sociālajās zinātnÄ“s lÄ«dzās pastāv vairāki ietekmÄ«gi izpratnes varianti (piemÄ“ram, multikulturālisms, akulturācija, asimilācija, kultÅ«ru plurālisms, sociālais kapitāls u.c.), taču šÄ ziņojuma autori ir apzināti balstÄ«jušies uz vispārÄ“jo cilvÄ“ktiesÄ«bu vÄ“rtÄ«bām un turpinājuši attÄ«stÄ«t iekļaujošo izpratni, kas Latvijā pārliecinoši apliecināta uz 2010. gadā Latvijas Universitātes Sociālo un politikas pÄ“tÄ«jumu centra veiktā pirmā sabiedrÄ«bas integrācijas politikas audita pamata tapušajā darbā "Cik integrÄ“ta ir Latvijas sabiedrÄ«ba? Sasniegumu, neveiksmju un izaicinājumu audits" Nila Muižnieka redakcijā. ŠÄ« izpratne aptver ne vien tradicionālos mazākumtautÄ«bu kultÅ«rautonomijas jautājumus un ar nediskriminācijas politikas efektivitāti saistÄ«tos jautājumus, bet arÄ« sociālekonomiskos, drošÄ«bas un pārstāvÄ«bas jautājumus, kuri bÅ«tiski ietekmÄ“ ikviena sabiedrÄ«bas locekļa dzÄ«ves kvalitāti. CilvÄ“ka dzÄ«ves kvalitāte ir atkarÄ«ga no ekonomiskās drošÄ«bas lÄ«meņa un sociālekonomisko tiesÄ«bu Ä«stenošanas iespÄ“jām (darbs, sociālās drošÄ«bas pasākumi), vienlÄ«dzÄ«gas attieksmes (cilvÄ“ktiesÄ«bu ievÄ“rošana un nediskriminācija), kā arÄ« lÄ«dzdalÄ«bas lÄ“mumu pieņemšanas procesos.

SabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«ba (kas pasaules zinātniskajā literatÅ«rā visbiežāk tiek apzÄ«mÄ“ta ar terminu "social cohesion") šajā ziņojumā definÄ“ta, izmantojot 1995. gadā Kopenhāgenā ANO Pasaules samitā par sociālo attÄ«stÄ«bu pieņemto noslÄ“guma dokumentu. SaliedÄ“tÄ«ba ir cieši saistÄ«ta gan ar plašu iekļaujošu lÄ«dzdalÄ«bu, gan nediskrimināciju un vienlÄ«dzÄ«bas veicināšanu, gan valsts valodas zināšanu un lietošanu, gan pozitÄ«vas starpkultÅ«ru saskarsmes pieredzes veidošanu un izplatÄ«šanu. ŠÄdi izprastas saliedÄ“tÄ«bas politikas rezultāts ir iekļaujoša un daudzveidÄ«bai atvÄ“rta sabiedrÄ«ba, kuras dažādo grupu attiecÄ«bas raksturo tādas vÄ“rtÄ«bas kā cieņa pret jebkuru cilvÄ“ku, kopÄ“jais labums, plurālisms un daudzveidÄ«ba, nevardarbÄ«ba un solidaritāte, kas izpaužas lÄ«dzvÄ“rtÄ«gā lÄ«dzdalÄ«bā kultÅ«ras, ekonomiskajā un politiskajā dzÄ«vÄ“.4

Latvijā šÄ«s pieejas praktiskās Ä«stenošanas mÄ“rÄ·is ir tāda etnokulturāli daudzveidÄ«ga politiska nācija, kuru veido latvieši, Latvijas krievi, Latvijas poļi, Latvijas baltkrievi, Latvijas lietuvieši, Latvijas ukraiņi, Latvijas romi un Latvijai piederÄ«gie citu tautÄ«bu iedzÄ«votāji. Taču spÄ“kā esošÄ vienošanās par vienu valsts valodu - latviešu valodu kā Latvijas iedzÄ«votāju kopÄ«go saziņas valodu - joprojām ir un vienmÄ“r bÅ«s uzturama spÄ“kā.

SabiedrÄ«bas saliedÄ“šanās, protams, ir atkarÄ«ga no daudziem vÄ“sturiskiem, iekšpolitiskiem un ārpolitiskiem faktoriem, ne tikai no integrācijas politikas. SabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«ba ir valsts un nevalstiskā sektora (šÄ jÄ“dziena visplašÄkajā nozÄ«mÄ“, kas ietver gan uzņēmÄ“jus un to apvienÄ«bas, gan medijus, pilsonisko žurnālistiku, gan nevalstiskās organizācijas un iniciatÄ«vas grupas) kopatbildÄ«bas sfÄ“ra.

DEFINĪCIJAS UN INDIKATORI

SabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«ba izpaužas kā valsts iedzÄ«votāju kopdarbÄ«ba demokrātijas nostiprināšanā un attÄ«stÄ«šanā, un to uztur spÄ“kā savstarpÄ“ja uzticÄ“šanās un piederÄ«bas sajÅ«ta.5

Sabiedrības saliedētību sekmē valsts iedzīvotāju daudzveidīgajām vajadzībām pielāgota un efektīva integrācijas politika. Saliedētības rādītājs ir visiem valsts iedzīvotājiem pieejamas un draudzīgas valsts institūcijas, ko

atbalsta gan iedzÄ«votāju izpratne par to darbu, gan arÄ« apmierinātÄ«ba ar to Ä«stenoto politiku. SaliedÄ“tÄ«ba praksÄ“ izpaužas kā sadarbÄ«ba - rÄ«cÄ«ba, ar kuru cilvÄ“ki apliecina izpratni par savu individuālo vÄ“lmju un kopÄ“jā jeb sabiedriskā labuma saskaņu; savukārt pilsonis, kurš pÄ“c etniskās izcelsmes vai citādā ziņā atšÄ·iras no sabiedrÄ«bas vairākuma, pilda savu pilsoņa lomu, neraugoties uz konkrÄ“to atšÄ·irÄ«bu. SaliedÄ“tÄ«ba palÄ«dz pārvarÄ“t krÄ«zes.

SabiedrÄ«bas integrācija ir sabiedrÄ«bas vienošanas - saliedÄ“šanas - process: tā nozÄ«mÄ“ kultÅ«ru dažādÄ«bas atzÄ«šanu un nevis paralÄ“lu, atsevišÄ·u etnokultÅ«ru grupu pastāvÄ“šanu, bet gan to mijiedarbÄ«bu. Integrāciju veicina lÄ«dzdalÄ«ba, starpkultÅ«ru saskarsme un nediskriminācija. Katram no šiem integrācijas balstiem ir savs svarÄ«gs apakškomponents. LÄ«dzdalÄ«bas gadÄ«jumā tā ir pārstāvÄ«ba, starpkultÅ«ru saskarsmÄ“ - starpkultÅ«ru kompetence, nediskriminācijas gadÄ«jumā - vienlÄ«dzÄ«ba. Šie trÄ«s pamati ir cieši savstarpÄ“ji saistÄ«ti un veiksmÄ«gai integrācijai absolÅ«ti nepieciešami.6

SabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas vÄ“rtÄ“šanas indikatori (Muižnieks, Kunda, 2010):

• lÄ«dzdalÄ«ba, kopatbildÄ«ba, pārstāvÄ«ba,

• vienlÄ«dzÄ«gas tiesÄ«bas (nediskriminācija, dažādÄ«bas atzÄ«šana),

• kontakti, dažādu sabiedrÄ«bas grupu sadarbÄ«ba: starpkultÅ«ru dialogs un tam nepieciešamā starpkultÅ«ru kompetence.7

SECINÄ€JUMI

LĪDZDALĪBA, KOPATBILDĪBA, PĀRSTĀVĪBA Sasniegumi

IzvÄ“rtÄ“jot valsts programmu "SabiedrÄ«bas integrācija Latvijā" (2001), par labu praksi atzÄ«stama mazākumtautÄ«bu pārstāvju dalÄ«ba gan šÄ«s programmas formulÄ“šanā, gan ieviešanā. Tāpat pozitÄ«vi ir vÄ“rtÄ“jami iedibinātie formālie lÄ«dzdalÄ«bas mehānismi - mazākumtautÄ«bu NVO un zinātnieku lÄ«dzdalÄ«ba un konsultācijas ĪUMSILS ietvaros.

IzvÄ“rtÄ“jot "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrÄ«bas un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018. gadam" Ä«stenošanu 2012.-2014. gadā, neatkarÄ«gā pÄ“tÄ«jumā (BISS, 2015) secināts, ka jomas, kurās sasniegti plānotie rezultāti, ir šÄdas: (1) latviešu valodas lietojuma nostiprināšanās publiskajā telpā; (2) nevalstisko organizāciju skaita palielināšanās; (3) iedzÄ«votāju lÄ«dzdalÄ«bas tiešÄs demokrātijas formās pieaugums; (4) mazākumtautÄ«bu lÄ«dzdalÄ«bas palielināšanās Dziesmu un deju svÄ“tku procesā. Papildus pÄ“tÄ«jumā atzÄ«mÄ“tajiem minami vÄ“l šÄdi sasniegumi:

(5) izveidots koleÄ£iāls konsultatÄ«vs mehānisms Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrÄ«bas un integrācijas politikas pamatnostādņu Ä«stenošanas padome, kuras uzdevums ir nodrošināt Pamatnostādņu Ä«stenošanas uzraudzÄ«bu8, un

(6) 2015. gadā tika izveidots NVO fonds pilsoniskās sabiedrÄ«bas iniciatÄ«vu atbalstÄ«šanai.

Risināmie jautājumi

(1) Informācijas telpas nošÄ·Ä«rums starp latviešiem un nelatviešiem joprojām ir realitāte, un šo jautājumu ar sabiedrÄ«bas integrācijas politikas lÄ«dzekļiem un mediju darba regulÄ“jumu nav izdevies atrisināt. Latvijas drošÄ«bas iestāžu un stratÄ“Ä£iskās komunikācijas pÄ“tnieku apkopotā informācija liecina, ka Latvijas mediju vide - Ä«paši krievu valodā strādājošie mediji - jau gadiem ilgi tiek izmantota, lai izplatÄ«tu Krievijas valdošo aprindu iedvestu tendenciozu informāciju par Latviju. ŠÄ« mÄ“rÄ·tiecÄ«gā dezinformācija šÄ·eļ sabiedrÄ«bu, kultivÄ“ šaubas par valsts suverenitāti un vairo nedrošÄ«bas sajÅ«tu, Ä«paši Latvijas krievvalodÄ«gajā kopienā.9 DrošÄ«bas policija ir secinājusi, ka šÄdi apstākļi „rada arvien nozÄ«mÄ«gākus draudus nacionālajai drošÄ«bai".10

(2) Lai gan integrācijas politikas veidotāji pastāvÄ«gi konsultÄ“jas ar mazākumtautÄ«bu intelektuāļiem un NVO pārstāvjiem un ņem vÄ“rā to ieteikumus,11 tomÄ“r politikas prioritātÄ“s nacionālās (latviskas) mediju telpas stiprināšana dominÄ“ pār iekļaujošu komunikāciju ar mazākumtautÄ«bām - atsevišÄ·i politikas veidotāji izvÄ“las runāt tikai latviešu valodā, neraugoties uz viņus intervÄ“jošÄ medija un tā auditorijā lietoto valodu.12 Divvirzienu komunikācija ar mazākumtautÄ«bām ir bÅ«tisks nacionālās drošÄ«bas faktors, tikai šÄda pieeja pakāpeniski veido savstarpÄ“ju uzticÄ“šanos. Labu piemÄ“ru rāda tie politikas veidotāji un ierÄ“dņi, kuri ar krievvalodÄ«gajiem medijiem runā to auditorijas vairākuma valodā.

(3) MazākumtautÄ«bu pārstāvju Ä«patsvars lÄ“mumu pieņēmÄ“ju vidÅ«, respektÄ«vi, valsts un pašvaldÄ«bu iestādÄ“s neatspoguļo reālo Latvijas etnisko daudzveidÄ«bu. Pirmā integrācijas audita (2010) secinājumi liecināja, ka vairums minoritāšu aktÄ«vistu un politiÄ·u savu lÄ«dzdalÄ«bu uzskata par neefektÄ«vu un formālu (Brands-Kehre, 2010); lÄ«dzÄ«gas atziņas tika paustas arÄ« 2014. gada Latvijas mazākumtautÄ«bu forumā.

(4) Iedibināt pilnÄ«bā iekļaujošas pilsoniskas lÄ«dzdalÄ«bas iespÄ“jas traucÄ“ fakts, ka Latvijā dzimušiem bÄ“rniem joprojām netiek automātiski piešÄ·irts Latvijas pilsoņa statuss. Šo faktu kā Latvijas sabiedrÄ«bas integrācijas kavÄ“kli vairākkārt uzsvÄ“ruši gan Eiropas Padomes, gan EDSO augstie komisāri etnisko minoritāšu jautājumos.

VIENLĪDZĪGAS TIESĪBAS (NEDISKRIMINÄ€CIJA, DAŽĀDĪBAS ATZĪŠANA) Sasniegumi

IzvÄ“rtÄ“jot valsts programmas "SabiedrÄ«bas integrācija Latvijā" (2001) Ä«stenošanas rezultātus, ir atzÄ«mÄ“jami vairāki bÅ«tiski sasniegumi.

(1) Integrācijas procesa lielākais sasniegums ir tas, ka visām etniskajām grupām ir nodrošināta iespÄ“ja saglabāt un attÄ«stÄ«t savu etnisko identitāti; praksÄ“ šo iespÄ“ju nodrošina valsts atbalsts, kā arÄ« katras etniskās grupas pārstāvju griba savu etnisko identitāti kopt un attÄ«stÄ«t.

(2) Kopš 2010. gada (grozÄ«jumi IzglÄ«tÄ«bas likuma 3. pantā) ir nodrošināta vispārÄ“jās obligātās izglÄ«tÄ«bas pieejamÄ«ba visiem Latvijas iedzÄ«votājiem bez jebkādas diskriminācijas. MazākumtautÄ«bām Latvijā ir saglabāta iespÄ“ja mācÄ«ties arÄ« savā dzimtajā valodā (krievu, poļu, ebreju, ukraiņu, igauņu, baltkrievu un lietuviešu skolas). Ir izveidota un pakāpeniski tiek pilnveidota bilingvālās izglÄ«tÄ«bas metodika, kuru apgÅ«st gan mazākumtautÄ«bu, gan latviešu skolotāji.

(3) Ir izveidots pastāvÄ«gs un regulārs mazākumtautÄ«bu nevalstisko organizāciju darbÄ«bai un starpkultÅ«ru pasākumu rÄ«košanai nepieciešamā valsts atbalsta mehānisms - SIF.

(4) Latviešu valodas nepratÄ“ju skaits pakāpeniski samazinās, tātad attiecÄ«gi palielinās latviešu valodas lietotāju skaits un paplašinās viņu iespÄ“jas atrast darbu Latvijā, citstarp arÄ« valsts institÅ«cijās.13

IzvÄ“rtÄ“jot Pamatnostādnes, jāsecina, ka par vienojošiem un potenciāli saliedÄ“jošiem uzskatāmi šÄdi principi: AtvÄ“rtā latvietÄ«ba; AtbildÄ«ba un lÄ«dzdalÄ«ba; MazākumtautÄ«bu savpatnÄ«bas saglabāšana; Katra cilvÄ“ka brÄ«vā izvÄ“le tiek respektÄ“ta, cilvÄ“ktiesÄ«bas ievÄ“rotas; Identitātes ir papildinošas, nevis izslÄ“dzošas. 14

Praktiskajā Pamatnostādņu Ä«stenošanā laika posmā no 2012. gada lÄ«dz 2015. gadam ir izceļami šÄdi sasniegumi:

(1) Ir radÄ«ti priekšnoteikumi pilsoņu skaita palielināšanai - valsts atvieglojusi naturalizācijas procesu, no naturalizācijas pārbaudÄ«jumiem atbrÄ«vojot personas ar noteiktas grupas invaliditāti, turklāt Saeimā 2013. gadā pieņemtie grozÄ«jumi PilsonÄ«bas likumā (1994) noteic, ka nepilsoņi pÄ“c pašu izvÄ“les var savu Latvijā dzimušo bÄ“rnu reÄ£istrÄ“t kā Latvijas pilsoni.

(2) KM, SIF, Latvijas Pilsoniskās alianses, reÄ£ionālo labdarÄ«bas fondu un NVO centru sadarbÄ«bas ietvaros tiek turpināta atbalsta sniegšana mazākumtautÄ«bu NVO, lielāku uzsvaru nekā iepriekš liekot uz starpkultÅ«ru dialoga principu - atbalstot dažādas etniskās grupas pārstāvošo NVO sadarbÄ«bas projektus.

(3) Par panākumu uzskatāms KM organizÄ“tais darbs ar romu kopienu un attiecÄ«gi integrācijas projekti, centieni mazināt pret romiem vÄ“rstus aizspriedumus un stereotipus.15 PozitÄ«vi vÄ“rtÄ“jama KM un IZM sadarbÄ«ba skolotāju palÄ«gu - romu - iesaistÄ«šanā pirmsskolas un sākumskolas posmā: šie palÄ«gi sniedz romu bÄ“rniem bÅ«tisku atbalstu mācÄ«bu priekšmetu apguvÄ“, kā arÄ« paplašina viņu vecāku iesaisti mācÄ«bu procesā.

Risināmie jautājumi

Vairākas turpmāk minÄ“tās problÄ“mas sakņojas faktā, ka integrācijas politikas veidošanā nav pietiekami izmantoti ideoloÄ£iski neitrāli, iedzÄ«votāju vajadzÄ«bu apzināšanai veltÄ«ti pÄ“tÄ«jumi.16

(1) Centieni veidot politisku nāciju, balstoties uz valsts programmu "SabiedrÄ«bas integrācija Latvijā" (2001), nav vainagojušies ar sekmÄ“m - vairākuma un mazākuma etnisko kopienu pārstāvjiem joprojām ir atšÄ·irÄ«gi priekšstati par to, kādā valstÄ« viņi vÄ“las dzÄ«vot, bÅ«tiski atšÄ·iras Ä£eopolitiskās identitātes un daļēji arÄ« vÄ“stures uztvere. ŠÄdas atšÄ·irÄ«bas izriet no fakta, ka politisko partiju sistÄ“ma ir etniski segregÄ“ta un nosacÄ«ti "latviskās" partijas par maz uzrunā vai pat nemaz neuzrunā mazākumtautÄ«bas.

(2) Latvijas politiskās elites vairākuma neieinteresÄ“tÄ«bu minoritāšu jautājumu risināšanā, neuzticÄ“šanos minoritātÄ“m, nevÄ“lÄ“šanos iesaistÄ«ties ilgstošÄ dialogā ar tām atspoguļo šÄ«s horizontālās politikas krasais kritums politikas prioritāšu reitingā pÄ“c ĪUMSILS likvidÄ“šanas (2008.-2009. gadā) un tās pievienošana

(2011. gadā) KM atbildÄ«bas lokam. ŠÄdā atbildÄ«bas modelÄ« sabiedrÄ«bas integrācijas politika pÄ“c prioritātes pakāpes ir un bÅ«s zemāka par nozares politiku - tradicionāli definÄ“to kultÅ«rpolitiku - kā nacionālā kultÅ«ras mantojuma, kultÅ«rizglÄ«tÄ«bas un mākslas politiku. Turklāt arÄ« politikas veidotāju publiskajās runās jaušamais dalÄ«jums "latviešos" un "citos - pie mazākumtautÄ«bām piederošajos, krievvalodÄ«gajos" neveicina saliedÄ“tÄ«bu.

(3) Latvijas pilsonÄ«bas atjaunošana 20. gadsimta deviņdesmitajos gados bija pamatota uz ius soli principu (lÄ«dz 1940. gadam Latvijā dzÄ«vojušie pilsoņi neatkarÄ«gi no etniskās piederÄ«bas un viņu pÄ“cteči). Citāda pieeja iemiesota PamatnostādnÄ“s, kur valstsnācijas (kā tikai latviešu nācijas) jÄ“dziens apliecina nevis saliedÄ“jošu, bet izslÄ“dzošu izpratni par mazākumtautÄ«bu nozÄ«mi Latvijas sabiedrÄ«bā, tātad veicina nevis saliedÄ“tÄ«bu, bet gan etnisku hierarhiju nostiprināšanos.

(4) Saskaņā ar PamatnostādnÄ“m turpinās no pirmās integrācijas programmas pārņemtā mazākumtautÄ«bu NVO projektu finansÄ“šana, taču šajos projektos nav paredzÄ“ta ilgstoša un tieša pie dažādām kultÅ«ras grupām piederošu cilvÄ“ku saskarsme. TādÄ“jādi tiek atbalstÄ«ta to Latvijas mazākumtautÄ«bu pārstāvju attieksme, kuri vÄ“las nošÄ·irties savās kopienās (Kunda, 2010).

(5) Ieviešot bilingvālo izglÄ«tÄ«bu, centrā kā mÄ“rÄ·is tika izvirzÄ«ta latviešu valodas prasme, bet nepietiekama uzmanÄ«ba tika veltÄ«ta tādiem politisku attieksmju veidošanās faktoriem kā daudzkultÅ«ru sabiedrÄ«bā nepieciešamās sadzÄ«vošanas formas un kompromisi, iecietÄ«ba, pilsoniskās vÄ“rtÄ«bas. Starp attiecÄ«gās politikas plānotājiem un ieviesÄ“jiem bija maz mazākumtautÄ«bu pārstāvju, turklāt bija vÄ“rojama atbildÄ«go iestāžu konkurence un nepietiekama to darba koordinācija.

(6) Romi Latvijā joprojām ir uzskatāmi par diskriminācijai pakļautu iedzÄ«votāju grupu. 2015. gada pÄ“tÄ«jumā konstatÄ“tas trÄ«s šÄdas pamattendences, kas vÄ“l aizvien raksturo romus kā marginālu un sociāli atstumtu grupu: 1) zemais izglÄ«tÄ«bas lÄ«menis (tikai 34% romu ieguvuši pamatizglÄ«tÄ«bu un 17,2 % - par pamatizglÄ«tÄ«bu augstāku izglÄ«tÄ«bu); 2) romu vidÅ« strādājošo skaits ir trÄ«s reizes mazāks nekā vidÄ“ji Latvijas sabiedrÄ«bā un romu-bezdarbnieku grupā izteikti dominÄ“ ilgstošo bezdarbnieku Ä«patsvars (Latvijas Fakti, 2015). NVA nepiedāvā romiem to zemajam izglÄ«tÄ«bas lÄ«menim atbilstošas tālākizglÄ«tÄ«bas un profesijas apguves programmas.

(7) Faktiskās nevienlÄ«dzÄ«bas rādÄ«tāju analÄ«ze nodarbinātÄ«bas, veselÄ«bas, izglÄ«tÄ«bas un labklājÄ«bas jomās atklāj, ka tajās nelatvieši atrodas nelabvÄ“lÄ«gākā situācijā kā etniskie latvieši.17

KONTAKTI, DAŽĀDU SABIEDRĪBAS GRUPU SADARBĪBA:

STARPKULTŪRU DIALOGS UN TAM NEPIECIEŠAMÄ€ STARPKULTŪRU KOMPETENCE

Sasniegumi

IzvÄ“rtÄ“jot valsts programmas "SabiedrÄ«bas integrācija Latvijā" (2001) un Pamatnostādņu Ä«stenošanas rezultātus, ir atzÄ«stami šÄdi sasniegumi:

(1) LVAVP un SIF kā programmas Ä«stenotāji sāka un turpināja attÄ«stÄ«t mazākumtautÄ«bu un latviešu skolotāju, skolÄ“nu, NVO sadarbÄ«bu dažādās formās, tādās kā kopÄ«gas nometnes, jaunrades semināri-nometnes, skolotāju un skolÄ“nu apmaiņa mācÄ«bu gada laikā, kopÄ«gi sporta un mākslas pasākumi, radošÄs nometnes. Labā prakse tika pārņemta PamatnostādnÄ“s,18 citām mÄ“rÄ·a grupām pievienojot arÄ« diasporas pārstāvjus.

(2) Pilnveidota pilsoniskās izglītības joma: IZM un Pasaules Bankas kopprojekta "Izglītības sistēmas pilnveide" ietvaros 2004. gadā tika izstrādāts jauns sociālo zinību saturs, tajā ietverot tādas vērtības kā cilvēktiesību standarti, kultūru dialogs, tolerance. Tas viss ir nostiprināts jaunajos valsts pamatizglītības un vidējās izglītības standartos (2013-2014).

(3) ĪUMSILS no 2002. gada lÄ«dz 2008. gadam demonstrÄ“ja dažādÄ«bas vadÄ«bu praksÄ“, nodarbinot mazākumtautÄ«bu pārstāvjus, un pirmo reizi izstrādāja gan Nacionālo programmu iecietÄ«bas veicināšanai, gan valsts programmu "ÄŒigāni (romi) Latvijā. 2007-2009"

(4) PamatnostādnÄ“s plānotā19 palÄ«dzošo profesiju pārstāvju un pedagogu starpkultÅ«ru komunikācijas prasmju uzlabošana veiksmÄ«gi Ä«stenota KM un SIF sadarbÄ«bā (projekts "Nacionālais integrācijas centrs" un citas izglÄ«tÄ«bas NVO iniciatÄ«vas).

Risināmie jautājumi

(1) SaliedÄ“tÄ«bas stiprināšanas ziņā vÄ“l ir daudz darāmā tieši attiecÄ«bā uz etnisko latviešu uzticÄ“šanos mazākumtautÄ«bām un atvÄ“rtÄ«bu produktÄ«vai sadarbÄ«bai ar tām. SavstarpÄ“jā uzticÄ“šanās un labvÄ“lÄ«ga attieksme pret citu tautÄ«bu pārstāvjiem Latvijā nav tipiska - citas etniskās piederÄ«bas cilvÄ“kiem uzticas vien 30,2% iedzÄ«votāju un 23,2% nav viedokļa; uzticÄ“šanos citu tautÄ«bu cilvÄ“kiem par pilnÄ«gi drošu atzÄ«st vien 2% iedzÄ«votāju (SKDS, 2009, 2011). BISS 2014. un 2009. gada pÄ“tÄ«jumi pierādÄ«ja, ka apdraudÄ“tÄ«bas sajÅ«ta ir viens no galvenajiem saspÄ«lÄ“juma un neiecietÄ«bas avotiem, turklāt šÄ« sajÅ«ta ir raksturÄ«ga tieši latviešiem, jo viņi savā valstÄ« nejÅ«tas kā vairākums. Latvieši ir salÄ«dzinoši noslÄ“gtāki un mazāk kontaktÄ“jas ar citu tautÄ«bu pārstāvjiem. 2004. gadā izstrādātais etniskās norobežošanās indekss parādÄ«ja, ka uz etnisku norobežošanos ir tendÄ“ti 48% latviešu, bet tikai 17% pie mazākumtautÄ«bām piederošo Latvijas iedzÄ«votāju. ŠÄ« tendence kopš 2004. gada ir saglabājusies, proti, latviešu attieksme pret mazākumtautÄ«bām ir atturÄ«gāka nekā mazākumtautÄ«bu attieksme pret latviešiem.20

2) Pilsoniskā izglÄ«tÄ«ba mazākumtautÄ«bu skolÄ“nu vidÅ« nav pietiekami efektÄ«va - šie Latvijas jaunieši gan uz Baltijas, gan citu Eiropas valstu fona "izceļas" ar vājākām zināšanām par pilsoniskās sabiedrÄ«bas sistÄ“mu un principiem, kā arÄ« par pilsonisko lÄ«dzdalÄ«bu un savstarpÄ“jās sadarbÄ«bas māku,21 un no šo zināšanu trÅ«kuma izriet negatÄ«va attieksme pret politiku un valsts iestādÄ“m. Latvijas vÄ“sturi mazākumtautÄ«bu skolÄ“ni uzskata drÄ«zāk par propagandas, nevis izziņas un patiesas pÄ“tniecÄ«bas disciplÄ«nu (Laizāne, Putniņa, Mileiko, 2015).

(3) Romu skolÄ“nu integrācija izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mā ir apgrÅ«tināta,22 nav atrisinātas agrÄ«nās mācÄ«bu pārtraukšanas problÄ“ma.

(4) Ir vÄ“rojams starpkultÅ«ru kompetences trÅ«kums (Ose, 2014, Pičukāne, 2013 - doktora disertāciju pedagoÄ£ijā publikācijas un pÄ“tÄ«jumi) praktizÄ“jošo skolotāju vidÅ«, un arÄ« augstskolu Ä«stenotās pedagoÄ£ijas bakalaura programmas nav pietiekamas, lai skolotājus pienācÄ«gi sagatavotu darbam etniski daudzveidÄ«gā vidÄ“. Tas norādÄ«ts 2016. gadā Eiropas Komisijas atbalstÄ«tajā salÄ«dzinošajā pÄ“tÄ«jumā par skolotāju sagatavošanu darbam ar skolÄ“niem, kuri atšÄ·iras no vairākuma.23

LÄ«dzšinÄ“jā integrācijas politikas koordinācija

Latvijas sabiedrÄ«bas integrācijas politikai ir tieša un bÅ«tiska ietekme uz valsts attÄ«stÄ«bu un nacionālo drošÄ«bu. SabiedrÄ«bas integrācijas politika vÄ“l joprojām nav pietiekami koordinÄ“ta jeb ir koordinÄ“ta tikai tiktāl, ciktāl KM to spÄ“jusi savu pilnvaru ietvaros.24

Viens no šai sakarā minamiem piemÄ“riem ir KM un IZM savstarpÄ“jās koordinācijas trÅ«kumi, ko KM mÄ“Ä£ina kompensÄ“t ar savām aktivitātÄ“m nozarÄ“, kura nav tās pārvaldÄ«bā. ŠÄ«s aktivitātes ir ietvertas Pamatnostādņu rÄ«cÄ«bas plānā. SIF - bÅ«tiska sabiedrÄ«bas integrācijas pārvaldÄ«bas daļa - ir autonoma iestāde, un tās ieguldÄ«jums abu - 2001. un 2011. gada - sabiedrÄ«bas integrācijas valsts politiku Ä«stenošanā ir liels. Par koordinācijas problÄ“mām liecina arÄ« SIF un KM funkciju pārklāšanās saliedÄ“tÄ«bas problÄ“mu risināšanai veltÄ«tu projektu konkursu administrÄ“šanā un konkurence, kas neliecina par politikas veidotāja (KM) un ieviesÄ“ja, respektÄ«vi, finansÄ“tāja (SIF) produktÄ«vu sadarbÄ«bu.

Otrs piemÄ“rs ir Pamatnostādņu Ä«stenošanas uzraudzÄ«bai izveidotā padome.25 Šo padomi vada kultÅ«ras ministrs, un tās sastāvs ir koleÄ£iāls. Padomes uzdevums ir izskatÄ«t KM sagatavotos dokumentus un plānotos pasākumus, bet attiecÄ«bā uz citām institÅ«cijām - iesaistÄ«tajām ministrijām un pārÄ“jām valsts iestādÄ“m - padomei ir piešÄ·irtas tiesÄ«bas lÅ«gt, lai tās iesniedz ikgadÄ“jus darba plānus Pamatnostādņu Ä«stenošanai un pārskatus par šo plānu izpildi. 2016. gadā veiktajā sabiedrÄ«bas integrācijas organizatoriskā un tiesiskā ietvara izpÄ“tÄ“ konstatÄ“ts, ka padome savā darbÄ«bā neaptver pietiekami plašu jautājumu spektru un nav nozÄ«mÄ«gs spÄ“lÄ“tājs sabiedrÄ«bas integrācijas jomā26: tās lÄ“mumi nav saistoši ministrijām, kuru pieņemtie lÄ“mumi un aktivitātes saliedÄ“tÄ«bas jomā var bÅ«tiski uzlabot vai pasliktināt kopÄ“jo situāciju. Padomes kompetence ir nepamatoti šaura apstākļos, kad KM iespÄ“jas koordinÄ“t sabiedrÄ«bas integrācijas politiku ir ierobežotas.

IETEIKUMI

Latvijas valdÄ«bai jāveido reālistiska politikas stratÄ“Ä£ija un ar to saistÄ«ti darba plāni sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas veicināšanai, ņemot vÄ“rā dažādu valsts un pašvaldÄ«bu iestāžu kompetenci, kā arÄ« paredzot sadarbÄ«bu ar nevalstiskajām struktÅ«rām un to atbildÄ«bu.

Valsts prezidenta izveidotā ekspertu grupa uzskata, ka sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bu veicinošai politikai jābÅ«t balstÄ«tai uz šÄdiem principiem:

• DažādÄ«bas atzÄ«šana. IedzÄ«votāju dažādÄ«ba ir mÅ«sdienu sabiedrÄ«bas dabiska un neatņemama raksturiezÄ«me.

• PiederÄ«ba kā brÄ«va izvÄ“le. Demokrātiskā sabiedrÄ«bā cilvÄ“kiem ir tiesÄ«bas brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties, ar kādu etnisku, reliÄ£isku vai citādu sabiedrÄ«bas grupu viņi sevi identificÄ“.

• MazākumtautÄ«bas ir Latvijas sabiedrÄ«bas sastāvdaļa. Latvijas valstiskumu veido Latvijas tauta, kurā vÄ“sturiski iekļāvušÄs mazākumtautÄ«bas.

• KultÅ«ru dialogs. KultÅ«ru savstarpÄ“jā atvÄ“rtÄ«ba mazina negatÄ«vu stereotipu veidošanos un starpetnisko spriedzi.

• Iekļaušana un efektÄ«va lÄ«dzdalÄ«ba. SabiedrÄ«bas saliedÄ“šanas mÄ“rÄ·is ir vairot tādus apstākļus, kuros ikviens jÅ«tas un uzvedas kā pilnvÄ“rtÄ«gs sabiedrÄ«bas loceklis, kas lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi citiem bauda sabiedriskos labumus, pakalpojumus un vienlÄ«dzÄ«gas iespÄ“jas.

• Nediskriminācija. SaliedÄ“tÄ«bas politikai ir jānodrošina visu sabiedrÄ«bas grupu lÄ«dztiesÄ«ba likuma priekšÄ un vienāda likuma aizsardzÄ«ba visām sabiedrÄ«bas grupām.

• Divvirzienu politika. SabiedrÄ«bas saliedÄ“šanās process ir savstarpÄ“jas pielāgošanās un savstarpÄ“ja atbalsta sniegšanas, savstarpÄ“jas sadarbÄ«bas process.

IzvÄ“rtÄ“jusi pašreizÄ“jās Latvijas integrācijas politikas problÄ“mas un izaicinājumus, ekspertu grupa piedāvā ieteikumus šÄ«s politikas uzlabošanai un Latvijas sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas veicināšanai.

Pilsoniskās līdzdalības jomā

• SaliedÄ“tÄ«ba panākama, veicinot Latvijas iedzÄ«votāju savstarpÄ“ju uzticÄ“šanos. Lai vājinātu etniskos stereotipus un radÄ«tu tādas situācijas, kurās veidotos kopÄ«ga "mÄ“s" sajÅ«ta, mazākumtautÄ«bu NVO paredzÄ“to finansÄ“jumu nepieciešams izmantot etniski nesegregÄ“tu un nepolitisku kultÅ«ras, sporta, izglÄ«tÄ«bas, ekoloÄ£isko un citādu pasākumu atbalstam. Īpaši aicinām veicināt jauniešiem draudzÄ«gu lÄ«dzdalÄ«bas formu attÄ«stÄ«bu, kā arÄ« sniegt nepieciešamo atbalstu mazākumtautÄ«bu pārstāvju politisko resursu (latviešu valoda, zināšanas par politikas veidošanu, tiesÄ«bām, lÄ«dzdalÄ«bas formām un to efektivitāti) uzlabošanai.

• Iesakām pārtraukt atbalstu mazākumtautÄ«bu NVO "monologa" projektiem, kas vÄ“rsti tikai uz tradicionālās kultÅ«ras saglabāšanu un popularizÄ“šanu, piemÄ“ram, mazākumtautÄ«bu atsevišÄ·u pozicionÄ“šanu nacionāla vai reÄ£ionāla mÄ“roga pasākumos, svÄ“tkos.

• Latvijas pilsonÄ«ba ir ne vien simboliska saikne ar valsti - tā nozÄ«mÄ“ ne tikai zināmu pienākumu un tiesÄ«bu kopumu, bet arÄ« aktÄ«vu lÄ«dzdalÄ«bu valsts dzÄ«vÄ“ un atbildÄ«bu par mÅ«su kopÄ«gās valsts nākotni. Iesakām grozÄ«t un/vai papildināt spÄ“kā esošo tiesisko regulÄ“jumu, lai novÄ“rstu ar nepilsoņu skaita vairošanos saistÄ«tos riskus. Jaundzimušajiem nepilsoņu bÄ“rniem ir automātiski jāpiešÄ·ir Latvijas pilsonÄ«ba, izņemot gadÄ«jumus, kad vecāki no tās atsakās.

• VienlÄ«dzÄ«gām iespÄ“jām praktiski, ikdienas dzÄ«vÄ“ jābÅ«t nodrošinātām arÄ« tām iedzÄ«votāju grupām, kuras nav iekļāvušÄs izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mā un darba tirgÅ« un cieš no nabadzÄ«bas. LM un NVA, IZM un LVA jāsadarbojas, izstrādājot un ieviešot personām ar zemu prasmju lÄ«meni, kuras neprot latviešu valodu, un romu tautÄ«bas personām ar sākumskolas izglÄ«tÄ«bu paredzÄ“tus nodarbinātÄ«bas veicināšanas un izglÄ«tÄ«bas, citstarp latviešu valodas mācÄ«bu, pakalpojumus.

Mediju politikas jomā

• Å…emot vÄ“rā mazākumtautÄ«bu informācijas vajadzÄ«bas un krievvalodÄ«gās auditorijas Ä«patnÄ«bas, valstij ir jāatbalsta sabiedriskajos medijos integrÄ“tas audiovizuālas krievvalodÄ«gas platformas attÄ«stÄ«šana, vienlaikus izvÄ“rtÄ“jot iespÄ“jas sadarboties ar Latvijā jau reÄ£istrÄ“tiem privātiem elektroniskajiem un drukātajiem krievu valodā strādājošiem medijiem. KrievvalodÄ«gajiem elektroniskajiem medijiem arÄ« bÅ«tu jāpiedalās latviešu valodas pozÄ«ciju stiprināšanā, balstoties uz tādām pieejām kā bilingvisms un tālmācÄ«ba.

• Topošajam Mediju atbalsta fondam ir jāveicina neatkarÄ«gu Latvijas krievvalodÄ«go mediju iniciatÄ«vas, kuras vÄ“rstas uz tāda lokāli specifiska satura veidošanu, kas reflektÄ“ ikdienas pieredzi, izgaismo sadzÄ«viskas problÄ“mas un izceļ interesantus cilvÄ“kstāstus. Tāpat ir jāatbalsta tādas mediju iniciatÄ«vas, kas sabiedrÄ«bā nostiprina kritiskās domāšanas prasmi, Ä«paši attiecÄ«bā uz tematiem, kurus Krievijas Federācijas publiskās diplomātijas veidotāji regulāri aktualizÄ“ Latvijā. SevišÄ·i svarÄ«gi ir nodrošināt pienācÄ«ga satura maksimālu pieejamÄ«bu LatgalÄ“ - Latvijas mediju telpā visvājāk integrÄ“tajā teritorijā.

• Jāveicina Latvijas mazākumtautÄ«bu intelektuālās elites un mazākumtautÄ«bu organizāciju pārstāvju iesaiste sabiedrisko mediju satura veidošanā un izplatÄ«šanā, tādÄ“jādi nodrošinot informācijas brÄ«vÄ«bu, viedokļu dažādÄ«bu un mediju plurālismu.

Dažādības vadības jomā

• Lai mazinātu negatÄ«vu stereotipu un aizspriedumu izplatÄ«šanos, kā arÄ« jebkura veida diskrimināciju, mÅ«suprāt, nepieciešams izstrādāt dažādÄ«bas vadÄ«bas un nediskriminācijas vadlÄ«nijas publiskajā pārvaldÄ“ (piemÄ“ram, dažādiem klientiem paredzÄ“tu norādes pakalpojumu sniegšanas standartu, kas ieviešams valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«cijās: skolās, ārstniecÄ«bas iestādÄ“s, sociālajos dienestos, policijas darbā).

• Profesiju standartos "Sociālais darbinieks" (2635 01), "Sociālais pedagogs" (PS 0205), "Psihologs" (2634 01), "Skolotājs" (PS 0238), "Vecākā komandÄ“jošÄ (vecāko virsnieku) sastāva policists" (PS 0269), kuru nodarbinātÄ«bas apraksts ietver darbu ar cilvÄ“kiem daudzveidÄ«gā kultÅ«rvidÄ“, ieviešams tāds papildinājums, ka nozares speciālistiem jāapgÅ«st darba pienākumu sekmÄ«gai pildÄ«šanai nepieciešamā profesionālā kompetence darbam ar kultÅ«ras piederÄ«bas ziņā atšÄ·irÄ«giem cilvÄ“kiem.

Izglītības politikas jomā

• Uzskatām, ka izglÄ«tÄ«bas politikai jābÅ«t iekļaujošai, reālo daudzveidÄ«bu atspoguļojošai un starpkultÅ«ru saiknes veicinošai. AkadÄ“miskās izglÄ«tÄ«bas centram un Augstākās izglÄ«tÄ«bas kvalitātes aÄ£entÅ«rai pedagogu sagatavošanas programmu licencÄ“šanas noteikumos jāiekļauj jauns obligāts kvalitātes kritÄ“rijs - pedagogu sagatavošanai darbam etniski daudzveidÄ«gā klasÄ“/auditorijā piemÄ“rotu studiju kursu un prakšu komponents.

• Iesakām atbalstÄ«t latviešu un mazākumtautÄ«bu skolu sadarbÄ«bu - dažādas etniskas piederÄ«bas bÄ“rnu un jauniešu kopÄ«gus kultÅ«ras pasākumus formālās un neformālās izglÄ«tÄ«bas ietvaros.

• IZM jānodrošina papildu finansÄ“jums kvalitatÄ«vai latviešu valodas apguvei pirmsskolās, kuru audzÄ“kņu vidÅ« ir ievÄ“rojams mazākumtautÄ«bu bÄ“rnu Ä«patsvars, turklāt Ä«pašs atbalsts sniedzams mazākumtautÄ«bu pirms- skolu audzÄ“kņiem ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bām bilingvālā mācÄ«bu vidÄ“. Jāturpina metodiskā atbalsta sniegšana pedagogiem bilingvālās izglÄ«tÄ«bas, kā arÄ« valodas un satura integrācijas jomās.

• IZM jāveic padziļināts pÄ“tÄ«jums par vÄ“stures mācÄ«šanu pamatizglÄ«tÄ«bas un vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s, lai noskaidrotu ar šÄ priekšmeta mācÄ«šanas procesu saistÄ«tos riskus un iespÄ“jas, tostarp izvÄ“rtÄ“tu mācÄ«bu programmu satura noslodzi. Īpaša uzmanÄ«ba jāpievÄ“rš vÄ“stures mācÄ«šanai profesionālajās vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s. IZM ir jāatbalsta specializÄ“tas mūžizglÄ«tÄ«bas programmas izveide vÄ“stures skolotājiem. Tāpat ir jāizvÄ“rtÄ“ akreditÄ“tās studiju programmas, pÄ“c kurām dažādās Latvijas augstskolās tiek sagatavoti jaunie vÄ“stures skolotāji.

• IZM ir jānodrošina romu bÄ“rniem nepieciešamā atbalsta personāla pieejamÄ«ba skolās, piedāvājot skolotāju palÄ«gu - romu, psihologa, logopÄ“da un sociālā pedagoga pakalpojumus.

Sabiedrības saliedētības institucionālā sistēma

• ValdÄ«bai jāveido termiņu ziņā reālistiska stratÄ“Ä£ija (pamatnostādnes) un ar to saistÄ«ti darba plāni sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas veicināšanai, ņemot vÄ“rā dažādu valsts un pašvaldÄ«bu iestāžu kompetenci, kā arÄ« paredzot sadarbÄ«bu ar nevalstiskām struktÅ«rām un to atbildÄ«bu. Iekļaujošas sabiedriskās politikas veidošanā aicinām atmest pievienošanas pieeju, kuru raksturo termins "integrācijas mÄ“rÄ·a grupa", bet izstrādāt iedzÄ«votāju daudzveidÄ«bai un no tās izrietošajām atšÄ·irÄ«gajām vajadzÄ«bām atbilstošas stratÄ“Ä£ijas.27 Rezultāts bÅ«tu diferencÄ“ti risinājumi un elastÄ«gi to ieviešanas varianti.

• Ieteicams izmantot gan normatÄ«vas un regulÄ“jošas (no augšas uz leju), gan arÄ« tādas pieejas, kuru pamatā ir labā prakse uz vietas (no apakšas uz augšu) (top-down and bottom-up approaches). Ir bÅ«tiski sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas politikas izstrādi, ieviešanu un monitoringu nodrošināt ar pienācÄ«giem finanšu un cilvÄ“ku resursiem, turklāt, komplektÄ“jot cilvÄ“kresursu piesaisti, ir jānodrošina visu ar attiecÄ«gajiem jautājumiem saistÄ«to nozaru - labklājÄ«bas, veselÄ«bas, kultÅ«ras, tieslietu, iekšlietu, reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas, izglÄ«tÄ«bas, aizsardzÄ«bas, ekonomikas - pārstāvÄ«ba. Politikas veidošanā un monitoringā (ieteicams 2 gadu cikls) jāiekļauj mazākumtautÄ«bu izcelsmes personas.

• SaliedÄ“tÄ«bas politika bÅ«s efektÄ«vāka tad, ja ir balstÄ«ta uz pierādÄ«jumiem (pÄ“tÄ«jumu datiem) un pietiekami elastÄ«ga, lai bÅ«tu piemÄ“rota dažādām specifiskām situācijām un apstākļiem. Tādēļ nepieciešama regulāra datu vākšana, izmantojot tādus saliedÄ“tÄ«bas politikai nozÄ«mÄ«gus kritÄ“rijus (mainÄ«gos) kā etniskā piederÄ«ba un pirmā valoda, sociālekonomiskais stāvoklis, migrācija. Datu ieguves procesā jārespektÄ“ pašidentifikācijas brÄ«vprātÄ«gums un personas datu aizsardzÄ«bas normas.

• SabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas politikas veidošanai jābÅ«t koleÄ£iālai: problÄ“mu formulÄ“šanā un izpÄ“tÄ“, politikas formulÄ“šanā un ieviešanā, kā arÄ« izvÄ“rtÄ“šanā (monitoringā) jāiesaista visas ieinteresÄ“tās puses - ne vien publiskā sektora (nacionālā, reÄ£ionālā un pašvaldÄ«bu lÄ«meņa) pārstāvji, bet arÄ« privātā sektora un pilsoniskās sabiedrÄ«bas pārstāvji. Politikas plānošanas dokumentos ir svarÄ«gi norādÄ«t katras iesaistÄ«tās puses atbildÄ«bu. Īpaša nozÄ«me ir pašvaldÄ«bām, jo visefektÄ«vākie saliedÄ“tÄ«bas veicināšanas pasākumi bÅ«s tie, kas tiks Ä«stenoti maksimāli tuvu cilvÄ“ku dzÄ«ves un darba vietām. Tieši pašvaldÄ«bas ir galvenā vide dažādÄ«bas vadÄ«bas pieeju ieviešanai. BÅ«tiska nozÄ«me saliedÄ“tÄ«bas veicināšanā ir privātajiem medijiem, privātajām izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“m un privātajiem dažādu pakalpojumu sniedzÄ“jiem, kā arÄ« NVO pārstāvjiem, kas palÄ«dz veidot un Ä«stenot informÄ“tu un dažādajām vajadzÄ«bām atbilstošu sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas politiku.

• Par optimālu modeli saliedÄ“tÄ«bas politikas Ä«stenošanai uzskatām atsevišÄ·u iestādi - sekretariātu vai centru -, kura funkcijās ietilptu uz aktuāliem datiem un sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas pÄ“tÄ«jumu analÄ«zi balstÄ«tas sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas politikas veidošana un koordinÄ“šana, citstarp jauna vidÄ“ja termiņa plānošanas dokumenta - SaliedÄ“tas sabiedrÄ«bas pamatnostādnes Latvijā 2019.-2025. gadam - izstrāde, jaunu politikas iniciatÄ«vu piedāvāšana, kā arÄ« stratÄ“Ä£iskā komunikācija. ŠÄ«s funkcijas varÄ“tu veikt 10 cilvÄ“ku vienÄ«ba, kuras administrÄ“šanu nodrošinātu cita valsts pārvaldes iestāde/ministrija. SabiedrÄ«bas integrācijas fonds sadarbÄ«bā ar šo iestādi/ministriju pildÄ«tu "saliedÄ“tÄ«bas iniciatÄ«vu atbalsta bankas" lomu, uz deleģējuma pamata nodrošinot finansÄ“jumu privātpersonām (pilsoniskā sabiedrÄ«ba un uzņēmÄ“ji), kuras lÄ«dz ar jaundibināto iestādi Ä«stenotu jaunajās PamatnostādnÄ“s izvirzÄ«tos uzdevumus. Saskaņā ar šo ieteikumu, prasmÄ«gi koordinÄ“jot un pilnveidojot KM un SIF darbÄ«bu, bÅ«tu iespÄ“jams iztikt ar pašreizÄ“jiem resursiem un pat tos ietaupÄ«t.

Atsauces

1. Fotogrāfiju autori: Mārtiņš Kaprāns - Ieva LÅ«ka, LETA; Romans Alijevs un Olga Proskurova - Toms Kalniņš, Valsts prezidenta kanceleja; Liesma Ose un Deniss Hanovs - fotogrāfijas no personÄ«gā arhÄ«va.

2. SabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas politika šÄ ziņojuma izpratnÄ“ ietver arÄ« ekonomiskās attÄ«stÄ«bas, veselÄ«bas, labklājÄ«bas un citus jautājumus, lÄ«dz ar to aptverot plašÄku politiku spektru nekā spÄ“kā esošais politikas dokuments "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrÄ«bas un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018. gadam".

3. Saskaņā ar Latvijas ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£iju „Latvija 2030" "dažādÄ«bas vadÄ«ba ir rÄ«cÄ«bpolitikas pieeja sabiedrÄ«bas dažādÄ«bai, kas palÄ«dz Ä«stenot praksÄ“ vienlÄ«dzÄ«gas pieejas principu attiecÄ«bā uz dažādām sabiedrÄ«bas grupām, tanÄ« pašÄ laikā respektÄ“jot atšÄ·irÄ«bas starp tām. Neņemot vÄ“rā dažādu sabiedrÄ«bas grupu specifiku, var izveidoties praktiski šÄ·Ä“ršÄ¼i kādas grupas pieejai publiskajiem pakalpojumiem (piemÄ“ram, izglÄ«tÄ«bai) vai lÄ«dzdalÄ«bai publiskajā pārvaldÄ“" Latvijas ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ija lÄ«dz 2030. gadam, apstiprināta Latvijas Republikas Saeimā 2010. gada 10. jÅ«nijā, 67. lpp.

4. Izmantota 1995. gadā Kopenhāgenā notikušÄ ANO Pasaules samita par sociālo attÄ«stÄ«bu noslÄ“guma dokumenta izpratne.

5. Weinstock, D. (1999) "Building Trust in Divided Societies/"The Journal of Political Philosophy, V.7, #3, p. 292.

6. "Cik integrēta ir Latvijas sabiedrība? Sasniegumu, neveiksmju un izaicinājumu audits" / Red. Nils Muižnieks; LU SZF Sociālo un politisko pētījumu institūts. - Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2010, 14. lpp.

7. StarpkultÅ«ru kompetenci raksturo spÄ“ja veiksmÄ«gi darboties sarežģītā un daudzveidÄ«gā kultÅ«rkontekstā, saskarsmÄ“ un attiecÄ«bās ar citu kultÅ«ru pārstāvjiem integrÄ“jot un lietojot situācijai atbilstošas prasmes, zināšanas un attieksmes.

8. Padomes sastāvā ir Ministru prezidenta biroja, AizsardzÄ«bas ministrijas, Ä€rlietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas, KultÅ«ras ministrijas, LabklājÄ«bas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas, Valsts kancelejas, SabiedrÄ«bas integrācijas fonda, Nacionālās elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes, Latvijas BrÄ«vo arodbiedrÄ«bu savienÄ«bas, Latvijas Darba devÄ“ju konfederācijas, Latvijas PašvaldÄ«bu savienÄ«bas pārstāvji, kā arÄ« domnÄ«cas PROVIDUS, Latvijas Universitātes, Pasaules brÄ«vo latviešu apvienÄ«bas, Latvijas Pilsoniskās alianses un biedrÄ«bas „Laiks kultÅ«rai" pārstāvji.

9. Muižnieks, N. (ed.) (2008) Manufacturing enemy image? Russian media portrayals of Latvia. Riga: Academic Press of the University of Latvia; PelnÄ“ns, G. (red.) (2010) The „humanitarian dimension" of Russian foreign policy towards Georgia, Moldova, Ukraine, and the Baltic States. Riga: Center for East European Policy Studies; Kudors, A. (2015) Reinventing views to the Russian media and compatriot policy in the Baltic States. Pabriks, A., Kudors, A. (ed.) The War in Ukraine: Lessons for Europe. RÄ«ga: The Center for East European Policy Studies; University of Latvia, pp. 157-174; Kudors, A., Pelnens, G. (2015) Diverging Faces of 'Soft Power' in Latvia between the EU and Russia. Rostoks, T., Spruds, T. The different faces of "softpower": the Baltic States and Eastern Neighborhood between Russia and the EU. Riga: Latvian Institute of International Affairs, pp. 220-242; BÄ“rziņa, I. (red.) (2016) SabiedrÄ«bas destabilizācijas iespÄ“jamÄ«ba Latvijā: potenciālie nacionālās drošÄ«bas apdraudÄ“jumi. RÄ«ga: DrošÄ«bas un stratÄ“Ä£iskās pÄ“tniecÄ«bas centrs, Latvijas Nacionālā aizsardzÄ«bas akadÄ“mija.

10. Publiskais pārskats par DrošÄ«bas policijas darbÄ«bu 2013. gadā, 15. lpp., pieejams: http://www.iem.gov.lv/files/ text/DPpaarskats.pdf.

11. Komunikācija integrācijas politikas ietvaros notiek gan konsultatīvajā līmenī, gan ikgadējos mazākumtautību forumos, bet tās efektivitāte nav pētīta.

12. ŠÄ secinājuma izpratnei bÅ«tisks ir vÄ“sturiskais konteksts. Latvijā valodas politika jau kopš 1989. gada tiek veidota pÄ“c šÄdiem pamatprincipiem: 1) valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda; 2) valsts garantÄ“ iespÄ“ju saglabāt, attÄ«stÄ«t un noteiktās funkcijās lietot Latvijas nacionālo minoritāšu valodas; 3) veicināt un uzturÄ“t ikviena Latvijas iedzÄ«votāja bilingvismu un multilingvismu, pozitÄ«vu attieksmi pret latviešu valodu un valodu daudzveidÄ«bu. TomÄ“r valodu daudzveidÄ«ba praksÄ“ tiek ierobežota. Valsts valodas politikas pamatnostādnÄ“s 2015.-2020. gadam formulÄ“ta šÄda problÄ“ma: "NesakritÄ«ba starp valsts valodas un minoritātes (krievu) valodas nominālajām un faktiskajām sociolingvistiskajām funkcijām. (..) Kā negatÄ«va pastiprinoša tendence identificÄ“ta krievu valodas izplatÄ«bas dinamika Latvijā, agresÄ«va krievu valodas informatÄ«vās telpas ienākšana latviešu valodas vidÄ“."

13. PÄ“tÄ«juma "Valoda 2008", Latviešu valodas aÄ£entÅ«ras (LVA) veiktās aptaujas (2009) un LVA veiktās aptaujas (2012) dati liecina, ka pie mazākumtautÄ«bām piederošo Latvijas iedzÄ«votāju valsts valodas prasme, pÄ“c viņu pašu vÄ“rtÄ“juma, ir uzlabojusies - salÄ«dzinājumā ar 2009. gadu ir pieaudzis to mazākumtautÄ«bām piederošo skaits, kuri latviešu valodu prot viduvÄ“ji (no 27% lÄ«dz 33%) un samazinājies to skaits, kuriem valsts valodā ir tikai pamatzināšanas (no 16% lÄ«dz 12%).

14. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrÄ«bas un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012. - 2018. gadam, 9.-10.lpp.: "AtvÄ“rtā latvietÄ«ba (latviešu valstsnācija ir iekļaujoša. Tai ir pienākums nostiprināt savu identitāti un vienlaikus bÅ«t atvÄ“rtai tiem, kas vÄ“las iekļauties. Tas nozÄ«mÄ“, ka par latvieti var ne tikai piedzimt, bet arÄ« apzināti kļūt. Katra cilvÄ“ka izvÄ“le nosaka, vai blakus latviskajai identitātei, kas ir kopÄ“ja, viņš vÄ“las saglabāt arÄ« savu nacionālo savpatnÄ«bu, mazākumtautÄ«bas identitāti.)"; "AtbildÄ«ba un lÄ«dzdalÄ«ba (katrs Latvijas pilsonis un iedzÄ«votājs, katrs latvietis pasaulÄ“ nes sevÄ« atbildÄ«bas daļu par Latviju. Pilsoniskā lÄ«dzdalÄ«ba sabiedrÄ«bas kopÄ“jo problÄ“mu racionālā risināšanā paaugstina gan cilvÄ“ka individuālo, gan sabiedrÄ«bas kopÄ“jo sociālo kapitālu. Augsti attÄ«stÄ«ta pilsoniskā sabiedrÄ«ba ir pamats valsts politiskai, kulturālai, ekonomiskai un tehnoloÄ£iskai attÄ«stÄ«bai)"; "MazākumtautÄ«bu savpatnÄ«bas saglabāšana (mazākumtautÄ«bas un to kultÅ«ra ir neatņemama un svarÄ«ga Latvijas sabiedrÄ«bas un kultÅ«rtelpas sastāvdaļa. Latvijā jebkuram mazākumtautÄ«bu pārstāvim ir tiesÄ«bas saglabāt un attÄ«stÄ«t savu valodu, etnisko un kultÅ«ras savdabÄ«bu, valsts to atbalsta)"; "Katra cilvÄ“ka brÄ«vā izvÄ“le tiek respektÄ“ta, cilvÄ“ktiesÄ«bas ievÄ“rotas (sabiedrÄ«bas integrācijas jomā ikviens indivÄ«ds ir brÄ«vs un tiesÄ«gs izvÄ“lÄ“ties savu identitātes taktiku. Jebkura izvÄ“le ir brÄ«vprātÄ«ga un tiek respektÄ“ta. Latvijas valsts pienākums ir mijiedarboties un sadarboties ar visiem iedzÄ«votājiem neatkarÄ«gi no viņu izvÄ“les. Valsts pienākums ir saliedÄ“t sabiedrÄ«bu uz kopÄ«go vÄ“rtÄ«bu pamata, veicinot šo procesu ar demokrātiskiem lÄ«dzekļiem)"; "Identitātes ir papildinošas, nevis izslÄ“dzošas (Latvijas sabiedrÄ«bas nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrÄ«bas un integrācijas politika uzsver identitāšu papildināšanās principu, saskaņā ar kuru dažādas identitātes nevis izslÄ“dz, bet gan bagātina viena otru. MazākumtautÄ«bu identitātes pastāv un attÄ«stās lÄ«dzās latviskajai identitātei. IndivÄ«dam vienlaikus var bÅ«t vairākas identitātes (mazākumtautÄ«bas, latviskā, eiropeiskā, globālā))"

15. TomÄ“r jāatzÄ«st, ka romu kopienas sociālās izslÄ“gtÄ«bas cÄ“loņi ir dziļāki - tie sakņojas gan kopienas iekšÄ“jā stratifikācijā (augstākas un zemākas kastas, ietekmÄ«gu romu klani) un vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mā (tādas vÄ“rtÄ«bas kā izdzÄ«vošana un drošÄ«ba prevalÄ“ pār tādu vÄ“rtÄ«bu kā izaugsme, kuru simbolizÄ“ izglÄ«tÄ«ba un profesionāla karjera), gan iekšÄ“jā segregācijā: latviešu un krievu čigānos, tradicionāla dzÄ«vesveida piekopÄ“jos un moderna, rietumnieciska dzÄ«vesveida pārstāvjos. KrievvalodÄ«go čigānu kolektÄ«vās identitātes veidošanā galvenā nozÄ«me ir krievvalodÄ«giem medijiem, bet latviešu valodā strādājošo mediju vidÄ“ diemžēl neviens nerÅ«pÄ“jas par latviešu valodā runājošo čigānu kopienas vienošanu.

16. PasÅ«tot integrācijas politikas ex-post pÄ“tÄ«jumus, tehniskajā specifikācijā parasti norādÄ«ts konkrÄ“tajā politikas plānošanas dokumentā minÄ“to rezultatÄ«vo un politikas rādÄ«tāju Ä«stenošanas novÄ“rtÄ“jums, bet nav ņemts vÄ“rā tas, ka formulÄ“tie indikatori, iespÄ“jams, nav bijuši piemÄ“roti reālās saliedÄ“tÄ«bas atspoguļošanai vai arÄ« bijuši formulÄ“ti no šauri ideoloÄ£iskām pozÄ«cijām. PiemÄ“rs: pirmās sabiedrÄ«bas integrācijas programmas vÄ«zija par latviešu valodas apguves un lietošanas paplašināšanos gan ir svarÄ«gs indikators, bet tikai attālināti un neprecÄ«zi liecina par saliedÄ“tÄ«bu kā starpetnisku solidaritāti, kā arÄ« valstiskās piederÄ«bas un lÄ«dzdalÄ«bas valsts dzÄ«vÄ“ prestiža pieaugumu. ŠÄdi trÅ«kumi tika konstatÄ“ti jau pirmajos, 2002. gada BISS pÄ“tÄ«jumos.

17. BISS, 2015, KM pasÅ«tÄ«jums, Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrÄ«bas un integrācijas politikas jomu analÄ«ze Latvijā, novÄ“rtÄ“jot „Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrÄ«bas un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018. gadam" Ä«stenošanu laika posmā no 2012. lÄ«dz 2014. gadam, ņemot vÄ“rā pamatnostādņu 5. sadaļā noteiktos politikas rezultātus un rezultatÄ«vos rādÄ«tājus, 86. lpp.

18. Pasākums: atbalsts starpskolu pilsoniskajām iniciatÄ«vām, t.sk. sociālās atstumtÄ«bas riskam pakļautajiem bÄ“rniem un jauniešiem (Ä«pašs atbalsts iniciatÄ«vām, kurās veidojas dialogs starp latviešu un mazākumtautÄ«bu, kā arÄ« divplÅ«smu skolu skolÄ“niem).

19. Uzdevums: informÄ“t sabiedrÄ«bu un apmācÄ«t dažādu palÄ«dzošo profesiju speciālistus par iecietÄ«bu un sociālo atstumtÄ«bu, starpkultÅ«ru kompetencÄ“m, tiesu praksi attiecÄ«bā uz diskrimināciju, 47. lpp.

20. 2008. gadā tika veikta aptauja, kurā izmantoti lÄ«dzÄ«gi jautājumi kā 2004. gada pÄ“tÄ«jumā. Savukārt 2014. gada pÄ“tÄ«jumā „Cik demokrātiska ir Latvija?: Demokrātijas audits, 2005-2014" tika iekļauti atsevišÄ·i jautājumi arÄ« no abām iepriekšÄ“jām aptaujām. Kopumā salÄ«dzinoši dati par 2008. gadu un 2014. gadu ir pieejami attiecÄ«bā uz šÄdu aptaujas jautājumu/ izteikumu: „Man patÄ«k, ja apkārt ir dažādu tautÄ«bu cilvÄ“ki un skan gan latviešu, gan

krievu valoda". Aptauju rezultāti rāda, ka situācija, salÄ«dzinot 2008. gadu un 2014. gadu, nav bÅ«tiski mainÄ«jusies. 2008. gadā no tiem, kuri par intervijas valodu izvÄ“lÄ“jās latviešu valodu, citÄ“tajam apgalvojumam piekrita 50,4%, bet 2014. gadā - 54,4%. No tiem, kuri par intervijas valodu izvÄ“lÄ“jās krievu valodu, minÄ“tajam apgalvojumam 2008. gadā piekrita 86,3%, bet 2014. gadā - 84,4%.

21. Latvijā skolēnu vidējie sasniegumi pilsoniskajā izglītībā (482 punkti) ir zemāki nekā Lietuvā (505 punkti) un Igaunijā (525 punkti). 2009. gadā veiktā starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijas skolēnu rezultāti ir statistiski ievērojami zemāki nekā Eiropas vidējie rādītāji. I. Čekse, A. Geske, A. Grīnfelds, A. Kangro. "Skolēnu pilsoniskā izglītība Latvijā un pasaulē. Starptautiskā pētījuma IEA ICCS 2009 pirmie rezultāti." Rīga: LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts, 2010, 35. lpp., pieejams: http://www.ppf.lu.lv/v.3/eduinf/files/2010/g ramata.pdf.

22. IzglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«bas centra 2010. gada pÄ“tÄ«jums: romu ikdienas dzÄ«vi un kārtÄ«bu reglamentÄ“jošie elementi - kultÅ«ras iezÄ«mes, tradicionālās kopienas uzvedÄ«bas kodekss un attieksme pret pārÄ“jo sabiedrÄ«bas daļu - sašaurina romu pārstāvjiem sociālās iekļaušanās iespÄ“ju, Ä«paši izglÄ«tÄ«bas, izmantošanu.

23. Lietuvas Sabiedriskās politikas un vadÄ«bas institÅ«ta (Public Policy and Management Institute) salÄ«dzinošs pÄ“tÄ«jums, ko plānots publicÄ“t 2016.gada beigās "Study on How Initial Teacher Education prepares student teachers to deal with Diversity in the Classroom', Latvijas datu apkopošana - L. Ose.

24. Atzinums "Sabiedrības integrācijas politikas organizatoriskā un tiesiskā ietvara pilnveides iespējas". Zvērinātu advokātu birojs "COBALT" Kultūras ministrijas uzdevumā 2016. gadā, 70.-72. lpp.

25. Darbojas saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 13. novembra noteikumiem Nr. 764 "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrÄ«bas un integrācijas politikas pamatnostādņu Ä«stenošanas uzraudzÄ«bas padomes nolikums"

26. Atzinums "Sabiedrības integrācijas politikas organizatoriskā un tiesiskā ietvara pilnveides iespējas". Zvērinātu advokātu birojs "COBALT" Kultūras ministrijas uzdevumā 2016. gadā, 71. lpp.

27. Tas nozÄ«mÄ“ plānot sabiedrisko politiku, balstoties uz visu iedzÄ«votāju demogrāfisko grupu vajadzÄ«bu izvÄ“rtÄ“jumu, nevis turpināt pašreizÄ“jo tendenci pÄ“tÄ«t iedzÄ«votāju attieksmi pret tādu vai citādu iespÄ“jamu vai pieņemtu politisku lÄ“mumu.

PAR AUTORIEM

Dr. paed. Liesma Ose

RÄ«gas PedagoÄ£ijas un izglÄ«tÄ«bas vadÄ«bas akadÄ“mijas vadošÄ pÄ“tniece. Liesmas darbu raksturo ekspertÄ«ze, pÄ“tÄ«jumi un publikācijas izglÄ«tÄ«bas politikas, pedagoÄ£ijas, sabiedrÄ«bas integrācijas, sociālās politikas un cilvÄ“ktiesÄ«bu jomās.1

Dr. paed. Romans Alijevs

RÄ«gas Klasiskās Ä£imnāzijas direktors, izglÄ«tÄ«bas kvalitātes eksperts. Romana pÄ“tniecisko interešu lokā ir daudzvalodu izglÄ«tÄ«ba un izglÄ«tÄ«bas filozofija.

Dr. art. Deniss Hanovs

Rīgas Stradiņa universitātes profesors starpkultūru komunikācijā.

Pētnieciskās un ekspertīzes intereses ir saistītas ar pilsoniskās sabiedrības analīzi, mediju un integrācijas politiku Latvijā.

Mg. sc. soc. Olga Proskurova

LTV krievu satura galvenā redaktore (2014-2016), vieslektore Tallinas universitātē. Olga 18 gadus darbojusies vairākās komunikācijas jomās, tostarp reklāmā un sabiedriskajās attiecībās. 2007.-2012. gadā bijusi žurnālistikas pasniedzēja Latvijas Universitātē.

Dr. comm. sc. Mārtiņš Kaprāns

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloÄ£ijas institÅ«ta pÄ“tnieks, kultÅ«ras ministres ārštata padomnieks. Mārtiņa pÄ“tniecisko interešu lokā ir vÄ“stures politika, attālinātais nacionālisms, politiskā komunikācija, sociālās tÄ«klošanās mediji.

PÄ“c Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa iniciatÄ«vas 2016. gada aprÄ«lÄ« izveidotās sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas politikas ekspertu grupas ziņojuma mÄ“rÄ·is ir sekmÄ“t sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bu, jo tā ir nacionālās drošÄ«bas jautājums un valsts stabilitātes priekšnoteikums. Laikā no 2016. gada aprīļa lÄ«dz septembrim tika veikta sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas politikas2 un tās rezultātu analÄ«ze. Šajā ziņojumā apkopoti analÄ«zes gaitā izdarÄ«tie secinājumi un sniegti priekšlikumi Latvijas sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas veicināšanai.

Darba procesā tika intervÄ“ti atbildÄ«go valsts institÅ«ciju pārstāvji, pÄ“tÄ«ti politikas dokumenti, analizÄ“ti aptauju rezultāti un pÄ“tÄ«jumi, lai konstatÄ“tu, ko valsts ir darÄ«jusi un pašlaik dara sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas labā, kas no jau paveiktā ir atzÄ«stams par lietderÄ«gu un efektÄ«vu, kas atbilst nacionālajām interesÄ“m un iedzÄ«votāju vajadzÄ«bām, kuras politikas darbojas un kuras nedarbojas, ko valsts pašlaik nedara, bet tai vajadzÄ“tu darÄ«t saliedÄ“tÄ«bas veicināšanai. Autori pateicas Dacei Melbārdei, Solvitai VÄ“verei, Denisam Kretalovam, Aldai Sebrei, Lindai Austerei, Mārai SÄ«manei un Diānai Jakaitei par sniegto konstruktÄ«vo informāciju.

Darba grupas formulÄ“tie ieteikumi lÄ«dz ar vietÄ“jās izpÄ“tes rezultātā konstatÄ“to ir balstÄ«ti uz Ekonomiskās sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizācijas (OECD) 2015. gada publikāciju par valstu valdÄ«bu lomu prioritāro politikas jomu centralizācijā ("Delivering from the centre: Strengthening the role of the centre of government in driving priority strategies”) un Eiropas DrošÄ«bas un sadarbÄ«bas organizācijas (EDSO) Ä»ubļanas vadlÄ«nijām daudzveidÄ«gu sabiedrÄ«bu integrācijai ("The Ljubljana Guidelines on Integration of Diverse Societies”, 2012).

Ziņojums nebÅ«tu tapis bez Valsts prezidenta kancelejas lÄ«dzdalÄ«bas un ieinteresÄ“tÄ«bas - ekspertu grupa izsaka pateicÄ«bu Jānim Kažociņam, Jānim Plepam, Andai Pečulei un Eiropas Ä€rÄ“jās darbÄ«bas dienesta analÄ«tiÄ·im Ivaram Indānam par izpratni, kompetenci, pacietÄ«bu un atbalstu. Ziņojuma tapšanā Ä«pašu atbalstu sniedza Latvijas AizsardzÄ«bas akadÄ“mijas DrošÄ«bas un stratÄ“Ä£iskās pÄ“tniecÄ«bas centra pÄ“tnieks Mārtiņš Hiršs.