Iesaki rakstu:

Gads tuvojas noslÄ“gumam, bet tik daudz sakrājies par Normundu Šlitki un Latvijas tiesu sistÄ“mas Ä«patnÄ«bām, ka gribas turpināt. Jo arÄ« pÄ“c šÄ turpinājuma tik daudz paliks nepateikts, bet tā taču daļa no mÅ«su dzÄ«vās vÄ“stures, un kas to zina, cik ilgi vÄ“l tā kulsimies!

Tiesas lÄ“mums, kurš Šlitki ļoti sadusmoja

Ir tāds RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas tiesas šÄ gada 20. maija lÄ“mums lietā Nr. C29660712, kurš Šlitkem ļoti nepatÄ«k un pret kura nonākšanu atklātÄ«bā viņš cÄ«nÄ«jās visiem spÄ“kiem. Protams, ne šÄ« tiesa, nedz MaksātnespÄ“jas administrācija nebija izvÄ“rtÄ“jusi visas uzņēmuma “Reversed” maksātnespÄ“jas procesā pieļautās nelikumÄ«bas un daudzslāņainos interešu konfliktus, nedz izvÄ“rtÄ“jušas pašu maksātnespÄ“jas pasludināšanas likumÄ«bu (fiktÄ«va maksātnespÄ“jas izraisÄ«šana ir krimināli sodāma), iespÄ“jamos fiktÄ«vos kreditorus un no tā izrietošÄs manipulācijas.

MaksātnespÄ“jas statusam ir arÄ« savas priekšrocÄ«bas, piemÄ“ram, tiesa maksātnespÄ“jÄ«gu uzņēmumu atbrÄ«vo no valsts nodevas, to uzkraujot beztiesÄ«go atbildÄ“tāju vārgajiem pleciem; dzÄ“š nodokļu parādus u.c. Tā vai citādi, šÄ maksātnespÄ“jas procesa iznākumā tika dzÄ“sti AS “Reversed” parādi 3 599 077,54 EUR (trÄ«s miljoni pieci simti deviņdesmit deviņi tÅ«kstoši septiņdesmit septiņi eiro) apmÄ“rā. Atgādinu, ka 2014. gada nogalÄ“ lielākais “Reversed” akcionārs N. Šlitke caur SIA „Timpart” uz „Tintagel S.A.” kontu ārzonā pārskaitÄ«ja visai lÄ«dzÄ«gu summu – 2 849 000,00 EUR. Pieņemsim, ka tā tikai tāda sagadÄ«šanās, vai savstarpÄ“ji norÄ“Ä·ini ar kādiem Ä«stiem vai fiktÄ«viem kreditoriem.

Neatceros, vai savos rakstos esmu minÄ“jis N. Šlitkes sadarbÄ«bu ar vÄ“l vienu miljonāru – Alvi Krasovski. IespÄ“jams, šo sadarbÄ«bu simbolizÄ“ja arÄ« uzņēmuma nosaukuma maiņa uz “Reversed”, kas tik lÄ«dzÄ«gs A.Krasovska uzņēmuma “Reversus” nosaukumam. Vairāki Krasovska kontrolÄ“tie uzņēmumi, no kuriem redzamākais bija SIA “Dyaltos Treasury”, bija atrodami “Reversed” kreditoru sarakstā. Faktiski tieši ar „Dyaltos Treasury” svaru varÄ“ja kontrolÄ“t un virzÄ«t kreditoru sapulces, pārÄ“jos kreditorus atstājot mazākumā.

Tā vai citādi, tiesa 20. maijā konstatÄ“ja, ka “Reversed” ilggadÄ“jā maksātnespÄ“jas administratore un Šlitkes biznesa partnere ElÄ«na Dupate ir ieinteresÄ“ta persona un atrodas interešu konfliktā. Citāti no tiesas lÄ“muma:

“MaksātnespÄ“jÄ«gās AS Reversed maksātnespÄ“jas procesa administratore E. Dupate konkrÄ“tajā maksātnespÄ“ja lietā administratora pienākumu veikšanu ir uzticÄ“jusi zvÄ“rinātam advokātam N. Šlitkem, kurš viņas vārdā veicis sekojošas, tiesai zināmas, darbÄ«bas: 1) pārstāvÄ“jis administratori tiesā ar piešÄ·irto pilnvarojumu “pārstāvÄ“t administratoru ar visām tiesÄ«bām, kādas saskaņā ar MaksātnespÄ“jas likuma normām piešÄ·irtas administratoram”; 2) administratores vietā un vārdā sniedzis informāciju par maksātnespÄ“jas procesa norisi MaksātnespÄ“jas administrācijai; 3) sagatavojis un parakstÄ«jis maksātnespÄ“jas procesa, šajā gadÄ«jumā sanācijas Ä«stenošanai nepieciešamos dokumentus”

“[..] E. Dupate pieļaujot zvÄ“rināta advokāta N. Šlitkes aktÄ«vu lÄ«dzdalÄ«bu konkrÄ“tajā maksātnespÄ“jas procesā, atļaujot sastādÄ«t un parakstÄ«t sanācijas plānu, pieļaujot parādnieka akciju pāreju zvÄ“rinātam advokātam N. Šlitkem, ieceļot viņu un viņa laulāto par reorganizācijas rezultātā izveidoto komercsabiedrÄ«bu amatpersonām, un visbeidzot pilnvarojot viņu pārstāvÄ“t viņas, kā maksātnespÄ“jas administratores, intereses tiesā konkrÄ“tajā maksātnespÄ“jas lietā, ir nonākusi interešu konflikta situācijā. [..] Lietā konstatÄ“tie fakti un apstākļi rada pamatotas šaubas par maksātnespÄ“jÄ«gās AS Reversed administratores E. Dupate objektivitāti un grauj sabiedrÄ«bas uzticÄ«bu godprātÄ«gai un likumÄ«gai maksātnespÄ“jas procesa Ä«stenošanai”.

UzmanÄ«ba tiesas lÄ“mumā pievÄ“rsta arÄ« pašam N. Šlitkem. CitÄ“ju lÄ“mumu:

“[..] zvÄ“rinātam advokātam N. Šlitkem ir bijušas visas iespÄ“jas Ä«stenot, ietekmÄ“t un virzÄ«t maksātnespÄ“jÄ«gās AS Reversed maksātnespÄ“jas procesu atbilstoši savām personiskajām interesÄ“m [..] Sanācijas procesa laikā zvÄ“rināts advokāts N. Šlitke ir kļuvis par maksātnespÄ“jÄ«gās AS Reversed akcionāru, kam pieder 48 % akciju. [..] AdvokatÅ«ras likuma 63. pants noteic, ka zvÄ“rinātam advokātam ir aizliegts pirkt vai citādā ceļā iegÅ«t pilnvardevÄ“ju tiesÄ«bas viņu prāvās ne vien uz sava vārda, bet arÄ« tādÄ“jādi, it kā viņš iegÅ«tu šÄ«s tiesÄ«bas citām personām. Visi šÄdi darÄ«jumi atzÄ«stami par spÄ“kā neesošiem.

Tulkojot šo normu paplašināti – pÄ“c tās mÄ“rÄ·a un kopsakarā ar citiem ierobežojumiem advokāta darbÄ«bas veikšanai, kas noteikti AdvokatÅ«ras likumā, kā arÄ« Advokātu Ä“tikas kodeksa 2.7.punktu, tiesa atzÄ«st, ka zvÄ“rināts advokāts N. Šlitke nav ievÄ“rojis minÄ“to aizliegumu, jo laikā, kad sniedzis juridisko palÄ«dzÄ«bu maksātnespÄ“jÄ«gai AS Reversed, ieguvis pilnvardevÄ“ja akcijas un kļuvis par valdes locekli kapitālsabiedrÄ«bā, kura izveidota uz maksātnespÄ“jÄ«gās AS Reversed mantas bāzes, un kuras akcionāru intereses akcionāru sapulču starplaikos uzrauga viņa laulātā.”

Ja cienÄ«jamais lasÄ«tājs domā, ka reizÄ“m tomÄ“r taisnÄ«ba uzvar, tad viņš smagi kļūdās. Visiem uzskaitÄ«tajiem un neuzskaitÄ«tajiem likumpārkāpumiem nav nekādu seku. Tas pats tiesas sastāvs, kas atcÄ“la administratori E. Dupati, par jauno administratoru apstiprināja citu Šlitkes biznesa partneri, un drÄ«zi pÄ“c tam pasludināja arÄ« “Reversed” maksātnespÄ“jas procesa sekmÄ«gu pabeigšanu. ArÄ« darÄ«jums, kura rezultātā “Reversed” akcijas nelikumÄ«gi nonākušas Šlitkes Ä«pašumā, cik man zināms, nav apstrÄ«dÄ“ts vai anulÄ“ts. Viss turpinās pÄ“c Šlitkes sākotnÄ“ji iecerÄ“tā plāna.

Nekādas izmeklÄ“šanas, nekādu praktisku seku šim 6 gadus ilgušajam interešu konfliktam un neskaitāmiem likumpārkāpumiem nav. Starp citu, vairāk nekā 2000 “Reversed” prasÄ«bas tiesās ir tā paša Šlitkes nelikumÄ«gi sastādÄ«tā Sanācijas plāna galvenā sastāvdaļa. Latvija ir unikāla valsts arÄ« tajā ziņā, ka pie mums nelikumÄ«gai darbÄ«bai var iestāties perfekti likumÄ«gas sekas, kuras vajadzÄ«bas gadÄ«jumā aizstāvÄ“s pat Satversmes tiesa un TiesÄ«bsargs. Tas tad arÄ« ir t.s. Latvijas veiksmes stāsts!

Daudz interesantāka ir paša Šlitkes publiskā reakcija pÄ“c 20. maija tiesas lÄ“muma nonākšanas daļējā atklātÄ«bā. 14. septembrÄ«, izskatot tiesā “Reversed” prasÄ«bu lietā Nr. C30486615, Šlitke vairākkārt zvÄ“rÄ“ja, ka nekad nav bijis “Reversed” akcionārs, ka uzņēmums “Lursoft”, kurš izplatÄ«jis šo “dezinformāciju”, jau esot savus melus atsaucis un atvainojies Šlitkem („Lursoft” šo versiju, protams, noraidÄ«ja). Latgales priekšpilsÄ“tas tiesas 20. maija lÄ“mums esot nepareizs, jo tiesnesis to pieņēmis pÄ“c mana melÄ«gā raksta izlasÄ«šanas portālā Pietiek (ak, ja maniem rakstiem bÅ«tu tāds spÄ“ks!).

Man personÄ«gi pirms šÄ«s tiesas sÄ“des Šlitke gan izklāstÄ«ja pavisam citu “aplamā” tiesas lÄ“muma cÄ“loņu versiju. Tiesa pieņēmusi nepareizu lÄ“mumu, jo “tiesnesei piezvanÄ«ts no ministrijas... ka [E.Dupate] jāatceļ par katru cenu, ņemot vÄ“rā, ka Reversed tikko vinnÄ“jusi vienu ministriju tiesā par simtiem tÅ«kstošiem, un tieslietu ministrija un prokuratÅ«ra ir nākošie, kam tie miljoni [..], tad loÄ£iski, ka tādi telefonzvani par atcelšanu maz neliekas”...

LÄ«dzÄ«gi Šlitke tiesas sÄ“des laikā skaidroja, kāpÄ“c Administratoru asociācija E. Dupatei un A. Snipei ir apturÄ“jusi administratora sertifikātu darbÄ«bu. Izrādās, meitenes šÄdu apturÄ“šanu lÅ«gušas pašas, lai varÄ“tu kopt savus bÄ“rnus. Ak, šÄ«s laimÄ«gās mātes! ...

VÄ“l ekstrÄ“māka šÄ·iet Advokātu padomes atbilde uz manu iesniegumu pÄ“c tiesas lÄ“muma nosÅ«tÄ«šanas, kurā konstatÄ“ti N. Šlitkes likumpārkāpumi:

“Latvijas ZvÄ“rinātu advokātu kolÄ“Ä£ijas Disciplinārlietu komisija nav konstatÄ“jusi Latvijas Republikas AdvokatÅ«ras likuma 63.panta pārkāpumu un/vai Latvijas ZvÄ“rinātu advokātu Ä’tikas kodeksa 2.7.punkta neievÄ“rošanu zvÄ“rināta advokāta N.Šlitkes darbÄ«bā ; ZvÄ“rinātu advokātu padomei nav tiesÄ«bu iejaukties Disciplinārlietu komisijas darbÄ«bā.”

Kā Disciplinārlietu komisija nonākusi pie tāda slÄ“dziena, kas tik pretÄ“js tiesas konstatÄ“jumiem, protams, Advokātu padome neuzskatÄ«ja par vajadzÄ«gu paskaidrot, nedz arÄ« savu viedokli izteikt. Tāpat skaidrs, ka mÄ“s dzÄ«vojam radikāli dažādās pasaulÄ“s, un viņu pasaulÄ“ likumu ievÄ“rošanai vai neievÄ“rošanai nav nekādas nozÄ«mes. Viņi ir izredzÄ“tie, viņi var, bet par viņu grÄ“kiem sods bÅ«s jāizcieš mums, kapitālisma aizfasādei, zemcilvÄ“kiem, elektorātam, reņģēdājiem. Tāda ir 4. maija režīma dziļākā bÅ«tÄ«ba, ko nemaina svÄ“tku salÅ«ti parastiem ļaužiem sarkanajos datumos.

Tiesu sistēmas īpatnības Latvijā

“To var noskaidrot tikai tiesa”, “to noteiks tiesa”, – tādas vai lÄ«dzÄ«gas frāzes bieži dzirdam publiskos paziņojumos. Labākajā gadÄ«jumā šÄdi izteikumi ir pārspÄ«lÄ“ti, sliktākajā – maldinoši un uzmanÄ«bu novirzoši, jo bieži vien teicÄ“ji jau iepriekš labi zina, ko noskaidros vai nenoskaidros tiesa, un zemas intensitātes tiesāšanās var turpināsies tik ilgi, kamÄ“r sabiedrÄ«ba jau sen bÅ«s aizmirsusi, par ko vispār bijis kārtÄ“jais skandāls. Jo tiesneši nav nolaidušies no Marsa, viņi šeit nav Dieva sÅ«tņi starp parastiem mirstÄ«gajiem. Tiesneši dzÄ«vo starp mums, viņu dzÄ«vi vada tādi paši ticÄ“jumi, aizspriedumi, principi, kaislÄ«bas, bailes, atkarÄ«bas un izdzÄ«vošanas stratÄ“Ä£ijas, kā visus citus cilvÄ“kus. Tāds pats mÄ«ts ir tiesu vai tiesnešu neatkarÄ«ba. Tā ir tāda pati “neatkarÄ«ba” kā oligarhu presei vai korporāciju preses sekretāriem. Tiesa ir neatņemama tās varas sistÄ“mas sastāvdaļa, kādu pie mums dibināja pÄ“c 1990. gada 4. maija un kas transformÄ“jās lÄ«dz ar Latvijas integrāciju ES, NATO un citās globālajās struktÅ«rās. Un arÄ« likumus, pÄ“c kuriem vadās vai nevadās tiesneši, pieņēmuši tos pašu aprindu cilvÄ“ki, kuriem tagad pieder vara un teikšana Latvijā, un, protams, šie likumi ir pieņemti viņu interesÄ“s.

TomÄ“r ar to vÄ“l nav pateikts viss. Tradicionāli kontinentālajā Eiropā (jo sevišÄ·i Vācijā) tiesu sistÄ“ma orientÄ“jās uz patiesÄ«bas noskaidrošanas principu, kura ietvaros tiesnesis ir aktÄ«vs lietas apstākļu izmeklÄ“tājs, bet arÄ« procesuālajām pusÄ“m (apsÅ«dzÄ“tājam un atbildÄ“tājam) ir jāsadarbojas ar mÄ“rÄ·i noskaidrot patiesÄ«bu. TurpretÄ« anglosakšu civilizācijā, it sevišÄ·i ASV, veidojās atšÄ·irÄ«ga tiesu sistÄ“ma, kas orientÄ“jās uz t.s. sacÄ«kstes principu, kura ietvaros tiesnesis ir pasÄ«vs, bet procesuālās puses sacenšas ne tikai likumu, faktu un precedentu zināšanā, bet arÄ« daiļrunÄ«bā, viltÄ«bā, spÄ“jā apvārdot vai pārliecināt citus, arÄ« spÄ“jā maldināt, pārsteigt, apstulbināt un nomelnot pretÄ“jo pusi. JÅ«s droši vien bÅ«siet redzÄ“juši aizraujošas amerikāņu filmas par šÄdiem tiesu procesiem.

Anglosakšu pasaulÄ“ juristi (tiesneši, prokurori, izmeklÄ“tāji, advokāti u.c.) pieder augstākajai sabiedrÄ«bas kastai. Bez laba, veikla advokāta cerÄ«bas uzvarÄ“t tiesā vai nepārmaksāt nodokļus ir mazāk nekā niecÄ«gas. SertificÄ“tu juristu skaits ASV pārsniedz juristu skaitu pārÄ“jā pasaulÄ“, kopā ņemot. ASV ir arÄ« lielākais ar cietumsodu notiesāto skaits pasaulÄ“ (tāpÄ“c Ameriku dÄ“vÄ“ arÄ« par XXI gadsimta Gulagu), starp kuriem ir daudz nepatiesi notiesāto. Bet ASV ir arÄ« tā valsts, kurā nesodÄ«ti var darboties mafijas bosi, organizÄ“tā noziedzÄ«ba, krāpnieciskas piramÄ«du shÄ“mas, ietekmÄ«gu grupÄ“jumu interešu lobiji un pat globāla mÄ“roga krāpnieki. PiemÄ“ram, pÄ“c pÄ“dÄ“jās globālās piramÄ«das shÄ“mas, kuras iznākumā miljoni cilvÄ“ku visās pasaules valstÄ«s saistÄ«bā ar 2008. gada finanšu krÄ«zi tika aplaupÄ«ti par triljoniem dolāru, netika notiesāts neviens baņķieris (Bernijs Medofs pieteicās policijā pats, jo tā cerÄ“ja paglābties no savu piekrāpto tautiešu atriebÄ«bas). Netika notiesāti tāpÄ“c, ka šie krāpnieku grupÄ“jumi varÄ“ja atļauties noalgot visspÄ“cÄ«gākās juristu komandas. Viņus pat nemÄ“Ä£ināja tiesāt.

Tā kā globalizācijai ir anglosakšu seja un raksturs, lÄ«dz ar globalizāciju un citiem neoliberālisma jaukumiem Latvija 1990. gadu sākumā sev ieviesa arÄ« anglosakšiem raksturÄ«go tiesas sistÄ“mu, kas balstās uz sacÄ«kstes principu. TāpÄ“c nebrÄ«nieties, ja tiesā jÅ«s sagaidÄ«s absolÅ«ti vienaldzÄ«gs un pasÄ«vs tiesnesis, kuram pie kājas gan jÅ«su dzÄ«ves realitāte, gan jÅ«su taisnÄ«ba. Turklāt vienaldzÄ«ba bÅ«s labākajā gadÄ«jumā, – ja esat no “parastajiem cilvÄ“kiem”, varat sadurties arÄ« ar vāji maskÄ“tu, naidÄ«gu nicinājumu.

JÅ«s varbÅ«t ar tiesu saskaraties pirmo reizi mūžā un tā jums ir kaut kas Ä«pašs, satraucošs un ārkārtÄ“js, bet tiesnesim katra tiesas sÄ“de ir pelÄ“ka ikdiena. Tipisks tiesnesis tiesas sÄ“des laikā garlaikosies, iegrims savās domās un labprāt jÅ«s atstās plÄ“soņveidÄ«gā advokāta N. Šlitkes saplosÄ«šanai. Un jÅ«s pat nesapratÄ«siet, par ko ir runa. JÅ«s tiksiet totāli satriekts, jo Šlitke ir ne tikai mizantropisks nelietis, bet arÄ« izsmalcināts profesionālis savā nelietÄ«bā. SacÄ«kstes princips nozÄ«mÄ“ to, ka jums, kas varbÅ«t ar tiesu saskaraties pirmo reizi mūžā, jāsacenšas ar profesionālu juristu, kurš savā jomā aktÄ«vi darbojies gandrÄ«z 30 gadus, teicami pārzina ne vien likumus un judikatÅ«ras, bet arÄ« reālo tiesu praksi, tiesā lietojamos ietekmes instrumentus, sviras, stratÄ“Ä£ijas, paņēmienus un trikus, kurš personÄ«gi pazÄ«st arÄ« pašus šos  tiesnešus, advokātus un likumdevÄ“jus, kurš personÄ«gi piedalÄ«jies arÄ« to likumu uzrakstÄ«šanā, kuru ietvaros viņš radÄ«jis un paplašina savu nekustamo Ä«pašumu impÄ“riju. Turklāt N. Šlitke ir ļoti ambiciozs. Savulaik viņš bija sācis aktÄ«vi darboties, lai pārņemtu visas lielāko pilsÄ“tu namu pārvaldes. Tas viņam tolaik neizdevās, bet labāk veicas zemes pārņemšanā. Ja sākotnÄ“jā versijā tiks pieņemts likums par zemes izpirkšanu un pÄ“c apmÄ“ram gada tiks uzskrÅ«vÄ“ta zemes kadastrālā vÄ“rtÄ«ba (kā tas iecerÄ“ts projektā), Šlitkem ir reālas izredzes kļūt par pirmo Latvijas miljardieri.

Sakarā ar sacÄ«kstes principa ieviešanu “civilprocess ir kļuvis sarežģītāks un bez juridiskas palÄ«dzÄ«bas privātpersonai savas tiesÄ«bas aizstāvÄ“t ir grÅ«ti,” atzÄ«st igauņu juriste Mare Merimā žurnālā “Jurista vārds”. Juridiska palÄ«dzÄ«ba nozÄ«mÄ“ laba advokāta algošanu, kas mÅ«sdienās ir ļoti, ļoti dārgi, turklāt pat ļoti laba advokāta nolÄ«gšana nedod nekādu garantiju, ka šis advokāts tiešÄm gribÄ“s vai spÄ“s pārtrumpot tiesā savu kolÄ“Ä£i N. Šlitki. Jo runa taču ir par miljoniem! Ja ar kāda advokāta palÄ«dzÄ«bu kāda Šlitkes prasÄ«ba tiks pārliecinoši noraidÄ«ta visās tiesas instancÄ“s, tad arÄ« pārÄ“jie divi tÅ«kstoši Šlitkes upuru, balstoties uz šo precedentu, varÄ“s lÅ«gt pārskatÄ«t savu tiesas procesu rezultātus. Šlitke darÄ«s burtiski visu, lai tas nenotiktu. Turklāt tipisks, ar kapitālisma vÄ«rusu inficÄ“ts advokāts nemaz nav ieinteresÄ“ts efektÄ«vā sava klienta aizstāvÄ“šanā un ātrā uzvarā. Jo ilgāk turpināsies tiesas procesi, jo sarežģītāki tie kļūs, jo lielākus honorārus var saņemt šÄds pusadvokāts. KāpÄ“c gan viņam meklÄ“t citus klientus un samierināties ar maziem honorāriem, ja var nesteidzoties pumpÄ“t naudu no jau esošÄ klienta? Es zinu dažus konkrÄ“tus gadÄ«jumus, kuros aizstāvÄ«bai pret Šlitki tika nolÄ«gts advokāts un kuros no šÄ advokāta nebija nekāda labuma, tikai izmesti simtiem eiro.

Ja runājam par konkrÄ“to gadÄ«jumu, lielākā dzÄ«vokļu Ä«pašnieku daļa, pret kuriem Šlitke vÄ“rsis prasÄ«bas tiesās, ir trÅ«cÄ«gi ļaudis, kuri nevar atļauties algot labu, dārgu advokātu. Turklāt daudziem no viņiem dzimtā valoda nav latviešu. Ja pat latvieši nesaprot, ko un kādā sakarā tiesas sÄ“dÄ“ runā N. Šlitke, un nezina, kā uz šiem runas plÅ«diem reaģēt, tad uz ko var cerÄ“t cittautieši? Nemaz nerunājot par viņu spÄ“jām kaut ko juridiski sakarÄ«gu argumentÄ“t valsts valodā. Jā, var noalgot tulku, bet arÄ« tas ir ļoti dārgi un ne mazākā mÄ“rā negarantÄ“ panākumus. ArÄ« ar to var izskaidrot vieglās Šlitkes uzvaras.

Latvijas tiesām ir vÄ“l viena Ä«patnÄ«ba – tās ir fantastiski pārslogotas, it sevišÄ·i RÄ«gā. TāpÄ“c daudzu rÄ«dzinieku lietas tiek izskatÄ«tas rajonu tiesās. Man nav par to konkrÄ“tas informācijas, bet pieļauju, ka organizÄ“ti vai stihiski tiek meklÄ“ti un atrasti tiesas procesu paātrināšanas un “racionalizācijas” ceļi, tiek veidots savdabÄ«gs notiesāšanas konveijers, no kā, protams, cieš lÄ“mumu kvalitāte. Nu apmÄ“ram tā kā pie Ä£imenes ārsta – sasveicinājies, aizpildÄ«ji veidlapas, steigā izmÄ“rÄ«ji asinsspiedienu, izrakstÄ«ji pamÄ“Ä£ināt kaut kādas tabletes, un čau – vizÄ«tei atvÄ“lÄ“tais laiks beidzies!

Un padomājiet paši – Latvija ir maza, juristi cits citu pazÄ«st, lasa un publicÄ“jas tajos pašos žurnālos, tiekas tajos pašos saietos un tusiņos, viņu fotogrāfijas parādās tajās pašÄs smalko aprindu slÄ“jās... kāpÄ“c gan kādam juristam gribÄ“tos sabojāt attiecÄ«bas ar ietekmÄ«go kolÄ“Ä£i Šlitki? Šlitkem netrÅ«kst ne naudas, nedz iekšÄ“jas informācijas, nedz sakaru, – kas to zina, kā dzÄ«vÄ“ var gadÄ«ties. Vai nav vieglāk un vienkāršÄk truli apmierināt varenā Šlitkes prasÄ«bu, jo tas Purvciema guļamrajona nabags diez vai spÄ“s kaut apelācijas sÅ«dzÄ«bu iesniegt, bet Šlitke gan to noteikti izdarÄ«s, turklāt ar skaļām fanfarām un neÄ“rtajam tiesnesim neglaimojošÄm valodām. Vārdu sakot, tiesu pārslogotÄ«ba (Šlitke vien tiesas pārslogojis ar vairāk nekā 2000 lietām) tiesnešus mudina iet vieglāko ceļu un izlÄ«dzÄ“ties ar to, ko padomju laikā sauca par haltÅ«ru. Kā šÄdas haltÅ«ras piemÄ“ru varu sniegt nelielu ieskatu savā tiesas pieredzÄ“.

 Tiesa neņēma vÄ“rā un vispār neizvÄ“rtÄ“ja daudzus manus iebildumus, faktus un argumentus, tiesnese neizprasÄ«ja no „Reversed” manis lÅ«gtos dokumentus, nepieaicināja manis lÅ«gtos lieciniekus, tiesnese Šlitkes vietā atbildÄ“ja uz maniem jautājumiem, man netika dota iespÄ“ja pamatot, kādam nolÅ«kam man nepieciešami izprasāmie dokumenti, taču Tiesa pÄ“c savas iniciatÄ«vas par šo jautājumu aicināja izteikties Šlitki un pÄ“c viņa teiktā pieņēma lÄ“mumu dokumentus neizprasÄ«t. Tiesas sÄ“des sākumā tika nolasÄ«tas manas tiesÄ«bas “iepazÄ«ties ar lietas materiāliem”, bet jau pÄ“c dažām minÅ«tÄ“m man tika liegta iespÄ“ja iepazÄ«ties ar lietas materiālos (turpat uz tiesneses galda!) esošo PrasÄ«bas iesniedzÄ“jas un parakstÄ«tājas pilnvaru. Tiesa prasÄ«bas iesniedzÄ“jam neprasÄ«ja pamatot savu prasÄ«bu, bet lika man pierādÄ«t, ka neesmu nemaksātājs vai neesmu zaglis.

KonstatÄ“ju, ka tiesas pieņemtā Sprieduma teksts vismaz 80% apjomā ir elektroniski pārkopÄ“ts no Sprieduma teksta prasÄ«bā pret manu kaimiņieni, vai otrādi. PārkopÄ“ts ar visām gramatiskām un skaitļu kļūdām, nepareizu uzņēmuma nosaukumu, izlaistiem vārdiem u.c. Spriedumā vairākās vietās esmu minÄ“ts sieviešu dzimtÄ“ – kā atbildÄ“tāja, nepareizi norādÄ«tas man piederošÄ dzÄ«vokļa domājamās daļas, savukārt kaimiņienes Spriedumā iekopÄ“ti tikai manos paskaidrojumos celtie iebildumi u.tml. Tiesu portālā https://manas.tiesas.lv/eTiesas/ publicÄ“tais manas tiesas sÄ“des audioprotokols ir bojāts visā tā garumā un tādā pakāpÄ“, ka tas nav izmantojams. LÄ«dz ar to arÄ« tajā pašÄ portālā publicÄ“tajā tiesas sÄ“des rakstveida protokolā konstatÄ“ju daudz nepilnÄ«bu, kas, manuprāt, neļauj gÅ«t objektÄ«vu priekšstatu par lietas izskatÄ«šanas sÄ“dÄ“ notikušo.

Tehniska kļūme? Diez vai, jo tiesas sÄ“des audioprotokols, kas ierakstÄ«ts tajā pašÄ sēžu zālÄ“, tajā pašÄ datumā un ar to pašu tiesas sastāvu, tikai pusotru stundu iepriekš, ir kvalitatÄ«vs un saprotams. Starp citu, arÄ« šÄ raksta pirmajā daļā citÄ“tais Šlitkes uzbrauciens spÄ“kā esošajiem likumiem, izskatot lietu nr. C30524615, audioprotokolā bija noslāpÄ“ts lÄ«dz nedzirdamÄ«bas zemākajai robežai. Man nācās krietni nopÅ«lÄ“ties, lai ar datorprogrammas palÄ«dzÄ«bu šo ierakstu pastiprinātu lÄ«dz normālai dzirdamÄ«bai.

Kad Šlitke aptvÄ“ra, ka es klausos pret trešajām personām celto prasÄ«bu izskatÄ«šanas sēžu audio ierakstus, lasu sēžu protokolus un tiesas lÄ“mumus, tiesu portālā man tika liegta pieeja trešo personu (savu kaimiņu) tiesāšanās materiāliem. Nezinu, vai attiecÄ«gie tiesneši to izdarÄ«ja pÄ“c sirsnÄ«ga Šlitkes lÅ«guma, varbÅ«t tikai tāda sagadÄ«šanās. Taču tāda attieksme demonstrÄ“, kā daži tiesneši ievÄ“ro tiesas atklātuma principu. Tās taču bija atklātas sÄ“des, un godÄ«gi paveiktam darbam taču slepenÄ«ba lieka!?

Valstij nodokļus nevajag?

Diez vai tā cilvÄ“ka, kas izdomāja šo nosaukumu, dzimtā valoda ir latviešu, jo latvieši tā nesaka. Bet tieši tā nosaukta jaunākā Šlitkes grupÄ“juma dibinātā lobÄ“šanas biedrÄ«ba ar globālām ambÄ«cijām (palasiet Lursoft publicÄ“tos biedrÄ«bas statÅ«tus). Jā, Normunds Šlitke ir arÄ« liels patriots un viņam sāp sirds par mÅ«su valsts likteni, it sevišÄ·i par valsts budžeta pildÄ«šanos. Viņš jau labu laiku tiesās un komentāros izplata stāstus par to, kā es izÄ«rÄ“jot savu dzÄ«vokli, bet neesot reÄ£istrÄ“jis savu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu un nemaksājot valstij nodokļus. PÄ“dÄ“jā paskaidrojumā tiesai Šlitke pat apgalvo, ka VID šajā sakarā sācis pārbaudi par iespÄ“jamo izvairÄ«šanos no nodokļu maksāšanas.

JÅ«tos aizkustināts par tādu uzmanÄ«bu, bet kā ar nodokļu maksāšanu veicas pašiem Šlitkes uzņēmumiem? Par uz ofšoriem pārskaitÄ«tajiem miljoniem šoreiz nerunāsim, jo pie neoliberālās kārtÄ«bas tādas transakcijas bauda augstāko cieņu un tiek respektabli dÄ“vÄ“tas par “nodokļu optimizāciju”.

Kā jau sākumā rakstÄ«ju, prasÄ«bās pret dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem „Reversed” prasa piedzÄ«t ne tikai pliku zemes nomu, bet arÄ« nekustamā Ä«pašuma nodokļa kompensāciju (1,5% no zemes kadastrālās vÄ“rtÄ«bas) un 21% PVN. Bet Jelgavas domes deputāts Ivars Jakovels savā 17. novembra rakstā “Piespiedu zemes noma – paradÄ«ze šaurai kliÄ·ei” atklāja, ka Jelgavas dome šÄ gada oktobra sÄ“dÄ“ dzÄ“susi “Reversed” NĪN parādu 16 277,97 eiro un kavÄ“juma naudu 115,81 eiro apmÄ“rā.

Kā varam secināt no „Reversed” maksātnespÄ“jas dokumentiem, Jelgavas dome nebija vienÄ«gais MAS “Reversed” kreditors. Sanācijas plānā figurÄ“ arÄ« RÄ«gas, Liepājas, Tukuma, Ventspils, Dobeles, Valmieras, CÄ“su un JÅ«rmalas pašvaldÄ«bas, kā arÄ« pats Valsts ieņēmumu dienests. Ja arÄ« pārÄ“jās pašvaldÄ«bas un VID lÄ«dzÄ«gi dzÄ“sa Reversed nodokļu parādus, un tas ir ticami, jo to paredz likums “Par nodokļiem un nodevām” maksātnespÄ“jÄ«gam uzņēmumam, kam tiek atjaunota maksātspÄ“ja, tad interesanti, kur tagad paliek tā nodokļu nauda, ko „Reversed” caur tiesām piedzen no dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem? Vai tiešÄm „Reversed” (un paša Šlitkes) kabatā?