Iesaki rakstu:

Regulāri informācijas pieprasÄ«jumi un to publiskošana ir vismaz daļēji palÄ«dzÄ“juši „izārstÄ“t” Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa kanceleju no regulārās treknu piemaksu, prÄ“miju un naudas balvu izmaksāšanas: ja ticÄ“t kancelejas oficiāli sniegtajai informācijai, augustā piemaksa – turklāt ar reālu, neizdomātu pamatojumu – piešÄ·irta tikai vienam kancelejas darbiniekam.

„Ar Kancelejas vadÄ«tāja rÄ«kojumu šajā laika periodā vienam Kancelejas darbiniekam ir noteikta piemaksa 20 procentu apmÄ“rā no minÄ“tajam nodarbinātajam noteiktās mÄ“nešalgas par papildu darbu papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem, veicot ilgstošÄ prombÅ«tnÄ“ esoša cita Kancelejas nodarbinātā amata pienākumus,” – šÄda ir VÄ“joņa kancelejas oficiāli sniegtā informācija par šÄ gada augustu.

LÄ«dz ar to laika periodā no 1. augusta lÄ«dz 31. augustam vienam VÄ“joņa kancelejas darbiniekam – kura vārdu un amatu kanceleja atsakās nosaukt - pirms nodokļu ieturÄ“šanas aprÄ“Ä·ināta piemaksa 301,36 eiro apmÄ“rā. Savukārt prÄ“mijas un naudas balvas šajā laikā kancelejā nodarbinātajiem neesot noteiktas un izmaksātas.

Tiesa, kā jau informÄ“ts, treknās piemaksas VÄ“joņa kanceleja šogad aizstājusi ar iespaidÄ«gu algu palielinājumu, - kopÄ“jais kancelejas algu fonds palielināts aptuveni par trešdaļu. KonkrÄ“tiem darbiniekiem noteiktās algu likmes prezidenta kanceleja atsakās atklāt sabiedrÄ«bai.

Kā zināms, Vējoņa kanceleja pēdējā laikā saistībā ar tajā veiktajām regulārajām iespaidīgajām papildu piemaksām ir nākusi klajā ar pretrunīgiem paziņojumiem.

24. augustā Valsts prezidenta Vējoņa preses sekretārs paziņoja, ka informācija par prezidenta kancelejas nodomiem turpmāk slēpt ziņas par konkrētu kancelejas darbinieku saņemto atalgojumu neesot patiesa.

Taču dienu iepriekš kancelejas vadÄ«tājs, iepriekš audita rezultātā Latvijas pasta vadÄ«tāja amatu zaudÄ“jušais Arnis Salnājs bija kancelejas parakstÄ«jis oficiālu dokumentu, kurā skaidri norādÄ«ts - darbinieku jÅ«lijā saņemtās piemaksas, prÄ“mijas un naudas balvas mÄ“s neatklāsim.

Kā bija norādÄ«ts šajā lÄ“mumā neatklāt saņemtās summas, kuras iepriekš ir pārsniegušas pat divus tÅ«kstošus eiro vienam darbiniekam, tā pamatā esot VÄ“joņa kancelejas vadÄ«bas pārliecÄ«ba, ka no nodokļu maksātāju lÄ«dzekļiem veikto izmaksu publiskošana esot to saņēmÄ“ju privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bas pārkāpšana.

VÄ“joņa kancelejas vadÄ«tājs norādÄ«ja, ka iepriekš publiskotajos datos „norādÄ«tas kancelejas konkrÄ“tas amatpersonas un darbinieki, tostarp apšaubÄ«ts to darbs un darba rezultāti”.

Tāpat „publikāciju rezultātā daudzu kancelejas darbinieku vārdi pirmo reizi izskanÄ“juši publiski, turklāt galvenokārt negatÄ«vā gaismā, pamatojoties uz vienas personas - personas datu pieprasÄ«tāja – vÄ“rtÄ“jumu”.

VÄ“joņa kancelejas vadÄ«tājs arÄ« pieminÄ“jis, ka kritisks un vÄ“rtÄ“jošs viedoklis demokrātiskā sabiedrÄ«bā esot pieļaujams tikai saistÄ«bā ar politisku personu darbÄ«bām vai to izteikumiem, bet „vairāki” trekno prÄ“miju un piemaksu saņēmÄ“ji neesot nedz politiskas personas, ne arÄ« amatpersonas.

Vairāki vārdā neminÄ“ti VÄ“joņa kancelejas darbinieki arÄ« esot „vÄ“rsuši uzmanÄ«bu uz minÄ“to situāciju, norādot uz savu tiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bas pārkāpumu un lÅ«gumu darba devÄ“jam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi”.

Visbeidzot, kā bija norādÄ«jis VÄ“joņa kancelejas vadÄ«tājs, nopietns kaitÄ“jums trekno izmaksu saņēmÄ“jiem esot arÄ« tas, ka pie „publikācijām pievienotie privātpersonu komentāri ir kancelejas darbinieku cieņu un reputāciju aizskaroši.

VÄ“joņa kanceleja esot pārliecināta, ka „plašu konkrÄ“tas amatpersonas ienākumu izziņošanu nevar uzskatÄ«t par atalgojuma pamatotÄ«bas un atbilstÄ«bas kontroli, kā rezultātā bÅ«tu pieļaujama konkrÄ“tu kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana”.

Kā zināms, pašlaik administratÄ«vā tiesa saistÄ«bā ar dažādas pieprasÄ«tas informācijas slÄ“pšanu ir sākusi vairāk nekā desmit administratÄ«vās lietas, kurās atbildÄ“tāja ir VÄ“joņa kanceleja.

Valsts kontrole vakar nāca klajā ar atzinumu, ka pÄ“rn šÄda veida piemaksas valsts iestādÄ“s un ministrijās sasniegušas 81 miljonu eiro, turklāt tās galvenokārt piešÄ·irtas formāli, bez konkrÄ“tiem pamatojumiem par papildu darba reālu veikšanu.