Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa kanceleja, ko joprojām vada bijušais Latvijas pasta priekšnieks Arnis Salnājs, zaudÄ“jusi jau divpadsmitajā administratÄ«vajā lietā – šoreiz saistÄ«bā ar informācijas slÄ“pšanu par kancelejas darbinieku komandÄ“jumiem. Turklāt šis ir viens no tiem spriedumiem, ar kuriem administratÄ«vā tiesa VÄ“joņa kancelejas rÄ«cÄ«bu ir atzinusi par prettiesisku. Pietiekpublisko administratÄ«vās tiesas 6. jÅ«lija spriedumu pilnā apmÄ“rā, kurš cita starpā arÄ« atklāj – izrādās, Valsts prezidenta kancelejas darbinieki ir tik privileģētā stāvoklÄ«, ka tiem par saviem komandÄ“jumiem nav pat jāsniedz rakstveida atskaites.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VÄ€RDÄ€

Rīgā 2018.gada 6.jūlijā

AdministratÄ«va rajona tiesa šÄdā sastāvā: tiesnese L.Andersone

rakstveida procesā izskatÄ«ja Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai izsniegt pieteicÄ“jam 2017.gada 31.augusta iesniegumā pieprasÄ«to informāciju - komandÄ“juma atskaites un morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu - atvainošanos.

AprakstošÄ daļa

[1] Pieteicējs Lato Lapsa 2017.gada 31.augustā vērsās Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - kanceleja) ar informācijas pieprasījumu par kancelejas vadītāja, vadītāja vietnieku un padomnieku komandējumiem no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.augustam.

Informācijas pieprasÄ«jumā tika lÅ«gts sniegt informāciju par komandÄ“juma laiku (ilgumu), maršrutu, mÄ“rÄ·i, izmaksām (atsevišÄ·i - transporta izmaksas, viesnÄ«cas izmaksas, dienas nauda) komandÄ“juma piešÄ·Ä«rÄ“ju un komandÄ“juma atskaites,  izdevumi” noteikto kārtÄ«bu kancelejas amatpersonas komandÄ“jumā nosÅ«ta ar kancelejas vadÄ«tāja vai tā pienākumu izpildÄ«tāja rakstisku rÄ«kojumu, un komandÄ“juma izdevumi tiek segti saskaņā ar minÄ“tajiem Ministru kabineta noteikumiem. Vienlaikus tika sniegta informācija par komandÄ“jumu ilgumu, maršrutu, mÄ“rÄ·i un komandÄ“juma izmaksām.

KomandÄ“juma atskaites netika izsniegtas, un netika norādÄ«ts atskaišu neizsniegšanas iemesls.

[3] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu, kurā lūdza atzīt par prettiesisku kancelejas rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas un nesniedzot visu pieprasīto informāciju (neizsniedzot komandējuma atskaites), uzdot iestādei izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju, kā arī lūgts uzdot iestādei atvainoties pieteicējam par pieļauto prettiesisko rīcību.

[4] Kanceleja tiesai iesniegtajā paskaidrojumā norāda, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms turpmāk minēto argumentu dēļ.

[4.1] NormatÄ«vie akti nenoteic darba devÄ“jam un darbiniekam, kas nosÅ«tÄ«ts komandÄ“jumā, radÄ«t dokumentu „komandÄ“juma atskaite", kā arÄ« nenoteic šÄda dokumenta formu, saturu vai izveides kritÄ“rijus.

Kancelejai nav precÄ«zi zināms, ko pieteicÄ“js bija domājis, prasot komandÄ“juma atskaiti, tostarp - vai tas attiecas uz finansÄ“juma izlietojumu vai komandÄ“juma mÄ“rÄ·i, norisi vai citiem jautājumiem. TāpÄ“c kanceleja sniedza atbildes uz visiem pieteicÄ“ja jautājumiem, aptverot gan finansÄ“juma izlietojuma sadaļu, gan deva ieskatu komandÄ“jumu mÄ“rÄ·os. AtsevišÄ·s viens kopÄ«gs dokuments par minÄ“tajiem jautājumiem kancelejā netiek sagatavots.

No Darba likuma 14.2panta trešÄs daļas, 53.panta. 76. un 78.panta, Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 29.panta pirmās daļas, 38.panta, likuma „Par iedzÄ«votāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 16. un 16.'punkta. Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.969 ..KārtÄ«ba, kādā atlÄ«dzināmi ar komandÄ“jumiem saistÄ«tie izdevumi” neizriet iestādes pienākums sagatavot komandÄ“juma atskaites, lÄ«dz ar to pieteicÄ“jam nav tiesiska pamata un subjektÄ«vu tiesÄ«bu to prasÄ«t.

[4.2] IevÄ“rojot likumā „Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu” 6.panta pirmajā daļā noteikto, kancelejas darbu organizÄ“ un budžetu pārvalda kancelejas vadÄ«tājs. Kancelejas vadÄ«tājs ir atbildÄ«gs par budžeta lÄ«dzekļu lietderÄ«gu un likumÄ«gu izlietojumu. Kanceleja savā darbÄ«bā ievÄ“ro Publiskas personas finanšu lÄ«dzekļu un mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanas likumā noteikto, tai skaitā, par budžeta lÄ«dzekļu lietderÄ«gu un likumÄ«gu izlietojumu nosÅ«tot darbiniekus komandÄ“jumos, tostarp turpmāk minÄ“to.

[4.2.1] Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumiem Nr.969 „KārtÄ«ba, kādā atlÄ«dzināmi ar komandÄ“jumiem saistÄ«tie izdevumi", izvÄ“rtÄ“jot katra komandÄ“juma mÄ“rÄ·i, lietderÄ«bu, nepieciešamÄ«bu, specifiku un laiku, lÄ“mumu par darbinieka nosÅ«tÄ«šanu komandÄ“jumā pieņem kancelejas vadÄ«tājs vai tā pienākumu izpildÄ«tājs, izdodot rakstisku rÄ«kojumu.

[4.2.2] PÄ“c atgriešanās no komandÄ“juma, darbinieks iesniedz komandÄ“juma izdevumus apliecinošus dokumentus un amatpersonām, kuru padotÄ«bā tas atrodas, sniedz informāciju par svarÄ«gākajiem komandÄ“juma jautājumiem un secinājumiem, kas izmantojami turpmākā darbā, kā arÄ« šie jautājumi tiek apspriesti ar darbiniekiem, kas saistÄ«ti ar attiecÄ«go uzdevumu izpildi. ŠÄ« informācija, tāpat arÄ« Valsts prezidenta vizÄ«šu dokumenti ir paredzÄ“ti un noteikti iestādes iekšÄ“jai lietošanai atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta otrās daļas 2.punktam.

[4.2.3] Pamatojoties uz komandÄ“juma izdevumus apliecinošiem dokumentiem un ņemot vÄ“rā Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 „KārtÄ«ba, kādā atlÄ«dzināmi ar komandÄ“jumiem saistÄ«tie izdevumi” noteiktās komandÄ“jumu izdevumu kompensācijas normas, darbiniekam tiek atlÄ«dzināti ar komandÄ“jumu saistÄ«tie izdevumi.

[4.3] Å…emot vÄ“rā, ka kancelejas vadÄ«tāja, kancelejas vadÄ«tāja vietnieces un Valsts prezidenta padomnieku ārvalstu komandÄ“jumi lielākajā daļā ir saistÄ«ti ar Valsts prezidenta vizÄ«tÄ“m ārvalstÄ«s, pieteicÄ“js kancelejas 2017.gada 15.septembra vÄ“stulÄ“ Nr.1515 tika informÄ“ts, ka plašÄku informāciju var iegÅ«t arÄ« kancelejas internÄ“ta mājaslapā.

[4.4] PieteicÄ“ja prasÄ«tā informācija rada pienākumu kancelejai, nevis vienkārši izsniegt tās rÄ«cÄ«bā esošas ziņas, bet gan dokumentÄ“t informāciju pieteicÄ“ja vajadzÄ«bām. Kancelejas darba dokumentÄ“šana pieteicÄ“ja vajadzÄ«bām ne tikai radÄ«tu nesamÄ“rÄ«gu slogu, bet arÄ« apdraudÄ“tu kancelejai normatÄ«vajos aktos noteikto funkciju izpildi. Kancelejai ir svarÄ«gi nodrošināt iestādes pamatfunkcijas un darba nepārtrauktÄ«bu, kā arÄ« citu personu tiesÄ«bas saziņā ar kanceleju.

2017.gada laikā lÄ«dz paskaidrojuma sagatavošanas brÄ«dim kanceleja no pieteicÄ“ja saņēmusi 58 dažāda satura un apjoma informācijas pieprasÄ«jumus un iesniegumus, kas kancelejai radÄ«jis ievÄ“rojamu papildu darba apjomu un noslodzi, pieteicÄ“ja vajadzÄ«bām, apkopojot un grupÄ“jot ievÄ“rojamu informācijas apjomu, skaidrojot un sniedzot informāciju par kancelejas darbu. Tāpat arÄ« AdministratÄ«vās rajona tiesas tiesvedÄ«bā šobrÄ«d atrodas 15 administratÄ«vās lietas, kurās piedalās pieteicÄ“js un kanceleja.

[5] Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 112.lpanta pirmo daļu lietas izskatÄ«šana notiek rakstveida procesā bez tiesas sÄ“des.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējot lietas materiālus to kopsakarībā ar administratīvā procesa dalībnieku rakstiskajiem paskaidrojumiem, tiesa secina, ka pieteikums ir daļēji pamatots un apmierināms. Pieteicējs vērsās tiesā, lūdzot izsniegt pieprasīto informāciju un izvērtēt iestādes rīcības tiesiskumu, neizsniedzot informāciju.

Ja persona tiesā vÄ“rsusies ne tikai ar mÄ“rÄ·i ar tiesas starpniecÄ«bu panākt pieprasÄ«tās informācijas saņemšanu, bet arÄ« ar mÄ“rÄ·i panākt tiesas novÄ“rtÄ“jumu iestādes rÄ«cÄ«bai, piemÄ“ram, lai bÅ«tu pamats par kaitÄ“jumu, kas nodarÄ«ts ar iestādes rÄ«cÄ«bu, pieprasÄ«t atlÄ«dzinājumu, personas prasÄ«jums saistÄ«bā ar iestādes rÄ«cÄ«bas atzÄ«šanu par prettiesisku aplÅ«kojams kā patstāvÄ«gs prasÄ«jums (papildus prasÄ«jumam par informācijas izsniegšanu). Proti, šÄdos gadÄ«jumos tiesai lÄ«dztekus prasÄ«jumam par pienākuma uzlikšanu izsniegt prasÄ«to informāciju jātaisa spriedums arÄ« par prasÄ«jumu par negatÄ«vā administratÄ«vā akta vai attiecÄ«gās faktiskās rÄ«cÄ«bas atzÄ«šanu par prettiesisku vai bÅ«tiska procesuālā pārkāpuma konstatÄ“šanu (vai pieteikuma noraidÄ«šanu šajā daļā) (sal. Augstākās tiesas 2015.gada 12.marta lÄ“mums lietā Nr. SKA-369/2015 (420689310) 9.punktu, 2014.gada 28.februāra rÄ«cÄ«bas sÄ“des lÄ“muma lietā Nr. SKA-264/2014 (A420391712) 8.punktu, 2012.gada 2 6.jÅ«nija sprieduma lietā Nr.SKA-141/2012 (A42512008) 12.punktu).

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, pieteicÄ“ja pieteikumā ietvertais prasÄ«jums par iestādes rÄ«cÄ«bu - nepienācÄ«gu pieprasÄ«tās informācijas sniegšanu - aplÅ«kojams kā prasÄ«jums par iestādes faktiskās rÄ«cÄ«bas atzÄ«šanu par prettiesisku. Savukārt prasÄ«jums par atlÄ«dzinājumu ir pakārtots prasÄ«jumiem par faktiskās rÄ«cÄ«bas atzÄ«šanu par prettiesisku.

Papildus tam kā patstāvīgs prasījums aplūkojams pieteicēja prasījums uzdot iestādei izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju.

Savukārt pieteicēja iebildumi par to, ka iestāde informācijas pieprasījuma apstrādē pieļāvusi Informācijas atklātības likuma normas nav aplūkojams kā patstāvīgs prasījums, bet ir izvērtējams, vērtējot iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu (prettiesiskumu).

[8] TiesÄ«bas iegÅ«t informāciju kā tiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu sastāvdaļa ir nostiprinātas Satversmes 100.pantā. KārtÄ«bu, kādā privātpersona ir tiesÄ«ga iegÅ«t iestādes rÄ«cÄ«bā esošu vai iestādes radÄ«tu informāciju un to izmantot, noteic Informācijas atklātÄ«bas likums.

Kā atzinusi Augstākā tiesa, Informācijas atklātÄ«bas likums attiecas uz gadÄ«jumiem, kad persona, Ä«stenojot savas tiesÄ«bas uz informāciju, vÄ“ršas iestādÄ“ nolÅ«kā iegÅ«t kādus datus, no kuriem tiek kaut kas uzzināts (piemÄ“ram. Augstākās tiesas 2017.gada 20.februāra lÄ“muma lietā Nr.SKA- 172/2017 (6-70015715/6) 6.punkts, 2017.gada 21.secembra sprieduma lietā Nr.SKA-453/2017 (A420346515) 7.punkts un 2011.gada 22.februāra lÄ“muma lietā Nr.SKA- 203/2011 (A8094810) 6.punkts).

Informācijas atklātÄ«bas likums konkrÄ“tāk reglamentÄ“ indivÄ«da tiesÄ«bas saņemt informāciju, kas ir valsts pārvaldes iestāžu rÄ«cÄ«bā, kā arÄ« atbilstošu valsts pārvaldes iestāžu pienākumu. ŠÄ likuma mÄ“rÄ·is ir nodrošināt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informācija, kura ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radÄ«t. Šis likums nosaka vienotu kārtÄ«bu, kādā privātpersonas ir tiesÄ«gas iegÅ«t informāciju iestādÄ“ un to izmantot (2.panta pirmā daļa).

Jāņem vÄ“rā, ka Informācijas atklātÄ«bas likums attiecas tikai uz dokumentÄ“tu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritÄ“ (2.panta otrā daļa), un dokumentÄ“ta informācija šÄ likuma izpratne ir informācijā, kuras iekļūšanu informācijās apritÄ“ var identificÄ“t (1.pants).

[9] PieteicÄ“js lÅ«dz atzÄ«t par prettiesisku informācijas nesniegšanu un lÅ«dz uzlikt iestādei pienākumu pieprasÄ«to informāciju izsniegt.

Kancelejas atbildÄ“ netiek izskaidrots, kādēļ komandÄ“juma atskaites netiek izsniegtas. Paskaidrojumā tiesai kanceleja norāda, ka tās darbinieki rakstveidā nesagatavo komandÄ“juma atskaites, iestādes rÄ«cÄ«bā nav šÄdas informācijas un iestādei tā Ä«paši jārada. Atgriežoties no komandÄ“juma kancelejas darbinieki amatpersonām, kuru padotÄ«bā tas atrodas, sniedz informāciju par svarÄ«gākajiem komandÄ“juma jautājumiem un secinājumiem, kas izmantojami turpmākā darbā, kā arÄ« šie jautājumi tiek apspriesti ar darbiniekiem, kas saistÄ«ti ar attiecÄ«go uzdevumu izpildi. Turklāt informācija saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta otro daļu paredzÄ“ta iestādes iekšÄ“jai lietošanai.

Ievērojot minēto, no iestādes paskaidrojuma nepārprotami izriet, ka informācijas apmaiņa iestādē notiek mutvārdu procesā un komandējuma atskaites netiek sagatavotas rakstveidā.

Pārbaudot iestādes paskaidrojumu, tiesa konstatē, ka iestāde pamatoti atsaucas uz normatīvajiem aktiem, norādot, ka tajos nav ietverts iestādes pienākums sagatavot komandējuma atskaites.

[10] Å…emot vÄ“rā to, ka komandÄ“juma atskaites rakstveidā netiek sagatavotas, tiesa piekrÄ«t iestādes norādei, ka šÄdi dokumenti nav iestādes rÄ«cÄ«bā un ka iestādei tie bÅ«tu jāsagatavo, lai izsniegtu pieteicÄ“jam. TādÄ“jādi tiesa secina, ka iestāde saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 2.panta otro daļu objektÄ«vi nevar izsniegt informāciju, kas nav iestādes rÄ«cÄ«bā.

Tā kā iestāde pieteicÄ“jam nevar izsniegt informāciju, kuras tai nav un ko tai nav pienākuma radÄ«t, nav arÄ« pārkāptas pieteicÄ“ja tiesÄ«bas uz informāciju. Tādejādi pieteicÄ“ja pieteikums atzÄ«t par prettiesisku informācijas nesniegšanu un pienākuma uzlikšanu izsniegt informāciju, ir noraidāms.

[11] Informācijas atklātÄ«bas likuma 12.panta pirmajā daļā noteikts, ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasÄ«to informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasÄ«jums pilnÄ«gi vai daļēji atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrÄ«dÄ“t vai pārsÅ«dzÄ“t. Savukārt panta otrā daļa noteic, ja pieprasÄ«tās informācijas nav iestādes rÄ«cÄ«bā, iestāde sniedz izziņu par informācijas atrašanās vietu un, ja tas iestādei ir zināms, norāda, kādā kārtÄ«bā informācija ir pieejama.

Vienlaikus no Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmās daļas 1.punkta izriet, ka iestāde, kas saņēmusi informācijas pieprasījumu, septiņu dienu laikā sniedz atbildi, ja pieprasītās informācijas nav iestādes rīcībā.

Izskatāmajā gadÄ«jumā pieteicÄ“jam sniegtajā atbildÄ“ pieprasÄ«tā informācija - komandÄ“juma atskaites, netika izsniegta, kā arÄ« netika norādÄ«ts, ka šÄ« informācija nav iestādes rÄ«cÄ«bā.

IevÄ“rojot to, ka informācijas nav iestādes rÄ«cÄ«bā (un ievÄ“rojot to, ka informācija netiek sagatavota rakstveidā, tās nav arÄ« citu iestāžu rÄ«cÄ«bā), kancelejai nebija iespÄ“jams sniegt izziņu par informācijas atklāšanas vietu atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma 12.panta otrajai daļai. TomÄ“r iestādei bija pienākums sniegt pieteicÄ“jam motivÄ“tu atbildi, norādot, ka pieprasÄ«tā informācija nav tās rÄ«cÄ«bā. Tiesas ieskatā šÄda rÄ«cÄ«ba neatbilst Informācijas atklātÄ«bās likuma 12. un 14.pantam, tāpÄ“c atbildÄ“tājas rÄ«cÄ«ba, nesniedzot motivÄ“tu atteikumu pieteicÄ“jam, atzÄ«stama par prettiesisku.

[12] IevÄ“rojot to, ka iestāde nevar sniegt informāciju, kas nav tās rÄ«cÄ«bā, tiesai nav pamata vÄ“rtÄ“t iestādes norādi par to, ka informācija paredzÄ“ta iestādes iekšÄ“jai lietošanai. TomÄ“r tiesa vÄ“rš iestādes uzmanÄ«bu uz Augstākās tiesas atzÄ«to, ka atteikuma izsniegt pieprasÄ«to informāciju pamatā nevar bÅ«t vispārÄ«gs konstatÄ“jums, ka pieprasÄ«tā informācija ir ierobežotas pieejamÄ«bas (sk. Augstākās tiesas 2018.gada 23.aprīļa sprieduma lietā Nr.244/2018 8.punktu).

[13] Pieteicējs lūdzis atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu, kas nodarīts, iestādei nesniedzot pieprasīto informāciju. Pieteicējs lūdzis uzlikt par pienākumu iestādei rakstveidā atvainoties.

Å…emot vÄ“rā, ka tiesa spriedumā konstatÄ“ja, ka atbildÄ“tājas faktiskā rÄ«cÄ«ba, nesniedzot pieteicÄ“jam motivÄ“tu atbildi par informācijas neesÄ«bu, ir atzÄ«ta par prettiesisku, lietā izvÄ“rtÄ“jams jautājums par morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzināšanu.

[14] Atbilstoši AdministratÄ«vā procesa likuma 92.pantam ikviens ir tiesÄ«gs prasÄ«t atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu par mantiskajiem zaudÄ“jumiem vai personisko kaitÄ“jumu, arÄ« morālo kaitÄ“jumu, kas viņam nodarÄ«ts ar administratÄ«vo aktu vai iestādes faktisko rÄ«cÄ«bu.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma redakcijā, kas bija spÄ“kā lÄ«dz 2018.gada 28.februārim) 9.pantu. morālais kaitÄ“jums ir personiskais kaitÄ“jums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisÄ«jis bÅ«tisks šÄ«s personas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma 11 .panta trešo daļu morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādÄ«tu, ja ir pierādÄ«ts fiziskās personas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums. Privātpersonai ir pienākums norādÄ«t morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājuma apmÄ“ru.

Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 94.panta ceturto daļu atlÄ«dzināšanas pienākumu attiecÄ«gais publisko tiesÄ«bu subjekts var izpildÄ«t, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvÄ“ja pirms zaudÄ“juma vai kaitÄ“juma nodarÄ«šanas, vai, ja tas nav vai nav pilnÄ«bā iespÄ“jams vai nav adekvāti, samaksājot atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu naudā.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma 14.panta pirmā daļā noteic, ka personisko un morālo kaitÄ“jumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesÄ«bu un ar likumu aizsargāto interešu nozÄ«mÄ«gumam un konkrÄ“tā aizskāruma smagumam, ņemot vÄ“rā iestādes rÄ«cÄ«bas tiesisko un faktisko pamatojumu un motÄ«vus, cietušÄ rÄ«cÄ«bu un lÄ«dzatbildÄ«bu, kā arÄ« citus konkrÄ“tajā gadÄ«jumā bÅ«tiskus apstākļus. ŠÄ panta trešajā daļa noteikts morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājuma naudā apmÄ“rs atkarÄ«bā no kaitÄ“juma smaguma, savukārt šÄ panta ceturtā daļa kā patstāvÄ«gs vai papildu atlÄ«dzinājums paredzÄ“ta iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās, ja aizskārums nav smags.

Augstākā tiesa atzinusi, ka noteicošais atlÄ«dzinājuma veids ir iepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošana. VienÄ«gi tad, ja iepriekšÄ“jo stāvokli nedz tiesiski, nedz faktiski nevar atjaunot, vai arÄ« tas nav adekvāti, pieļaujams atlÄ«dzinājums naudā. IepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošana nav adekvāta, ja tā ir saistÄ«ta ar nesamÄ“rÄ«gi lielām pÅ«lÄ“m, kas neatrodas saprātÄ«gās attiecÄ«bās ar pieprasÄ«to tiesisko stāvokli. Papildus šiem atlÄ«dzinājuma veidiem Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz iestādes atvainošanos kā atlÄ«dzinājuma veidu par vieglu privātpersonai nodarÄ«to personisko (arÄ« morālo) kaitÄ“jumu (sk. Augstākās tiesas 2009.gada 5.jÅ«nijā sprieduma lietā Nr.SKA-338/2009 12.punktu).

KaitÄ“juma atlÄ«dzinājumam ir jāatbilst nodarÄ«tajam kaitÄ“jumam. TādÄ“jādi, jo nopietnāks kaitÄ“jums, jo ievÄ“rojamākam jābÅ«t atlÄ«dzinājumam. Tas attiecas gan uz atlÄ«dzinājuma veida izvÄ“li, gan atlÄ«dzinājuma apmÄ“ru, ja izvÄ“lÄ“ts atlÄ«dzinājums. Lai personai atlÄ«dzinātu morālo kaitÄ“jumu, ir jākonstatÄ“ bÅ«tisks šÄ«s personas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums. Proti, ne jebkurš par prettiesisku atzÄ«ts administratÄ«vais akts vai faktiskā rÄ«cÄ«ba rada atlÄ«dzināmu morālo kaitÄ“jumu, tiesai ir jāvÄ“rtÄ“ tiesÄ«bu un ar likumu aizsargāto interešu nozÄ«mÄ«gums un konkrÄ“tā aizskāruma smagums.

Å…emot vÄ“rā, ka pieteicÄ“jam netika izsniegts pienācÄ«gi motivÄ“ts atteikums izsniegt pieprasÄ«to informāciju, ir aizskartas pieteicÄ“jas tiesÄ«bas. TomÄ“r tiesa uzskata, ka pieteicÄ“jam nav nodarÄ«ts smags tiesÄ«bu aizskārums. Lai gan personai ir tiesÄ«bas saņemt pieprasÄ«to informāciju, pieteicÄ“js pieprasÄ«ja informāciju, kas nav atbildÄ“tājas rÄ«cÄ«bā. LÄ«dz ar to pieteicÄ“js nevarÄ“ja sagaidÄ«t, ka tā tiks izsniegta. SecÄ«gi arÄ« ar motivÄ“ta atteikuma neizsniegšanu nav pasliktināts pieteicÄ“ja stāvoklis.

Dažkārt par atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu uzskatāma jau pārkāpuma konstatācija pati par sevi un tādÄ“jādi vÄ“l jo vairāk par taisnÄ«gu atlÄ«dzinājumu noteiktos apstākļos var kalpot iestādes atvainošanās (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 9.jÅ«lija sprieduma lietā Nr.SKA- 223/2010 7.punktu).

Tiesas ieskatā gandarÄ«jumu pieteicÄ“jam sniedz jau iestādes faktiskās rÄ«cÄ«bas atzÄ«šana par prettiesisku. Šajā lietā nav konstatÄ“jami nozÄ«mÄ«gi personas tiesÄ«bu aizskārumi, tāpÄ“c tiesas ieskatā nav nepieciešams noteikt iestādei pienākumu rakstveidā atvainoties pieteicÄ“jam, jo pieteicÄ“ja morālo gandarÄ«jumu sniedz jau fakts, ka tiesa iestādes faktisko rÄ«cÄ«bu atzinusi par prettiesisku.

[15] PieteicÄ“js norāda uz Informācijas atklātÄ«bas likuma normu pārkāpumiem, taču nenorāda, kādā veidā izpaudies šis normas pārkāpums. LÄ«dz ar to tiesa nevÄ“rtÄ“ pieteicÄ“ja argumentu.

[16] Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnÄ«bā vai daļēji apmierināts vai tiesvedÄ«ba lietā izbeigta, pamatojoties uz šÄ likuma 282.panta 7.punktu, tiesa piespriež no atbildÄ“tāja par labu pieteicÄ“jam viņa samaksāto valsts nodevu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „KārtÄ«ba, kādā administratÄ«vajā lietā iemaksā, atmaksā un atlÄ«dzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošÄ«bas naudu” 13.punktu valsts nodevu atlÄ«dzina mÄ“neša laikā pÄ“c tiesas vai tiesneša nolÄ“muma stāšanās spÄ“kā AdministratÄ«vā procesa likuma 126. pantā minÄ“tajos gadÄ«jumos no tās iestādes budžeta lÄ«dzekļiem, kura attiecÄ«gajā administratÄ«vajā lietā bijusi pieaicināta atbildÄ“tāja pusÄ“.

No lietas materiāliem izriet, ka pieteicÄ“js samaksājis valsts nodevu par pieteikuma iesniegšanu 30 euro.

Administratīvajā lietā atbildētājas Latvijas Republikas pusē tiesa pieaicinājusi kanceleju. Līdz ar to samaksātā valsts nodeva ir piespriežama no kancelejas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu Administratīvā rajona tiesa nosprieda apmierināt daļā Lato Lapsas pieteikumu.

Atzīt par prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas faktisko rīcību, nesniedzot atteikumu izsniegt komandējuma atskaites Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā. Pārējā daļā pieteikumu noraidīt.

Piespriest no atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts prezidenta kancelejas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569-13068) samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamentā viena mÄ“neša laikā no sprieduma sastādÄ«šanas dienas, iesniedzot kasācijas sÅ«dzÄ«bu AdministratÄ«vās rajona tiesas RÄ«gas tiesu namā.

L.Andersone, Administratīvās rajona tiesas tiesnese Rīgā 2018.gada 6.jūlijā

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0