Iesaki rakstu:

Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa kanceleja, kas pÄ“rn saviem darbiniekiem dāsni dalÄ«jusi regulāras piemaksas un pat vairāk nekā divarpus tÅ«kstošus eiro lielas prÄ“mijas nevis par konkrÄ“tu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas rezultātiem”, pÄ“c šo datu nonākšanas atklātÄ«bā nolÄ“musi turpmāk neatklāt ziņas ne tikai par treknajām piemaksām, prÄ“mijām un naudas balvām, bet pat par konkrÄ“tu kancelejas darbinieku saņemto atalgojumu un tā izmaiņām. Viens no iemesliem šÄdai rÄ«cÄ«bai varÄ“tu bÅ«t fakts, ka kancelejas „algu fonds” šogad, salÄ«dzinot ar pagājušo gadu, paklusām palielināts par gandrÄ«z trešo daļu.

MÅ«su piemaksas – mÅ«su privātā dzÄ«ve!

Vairākas lappuses garā oficiālā pamatojumā Valsts prezidenta kanceleja, kuru vada pagājušÄ gada aprÄ«lÄ« Latvijas Pasta vadÄ«tāja amatu zaudÄ“jušais Arnis Salnājs, ir minÄ“jusi virkni iemeslu, kā dēļ tās darbinieku saņemto piemaksu, prÄ“miju, naudas balvu un konkrÄ“ta atalgojuma turpmāka atklāšana neesot pieļaujama.

Norādot uz to, ka „kancelejas nodarbināto personas datu izsniegšana ir vÄ“rtÄ“jama no sabiedrÄ«bas tiesiskās intereses viedokļa”, A. Salnājs min, ka pieprasÄ«jumi publiskot informāciju par piemaksām, prÄ“mijām, naudas balvām un konkrÄ“to atalgojumu R. VÄ“joņa kancelejas vadÄ«bas ieskatā esot tikai „zinātkāre”.

„AtsevišÄ·as personas vai to grupas zinātkāre, kā arÄ« konkrÄ“tu interneta vietņu komerciāla interese nav uzskatāma par sabiedrÄ«bas tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves ierobežojumu ārpus dienesta pienākumu izpildes laika,” oficiālajā pamatojumā skaidro A. Salnājs.

Tāpat R. VÄ“joņa kancelejas vadÄ«tāja ieskatā „plašu konkrÄ“tas amatpersonas ienākumu izziņošanu” nevarot uzskatÄ«t par „atalgojuma pamatotÄ«bas un atbilstÄ«bas kontroli, kā rezultātā bÅ«tu pieļaujama konkrÄ“tu kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana”.

Pamatā visiem šiem apsvÄ“rumiem, kā izriet no oficiālā dokumenta, ir Valsts prezidenta kancelejas pārliecÄ«ba, ka tās darbiniekiem – gan valsts amatpersonām, gan pārÄ“jiem – esot tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu, savukārt no nodokļu maksātāju lÄ«dzekļiem veiktās izmaksas esot šÄ«s privātās dzÄ«ves sastāvdaļa.

A. Salnājs tāpat pieminÄ“jis arÄ« to, ka dāsni prÄ“mÄ“to R. VÄ“joņa kancelejas darbinieku „cieņu un reputāciju” esot aizskāruši „privātpersonu komentāri”, kas pievienoti interneta vietnÄ“s publiskotajai informācijai par viņu gÅ«tajiem papildienākumiem.

„Vairāki kancelejas darbinieki ir vÄ“rsuši uzmanÄ«bu uz minÄ“to situāciju, norādot uz savu tiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bas pārkāpumu un lÅ«gumu darba devÄ“jam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi,” skaidro kancelejas vadÄ«tājs.

„Finanšu dzÄ«res” – prÄ“mijas, naudas balvas, piemaksas

Kāda tad lÄ«dz šim ir bijusi R. VÄ“joņa kancelejas darbinieku „privātā dzÄ«ve”, saņemot valsts lÄ«dzekļus par darbu valsts iestādÄ“? Kancelejas lÄ«dz šim negribÄ«gi atklātā informācija ir demonstrÄ“jusi, ka pÄ“rn finanšu lÄ«dzekļi ir dāsni tÄ“rÄ“ti tās darbinieku atalgošanai arÄ« papildus darba lÄ«gumos noteiktajām summām.

OktobrÄ« Valsts prezidenta kancelejas darbinieki masveidā saņēmuši iespaidÄ«gas naudas balvas: tikai tādu naudas balvu, kuru lielums pārsniedzis tÅ«kstoš eiro, bijis kopumā 34, bet lielākā pārsniegusi 2600 eiro.

Savukārt decembrÄ« tikai tādu R. VÄ“joņa kancelejas darbiniekiem izmaksāto prÄ“miju skaits, kuru lielums pārsniedzis 1000 eiro, bijis deviņpadsmit, bet lielākā prÄ“mija bijusi gandrÄ«z 2000 eiro. Pamatojums visām bijis identisks – „par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas rezultātiem”.

Taču bÅ«tiskākais un apšaubāmākais tÄ“riņš – regulāri, mÄ“nesi pÄ“c mÄ“neša virknei R. VÄ“joņa kancelejas darbinieku piešÄ·irtas iespaidÄ«gas piemaksas, turklāt arÄ« ar acÄ«mredzami formāli piemeklÄ“tu pamatojumu.

Turklāt šÄ«s „finanšu dzÄ«res” ir turpinājušÄs arÄ« šÄ gada pirmajos mÄ“nešos, un Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«ba acÄ«mredzami nav Ä«paši centusies katru mÄ“nesi piemeklÄ“t kādu jaunu pamatojumu šo regulāro piemaksu nodrošināšanai.

Regulāras piemaksas ar identisku pamatojumu

Tā, piemÄ“ram, R. VÄ“joņa ekonomikas padomniekam Andim JÄ“kabsonam ar identisku pamatojumu – „par personÄ«go iniciatÄ«vu un ieguldÄ«jumu, kā arÄ« darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, ārÄ“jās ekonomiskās sadarbÄ«bas veicināšanu un investÄ«ciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespÄ“jamos darbÄ«bas virzienus potenciālo investÄ«ciju piesaistei Latvijā” - janvārÄ« piešÄ·irta 768,42 eiro prÄ“mija, februārÄ« - 691,58 eiro, martā un aprÄ«lÄ« – pa 768,42 eiro.

Kancelejas vadÄ«tāja vietniecei Egitai Kazekai tāpat ar mÄ“nesi pÄ“c mÄ“neša identisku pamatojumu –„par personÄ«go iniciatÄ«vu un ieguldÄ«jumu, kā arÄ« darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinÄ“jot kultÅ«ras un sabiedriskus valstiska un starptautiska mÄ“roga projektus”, janvārÄ«, februārÄ«, martā un aprÄ«lÄ« noteikta tikpat identiska lieluma piemaksa – 1052,92 eiro ik mÄ“nesi.

Prezidenta konstitucionālo tiesÄ«bu padomnieks Jānis Pleps, kā minÄ“ts A. Salnāja pamatojumā, ik mÄ“nesi izcÄ“lies ar „personÄ«go iniciatÄ«vu un ieguldÄ«jumu, kā arÄ« darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta darbÄ«bu likumdošanas jomā un sadarbÄ«bu ar tiesu varu”, par ko viņam janvārÄ« noteikta 305,60 eiro piemaksa, februārÄ« - 425,81 eiro, martā - 428,73 eiro, aprÄ«lÄ« - 448,25 eiro.

Savulaik no amata atlaistajam Latvijas Radio vadÄ«tājam Jānim Siksnim, kurš tagad ir Valsts prezidenta preses padomnieks, ar identisku pamatojumu – „par personÄ«go iniciatÄ«vu un ieguldÄ«jumu, kā arÄ« darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta sabiedrisko attiecÄ«bu veidošanu” janvārÄ« noteikta 512,28 eiro piemaksa, februārÄ« - 486,67 eiro, martā un aprÄ«lÄ« – pa 512,28 eiro. ŠÄds uzskaitÄ«jums bÅ«tu turpināms vÄ“l ilgi.

Nespēj uzrādīt konkrēto veikumu

Šo piemaksu oficiālais pamatojums ir Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta 12. daļa. Tā noteic, ka „valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju vadÄ«tāji nolÅ«kā nodrošināt kompetentāko amatpersonu motivÄ“šanu un, ņemot vÄ“rā konkrÄ“tās amatpersonas (darbinieka) ieguldÄ«jumu attiecÄ«gās institÅ«cijas mÄ“rÄ·u sasniegšanā, var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti”.

Taču R. VÄ“joņa kancelejā šis likuma pants, kā rāda publiskotā informācija, lÄ«dz šim ir izmantots, lai vienkārši nodrošinātu „vajadzÄ«gākajiem” darbiniekiem regulārus papildu ienākumus. Uz to norāda arÄ« fakts, ka kancelejas vadÄ«ba vairāku mÄ“nešu laikā tā arÄ« nav spÄ“jusi sniegt skaidrojumus par konkrÄ“to darbinieku veikumu, kas attiecÄ«gajā mÄ“nesÄ« it kā bijis par pamatu piemaksas aprÄ“Ä·ināšanai.

Tā, piemÄ“ram, kancelejas vadÄ«ba nav spÄ“jusi paskaidrot, kādi tieši ir bijuši tie „kultÅ«ras un sabiedriski valstiska un starptautiska mÄ“roga projekti”, kurus ar Ä«pašu darba intensitāti esot plānojusi un koordinÄ“jusi kancelejas vadÄ«tāja vietniece E. Kazeka, un kā tieši Juridiskās nodaļas vadÄ«tāja vietniece Linda PuÄ·Ä«te pÄ“rn katru mÄ“nesi ir „nodrošinājusi tiesisko pamatojumu” mÄ“beļu izgatavošanai un iegādei.

Tāpat prezidenta kanceleja nespÄ“j paskaidrot ne to, kādas tieši ārvalstu investÄ«cijas mÄ“nesi pÄ“c mÄ“neša ir piesaistÄ«jis prezidenta ekonomikas padomnieks A. JÄ“kabsons un kā ir iespÄ“jams iepazÄ«ties ar viņa it kā izstrādātajiem „darbÄ«bas virzieniem”, ne to, kā tieši kancelejas konsultante plānošanas jautājumos Anda Pečule ik mÄ“nesi papildus „koordinÄ“jusi Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlÄ«niju izveidošanu, vienota vizuālā tÄ“la ieviešanu” (pÄ“dÄ“jā piemaksa aprÄ«lÄ« – 460 eiro).

Ar ko skaidrojama piemaksu „pazušana”?

PÄ“c visa spriežot, šÄ gada pavasara beigās, mÄ“nesi pÄ“c mÄ“neša saņemot pieprasÄ«jumus par veiktajām papildu izmaksām un vÄ“rojot reakciju, ko šie dati izsauc sabiedrÄ«bā, R. VÄ“joņa kancelejā kaut kas ir mainÄ«jies.

Ja ticÄ“t prezidenta kancelejas oficiāli sniegtajām ziņām par prÄ“mijām, naudas balvām un piemaksām, kas kancelejā nodarbinātajiem noteiktas un izmaksātas laika periodā no 2017.gada 1.maija lÄ«dz 31.maijam, tad prezidenta paspārnÄ“ notikušas bÅ«tiskas pārmaiņas attieksmÄ“ pret nodokļu maksātāju naudas tÄ“rÄ“šanu. Kanceleja ir apliecinājusi, ka piemaksas maijā esot noteiktas un izmaksātas tikai trim kancelejas darbiniekiem.

Turklāt šÄ«s piemaksas tikušas nevis ne tām „vajadzÄ«gajām” amatpersonām, kurām simti eiro iepriekš tika piemaksāti ik mÄ“nesi, bet gan Preses dienesta vadÄ«tājai Ilzei Salnai, operatoram Gatim Bergmanim un LietvedÄ«bas nodaļas vadÄ«tājai Intai Butkus. Visām trim piemaksām minÄ“ts arÄ« pārliecinošs pamatojums – kādi papildu pienākumi ir tikuši veikti.

Vai tas varÄ“tu nozÄ«mÄ“t, ka nodokļu maksātāju naudas šÄ·iešanas laiki R. VÄ“joņa kancelejā vismaz uz laiku ir beigušies? Vairāki avoti valsts pārvaldÄ“ Dienai ir norādÄ«juši – tikpat labi varot bÅ«t, ka kancelejas vadÄ«ba ar R. VÄ“joņa ziņu nolÄ“musi, piemÄ“ram, paklusām apjomÄ«gi palielināt algas, kas ļautu atteikties no regulāro piemaksu izmaksāšanas „vajadzÄ«gākajiem” darbiniekiem. Valsts prezidenta kancelejas reakcija uz jautājumiem par šo tÄ“mu liek domāt, ka tieši tā arÄ« varÄ“tu bÅ«t noticis.

Kanceleja atzÄ«st – algas ir tikušas pārskatÄ«tas

A. Salnājs skaidro, ka kanceleja jau 2016. gada sākumā, agrÄ«nā 2017. gada budžeta projekta izstrādes posmā ir sniegusi priekšlikumus valdÄ«bai par „personāla politikas uzlabošanu”, paredzot turpmākajos gados palielināt izdevumus atlÄ«dzÄ«bai.

Neatklājot konkrÄ“to metodiku, viņš apgalvo, ka, „apkopojot informāciju par atalgojuma un nodarbināto skaita izmaiņām vidÄ“ji valsts pārvaldÄ“ un kancelejā 2015. gadā salÄ«dzinājumā ar 2008. gadu”, esot konstatÄ“ts, ka prezidenta kancelejā „2015. gadā mÄ“neša vidÄ“jā darba samaksa bija par 8% zemāka nekā 2008. gadā”.

Tā kā Saeima atbalstÄ«jusi kancelejas lÅ«gumu, tai ir ticis piešÄ·irts papildfinansÄ“jums, lÄ«dz ar ko, „lai pilnveidotu Kancelejas darba organizāciju un uzlabotu darba efektivitāti, kancelejā ir veiktas strukturālas izmaiņas, pārskatÄ«ti darbinieku amatu apraksti un darbinieku mÄ“nešalgas”.

Paklusām pārskatÄ«tais jaunais darbinieku mÄ“nešalgu apmÄ“rs esot noteikts, „ņemot vÄ“rā amata vÄ“rtÄ«bu (atbildÄ«bas lÄ«meni un sarežģītÄ«bu), darbinieku individuālās kvalifikācijas un prasmju novÄ“rtÄ“jumu, kā arÄ« tiešÄs pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku lÄ«dzÄ«gas atbildÄ«bas un sarežģītÄ«bas amatiem, ja tādi ir, noteiktās mÄ“nešalgas”.

Algu fonds paklusām palielināts par trešdaļu

No likuma par valsts budžetu 2017. gadam pirmajā acumirklÄ« šÄ·iet, ka Valsts prezidenta kancelejas budžets šim gadam, salÄ«dzinot ar 2016. gadu, ir nozÄ«mÄ«gi sarucis: pÄ“rn valsts galvas kancelejai bija atvÄ“lÄ“ti aptuveni 6,89 miljoni eiro, bet šogad – tikai 5,34 miljoni eiro, tātad par aptuveni 1,55 miljoniem eiro mazāk. Turklāt, kas interesanti, šogad no izdevumu sadaļas vispār pazudusi ailÄ«te „atalgojums”.

Taču Finanšu ministrija skaidro, ka pÄ“rn vienreizÄ“jam pasākumam - RÄ«gas pils Priekšpils aprÄ«kojuma un mÄ“beļu restaurācijai, jaunu reprezentācijas mÄ“beļu iegādei un izgatavošanai – kancelejai ir ticis papildus piešÄ·irts 2,91 miljons eiro.

Ja atskaitÄ«t šo summu, sanāk, ka pÄ“rn kancelejas ikdienas izdevumu budžets ir bijis 3,98 miljoni eiro. SalÄ«dzinot šo summu ar šogad piešÄ·irtajiem 5,34 miljoniem eiro, kļūst skaidrs, ka realitātÄ“ R. VÄ“joņa kancelejas ikdienas izdevumiem šogad piešÄ·irts par aptuveni 1,36 miljoniem eiro vairāk.

NozÄ«mÄ«ga daļa šÄ«s summas paredzÄ“ta tieši darbinieku atalgojuma palielināšanai, tikai, kā skaidro Finanšu ministrija, saskaņā ar valdÄ«bas 2016. gada 31. maija sÄ“dÄ“ nolemto izdevumu pozÄ«cijai „atlÄ«dzÄ«ba” vairs netiek uzrādÄ«ta apakšsadaļa „atalgojums”.

LÄ«dz ar to var salÄ«dzināt summas, kādas „atlÄ«dzÄ«bai” darbiniekiem R. VÄ“joņa kanceleja ir saņēmusi 2016. un 2017. gadam: pÄ“rn tas bijis 1,41 miljons eiro, šogad – jau 1,87 miljoni eiro, kas realitātÄ“ nozÄ«mÄ“ algu fonda palielinājumu par aptuveni 32,6 procentiem.

Taču to, kāds tieši ir bijis katra kancelejas darbinieka lÄ«dzšinÄ“jais atalgojums un kādā apjomā tas ir ticis palielināts, R. VÄ“joņa kanceleja nolÄ“musi sabiedrÄ«bai neatklāt. Pamatojums ir tas pats – no valsts lÄ«dzekļiem saņemtais atalgojums valsts iestādes darbiniekiem Valsts prezidenta kancelejas ieskatā esot viņu privātās dzÄ«ves sastāvdaļa.

Noslepenošanas iniciators – Salnājs vai VÄ“jonis?

Vai šÄ« Valsts prezidenta kancelejas izmaksu noslepenošana notikusi pÄ“c A. Salnāja iniciatÄ«vas, vai arÄ« ierosme nākusi no paša R. VÄ“joņa? Tas pašlaik droši nav pasakāms, jo lÄ«dz šim par „darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti” regulāras piemaksas saņemošais prezidenta preses padomnieks J. Siksnis uz šÄdu jautājumu nevarÄ“ja vai nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t.

Taču, kā zināms, tieši R. VÄ“jonis 30. jÅ«nijā ir nodevis Saeimai otrreizÄ“jai caurskatÄ«šanai grozÄ«jumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredzÄ“ja, ka „iestādes visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprÄ“Ä·ināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mÄ“nesi publicÄ“ iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi”.

Valsts prezidents savos iebildumos ir pieminÄ“jis gan privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu, gan to, ka „publisku personu institÅ«ciju amatpersonām un darbiniekiem faktiski var tikt liegta iespÄ“ja saglabāt kontroli pār saviem personas datiem, ierobežot to izmantošanu, prasÄ«t tos mainÄ«t vai panākt to izdzÄ“šanu”. Šie argumenti ir ļoti lÄ«dzÄ«gi tiem, kurus A. Salnājs ir uzskaitÄ«jis kā pamatojumu R. VÄ“joņa kancelejas „finanšu dzÄ«ru” datu noslepenošanai.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.