Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa kanceleja, kas lÄ«dz šim nevÄ“lÄ“jās sabiedrÄ«bai atklāt, pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem un kādas sistÄ“mas ietvaros tiek vismaz formāli izvÄ“rtÄ“ti kancelejas darbinieki pirms iespaidÄ«go piemaksu noteikšanas, nu ir bijusi spiesta šos izvÄ“rtÄ“šanas kritÄ“rijus atklāt administratÄ«vajai tiesai.

Kā zināms, saistÄ«bā ar dažādas, lielākoties ar nodokļu maksātāju lÄ«dzekļu tÄ“riņu pamatotÄ«bu saistÄ«bas informācijas slÄ“gšanu VÄ“joņa kanceleja pašlaik ir tiesā zaudÄ“jusi jau astoņās administratÄ«vajās lietās, bet vÄ“l aptuveni desmit tiek izskatÄ«tas.

Uzskatot šÄdus datus par savu darbinieku „privātās dzÄ«ves” sastāvdaļu, VÄ“joņa kanceleja ir izmÄ“Ä£inājusi dažādus veidus, kā savu patiesÄ«bu aizstāvÄ“t arÄ« tiesā. PiemÄ“ram, divās lietās VÄ“joņa kancelejas paskaidrojumu blāķi tiesai sver 1,579 un 1,679 kilogramus – kopā tātad vairāk nekā 3,25 kilogramus.

Taču pagaidām tas labus rezultātus nav devis, un pašlaik jau pirms tiesas sprieduma vienā no vÄ“l izskatāmajām lietām VÄ“joņa kanceleja ir bijusi spiesta atklāt to, pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem un kādas sistÄ“mas ietvaros tiek vismaz formāli izvÄ“rtÄ“ti kancelejas darbinieki pirms iespaidÄ«go piemaksu noteikšanas. Savukārt pats spriedums šajā lietā vÄ“l ir gaidāms.

Valsts prezidenta kanceleja, kas 2016. un 2017. gadā saviem darbiniekiem dāsni dalÄ«jusi regulāras piemaksas un pat vairāk nekā divarpus tÅ«kstošus eiro lielas prÄ“mijas nevis par konkrÄ“tu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas rezultātiem”, pÄ“c šo datu nonākšanas atklātÄ«bā pagājušÄ gada vasaras beigās nolÄ“ma turpmāk ziņas par treknajām piemaksām, prÄ“mijām un naudas balvām vairs neatklāt.

Vairākas lappuses garā oficiālā pamatojumā Valsts prezidenta kanceleja, kuru vada 2016. gada aprÄ«lÄ« Latvijas Pasta vadÄ«tāja amatu zaudÄ“jušais Arnis Salnājs, bija minÄ“jusi virkni iemeslu, kā dēļ tās darbinieku saņemto piemaksu, prÄ“miju, naudas balvu un konkrÄ“ta atalgojuma turpmāka atklāšana neesot pieļaujama.

Norādot uz to, ka „kancelejas nodarbināto personas datu izsniegšana ir vÄ“rtÄ“jama no sabiedrÄ«bas tiesiskās intereses viedokļa”, Salnājs minÄ“ja, ka pieprasÄ«jumi publiskot informāciju par piemaksām, prÄ“mijām, naudas balvām un konkrÄ“to atalgojumu VÄ“joņa kancelejas vadÄ«bas ieskatā esot tikai „zinātkāre”.

LÄ«dz tam publiskotās ziņas atklāja, ka Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«ba acÄ«mredzami nav Ä«paši centusies katru mÄ“nesi piemeklÄ“t kādu jaunu pamatojumu šo regulāro piemaksu nodrošināšanai.

Tā, piemÄ“ram, kancelejas vadÄ«tāja vietniecei Egitai Kazekai ar mÄ“nesi pÄ“c mÄ“neša identisku pamatojumu –„par personÄ«go iniciatÄ«vu un ieguldÄ«jumu, kā arÄ« darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinÄ“jot kultÅ«ras un sabiedriskus valstiska un starptautiska mÄ“roga projektus”, 2017. gada janvārÄ«, februārÄ«, martā un aprÄ«lÄ« bija noteikta identiska lieluma piemaksa – 1052,92 eiro ik mÄ“nesi.

Savulaik no amata atlaistajam Latvijas Radio vadÄ«tājam Jānim Siksnim, kurš nu jau ir šÄ·Ä«ries arÄ« no Valsts prezidenta preses padomnieka amata, ar identisku pamatojumu – „par personÄ«go iniciatÄ«vu un ieguldÄ«jumu, kā arÄ« darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta sabiedrisko attiecÄ«bu veidošanu” pagājušÄ gada janvārÄ« bija noteikta 512,28 eiro piemaksa, februārÄ« - 486,67 eiro, martā un aprÄ«lÄ« – pa 512,28 eiro. ŠÄds uzskaitÄ«jums bÅ«tu turpināms vÄ“l ilgi.

Šo piemaksu oficiālais pamatojums bija Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta 12. daļa. Tā noteic, ka „valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju vadÄ«tāji nolÅ«kā nodrošināt kompetentāko amatpersonu motivÄ“šanu un, ņemot vÄ“rā konkrÄ“tās amatpersonas (darbinieka) ieguldÄ«jumu attiecÄ«gās institÅ«cijas mÄ“rÄ·u sasniegšanā, var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti”.

Taču VÄ“joņa kancelejā šis likuma pants, kā rāda publiskotā informācija, tika izmantots, lai vienkārši nodrošinātu „vajadzÄ«gākajiem” darbiniekiem regulārus papildu ienākumus. Uz to norādÄ«ja arÄ« fakts, ka kancelejas vadÄ«ba vairāku mÄ“nešu laikā tā arÄ« nespÄ“ja sniegt skaidrojumus par konkrÄ“to darbinieku veikumu, kas attiecÄ«gajā mÄ“nesÄ« it kā bijis par pamatu piemaksas aprÄ“Ä·ināšanai.

Tā, piemÄ“ram, kancelejas vadÄ«ba nespÄ“ja paskaidrot, kādi tieši ir bijuši tie „kultÅ«ras un sabiedriski valstiska un starptautiska mÄ“roga projekti”, kurus ar Ä«pašu darba intensitāti esot plānojusi un koordinÄ“jusi kancelejas vadÄ«tāja vietniece Kazeka, un kā tieši Juridiskās nodaļas vadÄ«tāja vietniece Linda PuÄ·Ä«te 2016. gadā katru mÄ“nesi ir „nodrošinājusi tiesisko pamatojumu” mÄ“beļu izgatavošanai un iegādei.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0