Iesaki rakstu:

Šodien smagu triecienu Solvitas Ä€boltiņas un triju specdienestu vadÄ«tāju – Satversmes aizsardzÄ«bas biroja direktora Jāņa MaizÄ«ša, DrošÄ«bas policijas priekšnieka Normunda Mežvieta un Militārās izlÅ«košanas un drošÄ«bas dienesta priekšnieka Induļa KrÄ“Ä·a – plāniem „valsts drošÄ«bas vārdā” steidzami un bez sabiedrÄ«bas uzklausÄ«šanas grozÄ«t Krimināllikumu deva rehabilitācijas kursu izejošais Valsts prezidents Raimonds VÄ“jonis.

„Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisijas un Juridiskās komisijas virzÄ«tie grozÄ«jumi Krimināllikumā ir jāpārstrādā. Valsts drošÄ«bas interesÄ“s nav pārkāpt Satversmi un vārda brÄ«vÄ«bu,” – šÄds ieraksts šodien parādÄ«jies Valsts prezidenta profilā sociālajā tÄ«klā Twitter.

Tiesa, ja Saeima, kas 1. lasÄ«jumā steidzamÄ«bas kārtā nobalsoja par Pietiek jau vairākkārt aprakstÄ«tajiem Ä€boltiņas un specdienestu vadÄ«tāju „bÄ«dÄ«tajiem” Krimināllikuma grozÄ«jumiem, vÄ“lÄ“sies palikt pie sava, tai ir visas iespÄ“jas Valsts prezidenta viedokl ignorÄ“t.

Tā kā Krimināllikuma grozÄ«jumi, kuru autori iecerÄ“juši par par publisku aicinājumu grozÄ«t valsts iekārtu sodÄ«t ar piecu gadu cietumsodu, tiek virzÄ«ti steidzamÄ«bas kārtā, ja tie Saeimā aprīļa sākumā tiks pieņemti 2. lasÄ«jumā, Valsts prezidentam nebÅ«s iespÄ“jas tos neizsludināt.

Pietiek jau informÄ“jis, ka, ja Ä«stenosies Latvijas DrošÄ«bas policijas, Satversmes aizsardzÄ«bas biroja, Militārās izlÅ«košanas un drošÄ«bas dienesta, Solvitas Ä€boltiņas un arÄ« Providus pārstāvju kopÄ«gā iecere par grozÄ«jumiem Latvijas Krimināllikumā, ikvienam Latvijas pilsonim un iedzÄ«votājam, kuram bÅ«s iebildumi pret valstÄ« notiekošo un kurš sadomās kaut vai izteikt publisku aicinājumu grozÄ«t valsts iekārtu Latvijā, draudÄ“s lÄ«dz pat pieciem gadiem ilgs cietumsods.

Šis nav vienÄ«gais iecerÄ“tais Krimināllikuma grozÄ«jums „valsts drošÄ«bas interešu vārdā”. Plānots, ka arÄ« Latvijas pilsoņiem un iedzÄ«votājiem, kuri individuāli vai vairāk par diviem („organizÄ“tā grupā”) kopā sadomās veikt darbÄ«bas, lai grozÄ«tu valsts iekārtu, arÄ« tad, ja šÄ«s darbÄ«bas nekādi nav saistÄ«tas ar vardarbÄ«bas pielietošanu, draudÄ“s lÄ«dz pat pieciem gadiem cietumā.

Saskaņā ar Ä€boltiņas un viņas kā Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājas aizgādÄ«bā esošo drošÄ«bas dienestu ieceri tāds pats sods draudÄ“s arÄ« ikvienam, kurš sadomās kādai ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecÄ«bu palÄ«dzÄ“t jebkādās darbÄ«bās, ko tiesÄ«bsargāšanas iestādes uzskatÄ«s par tādām, kas ir kaitÄ«gas Latvijas Republikas drošÄ«bas interesÄ“m.

Savukārt „uzlabotais” Krimināllikuma pants tagad brÄ«vÄ«bas atņemšanu lÄ«dz pat desmit gadiem paredz arÄ« par pilnÄ«gi jebkādu ziņu „vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlÅ«kdienestam tieši vai ar citas personas starpniecÄ«bu”, kā arÄ« par tādu ziņu nodošanu jebkurai ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecÄ«bu, ja šÄ«s ziņas tiesÄ«bsargāšanas iestādes ar DrošÄ«bas policiju priekšgalā uzskatÄ«s par neizpaužamām.

ŠÄ« likumprojekta apjomÄ«gajā anotācijā, ko Saeimas prezidijā iesniegusi Ä€boltiņa, ir detalizÄ“ti runāts par Latvijas situāciju pašreizÄ“jā Ä£eopolitiskajā situācijā un valsts apdraudÄ“jumiem, taču anotācijas autori ir pieminÄ“juši tikai „publisku aicinājumu vardarbÄ«gi gāzt Latvijas Republikas SatversmÄ“ nostiprināto valsts varu vai vardarbÄ«gi grozÄ«t valsts iekārtu”.

Taču attiecÄ«bā uz pilsoņu aicinājumiem vispār mainÄ«t valsts iekārtu – kuri lÄ«dz ar jauno Krimināllikuma grozÄ«jumu pieņemšanu tiktu kriminalizÄ“ti – nav minÄ“ts faktiski nekas. Ir tikai norādÄ«ts, ka „vÄ“ršanās pret jebkuru no valsts pamatinteresÄ“m” esot „vÄ“ršanās pret valsti kopumā” un tāpÄ“c „kriminālatbildÄ«ba jāparedz par jebkura tāda materiāla izplatÄ«šanu, kas satur pret Latvijas Republiku vÄ“rstu aicinājumu”.

Saskaņā ar specdienestu un Ä€boltiņas dpomām arÄ« aicinājums vÄ“rsties pret pastāvošo valsts iekārtu (un to mainÄ«t) pÄ“c bÅ«tÄ«bas esot uzskatāms par „aicinājumu vÄ“rsties pret Latvijas Republiku kopumā”. Tiesa, par kaitÄ«gu nevarot tikt uzskatÄ«ta tāda personas rÄ«cÄ«ba, kad „materiāls tiek izmantots vienÄ«gi informatÄ«viem mÄ“rÄ·iem, piemÄ“ram, izmantojot materiālu zinātniskos, pÄ“tniecÄ«bas, polemiskos vai kritikas nolÅ«kos”, taču šo izvÄ“rtÄ“jumu – kas ir un kas nav polemika vai kritika – veikšot paši specdienesti.

Saskaņā ar specdienestu uzskatu, kas atspoguļots jaunajos Krimināllikuma grozÄ«jumos un aprakstÄ«ts likumprojekta anotācijā, krimināli sodāmai bÅ«tu jābÅ«t arÄ« „palÄ«dzÄ«bai tādas ārvalstu iniciÄ“tas propagandas un dezinformācijas izplatÄ«šanā, t.sk. valsts augstāko amatpersonu diskreditÄ“šanā, kas izplatÄ«ta nolÅ«kā kaitÄ“t Latvijas drošÄ«bas interesÄ“m”, turklāt jau atkal paši specdienesti bÅ«tu tie, kas noteiktu, kura „augstāko amatpersonu diskreditÄ“šana” ir uzskatāma par palÄ«dzÄ«bu ārvalstu propagandai un dezinformācijai.

Interesanta ir arÄ« anotācijas daļa, kas apraksta, kā lÄ«dz ar jauno Krimināllikuma pantu stāšanos spÄ“kā cietumsods varÄ“tu draudÄ“t ne tikai par darÄ«šanu, bet arÄ« par nedarÄ«šanu, jo „palÄ«dzÄ«ba ārvalstij vai ārvalsts organizācijai var izpausties dažādi – gan darbÄ«bā, gan bezdarbÄ«bā”.

Krimināllikuma grozÄ«jumu autori Ä«paši norādÄ«juši, ka, viņuprāt, kriminālsodāmas bÅ«tu arÄ« personas, kuras ārvalstu rÄ«cÄ«bā – tieši vai caur trešajām personām – nodotu pat tādas ziņas kā „piemÄ“ram, vietÄ“jās sabiedrÄ«bas attieksmes monitorings kādā konkrÄ“tā jautājumā, publiski nepieejami ekspertu viedokļi, dažādu sabiedrÄ«bas grupu brÄ«vi nepieejami viedokļi”.

Pie šÄdas informācijas specdienesti pieskaitÄ«juši pat tādas ziņas kā „politisko un nevalstisko organizāciju plāni un darbÄ«bas pārskati, personiska rakstura informācija par konkrÄ“tām personām, kuras varÄ“tu kalpot par informācijas avotiem (piemÄ“ram, informācija par šÄdu personu finansiālo stāvokli, raksturu, dzÄ«vesveidu u.tml., ko var izmantot, lai dibinātu kontaktu, šantažētu vai uzpirktu attiecÄ«go personu).

Tiesa, Krimināllikuma grozÄ«jumu autori gan norāda, ka personai šÄdos gadÄ«jumos noteikti ir jāapzinās, ka informācija tieši vai ar starpnieku palÄ«dzÄ«bu tiek nodota ārvalsts izlÅ«kdienestam, taču arÄ« šajā gadÄ«jumā no anotācijas ir skaidrs, ka tieši paši vietÄ“jie specdienesti bÅ«s tie, kas pÄ“c saviem ieskatiem noteiks – ko konkrÄ“tais cilvÄ“ks ir vai nav apzinājies.

Savukārt speciāli par godu Lato Lapsam un viņa pastaigām pie DrošÄ«bas policijas Ä“kas ar nefunkcionÄ“jošu fotokameru ir paredzÄ“ts jauns pants par valsts noslÄ“puma nelikumÄ«gu iegÅ«šanu. Tiesa, anotācijā norādÄ«ts, ka saistÄ«bā ar šo pantu pie kriminālatbildÄ«bas nebÅ«s saucamas personas, kurām valsts noslÄ“pums kļuvis zināms vai citādi pieejams nejauši (piemÄ“ram, tās ir atradušas kādas citas personas nozaudÄ“tu valsts noslÄ“pumu saturošu objektu) vai kādas citas personas rÄ«cÄ«bas dēļ.

„PolitoloÄ£e” un biedrÄ«bas Providus „pÄ“tniece” Iveta Kažoka šonedēļ kategoriski atteicās skaidrot savu un Providus lomu šajā jaunajā Krimināllikuma grozÄ«jumu projektā. Par savas organizācijas nozÄ«mi šo grozÄ«jumu tapšanā un bÄ«dÄ«šanā uz Saeimu klusÄ“ arÄ« divi citi redzami Providus pārstāvji Valts Kalniņš un Ilona Kronberga, kaut gan biedrÄ«bas lomu skaidri apliecina likumprojekta oficiālā anotācija.

Publiski Providus par sevi apgalvo, ka biedrÄ«ba „ar pastāvÄ«gu lÄ«dzdalÄ«bu politikas veidošanā un sabiedriskajās diskusijās meklÄ“jot labākos risinājumus”, turklāt tā arÄ« iestājoties „par iedzÄ«votāju lÄ«dzdalÄ«bu politikas veidošanā, rÄ«kojot sabiedriskas debates”.

Taču realitāte, kā Pietiek jau aprakstÄ«jis, ir pilnÄ«gi cita – paklusām, bez jebkādas sabiedrÄ«bas iesaistÄ«šanas un publiskām diskusijām Providus pārstāvji ir piedalÄ«jušies jauno Kriminālikuma grozÄ«jumu projekta izstrādÄ“, cieši sadarbojoties ar specdienestiem unVienotÄ«bas vadÄ«tāju, Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāju Solvitu Ä€boltiņu.

ŠÄ« nav pirmā reize, kad Kažoka kā Providus pārstāve ir izrādÄ«jusi enerÄ£isku gatavÄ«bu sniegt visa veida atbalstu varas partijām un specdienestiem. 2014. gadā viņa rakstiski izteica pateicÄ«bu Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojam par viņai doto iespÄ“ju sniegt viedokli par izdevumu VienotÄ«ba, PIETIEK!.

Savukārt aizpÄ“rn, kad tika publiskotas ziņas, ka tieši laikā, kad VienotÄ«bas premjeres Laimdotas Straujumas vadÄ«tā valdÄ«ba lÄ“ma par bankas Citadele pārdošanu ASV investÄ«ciju fondam Ripplewood Holdings, tā oficiālais pārstāvis, eksbaņķieris Valdis Siksnis devies brÄ«vdienu ceļojumā uz Gruziju kopā ar toreizÄ“jo VienotÄ«bas partijas kandidātu eirokomisāra amatam Valdi Dombrovski un skandalozo nodokļu optimizÄ“tāju, VienotÄ«bas Saeimas frakcijas vadÄ«tāju Dzintaru ZaÄ·i, Kažoka publiski sniedza VienotÄ«bas pārstāvjus faktiski attaisnojošu skaidrojumu.