Iesaki rakstu:

Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa kanceleja cietusi zaudÄ“jumu jau desmitajā administratÄ«vajā lietā, - šoreiz administratÄ«vā rajona tiesa uzlikusi valsts galvas kancelejai atklāt tās slÄ“pto informāciju par trekno prÄ“miju saņēmÄ“jiem kancelejā. Pietiek šodien publicÄ“ izteiksmÄ«go tiesas spriedumu pilnā apmÄ“rā.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VÄ€RDÄ€

Rīgā 2018. gada 21. jūnijā

AdministratÄ«vā rajona tiesa šÄdā sastāvā: tiesnese A. Zariņa,

rakstveida procesā izskatÄ«ja administratÄ«vo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt Lato Lapsam visu 2017. gada 30. augusta iesniegumā pieprasÄ«to informāciju par amatpersonām piešÄ·irtajām prÄ“mijām, pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties par pieprasÄ«tās informācijas nesniegšanu.

AprakstošÄ daļa

[1] 2017. gada 30. augustā pieteicÄ“js vÄ“rsās Valsts prezidenta kancelejā ar iesniegumu, lÅ«dzot sniegt šÄdu informāciju: par katru no personām, kas 2017. gada laikā no 1. augusta lÄ«dz 31. augustam no Valsts prezidenta kancelejas ir saņēmusi prÄ“mijas, novÄ“rtÄ“šanas prÄ“mijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba lÄ«gumā noteiktā ikmÄ“neša atalgojuma, norādot personas vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, attiecÄ«gās izmaksas lielumu, izmaksas datumu, prÄ“mijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojumu, personu, kas piešÄ·Ä«rusi attiecÄ«go prÄ“miju, naudas balvu vai piemaksu.

[2] Ar Valsts prezidenta kancelejas 2017. gada 14. septembra vēstuli Nr. 1506 pieteicējam sniegta tālāk norādītā informācija.

[2.1] Prēmijas un naudas balvas laikā no 2017. gada 1. augusta līdz 31. augustam Valsts prezidenta kancelejā nodarbinātajiem nav noteiktas un izmaksātas.

[2.2] Ar iestādes vadÄ«tāja rÄ«kojumu minÄ“tajā laikā vienam Valsts prezidenta kancelejas darbiniekam ir noteikta piemaksa 20 procentu apmÄ“rā no noteiktās mÄ“nešalgas par papildu darbu, veicot ilgstošÄ prombÅ«tnÄ“ esoša cita Valsts prezidenta kancelejā nodarbinātā amata pienākumus. MinÄ“tajam darbiniekam pirms nodokļu ieturÄ“šanas aprÄ“Ä·ināta piemaksa 301,36 euro, tai skaitā iedzÄ«votāju ienākuma nodoklis 49,23 euro un darba ņēmÄ“ja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 31,64 euro. Piemaksa noteikta, pamatojoties uz Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14. panta pirmo daļu.

[3] AdministratÄ«vajā rajona tiesā 2017. gada 1. augustā saņemts pieteicÄ“ja pieteikums par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt Lato Lapsam 2017. gada 30. augusta iesniegumā pieprasÄ«to informāciju par amatpersonām piešÄ·irtajām prÄ“mijām, pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties par pieprasÄ«tās informācijas nesniegšanu. Pieteikumā norādÄ«ts tālāk minÄ“tais.

[3.1] Atbildes vÄ“stulÄ“ nav sniegta pieteicÄ“ja pieprasÄ«tā informācija - piemaksu saņēmušÄ valsts iestādes darbinieka vārds un uzvārds.

[3.2]  Valsts prezidenta kancelejas rÄ«cÄ«ba, nesniedzot pieprasÄ«to informāciju, ir prettiesiska.

[4] Iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu Valsts prezidenta kanceleja norāda, ka pieteicēja pieteikumu pilnībā neatzīst. Paskaidrojumā norādīts tālāk minētais.

[4.1]  Valsts prezidenta kanceleja sniedza pieteicÄ“jam visu pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informāciju par izmaksāto atlÄ«dzÄ«bu, izņemot darbinieka, kuram noteikta piemaksa, vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu. LÄ«dz ar to pieteikuma priekšmets šajā lietā ir pieteicÄ“ja prasÄ«jums izsniegt konkrÄ“ta Valsts prezidenta kancelejas darbinieka personas datus.

[4.2] Normatīvie akti neparedz Valsts prezidenta kancelejai pienākumu darbiniekiem vai amatpersonām izmaksāto atalgojumu katru mēnesi publicēt tās mājaslapā internētā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu. Tādējādi informācijas pieprasījums ir par publiski nepieejamu informāciju.

[4.3] PieteicÄ“ja iesniegumā norādÄ«tais informācijas izmantošanas mÄ“rÄ·a formulÄ“jums ir vispārÄ«gs un nekonkretizÄ“ts. PieteicÄ“js nav norādÄ«jis, kāda loma konkrÄ“tu personu datiem ir iesniegumā norādÄ«to mÄ“rÄ·u sasniegšanai.

[4.4] PieteicÄ“js neÄ«steno žurnālistikas un sabiedrÄ«bas informÄ“šanas funkcijas. PieteicÄ“ja iesniegtie pieprasÄ«jumi rada iestādei lielu papildu darba apjomu un administratÄ«vā resursa nelietderÄ«gu patÄ“riņu, nodrošinot pastāvÄ«gu saraksti ar pieteicÄ“ju viņu interesÄ“jošos jautājumos un radot šaubas, vai pieteicÄ“js savas tiesÄ«bas izmanto godprātÄ«gi.

[4.5] VÄ“rtÄ“jot pieteicÄ“ja lÄ«dzšinÄ“jo rÄ«cÄ«bu ar izsniegtajiem Valsts prezidenta kancelejā nodarbināto personas datiem, Valsts prezidenta kanceleja, turpinot pieteicÄ“jam izsniegt tajā nodarbināto datus, nevar nodrošināt Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 10. pantā noteikto pienākumu izpildi.

[4.6] Valsts prezidenta kanceleja 2017. gada 1. augusta lēmumu Nr. 1292 un 2017. gada 23. augusta lēmumu Nr. 1389 informēja pieteicēju par atteikumu turpmāk izsniegt Valsts prezidenta kancelejā nodarbināto personas datus. Uz izskatāmo lietu attiecināmi Valsts prezidenta kancelejas iesniegtie paskaidrojumi administratīvajās lietās Nr. A420261117 un A420282017, kuros sniegti argumentēti motīvi, kāpēc pieteicējam atteikts izsniegt informāciju pieteicēja pieprasītajā formā un apmēros.

[4.7] Pieteicējs izmanto Informācijas atklātības likumā paredzētās tiesības, lai regulāri internēta vietnē www.pietiek.com pēc saviem ieskatiem uzturētu negatīvu ziņu plūsmu par ar Kancelejas darbību saistītiem jautājumiem. Tajā atrodami gan Kancelejā nodarbināto personas dati, gan lasāma Valsts prezidenta kancelejas sarakste ar pieteicēju un paskaidrojumi administratīvajā lietā, kurā pieteicējs ir lietas dalībnieks. Izsniegtā informācija tiek izmantota pretēji mērķim, kādam tā prasīta, pārkāpjot personas datu apstrādes prasības.

[4.8] PieteicÄ“ja publikāciju rezultātā Valsts prezidenta kancelejas darbinieku personas dati ir atrodami vairākās internÄ“ta meklÄ“tājprogrammās. PieteicÄ“js publiskajā telpā sniedza sagrozÄ«tu un izteikti negatÄ«vu informāciju. PieteicÄ“js pirms katras publikācijas sniedza personÄ«gu vÄ“rtÄ“jošu viedokli, radot tendenciozu un aplamu priekšstatu informācijas faktiskajam izklāstam. MaldinošÄs publikācijas ir radÄ«jušas daļai sabiedrÄ«bas pārliecÄ«bu, ka Valsts prezidenta kancelejā nodarbinātajām personām izmaksātā atlÄ«dzÄ«ba un tās apmÄ“rs ir prettiesisks, nelikumÄ«gs un nesamÄ“rÄ«gs budžeta lÄ«dzekļu izlietojums.

[4.9] Pie publikācijām pievienotie komentāri ir naidÄ«gi, homofobiski, Valsts prezidenta kancelejas darbinieku dzimumu aizskaroši, tajos izteikti draudi viņu dzÄ«vÄ«bai un veselÄ«bai. PieteicÄ“js ir veicinājis attiecÄ«go komentÄ“tāju negatÄ«vo reakciju.

[4.10] Darbinieks, kam izmaksāta piemaksa, nav politiskais darbinieks vai sabiedrÄ«bā zināma persona, viņa pienākumos neietilpst veidot nozares politiku vai attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£iju vai nodrošināt konkrÄ“tas nozares darbÄ«bas koordinÄ“šanu un finanšu resursu sadali, arÄ« nepieņem ar indivÄ«da tiesÄ«bām saistÄ«tus lÄ“mumus un bauda daudz augstāku aizsardzÄ«bas uz privāto dzÄ«vi lÄ«meni.

[4.11] Konkrētais darbinieks nepiekrīt savu personas datu apstrādei, ja nepastāv kāds no noteiktajiem personas datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem.

[4.12] Nodarbināto privātās dzīves aizskārums pie konkrētajiem apstākļiem nav samērojams ar pieteicēja tiesībām realizēt vārda brīvību.

[4.13] Interneta vietne, kurā pieteicÄ“js publicÄ“ Valsts prezidenta kancelejas izsniegto informāciju, nav reÄ£istrÄ“ta kā masu informācijas lÄ«dzeklis. Tajā netiek ievÄ“rots aizliegums publicÄ“t informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu vai ceļ neslavu. Interneta vietne ir reÄ£istrÄ“ta IslandÄ“, lai izvairÄ«tos no pienākuma atsaukt ziņas, dzÄ“st konkrÄ“tas publikācijas vai to sadaļas un komentārus gadÄ«jumos, ja to bÅ«tu pienākums darÄ«t. LÄ«dz ar to nepastāv efektÄ«vi tiesiskie aizsardzÄ«bas mehānismi tik klajai personu aizskarto tiesÄ«bu pārkāpšanai un atjaunošanai.

[4.14] PieteicÄ“js internÄ“ta vietnÄ“ www.pietiek.com ir publicÄ“jis Valsts prezidenta kancelejas vÄ“stuli, norādot, ka pieteicÄ“ja regulārie informācijas pieprasÄ«jumi un to publiskošana esot atturÄ“juši Valsts prezidenta kanceleju no piemaksu, prÄ“miju un naudas balvu izmaksāšanas. Pie šÄdiem apstākļiem nav pamata uzskatÄ«t, ka piemaksu saņēmušÄ darbinieka personas datu apstrādei bÅ«tu tiesisks pamats vai ka konkrÄ“tā darbinieka vārda, uzvārda un amata publiskošanai bÅ«tu kāda tiesiska vai faktiska nozÄ«me, kas nodrošinātu sabiedrÄ«bas interešu ievÄ“rošanu vai veicinātu sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«gas debates veicināšanu.

[5] AdministratÄ«vā procesa likuma 112.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratÄ«vās lietas izskatÄ«šana notiek rakstveida procesā bez tiesas sÄ“des, ja likumā nav noteikts citādi. Atbilstoši šÄ panta ceturtās daļas nosacÄ«jumiem, tiesa izskata lietu mutvārdu procesā, ja to pirmās instances tiesai lÅ«dzis pieteicÄ“js. Tā kā pieteicÄ“ja nav lÅ«gusi lietu izskatÄ«t mutvārdu procesā, tiesa, pamatojoties uz norādÄ«tajām tiesÄ«bu normām un lietā iesniegtajiem pierādÄ«jumiem, lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Lietā noskaidrojams, vai pieteicējam izsniedzama arī informācija par iestādes darbinieka vārdu un uzvārdu, kuram izmaksāta piemaksa 2017. gada augustā.

Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 7. panta 5. punkts paredz, ka personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šÄdiem nosacÄ«jumiem, proti, datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrÄ«bas interešu ievÄ“rošanu vai realizÄ“tu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidÄ«ti trešajai personai.

Augstākā tiesa lÄ«dzÄ«gā lietā ir atzinusi, ka sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas zināt valsts budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu valsts darbinieku un amatpersonu algām un prÄ“mijām nevar nodrošināt, saņemot kopsavilkumu pa amatu grupām un neuzzinot katras personas individuālos ienākumus. Valsts budžeta lÄ«dzekļu izlietojumam jābÅ«t pamatotam un, lai to varÄ“tu konstatÄ“t, tam ir jābÅ«t pārskatāmam. Par valsts lÄ«dzekļiem nodarbinātas personas datu, kas ir sabiedrÄ«bas leÄ£itÄ«mas intereses lokā, aizsardzÄ«ba ir mazāka, nekā tā ir privāti nodarbinātai personai. Turklāt, valsts iestādÄ“ strādājošie darbinieki, kuriem nav valsts amatpersonas statusa, valsts amatpersonas deklarācijas neaizpilda, taču tas nenozÄ«mÄ“, ka sabiedrÄ«bas interese par darbiniekiem izmaksātajiem valsts finanšu lÄ«dzekļiem tāpÄ“c ir mazāka. ŠÄ« interese ir tikpat leÄ£itÄ«ma kā attiecÄ«bā uz valsts amatpersonām (sk, Augstākās tiesas 2010.gada 1.jÅ«lija sprieduma lietā Nr. SKA-347/2010 20.punktu). MinÄ“tās tÄ“zes ir atkārtotas arÄ« citā lÄ«dzÄ«gā lietā, kurā informāciju pieprasÄ«ja arÄ« šÄ«s lietas pieteicÄ“js (sk., Augstākās tiesas 2018. gada 28. maija sprieduma lietā Nr. SKA-208/2018 8. punktu).

No Augstākās tiesas sniegtajām atziņām izriet, ka sabiedrÄ«bas tiesÄ«bām uzzināt informāciju par iestādes amatpersonu un darbinieku darba samaksu ir piešÄ·irama priekšroka salÄ«dzinājumā ar iestādes amatpersonu un darbinieku tiesÄ«bām uz privāto dzÄ«vi. Turklāt izšÄ·irošs nav apstāklis, vai informāciju pieprasa prese.

SalÄ«dzinājumam - vācu tiesÄ«bu literatÅ«rā norādÄ«ts, ka iestādes darbinieku un amatpersonu vārdi, uzvārdi, ieņemamais amats, pienākumu apraksts ir vispārpieejama informācija. ŠÄda informācija nav uzskatāma par tādu, kas attiecas uz fiziskās personas privāto dzÄ«vi. AttiecÄ«gi minÄ“tās informācijas publicÄ“šanai nav nepieciešama personas piekrišana, kā tas bÅ«tu gadÄ«jumā, ja tiktu izpausta informācija par personas privāto dzÄ«vi.

MinÄ“tie dati ir vispārpieejama informācijā, tie nodrošina iestādes caurskatāmÄ«bu arÄ« no tajā strādājošÄ personāla aspekta (Schoch, Informationsfreiheitsgesetz, Kommentar, 2016, § 5, Rn. 97-101).

No Augstākās tiesas nolÄ“mumos norādÄ«tā neizriet, ka lÄ«dz šim tiesa automātiski iestādes darbinieku un amatpersonu vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus, pienākuma aprakstus atzÄ«tu par vispārpieejamu informāciju, tomÄ“r tas nemaina gala secinājumu, ka minÄ“tā informācija un arÄ« informācija par iestādes darbinieku un amatpersonu darba samaksu ir izsniedzama, ja vien nav konstatÄ“jami kādi papildu apstākļi (piemÄ“ram, draudi valsts drošÄ«bai). Iestādes norāde, ka pieteicÄ“js publicÄ“ iegÅ«to informāciju, sagrozot faktus, interpretÄ“jot tos iestādes darbiniekiem nepatÄ«kamā veidā, nav pietiekama informācijas izsniegšanas ierobežošanai.

[7] Valsts prezidenta kancelejas 2017. gada 12. janvāra rÄ«kojuma Nr. 2017-1/001 pielikuma “Latvijas Valsts prezidenta kancelejas ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas un ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju saturošu dokumentu saraksts 2017. gadam” 29. punktā minÄ“ts, ka informācija Latvijas Valsts prezidenta kancelejas iekšÄ“jai lietošanai ir Latvijas Valsts prezidenta kancelejas darbinieku darba algas izmaksu saraksti, ja tie satur papildu datus bez kancelejas darbinieka un amatpersonas vārda, uzvārda, amata nosaukumu un atalgojuma.

No minÄ“tās tiesÄ«bu normas izriet, ka arÄ« iestāde 2017. gadā informāciju par tās amatpersonu un arÄ« darbinieku atalgojumu daļā, kas attiecas uz personas vārdu, uzvārdu, amata nosaukumu un konkrÄ“to atalgojuma apmÄ“ru, neuzskatÄ«ja par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju. Atbilstoši šÄdai pieejai iestāde arÄ« tiesÄ«bu normas ir tulkojusi un piemÄ“rojusi lÄ«dz 2017. gada jÅ«nijam. Iestādes lÄ«dzšinÄ“jā rÄ«cÄ«ba, izsniedzot pieteicÄ“jam identiska satura informāciju par amatpersonām un darbiniekiem izmaksātajām piemaksām, prÄ“mijām, naudas balvām par laiku no 2016. gada janvāra lÄ«dz 2017. gada maijam, nevÄ“rtÄ“jot tās izsniegšanas pamatotÄ«bu, liecina, ka iestāde pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informāciju ir uzskatÄ«jusi par tādu, kas ir izsniedzama un kuras izsniegšana neaizskar iestādes amatpersonu un darbinieku tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi.

No spÄ“kā esošajām tiesÄ«bu normām par strÄ«dus periodu, tiesÄ«bu literatÅ«rā norādÄ«tā izriet, ka iestādes amatpersonu un darbinieku vārdi, uzvārdi, ieņemamais amats, pienākumu apraksts, izmaksājamās darba samaksas (mÄ“nešalga, piemaksas, prÄ“mijas, naudas balvas) apmÄ“ru ir vai nu vispārpieejama informācija vai tāda informācija, kuras izsniegšana sabiedrÄ«bai ir attaisnojama un samÄ“rÄ«ga.

[8] Pašreiz spÄ“kā esošais tiesiskais regulÄ“jums liecina, ka pieteicÄ“ja pieprasÄ«tā informācija no 2018. gada 1. janvāra ir vispārpieejama informācija.

Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma trešÄ panta 9.1 daļa paredz, ka papildus šÄ panta devÄ«tajā daļā noteiktajam cita informācija par amatpersonai (darbiniekam) izmaksāto darba samaksas apmÄ“ru ir pieejama valsts un pašvaldÄ«bas institÅ«cijas mājaslapā internÄ“tā Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Lai aizsargātu amatpersonu (darbinieku) tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi vai valsts drošÄ«bu, Ministru kabinets ir arÄ« tiesÄ«gs noteikt informāciju par izmaksāto darba samaksas apmÄ“ru un attiecÄ«go amatpersonu (darbinieku), kura valsts un pašvaldÄ«bas institÅ«cijas mājaslapā internÄ“tā netiek publiskota.

Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma trešÄ panta 9.2 daļa paredz, lai nodrošinātu Satversmes 100. pantā nostiprināto cilvÄ“ktiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu, tai skaitā informācijas atklātÄ«bu, ievÄ“rošanu un efektÄ«vu Ä«stenošanu iespÄ“jami Ä“rti privātpersonām, visu valsts un pašvaldÄ«bu strādājošo atlÄ«dzÄ«ba ir pilnÄ«gi atklāta sabiedrÄ«bai šÄdā kārtÄ«bā:

1) institūcijas visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicē institūcijas mājaslapā internētā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto summu, ja likums nenosaka citādi;

2) informācija par institÅ«cijas amatpersonām un darbiniekiem aprÄ“Ä·ināto atalgojumu un naudas summām, kas viņiem pienākas, iestādes mājaslapā intemetā atrodas ne mazāk kā astoņus gadus. Ja institÅ«ciju likvidÄ“, šÄ«s publicÄ“tās informācijas pieejamÄ«bu lÄ«dz noteiktā termiņa beigām turpina uzturÄ“t augstākas iestādes mājaslapā intemetā;

3) Ministru kabinets nosaka tādas valsts pārvaldes iestādes, kā arÄ« to amatpersonas un darbiniekus, kuru atalgojums un naudas summas, kas viņiem pienākas, nav publicÄ“jamas valsts drošÄ«bas apsvÄ“rumu dēļ, kā arÄ« gala termiņu, kura notecÄ“juma beigās šÄ« informācija kļūst atklāti vispārpieejama Latvijas Nacionālajā arhÄ«vā.

PašreizÄ“jais tiesiskais regulÄ“jums paredz pieteicÄ“ja pieprasÄ«tās informācijas izsniegšanu gan par amatpersonām, gan darbiniekiem, gan par mÄ“nešalgu, gan piemaksām, prÄ“mijām un naudas balvām. ArÄ« likumdevÄ“js, samÄ“rojot iestādes amatpersonu un darbinieku tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi, ir atzinis, ka sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas zināt par valsts budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu attaisno iestādes amatpersonu un darbinieku privātās dzÄ«ves ierobežojumu.

[9] Pieteicējs lūdz atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu un uzlikt par pienākumu iestādei atvainoties pieteicējam par prettiesisko rīcību, neievērojot likuma normas.

Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 92. pantu ikviens ir tiesÄ«gs prasÄ«t atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu par mantiskajiem zaudÄ“jumiem vai personisko kaitÄ“jumu, arÄ« morālo kaitÄ“jumu, kas viņam nodarÄ«ts ar administratÄ«vo aktu vai iestādes faktisko rÄ«cÄ«bu. AdministratÄ«vā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlÄ«dzināšanas pienākumu attiecÄ«gais publisko tiesÄ«bu subjekts var izpildÄ«t, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvÄ“ja pirms zaudÄ“juma vai kaitÄ“juma nodarÄ«šanas, vai, ja tas nav vai nav pilnÄ«bā iespÄ“jams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu naudā.

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā pieteicÄ“ja tiesÄ«bas tiks Ä«stenotas, izsniedzot pieprasÄ«to informāciju. IepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošana ir atbilstÄ«gs atlÄ«dzinājums. PieteicÄ“js pieteikumā nav norādÄ«jis, kādas nenovÄ“ršanas sekas bÅ«tu radÄ«jusi informācijas savlaicÄ«ga nesniegšanas, arÄ« tiesa tādas nesaskata. LÄ«dzÄ«gās lietās ar pieteicÄ“ja piedalÄ«šanos iepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošana ir atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu.

[10] Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmā daļa paredz, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246.-251. pantu, 255. panta pirmo daļu un 289.-291. pantu, Informācijas atklātības likuma 15. panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Apmierināt Lato Lapsas pieteikumu daļā.

Uzlikt pienākumu Valsts prezidenta kancelejai viena mÄ“neša laikā no šÄ« sprieduma spÄ“kā stāšanās dienas sniegt Lato Lapsam visu 2017. gada 30. augusta iesniegumā pieprasÄ«to informāciju par amatpersonām piešÄ·irtajām prÄ“mijām.

NoraidÄ«t Lato Lapsas pieteikumu daļā par morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu - pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties par pieprasÄ«tās informācijas nesniegšanu.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamentā viena mÄ“neša laikā no sprieduma sastādÄ«šanas dienas, iesniedzot kasācijas sÅ«dzÄ«bu AdministratÄ«vās rajona tiesas RÄ«gas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A. Zariņa

+dokumenti,03072018a+