Iesaki rakstu:

Valsts prezidents Raimonds VÄ“jonis pÄ“c savas traÄ£ikomiskās uzstāšanās Apvienoto Nāciju Ä¢enerālajā asamblejā it kā mÄ“Ä£inot uzlabot savas angļu valodas prasmes, taču šis apgalvojums rada šaubas, jo ne prezidents, ne viņa kanceleja nespÄ“j paskaidrot – kādā veidā un cik bieži šÄ« uzlabošana notiek (ja tiešÄm notiek).

Pietiek jau informÄ“jis, ka, pat saņemot oficiālu informācijas pieprasÄ«jumu par traÄ£ikomisko runu, ar kuru VÄ“jonis 20. septembrÄ« uzstājās ANO Ä¢enerālās asamblejas 72. sesijas debatÄ“s Å…ujorkā, VÄ“joņa kancelejas vadÄ«ba mÄ“Ä£ināja izvairÄ«ties sniegt jebkādu informāciju par šÄ«s runas tapšanu un paša prezidenta lÄ«dzdalÄ«bu (vai tās neesamÄ«bu) šajā procesā.

„Piedaloties ANO Ä¢enerālās asamblejas 72.sesijā, Valsts prezidents savus pienākumus pildÄ«ja pÄ“c labākās apziņas. Valsts prezidenta angļu valoda nav perfekta, tāpÄ“c viņš pastāvÄ«gi turpina pilnveidot savas angļu valodas zināšanas. Neviens cilvÄ“ks nav pasargāts no pārteikšanās gan ikdienišÄ·Äs sarunās, gan pildot amata pienākumus, uzstājoties lielas auditorijas priekšÄ, laika zonas maiņas vai citu apstākļu ietekmÄ“,” – šÄds bija VÄ“joņa kancelejas oficiālais skaidrojums.

PÄ“c šÄ« lakoniskā skaidrojuma saņemšanas VÄ“joņa kancelejai tika nosÅ«tÄ«ts informācijas pieprasÄ«jums, aicinot sniegt informāciju, kādā tieši veidā augstā amatpersona turpina pilnveidot savas angļu valodas zināšanas, cik regulāri notiek šÄ« pilnveidošana un kāds laika apjoms tai tiek veltÄ«ts vidÄ“ji dienā, vidÄ“ji nedēļā?

Taču izrādÄ«jās, ka ne uz vienu no šiem jautājumiem ne pats VÄ“jonis, ne viņa kancelejas vadÄ«ba nespÄ“j atbildÄ“t. „Atbildot uz JÅ«su 2017.gada 8.novembra iesniegumu, informÄ“jam, ka Valsts prezidents pilnveido savas angļu valodas zināšanas atbilstoši Valsts prezidenta dienas kārtÄ«bas iespÄ“jām,” – tas ir viss, ko oficiālā vÄ“stulÄ“ varÄ“ja atbildÄ“t kancelejas vadÄ«tājs, bijušais Latvijas pasta priekšnieks Arnis Salnājs.

Kā jau ziņots, ANO Ä¢enerālās asamblejas 72. sesijā VÄ“jonis ar uzrunu uzstājās 20. septembra pÄ“cpusdienas sesijā, un bija acÄ«mredzams, ka Latvijas valsts galva uz papÄ«ra priekšÄ uzrakstÄ«tās runas tekstu redz pirmoreiz un nav pat mÄ“Ä£inājis patrenÄ“ties to nolasÄ«t. Rezultātā Latvijas Valsts prezidents izmisÄ«gi mÄ“Ä£ināja izburtot vairākus viņam acÄ«mredzami nezināmus un nesaprotamus vārdus.

Pietiek jau informÄ“ja par faktu noskaidrošanas rezultātā radušos secinājumu: ne tikai Valsts prezidenta VÄ“joņa kanceleja, kurai šogad par trešo daļu palielināts algu fonds, bet arÄ« pats valsts galva ir totāli nolaidÄ«gi izturÄ“jušies pret prezidenta plānoto uzrunu ANO Ä¢enerālās asamblejas sesijas debatÄ“s. IzrādÄ«jās, ka jau trÄ«s nedēļas pirms šÄ« pasākuma Ä€rlietu ministrija kancelejai bija nosÅ«tÄ«jusi runas projektu, taču ne VÄ“jonis, ne viņa izcili labi apmaksātie padomnieki lÄ«dz pÄ“dÄ“jam mirklim par to nebija likušies ne zinis.

TikmÄ“r VÄ“joņa kanceleja palika pie sava – ar runu un arÄ« tās apstrādātāju godaprātu viss esot bijis labākajā kārtÄ«bā: „Visas amatpersonas, kas piedalÄ«jās konkrÄ“tās runas rakstÄ«šanā, gan labi pārzina angļu valodu, gan arÄ« iepriekš ir piedalÄ«jušÄs runu rakstÄ«šanā. Ja Jums nav saprotams kāds no Valsts prezidenta uzrunā ANO Ä¢enerālās asamblejas 72.sesijā lietotajiem terminiem angļu valodā, piemÄ“ram, “people on the ground”, aicinām Kancelejas mājaslapā internÄ“tā iepazÄ«ties ar minÄ“tās uzrunas tekstu latviešu valodā vai izmantot kādu no pieejamām angļu valodas terminus skaidrojošÄm vārdnÄ«cām. Gan JÅ«su minÄ“tais, gan arÄ« citi runā lietotie formulÄ“jumi tiek izmantoti dažādu valstu un institÅ«ciju amatpersonu uzrunās, tostarp arÄ« to amatpersonu komunikācijā, kuru dzimtā valoda ir angļu valoda.”