Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Sakāvi administratÄ«vajā tiesā cietis jau otrs Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa kancelejas mÄ“Ä£inājums slÄ“pt informāciju par kancelejas darbinieku saņemtajām treknajām prÄ“mijām, naudas balvām, piemaksām un to pamatojumu: tiesa nospriedusi, ka šÄ« informācija VÄ“joņa kancelejai jāsniedz mÄ“neša laikā, un vienÄ«gais tās mierinājums – par savu prettiesisko rÄ«cÄ«bu iestādei nebÅ«s jāatvainojas.

Kā jau ziņots, pÄ“c Pietiek publicÄ“tā apjomÄ«gā pārskata par pagājušÄ gada iespaidÄ«gajām, pat vairākos tÅ«kstošos mÄ“rāmajām papildu izmaksām virknei Valsts prezidenta kancelejas vadošajiem darbiniekiem vairāki lasÄ«tāji interesÄ“jās par konkrÄ“tām izmaksām, kas bija radÄ«jušas Ä«pašu neizpratni.

Šos jautājumus Pietiek apkopoja šÄdā jaunā informācijas pieprasÄ«jumā, kas februāra sākumā tika nosÅ«tÄ«ts Valsts prezidenta kancelejai:

„1) Ar ko izskaidrojamas regulārās piemaksas Juridiskās nodaļas vadÄ«tāja vietniecei par tiesiskā pamatojuma nodrošināšanu RÄ«gas pils Priekšpils aprÄ«kojuma un mÄ“beļu restaurācijai, jaunu, analogu un reprezentācijas mÄ“beļu izgatavošanai un iegādei? Kā tieši minÄ“tā darbiniece mÄ“nesi pÄ“c mÄ“neša nodrošināja tiesisko pamatojumu mÄ“beļu izgatavošanai un iegādei?

2) ar ko izskaidrojama naudas balvu piešÄ·iršana virknei kancelejas darbinieku par starptautiskas konferences dalÄ«bnieku pieņemšanu RÄ«gas pilÄ« plānošanu, organizÄ“šanu, koordinÄ“šanu, sagatavošanu un sekmÄ«gu Ä«stenošanu? Vai šÄdas darbÄ«bas neietilpst darbinieku amata pienākumos?

3) ar ko izskaidrojams, ka naudas balva par „starptautiskas konferences dalÄ«bnieku pieņemšanu RÄ«gas pilÄ« plānošanu, organizÄ“šanu, koordinÄ“šanu, sagatavošanu un sekmÄ«gu Ä«stenošanu” ir piešÄ·irta Valsts prezidenta konstitucionālo tiesÄ«bu padomniekam? Kā tieši prezidenta konstitucionālo tiesÄ«bu padomnieks ir veicis „starptautiskas konferences dalÄ«bnieku pieņemšanu RÄ«gas pilÄ« plānošanu, organizÄ“šanu, koordinÄ“šanu, sagatavošanu un sekmÄ«gu Ä«stenošanu”?

4) par kādu tieši „Valsts prezidenta un viņa kundzes Ä«stenoto patronāžu projektu plānošanu, organizÄ“šanu, koordinÄ“šanu un sekmÄ«gu Ä«stenošanu, veicot uzticÄ“tos pienākumus paaugstinātas darba intensitātes apstākļos” naudas izmaksu ir saņēmusi Kancelejas vadÄ«tāja vietniece? Kā tieši ir izpaudusies paaugstinātā darba intensitāte? Uzskaitiet veiktās darbÄ«bas.

5) par kādām tieši darbÄ«bām Valsts prezidenta nacionālās drošÄ«bas padomniekam naudas balva piešÄ·irta par to, ka „nodrošināta Latvijas pārstāvÄ«ba un dalÄ«ba NATO Varšavas samitā”? Vai Valsts prezidenta padomnieks bija tas, kas organizÄ“ja un nodrošināja šo pārstāvÄ«bu un dalÄ«bu? Kas tieši un uz kādu normatÄ«vo aktu pamata minÄ“tajai amatpersonai uzdeva veikt šÄdas funkcijas?

6) kā tieši Apžēlošanas dienesta vecākā speciāliste veica augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinÄ«go pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā, plānošanu, organizÄ“šanu, koordinÄ“šanu, sagatavošanu un sekmÄ«gu Ä«stenošanu, par to saņemot naudas balvu? KāpÄ“c šÄdu funkciju veikšana tika uzdota tieši Apžēlošanas dienesta darbiniecei?

7) Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam ir piešÄ·irta naudas balva par „ārÄ“jās ekonomiskās sadarbÄ«bu veicināšanu un investÄ«ciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespÄ“jamos darbÄ«bas virzienus potenciālo investÄ«ciju piesaistei Latvijā”. Kādas tieši investÄ«cijas minÄ“tā amatpersona ir piesaistÄ«jusi? Kā varu iepazÄ«ties ar izstrādātajiem darbÄ«bas virzieniem?

8) Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tāja vietniecei naudas izmaksas ir piešÄ·irtas „par personÄ«go iniciatÄ«vu un ieguldÄ«jumu, kā arÄ« darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinÄ“jot kultÅ«ras un sabiedrisku valstiska un starptautiska mÄ“roga projektus”. LÅ«dzu, uzskaitiet visus šos projektus.

9) Valsts heraldikas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja vietniecei administratÄ«vajos jautājumos aprÄ“Ä·ināta naudas balva par Valsts prezidenta atzinÄ«bas raksta “Cildinājuma raksts” idejas izstrādi un to Ä«stenošanu. LÅ«dzu, iepazÄ«stiniet mani ar minÄ“to ideju un darbÄ«bām, ko šÄ« amatpersona veikusi tās Ä«stenošanai.

Tāpat saistÄ«bā ar 2016. gada decembrÄ« piešÄ·irtajām prÄ“mijām „par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas rezultātiem” vÄ“los iepazÄ«ties ar darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas dokumentāciju, kas bijusi pamatā šÄdu prÄ“miju izmaksai:

Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei - 1974,23 eiro

Guntim Puķītim, kancelejas vadītājam - 1952,75 eiro

KristÄ«nei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei - 1921,05 eiro

Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošÄ«bas padomniekam, Nacionālās drošÄ«bas padomes sekretāram - 1869,82 eiro

Maijai Manikai Valsts prezidenta ārlietu padomniecei - 1869,82 eiro

Andim JÄ“kabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam - 1869,82 eiro

Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam - 1869,82 eiro

Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam - 1636,09 eiro

Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei - 1467,68 eiro

Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai - 1426,60 eiro

Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei - 1346,12 eiro

Jānim MÅ«siņam, AdministratÄ«vā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloÄ£iju galvenajam speciālistam - 1337,22 eiro

Ingai Šteinbrikai - 1302,04 eiro

Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam - 1284,10 eiro

Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei - 1133,70 eiro

Ilonai Kancānei, AdministratÄ«vā nodrošinājuma nodaļas vecākai grāmatvedei - 1088,58 eiro

Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei - 1067,99 eiro

Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei - 1067,99 eiro

Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei - 1052,90 eiro.

Tāpat miniet arÄ« konkrÄ“tās amatpersonas, kas ir veikušas šo izvÄ“rtÄ“jumu.”

Lai gan Informācijas atklātÄ«bas likums pieprasa valsts iestādÄ“m pieprasÄ«tu informāciju sniegt divu nedēļu laikā, bet, ja prasÄ«tajām ziņām ir nepieciešama papildu apstrāde, par to informÄ“t pieprasÄ«tāju, Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tājs, bijušais Latvijas pasta priekšnieks Arnis Salnājs ignorÄ“ja gan šo normu, gan arÄ« likumā noteikto, ka informācijas sniegšanas atteikuma gadÄ«jumā ir precÄ«zi jānorāda, kur un kā atteikumu iespÄ“jams pārsÅ«dzÄ“t.

Turklāt, veselu mÄ“nesi gatavojot atbildi, Valsts prezidenta kanceleja Salnāja vadÄ«bā prasÄ«to informāciju tā arÄ« nesniedza, tā vietā uz visiem minÄ“tajiem jautājumiem sastādot šÄdu dokumentu ar paša Salnāja parakstu:

„Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk - Kanceleja) ir saņēmusi JÅ«su 2017.gada 1.februāra elektronisko iesniegumu un 3.februāra rakstisko iesniegumu, kurā lÅ«dzat sniegt papildus informāciju saistÄ«bā ar Kancelejas darbiniekiem veiktām izmaksām 2016.gadā, izsakāt vÄ“lmi iepazÄ«ties ar darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas dokumentāciju, kas bijusi par pamatu prÄ“miju izmaksai, kā arÄ« lÅ«dzat sniegt informāciju par amatpersonām, kuras novÄ“rtÄ“jumu veikušas.

Atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma normām Kanceleja ar 2017.gada 25.janvāra vÄ“stuli Nr.149 “Par informācijas sniegšanu” Jums sniedza informāciju par 2016.gadā izmaksātajām prÄ“mijām, naudas balvām un piemaksām Kancelejā, tostarp norādot izmaksu tiesisko un faktisko pamatojumu. Visas prÄ“mijas, naudas balvas un piemaksas ir noteiktas un izmaksātas atbilstoši normatÄ«vajos aktos noteiktajai kārtÄ«bai, ievÄ“rojot gan Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma, gan arÄ« Publiskas personas finanšu lÄ«dzekļu un mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanas likuma normas un citu likumu normas. Informācija par pasākumiem ir pieejama www.president.lv.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 16.panta otro daļu darbiniekam saskaņā ar ikgadÄ“jo darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“jumu reizi gadā var izmaksāt prÄ“miju, kuras apmÄ“rs nedrÄ«kst pārsniegt 75 procentus no mÄ“nešalgas. Darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu Kancelejā veic, pamatojoties uz Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma pamata izdotiem iekšÄ“jiem normatÄ«vajiem aktiem, kas nosaka darbinieku darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«bu.

InformÄ“jam, ka Kancelejā nodarbināto darba izpildi novÄ“rtÄ“ tā tiešais vadÄ«tājs (Kancelejas nolikums un struktÅ«ra pieejama www.president.lv) vai Kancelejā izveidota komisija. Darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas process Kancelejā sastāv no darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas plānošanas, darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas un darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas pārrunām, kurās tiek novÄ“rtÄ“ta darba izpilde, nodarbinātā prasmes atbilstoši noteiktajām amata kompetencÄ“m, mÄ“rÄ·u sasniegšana un uzdevumu izpilde, darbu plānošana, koordinācija, sadarbÄ«ba un citi jautājumi.

Informācijai, kura ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informācijas rakstura un satura dēļ apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tināt iestādes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumÄ«gajām interesÄ“m, ievÄ“rojot Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta pirmo daļu, ir ierobežota pieejamÄ«ba.”

Nu administratÄ«vā rajona tiesa ir izvÄ“rtÄ“jusi VÄ“joņa kancelejas argumentus, kāpÄ“c pieprasÄ«tā informācija neesot atklājama, un nospriedusi, ka šÄ«s ziņas kancelejai mÄ“neša laikā ir jāsniedz. Tiesa, VÄ“joņa kancelejai, pret kuru sākts vÄ“l apmÄ“ram pusotrs desmits administratÄ«vo lietu par informācijas slÄ“pšanu, vÄ“l ir iespÄ“ja šo spriedumu pārsÅ«dzÄ“t.

Pietiek šodien publicÄ“ administratÄ«vās tiesas spriedumu pilnā apmÄ“rā.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VÄ€RDÄ€

RÄ«ga 2017.gada 22.novembri

AdministratÄ«va rajona tiesa šÄdā sastāvā: tiesnese R.Migla,

rakstveida procesā izskatÄ«ja Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma> uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt Lato Lapsam 2017.gada 3.februāra iesniegumā pieprasÄ«to informāciju un morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu - atvainošanos.

AprakstošÄ daļa

[1] 2017.gada 3.februārÄ« pieteicÄ“js Lato Lapsa vÄ“rsās Valsts prezidenta kancelejā un lÅ«dza sniegt informāciju saistÄ«bā ar 2016.gadā Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem veiktajām izmaksām un iepazÄ«stināt ar darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas dokumentāciju, kas bijusi pamatā 2016.gada decembrÄ« piešÄ·irtajām prÄ“mijām par darbu 2016.gadā.

Pieteicējs uzdeva turpmāk minētos jautājumus.

[1.1] Ar ko izskaidrojamas regulārās piemaksas Juridiskās nodaļas vadÄ«tāja vietniecei par tiesiskā pamatojuma nodrošināšanu RÄ«gas pils Priekšpils aprÄ«kojuma un mÄ“beļu restaurācijai, jaunu, analogu un reprezentācijas mÄ“beļu izgatavošanai un iegādei? Kā tieši minÄ“tā darbiniece mÄ“nesi pÄ“c mÄ“neša nodrošināja tiesisko pamatojumu mÄ“beļu izgatavošanai un iegādei?

[1.2] Ar ko izskaidrojama naudas balvu piešÄ·iršana virknei kancelejas darbinieku par starptautiskas konferences dalÄ«bnieku pieņemšanas RÄ«gas pilÄ« plānošanu, organizÄ“šanu, koordinÄ“šanu, sagatavošanu un sekmÄ«gu Ä«stenošanu? Vai šÄdas darbÄ«bas neietilpst darbinieku amata pienākumos?

[1.3] Ar ko izskaidrojams, ka naudas balva par starptautiskas konferences dalÄ«bnieku pieņemšanu RÄ«gas pilÄ« plānošanu, organizÄ“šanu, koordinÄ“šanu, sagatavošanu un sekmÄ«gu Ä«stenošanu ir piešÄ·irta Valsts prezidenta konstitucionālo tiesÄ«bu padomniekam? Kā tieši prezidenta konstitucionālo tiesÄ«bu padomnieks ir veicis starptautiskas konferences dalÄ«bnieku pieņemšanas RÄ«gas pilÄ« plānošanu, organizÄ“šanu, koordinÄ“šanu, sagatavošanu un sekmÄ«gu Ä«stenošanu?

[1.4] Par kādu tieši Valsts prezidenta un viņa kundzes Ä«stenoto patronāžas projektu plānošanu, organizÄ“šanu, koordinÄ“šanu un sekmÄ«gu Ä«stenošanu, veicot uzticÄ“tos pienākumus paaugstinātas darba intensitātes apstākļos, naudas izmaksu ir saņēmusi Kancelejas vadÄ«tāja vietniece? Kā tieši ir izpaudusies paaugstinātā darba intensitāte? Uzskaitiet veiktās darbÄ«bas.

[1.5] Par kādām tieši darbÄ«bām Valsts prezidenta nacionālās drošÄ«bas padomniekam naudas balva piešÄ·irta par to, ka nodrošināta Latvijas pārstāvÄ«ba un dalÄ«ba NATO Varšavas samitā? Vai Valsts prezidenta padomnieks bija tas, kas organizÄ“ja un nodrošināja šo pārstāvÄ«bu un dalÄ«bu? Kas tieši un uz kādu normatÄ«vo aktu pamata minÄ“tajai amatpersonai uzdeva veikt šÄdas funkcijas?

[1.6] Kā tieši Apžēlošanas dienesta vecākā speciāliste veica augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinÄ«go pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā plānošanu, organizÄ“šanu, koordinÄ“šanu, sagatavošanu un sekmÄ«gu Ä«stenošanu, par to saņemot naudas balvu? KāpÄ“c šÄdu funkciju veikšana tika uzdota tieši Apžēlošanas dienesta darbiniecei?

[1.7] Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam ir piešÄ·irta naudas balva par ārÄ“jās ekonomiskās sadarbÄ«bu veicināšanu un investÄ«ciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespÄ“jamos darbÄ«bas virzienus potenciālo investÄ«ciju piesaistei Latvijā. Kādas tieši investÄ«cijas minÄ“tā amatpersona ir piesaistÄ«jusi? Kā varu iepazÄ«ties ar izstrādātajiem darbÄ«bas virzieniem?

[1.8] Valsts prezidenta Kancelejas vadÄ«tāja vietniecei naudas izmaksas ir piešÄ·irtas par personÄ«go iniciatÄ«vu un ieguldÄ«jumu, kā arÄ« darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinÄ“jot kultÅ«ras un sabiedriskus valstiska un starptautiska mÄ“roga projektus. LÅ«dzu, uzskaitiet visus šos projektus.

[1.9] Valsts Heraldikas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja vietniecei administratÄ«vajos jautājumos aprÄ“Ä·ināta naudas balva par Valsts prezidenta atzinÄ«bas raksta „Cildinājuma raksts” idejas izstrādi un to Ä«stenošanu. LÅ«dzu, iepazÄ«stiniet mani ar minÄ“to ideju un darbÄ«bām, ko šÄ« amatpersona veikusi tās Ä«stenošanai.

[1.10] SaistÄ«bā ar 2016.gada decembrÄ« piešÄ·irtajām prÄ“mijām par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas rezultātiem pieteicÄ“js lÅ«dz iepazÄ«ties ar darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas dokumentāciju, kas bijusi pamatā turpmāk minÄ“to prÄ“miju izmaksai, un norādÄ«t konkrÄ“tās amatpersonas, kas ir veikušas šo izvÄ“rtÄ“jumu. PieteicÄ“js norāda šÄdus prÄ“miju saņēmÄ“jus un prÄ“miju apmÄ“rus:

1) Egita Kazeka, Kancelejas vadītāja vietniece, 1974,23 euro;

2) Guntis Puķītis, Kancelejas vadītājs, 1952,75 euro;

3) KristÄ«ne Jaunzeme, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece, 1921,05 euro;

4) Jānis Kažociņš, Valsts prezidenta nacionālās drošÄ«bas padomnieks, Nacionālās drošÄ«bas padomes sekretārs, 1869,82 euro;

5) Maija Manika, Valsts prezidenta ārlietu padomniece, 1869,82 euro;

6) Andis JÄ“kabsons, Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks, 1869,82 euro;

7) Jānis Siksnis, Valsts prezidenta preses padomnieks, 1869,82 euro;

8) Jānis Pleps, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks, 1636,09 euro;

9) Maira Sudrabiņa, Ordeņu kapitula sekretāre, 1467,68 euro;

10) Ilze Salna, Preses dienesta vadītāja, 1426,60 euro;

11) Linda Puķīte, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece, 1346,12 euro;

12) Jānis MÅ«siņš, AdministratÄ«vā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloÄ£iju galvenais speciālists, 1337,22 euro;

13) Inga Šteinbrika, 1302,04 euro;

14) Renārs Vilde, Valsts prezidenta protokola vadītājs, 1284,10 euro;

15) Skaidrīte Zarāne, Valsts prezidenta protokola konsultante, 1133,70 euro;

16) Ilona Kancāne, AdministratÄ«vā nodrošinājuma nodaļas vecākā grāmatvede, 1088,58 euro;

17) Inese Kahanoviča, Juridiskās nodaļas juriste, 1067,99 euro,

18) Ieva Viļuma, Juridiskās nodaļas juriste, 1067,99 euro,

19) Evita Breča, vecākā ekonomikas konsultante, 1052,90 euro.

[2] 2017.gada 2.martā Latvijas Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk - atbildētāja vai kanceleja) pieteicējam sniedza atbildi Nr.419, norādot turpmāk minēto.

[2.1] Kanceleja ar 2017.gada 25.janvāra vÄ“stuli Nr.149 pieteicÄ“jam sniegusi informāciju par 2016.gadā izmaksātajām prÄ“mijām, naudas balvām un piemaksām kancelejā, tostarp norādot izmaksu tiesisko un faktisko pamatojumu. Visas prÄ“mijas, naudas balvas un piemaksas ir noteiktas un izmaksātas atbilstoši normatÄ«vajos aktos noteiktajai kārtÄ«bai, ievÄ“rojot gan Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma, gan arÄ« Publiskas personas finanšu lÄ«dzekļu un mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanas likuma normas un citu likumu normas. Informācija par pasākumiem ir pieejama www.president.lv.

[2.2] Saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 16.panta otro daļu darbiniekam saskaņā ar ikgadÄ“jo darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“jumu reizi gadā var izmaksāt prÄ“miju, kuras apmÄ“rs nedrÄ«kst pārsniegt 75 procentus no mÄ“nešalgas. Darba izpildes novÄ“rtÄ“šanu kancelejā veic, pamatojoties uz Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma pamata izdotiem iekšÄ“jiem normatÄ«vajiem aktiem, kas nosaka darbinieku darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«bu.

[2.3] Kancelejā nodarbināto darba izpildi novÄ“rtÄ“ tā tiešais vadÄ«tājs (Kancelejas nolikums un struktÅ«ra pieejama www.president.lv) vai kancelejā izveidota komisija. Darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas process kancelejā sastāv no darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas plānošanas, darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas un darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas pārrunām, kurās tiek novÄ“rtÄ“ta darba izpilde, nodarbinātā prasmes atbilstoši noteiktajām amata kompetencÄ“m, mÄ“rÄ·u sasniegšana un uzdevumu izpilde, darbu plānošana, koordinācija, sadarbÄ«ba un citi jautājumi.

[3] Uzskatot, ka kanceleja pieprasÄ«to informāciju prettiesiski nav sniegusi un arÄ« prettiesiski nav norādÄ«jusi, kur un kādā termiņā atteikumu apstrÄ«dÄ“t, tādÄ“jādi nodarot pieteicÄ“jam kaitÄ“jumu, pieteicÄ“js 2017.gada 15.martā vÄ“rsās tiesā, norādot, ka pieprasÄ«tā informācija ir nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principu.

[4] AdministratÄ«vajā rajona tiesā saņemtajā paskaidrojumā kanceleja pieteikumu neatzÄ«st un lÅ«dz to noraidÄ«t pilnÄ«bā. Paskaidrojumā atbildÄ“tāja atsaucas uz 2017.gada 2.marta vÄ“stulÄ“ minÄ“to un norāda šÄdus argumentus.

[4.1] 2017.gada 11.janvārÄ« kancelejā tika saņemts pieteicÄ“ja 2017.gada 6.janvāra iesniegums, kurā pieteicÄ“js, pamatojoties uz Informācijas atklātÄ«bas likuma normām, lÅ«dza kanceleju sniegt informāciju par katru no personām, kas 2016.gada laikā saņēmusi prÄ“mijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba lÄ«gumā noteiktā ikmÄ“neša atalgojuma. Ar 2017.gada 25.janvāra vÄ“stuli kanceleja sniedza visu pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informāciju. Par katru piemaksu, prÄ“miju un naudas balvu tika norādÄ«ts tās noteikšanas un piešÄ·iršanas tiesiskais un faktiskais pamats, apmÄ“rs, darbinieks, kas piemaksu, prÄ“miju vai naudas balvu saņēmis, kā arÄ« darbinieks, kurš noteicis un piešÄ·Ä«ris attiecÄ«go piemaksu, prÄ“miju vai naudas balvu. 2017.gada 3.februāra iesniegumā pieteicÄ“js lÅ«dza sniegt papildus informāciju saistÄ«bā ar kancelejas darbiniekiem veiktajām izmaksām, par ko informāciju pieteicÄ“js bija saņēmis 2017.gada 25.janvāra vÄ“stulÄ“. Tā kā 2017.gada 3.februāra iesniegumā pieteicÄ“js lÅ«dza skaidrot atsevišÄ·u kancelejas darbinieku darbu un uzdeva jautājumus saistÄ«bā ar kancelejas darba organizāciju, kanceleja uz to atbildi sniedza saskaņā ar Iesniegumu likuma normām. 2017.gada 2.marta vÄ“stulÄ“ kanceleja vÄ“rsa pieteicÄ“ja uzmanÄ«bu uz viņam jau sniegto informāciju un internÄ“tā pieejamo informāciju, kā arÄ« informÄ“ja par darbinieku darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«bu, prÄ“miju izmaksas un atlÄ«dzÄ«bas jomu regulÄ“jošo tiesisko regulÄ“jumu.

[4.2] Jautājumi saistÄ«bā ar 2016.gadā kancelejas darbiniekiem izmaksātām piemaksām un naudas balvām attiecas uz atsevišÄ·u darbinieku veikto darbu, darba rezultātiem, darba organizāciju, pienākumu un atbildÄ«bu sadali kancelejā. KonkrÄ“tas aktivitātes, pasākumi, tikšanās, iesaistÄ«šanās projektos vai to izstrādÄ“, iesaistÄ«šanās noteiktu jautājumu virzÄ«bā un to risināšana veido kancelejas darba kārtÄ«bu. Informācija par kancelejas ikdienas darbu, veidu, kādā tiek nodrošināta likumos noteikto funkciju izpilde, tiek organizÄ“ts darbs un sasniegti kancelejai svarÄ«gi mÄ“rÄ·i, ir ārpus Informācijas atklātÄ«bas likuma tvÄ“ruma. SpÄ“kā esošie normatÄ«vie akti neparedz kancelejai pienākumu šÄdu informāciju radÄ«t un dokumentÄ“t. Kancelejas darba dokumentÄ“šana pieteicÄ“ja vajadzÄ«bām ne tikai radÄ«tu nesamÄ“rÄ«gu slogu, bet arÄ« apdraudÄ“tu kancelejai normatÄ«vajos aktos noteikto funkciju izpildi. Kanceleja 2017.gada 2.marta vÄ“stulÄ“ norādÄ«ja uz kancelejas 2017.gada 25.janvāri vÄ“stuli, kurā, pamatojoties uz Informācijas atklātÄ«bas likumu, tika sniegta visa pieteicÄ“ja prasÄ«tā informācija. Papildus uzdotie jautājumi tika vÄ“rtÄ“ti Iesniegumu likuma tvÄ“rumā. Kanceleja savā atbildÄ“ ietvÄ“ra norādes uz likumiem un informācijas avotiem, kas pieteicÄ“jam varÄ“tu dot ieskatu viņu interesÄ“jošos jautājumos. Tā kā kancelejai ir svarÄ«gi nodrošināt iestādes pamatfunkcijas un darba nepārtrauktÄ«bu, kā arÄ« citu personu tiesÄ«bas saziņā ar kanceleju, kanceleja nesaskata par iespÄ“jamu pieteicÄ“jam detalizÄ“ti skaidrot darbu sadali un darba organizāciju kancelejā.

[4.3] PieteicÄ“ja formulÄ“tie jautājumi jau pÄ“c bÅ«tÄ«bas ietver pieteicÄ“ja vÄ“rtÄ“jumu par kancelejas un konkrÄ“tu darbinieku darbu. PiemÄ“ram, jautājumos par naudas balvu piešÄ·iršanu pieteicÄ“js apšaubÄ«jis konkrÄ“tu darbiniekusniegumu un vaicājis par darbinieku amata pienākumiem, atstājot bez ievÄ“rÄ«bas to, ka naudas balvu saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktu piešÄ·ir par institÅ«cijai svarÄ«gu sasniegumu vai notikumu, ņemot vÄ“rā darbinieka ieguldÄ«jumu institÅ«cijas mÄ“rÄ·u sasniegšanā. Jau 2017.gada 6.februārÄ« internÄ“ta vietnÄ“ „pietiek.com” bija lasāms pieteicÄ“ja vÄ“rtÄ“jums par kancelejas darbu un veiktajām izmaksām 2016.gadā (http://rn.pietiek.com/raksti/ prezidenta kanceleja sākusies Jauni treknie gadi), kā arÄ« pieteicÄ“js to bija izplatÄ«jis masu informācijas lÄ«dzekļos.

[4.4] Atbildot uz pieteicÄ“ja lÅ«gumu iepazÄ«ties ar darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas dokumentāciju, kas bija pamatā prÄ“miju izmaksai konkrÄ“tiem darbiniekiem, kanceleja informÄ“ja pieteicÄ“ju par normatÄ«vajiem aktiem, saskaņā ar kuriem noteiktas prÄ“mijas un veikta darba izpildes novÄ“rtÄ“šana, kā arÄ« par darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas pamatprincipiem. Tā kā no ārÄ“jiem normatÄ«vajiem aktiem kancelejai neizriet pienākums radÄ«t pieteicÄ“ja prasÄ«to informāciju un kanceleja šo informāciju galvenokārt radÄ«jusi iestādes procesu pilnveidošanai un personālvadÄ«bas ietvaros, kanceleja atbildi arÄ« šajā sadaļā pieteicÄ“jam sniedza saskaņā ar Iesniegumu likumu.

[4.5] Darba izpildes novÄ“rtÄ“šana satur gan informāciju par Kancelejas darba procesā esošiem un plānotiem uzdevumiem, gan informāciju par konkrÄ“tu darbinieku prasmju novÄ“rtÄ“jumu, stiprajām un vājajām pusÄ“m, informāciju par konkrÄ“tu darbinieku mÄ“rÄ·iem, iniciatÄ«vām un uzdevumiem, sadarbÄ«bu ar citiem Kancelejas kolÄ“Ä£iem, informāciju par iespÄ“jām pilnveidot kā konkrÄ“ta darbinieka darbu, tā arÄ« Kancelejas darbu kopumā. ŠÄdai informācijai atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta pirmajai daļai ir ierobežota pieejamÄ«ba.

[4.6] Lai gan pieteicÄ“js norādÄ«jis, ka informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus, šÄds formulÄ“jums ir vispārÄ«gs un nekonkretizÄ“ts. Nav skaidrs, kādam mÄ“rÄ·im un kādā veidā pieteicÄ“ja prasÄ«tā informācija varÄ“tu tikt izmantota, un vai tā tiktu izmantota, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus. VÄ“l vairāk, pieteicÄ“js savās publikācijās internÄ“ta vietnÄ“ “pietiek.com” un piedāvātajos aprakstos masu informācijas lÄ«dzekļiem, sniedz maldinošu un sagrozÄ«tu informāciju. PiemÄ“ram, 2017.gada 27.aprÄ«lÄ« pieteicÄ“js internÄ“ta vietnÄ“ „pietiek.com” publikācijā ietvÄ“ris informāciju par kancelejas darbiniekiem veiktām izmaksām 2017.gada pirmajos trÄ«s mÄ“nešos un šÄ«s informācijas pieejamÄ«bu saista ar ierosinātām tiesvedÄ«bām (http://www.pietiek.com/raksti/salnajs_spiests_sniegt_dalu_datu_par_vejona_kancelejas_ izmaksām, atklajas regulārāsjpiemaksas ipasajiem). Taču kanceleja šo informāciju pieteicÄ“jam, pamatojoties uz Informācijas atklātÄ«bas likumu, sniegusi tieši tādā pašÄ formā un apjomā, kādā tika sniegta informācija kancelejas 2017.gada 25.janvāra vÄ“stulÄ“, un kādā šobrÄ«d tiek gatavota pieteicÄ“ja lÅ«gtā informācija par izmaksām kancelejas darbiniekiem 2017.gada aprÄ«lÄ«. Nenoliedzot ikvienas personas tiesÄ«bas uz informāciju un tiesÄ«bas saņemt atbildi pÄ“c bÅ«tÄ«bas un šo tiesÄ«bu nozÄ«mi demokrātiskā sabiedrÄ«bā, nedrÄ«kst aizmirst arÄ« privātpersonām esošos pienākumus. Fundamentāls princips ir tāds, ka persona savas tiesÄ«bas drÄ«kst izmantot atbilstoši to bÅ«tÄ«bai, kas nozÄ«mÄ“ arÄ« to godprātÄ«gu izmantošanu (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 8.jÅ«nija spriedumu lietā Nr.SKA-194/2007).

[4.7] PieteicÄ“js nav masu informācijas lÄ«dzeklis likuma „Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem” izpratnÄ“, lÄ«dz ar to pieteicÄ“js neÄ«steno preses brÄ«vÄ«bu. LÄ«dzšinÄ“jā saziņā ar kanceleju pieteicÄ“js vÄ“rsies kā fiziska persona un kancelejas sniegto informāciju izmantojis pÄ“c saviem privātiem ieskatiem, tostarp pieteicÄ“js veicis fizisko personu datu apstrādi bez datu subjektu piekrišanas pretÄ“ji Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likumā noteiktajam.

[4.8] Tā kā pieteicÄ“ja 2017.gada 3.februāra iesniegums nebija skatāms atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likumam, kanceleja nevarÄ“ja pārkāpt Informācijas atklātÄ«bas likumu un tajā noteiktos termiņus, lÄ«dz ar to kancelejas rÄ«cÄ«ba pieteicÄ“jam arÄ« nevarÄ“ja radÄ«t kaitÄ“jumu.

[5] Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 112.‘panta pirmo daļu lietas izskatÄ«šana notiek rakstveida procesā bez tiesas sÄ“des.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējot lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa secina, ka pieteikums ir daļēji apmierināms.

[7] Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2.panta pirmo daļu likums nosaka kārtÄ«bu, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas Ä«steno valsts pārvaldes uzdevumus (turpmāk — iestāde), izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencÄ“ esošs lÅ«gums, sÅ«dzÄ«ba, priekšlikums vai jautājums (turpmāk — iesniegums), un atbild uz to, kā arÄ« nosaka kārtÄ«bu, kādā iestāde pieņem apmeklÄ“tājus.

MinÄ“tā panta otrā daļa noteic, ka šis likums neattiecas uz informācijas pieprasÄ«jumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likumu, kā arÄ« uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatÄ«šanas kārtÄ«ba.

No lietas materiāliem izriet, ka 2017.gada 11.janvārÄ« kancelejā tika saņemts pieteicÄ“ja iesniegums ar lÅ«gumu sniegt informāciju par katru no personām, kas 2016.gada laikā saņēmusi prÄ“mijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba lÄ«gumā noteiktā ikmÄ“neša atalgojuma. Ar 2017.gada 25.janvāra vÄ“stuli Nr.149 kanceleja sniedza pieprasÄ«to informāciju (lietas 27.-76.lapa).

2017.gada 3.februāra iesniegumā pieteicējs lūdza sniegt papildus informāciju saistībā ar kancelejas darbiniekiem veiktajām izmaksām (lietas 10., 11.lapa). Ar 2017.gada 2.marta vēstuli kanceleja sniedza atbildi saskaņā ar Iesniegumu likuma normām (lietas 8.-9.lapa).

Tiesas ieskatā noskaidrojams, pÄ“c kādām normām skatāms pieteicÄ“ja 2017.gada 3.februāra iesniegums - pÄ“c Iesniegumu likuma vai Informācijas atklātÄ«bas likuma normām, turklāt katrs no šiem likumiem konkretizÄ“ citu pamattiesÄ«bu. Ja Iesniegumu likums konkretizÄ“ Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 104.pantā paredzÄ“to tiesÄ«bu, tad Informācijas atklātÄ«bas likums - Satversmes 100.pantā paredzÄ“tās tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informāciju.

[8] Saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 3.panta pirmo daļu valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu (darbinieku) atlÄ«dzÄ«bu šÄ likuma izpratnÄ“ veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šÄ likuma izpratnÄ“ ir mÄ“nešalga, piemaksas, prÄ“mijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šÄ likuma izpratnÄ“ ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.

MinÄ“tā likuma 11.panta otrā daļa noteic, ka Valsts prezidenta kancelejas amatpersonu (darbinieku) mÄ“nešalgu nosaka šo institÅ«ciju darbÄ«bu regulÄ“jošos normatÄ«vajos aktos noteiktās amatpersonas (institÅ«cijas), ņemot vÄ“rā amata vÄ“rtÄ«bu (atbildÄ«bas lÄ«meni un sarežģītÄ«bu) un konkrÄ“tās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un prasmju novÄ“rtÄ“jumu, kā arÄ« tiešÄs pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) lÄ«dzÄ«gas atbildÄ«bas un sarežģītÄ«bas amatiem noteiktās mÄ“nešalgas.

Atbilstoši Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktam valsts vai pašvaldÄ«bas institÅ«cija tai piešÄ·irto finanšu lÄ«dzekļu ietvaros iekšÄ“jos normatÄ«vajos aktos, pašvaldÄ«bas saistošajos noteikumos, darba koplÄ«gumos vai darba lÄ«gumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzÄ“t tādu ar papildu atlÄ«dzÄ«bu saistÄ«tu pasākumu kā naudas balvas piešÄ·iršanu, kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mÄ“nešalgas apmÄ“ru, sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldÄ«bas institÅ«cijai svarÄ«gu sasniegumu (notikumu), ņemot vÄ“rā amatpersonas (darbinieka) ieguldÄ«jumu attiecÄ«gās institÅ«cijas mÄ“rÄ·u sasniegšanā.

Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta pirmā daļa nosaka vispārÄ“jo piemaksu piešÄ·iršanas kārtÄ«bu. Savukārt 14.panta divpadsmitā daļa noteic, ka valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju vadÄ«tāji nolÅ«kā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivÄ“šanu un ņemot vÄ“rā konkrÄ“tās amatpersonas (darbinieka) ieguldÄ«jumu attiecÄ«gās institÅ«cijas mÄ“rÄ·u sasniegšanā var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmÄ“rs mÄ“nesÄ« nedrÄ«kst pārsniegt 40 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mÄ“nešalgas. Piemaksu regulāri pārskata, izvÄ“rtÄ“jot tās nepieciešamÄ«bu un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 16.panta otro daļu amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadÄ“jo darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“jumu reizi gadā var izmaksāt prÄ“miju, kuras apmÄ“rs nedrÄ«kst pārsniegt 75 procentus no mÄ“nešalgas. Valsts tiešÄs pārvaldes iestādÄ“m prÄ“mijas apmÄ“ru un izmaksas kārtÄ«bu nosaka Ministru kabinets, bet citām valsts vai pašvaldÄ«bas institÅ«cijām — šo institÅ«ciju darbÄ«bu regulÄ“jošos normatÄ«vajos aktos noteiktās amatpersonas (institÅ«cijas).

Tātad amatpersonu (darbinieku) darba samaksa šÄ likuma izpratnÄ“ ir mÄ“nešalga, kā arÄ« piemaksas, prÄ“mijas un naudas balvas, kuras piešÄ·iramas limitÄ“ti, izvÄ“rtÄ“jot nepieciešamÄ«bu, pamatojumu un amatpersonas (darbinieka) novÄ“rtÄ“jumu pÄ“c noteiktiem kritÄ“rijiem.

[9] Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 1.panta 1.punktu informācija ir ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespÄ“jamā fiksÄ“šanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā.

MinÄ“tā likuma 2.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka šÄ likuma mÄ“rÄ·is ir nodrošināt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informācija, kura ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radÄ«t. Likums attiecas uz dokumentÄ“tu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritÄ“.

No lietas materiāliem izriet, ka, saņemot kancelejas 2017.gada 25.janvāra vÄ“stuli Nr.149 ar informāciju par 2016.gada laikā izmaksātajām prÄ“mijām, naudas balvām vai piemaksām ārpus darba lÄ«gumā noteiktā ikmÄ“neša atalgojuma, pieteicÄ“js ar 2017.gada 3.februāra iesniegumu vÄ“las noskaidrot pamatojumu izmaksātajai papildus darba samaksai.

KonkrÄ“tas amatpersonas (darbinieku) darba samaksas, papildu darba samaksas lielums un pamatojums tā piešÄ·iršanai ir fiksÄ“tu ziņu kopums atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma normām. Ja papildu darba samaksas pamatojums ietver konkrÄ“tu amatpersonu (darbinieku) veiktas darbÄ«bas, tad arÄ« tā ir darbÄ«bu uzskaite vai ziņu kopums. Tāpat ziņu kopums ir izstrādāti darbÄ«bas virzieni potenciālo investÄ«ciju piesaistei, kultÅ«ras projekti un idejas izstrāde, ja tie ir fiksÄ“ti jebkurā tehniski iespÄ“jamā veidā.

To, ka atbilde uz pieprasÄ«jumu sniedzama saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma normām, min pati kanceleja, norādot, ka informācijai, kura ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informācijas rakstura un satura dēļ apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tināt iestādes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumÄ«gajām interesÄ“m, ievÄ“rojot Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta pirmo daļu, ir ierobežota pieejamÄ«ba (lietas 9.lapa).

No pieteicÄ“ja 2017.gada 3.februāra iesnieguma satura izriet, ka pieteicÄ“ju neinteresÄ“, kā kanceleja Ä«steno kādu valsts pārvaldes uzdevumu atbilstoši tai noteiktai kompetencei, bet pieteicÄ“ja vÄ“lme ir noskaidrot, uz kāda pamata ir izmaksātas kancelejas amatpersonu (darbinieku) piemaksas, prÄ“mijas un naudas balvas ārpus noteiktajai mÄ“nešalgai.

Tātad no kancelejas netiek prasÄ«ts apkopot vai radÄ«t kādu jaunu informāciju, bet norādÄ«t tikai to informāciju, kas ir bijusi piemaksu, prÄ“miju un naudas balvu piešÄ·iršanas pamatā. Ja, pÄ“c kancelejas norādÄ«tā, visa informācija jau ir sniegta 2017.gada 25.janvāra vÄ“stulÄ“ Nr.149, un vairāk ziņu par piemaksu, prÄ“miju un naudas balvu piešÄ·iršanas pamatojumu nav apkopotas, tad atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma 2.panta pirmajai un otrajai daļai bija norādāms, ka šÄda informācija nav kancelejas rÄ«cÄ«bā un to nevar sniegt, nevis atsaukties uz Iesniegumu likumu.

[10] Lietā nav nozÄ«mes, vai informāciju pieprasa sniegt privātpersona vai mediju pārstāvis. Augstākā tiesa jau iepriekš paudusi viedokli, ka tiesÄ«bu uz informāciju nozÄ«mi demokrātiskā sabiedrÄ«bā nav iespÄ“jams pārvÄ“rtÄ“t, jo tās ir bÅ«tiskas šÄ«s sabiedrÄ«bas vÄ“rtÄ«bu nodrošināšanai. TiesÄ«bas uz informāciju kā tiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu sastāvdaļa neatņemami ir viens no demokrātiskas sabiedrÄ«bas pamatiem. Proti, caur tiesÄ«bu uz informāciju Ä«stenošanu ir panākams, lai valsts pārvalde bÅ«tu atklāta, pieejama un tās darbÄ«ba - pārskatāma. TiesÄ«bu uz informāciju Ä«stenošanas rezultātā sabiedrÄ«ba var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrÄ«bas interesÄ“s, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešÄ daļa, un sabiedrÄ«bai ir visas tiesÄ«bas saņemt vispārÄ“ji pieejamo informāciju (t.i., tādu, kas nav noteikta kā ierobežotas pieejamÄ«bas informācija). Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacÄ«jums, lai persona varÄ“tu Ä«stenot savas tiesÄ«bas šo informāciju izplatÄ«t un paust par to (vai, ņemot to vÄ“rā) savu viedokli.

ArÄ« likumā ietvertais informācijas pieejamÄ«bas tiesiskais regulÄ“jums apstiprina saistÄ«bā ar Satversmes 100.pantu izdarÄ«tos secinājumus. LikumdevÄ“js Informācijas atklātÄ«bas likuma 2.panta pirmajā daļā kā šÄ likuma mÄ“rÄ·i ir izvirzÄ«jis nepieciešamÄ«bu nodrošināt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informācija, kura ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radÄ«t. ŠÄ«s normas saturs pilnÄ«gāk atklājas, ņemot vÄ“rā turpmāk likumā teikto. Proti, 2.panta trešÄ daļa paredz, ka informācija ir pieejama sabiedrÄ«bai visos gadÄ«jumos, kad likumā nav noteikts citādi. Ja informācijas pieprasÄ«jums par vispārpieejamas informācijas sniegšanu saņemts no personas, tad atbilstoši minÄ“tā likuma 10.panta trešajai daļai šÄdu informāciju sniedz jebkuram, kas to vÄ“las saņemt, ievÄ“rojot personu vienlÄ«dzÄ«bu informācijas iegÅ«šanā. PieprasÄ«tājam nav Ä«paši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpÄ“c, ka šÄ« informācija neattiecas uz pieprasÄ«tāju (sk. 2007.gada 8.jÅ«nija sprieduma lietā Nr.SKA-194/2007 14.punktu).

Atsaucoties uz Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu, kanceleja norādījusi, ka pieprasītā informācija ir ierobežotas pieejamības.

Tiesa norāda, ka vispārÄ«ga atsaukšanās uz Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta pirmo daļu nav pietiekama, lai informācijai piešÄ·irtu ierobežotas pieejamÄ«bas statusu. Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta otrajā daļā ir ietverts izsmeļošs uzskaitÄ«jums, kādai informācijai var tikt piešÄ·irts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss. Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta trešajā daļā noteikts, ka informācijas autors vai iestādes vadÄ«tājs, norādot šajā likumā vai citos likumos paredzÄ“to pamatojumu, nosaka informācijai ierobežotas pieejamÄ«bas statusu.

No minÄ“tās tiesÄ«bu normas un Informācijas atklātÄ«bas likuma 6.pantā noteiktā izriet, ka informācija ierobežotas pieejamÄ«bas statusu iegÅ«st ar iestādes vadÄ«tāja attiecÄ«gu lÄ“mumu. Lai arÄ« kanceleja nav atsaukusies uz šÄdu lÄ“mumu, noprotams, ka ierobežotas pieejamÄ«bas statuss tiek attiecināts uz amatpersonu (darbinieku) novÄ“rtÄ“šanas procesu un tā rezultātiem, kuru izpaušana varÄ“tu apgrÅ«tināt kancelejas darbu vai nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajām interesÄ“m.

[11] Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta otrās daļas 5.punkts noteic, ka par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju uzskatāma informācija, kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansÄ“šana paredzÄ“ta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistÄ«ti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldÄ«bu vajadzÄ«bām vai citādi saistÄ«ti ar rÄ«cÄ«bu ar valsts vai pašvaldÄ«bu finanšu lÄ«dzekļiem un mantu) un citu lÄ«dzÄ«ga rakstura novÄ“rtÄ“jumu procesu.

Tātad jau pats minÄ“tās normas teksts noteic, ka par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju nav uzskatāmi iesniegtie projekti, konkursi un citu lÄ«dzÄ«ga rakstura novÄ“rtÄ“jumu procesi, kas saistÄ«ti ar rÄ«cÄ«bu ar valsts vai pašvaldÄ«bu finanšu lÄ«dzekļiem un mantu.

Informācija par valsts pārvaldes darbinieku un amatpersonu amatiem un viņu saņemtajiem ienākumiem, tostarp, prÄ“mijām, piemaksām un dāvanām, pildot savus pienākumus, nav uzskatāma par informāciju par fiziskās personas privāto dzÄ«vi, kuru aizsargā likums. MinÄ“tais ir nostiprināts arÄ« likuma „Par Valsts noslÄ“pumu” 5.panta 5.punktā, ka ir aizliegts piešÄ·irt valsts noslÄ“puma statusu un ierobežot pieejamÄ«bu informācijai par valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmÄ“m, privilÄ“Ä£ijām, atvieglojumiem un garantijām.

LÄ«dz ar to informācija par valsts vai pašvaldÄ«bas iestādes amatpersonas vai darbinieka darba samaksas noteikšanas procesu, pildot amata pienākumus, ir brÄ«vi pieejama sabiedrÄ«bai.

Ja lietā pieprasÄ«tajai informācijai bÅ«tu noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss cita pamata dēļ, arÄ« tas nebÅ«tu iemesls informācijas nesniegšanai, jo Informācijas atklātÄ«bas likuma 11.panta ceturtā daļa paredz arÄ« šÄdas informācijas izsniegšanas iespÄ“jamÄ«bu. Kanceleja nav norādÄ«jusi, kā pieprasÄ«tās informācijas izsniegšana varÄ“tu apgrÅ«tināt tās darbÄ«bu.

[12] Var piekrist atbildÄ“tājai, ka pieteicÄ“js kancelejā ir vÄ“rsies ar neskaitāmiem iesniegumiem, kuru apstrāde var prasÄ«t no iestādes nesamÄ“rÄ«gus resursu patÄ“riņus. Taču norādāms, ja internÄ“ta vietnÄ“ www.president.lv bÅ«tu norādÄ«ta informācija, pÄ“c kādiem normatÄ«viem aktiem un kritÄ“rijiem notiek amatpersonu (darbinieku) vÄ“rtÄ“šana, kāda ir katras amatpersonas (darbinieka) darba samaksa (nevis atalgojuma diapazons un vidÄ“jā alga), izpaliktu arÄ« jautājumi par atalgojumu un tā pamatotÄ«bu. Valsts budžeta lÄ«dzekļu izlietojumam ir jābÅ«t pamatotam un vÄ“rstam uz sabiedrÄ«bas interešu nodrošināšanu, iestādes nedrÄ«kst ar tās funkciju veikšanai piešÄ·irtajiem valsts budžeta lÄ«dzekļiem rÄ«koties patvaļīgi. Tas attiecas arÄ« uz mantisku labumu piešÄ·iršanu iestādÄ“ strādājošajiem. LÄ«dz ar to sabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas uzzināt informāciju, uz kāda pamata ir izmaksāta kancelejas amatpersonu (darbinieku) papildu samaksa. Tieši šÄdā kontekstā ir izvÄ“rtÄ“jams pieteicÄ“ja iesniegums kopumā un uz to jāsniedz pieprasÄ«tā informācija.

[13] Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 15.panta pirmo daļu, ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasÄ«to informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasÄ«jums pilnÄ«gi vai daļēji atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrÄ«dÄ“t vai pārsÅ«dzÄ“t.

2017.gada 2.marta vÄ“stulÄ“ Nr.419 nav norādÄ«ta tā pārsÅ«dzÄ«bas kārtÄ«ba un termiņš, tādÄ“jādi kanceleja nav ievÄ“rojusi minÄ“tajā tiesÄ«bu normā noteikto. Vienlaikus tiesa konstatÄ“, ka tas pats par sevi nav radÄ«jis pieteicÄ“jam kaitÄ“jumu, jo tas nav liedzis pieteicÄ“jam likumā noteiktajā kārtÄ«bā vÄ“rsties tiesā.

[14] Pieteicējs lūdzis atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu un uzlikt par pienākumu kancelejai atvainoties pieteicējam par prettiesisko rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma (turpmāk - AtlÄ«dzināšanas likuma) 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudÄ“jumus var nodarÄ«t ar prettiesisku administratÄ«vo aktu vai prettiesisku faktisko rÄ«cÄ«bu.

AdministratÄ«vā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlÄ«dzināšanas pienākumu attiecÄ«gais publisko tiesÄ«bu subjekts var izpildÄ«t, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvÄ“ja pirms zaudÄ“juma vai kaitÄ“juma nodarÄ«šanas, vai, ja tas nav vai nav pilnÄ«bā iespÄ“jams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu naudā.

Tātad no tiesÄ«bu normas izriet, ka atlÄ«dzināšanas pienākums var tikt izpildÄ«ts kā iepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošana, un tikai -gadÄ«jumā, ja atjaunošana nav iespÄ“jama vai nav adekvāta, piešÄ·irams atlÄ«dzinājums naudā vai nosakāma rakstveida vai publiska atvainošanās, kā to paredz AtlÄ«dzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa, proti, ja iestāde vai tiesa, izvÄ“rtÄ“jot konkrÄ“tā gadÄ«juma apstākļus, konstatÄ“, ka privātpersonas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitÄ“juma, tai skaitā morālā kaitÄ“juma, patstāvÄ«gs vai papildu atlÄ«dzinājums var bÅ«t iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Ar informācijas nesniegšanu ir aizskartas pieteicÄ“ja ar likumu aizsargātās tiesÄ«bas uz informācijas saņemšanu, kas noteiktas Satversmes 100. un 104.pantā un uzskatāmas par nozÄ«mÄ«gām personas pamattiesÄ«bām. Vienlaikus konstatÄ“jams, ka pieteicÄ“js nav norādÄ«jis uz viņam nodarÄ«tā aizskāruma smagumu vai citiem ar morālo kaitÄ“jumu saistÄ«tiem apsvÄ“rumiem. LÄ«dz ar to tiesa secina, ka pieteicÄ“jam nav nodarÄ«ts smags aizskārums. PieteicÄ“js arÄ« nav norādÄ«jis uz citiem ar morālo kaitÄ“jumu saistÄ«tiem apsvÄ“rumiem, kas bÅ«tu pamats izvÄ“rtÄ“t informācijas nesniegšanas ietekmi uz citām ar likumu aizsargātām tiesÄ«bām.

IzvÄ“rtÄ“jot lietas apstākļus, tiesa atzÄ«st, ka izskatāmajā lietā tiesas noteikts pienākums kancelejai sniegt pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informāciju ir uzskatāms par atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu, bet pieteicÄ“ja prasÄ«jums par atvainošanos kā morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu ir noraidāms.

[15] Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnÄ«bā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildÄ“tāja par labu pieteicÄ“jam viņa samaksāto valsts nodevu. PieteicÄ“js par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmÄ“rā (lietas 7.lapa).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „KārtÄ«ba, kādā administratÄ«vajā lietā iemaksā, atmaksā un atlÄ«dzina valsts nodevu, un iemaksā un atmaksā drošÄ«bas naudu” 13.punktu valsts nodevu atlÄ«dzina mÄ“neša laikā pÄ“c tiesas vai tiesneša nolÄ“muma stāšanās spÄ“kā AdministratÄ«vā procesa likuma 126.pantā minÄ“tajos gadÄ«jumos no tās iestādes budžeta lÄ«dzekļiem, kura attiecÄ«gajā administratÄ«vajā lietā bijusi pieaicināta atbildÄ“tāja pusÄ“.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246,- 251.pantu, 255.pantu, 329.panta pirmo daļu un Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa

Nosprieda apmierināt daļēji Lato Lapsas pieteikumu.

Uzdot Valsts prezidenta kancelejai viena mÄ“neša laikā no sprieduma stāšanās spÄ“kā sniegt pieteicÄ“ja 2017.gada 3.februāra iesniegumā pieprasÄ«to informāciju.

Noraidīt pieteikumu pārējā daļā.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569- 13068) viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamentā viena mÄ“neša laikā no tā sastādÄ«šanas dienas, iesniedzot kasācijas sÅ«dzÄ«bu AdministratÄ«vās rajona tiesas RÄ«gas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) R. Migla, Administratīvās rajona tiesas tiesnese

Rīgā 2017.gada 22.novembrī

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0