Iesaki rakstu:

Šodien ietekmÄ«gākajā Latvijas kaimiņvalstÄ« - Krievijas FederatÄ«vajā Republikā - notiek galvenās amatpersonas vÄ“lÄ“šanas. Lai arÄ« daudzi to ir aizmirsuši, Krievijas Republika pirmoreiz tika dibināta 1917. gada 14. septembrÄ« ar Kerenska Pagaidu valdÄ«bas dekrÄ“tu. TādÄ“jādi sekojošÄ Lielā Oktobra Sociālistiskā revolÅ«cija iznÄ«cināja Krievijas Republiku, nevis kaut kādu mistisku carisma citadeli.

Kerenska vārdu Latvijā Ä«paši neatceras, bet atceras Igaunijā, jo tieši Kerenska Pagaidu valdÄ«ba nodeva Igaunijas guberņai gandrÄ«z pusi no Vidzemes (Livonijas) guberņas, lÄ«dz ar to radot izšÄ·irošu pretenziju teritoriālai pārdalei pÄ“c Versaļas lÄ«guma noslÄ“gšanas un tajā ietvertās Brest-Ä»itovskas lÄ«guma anulÄ“šanas (kura simtgadi svinÄ“jām pirms nedēļas).

Visnotaļ vienveidÄ«ga ir Latvijas mediju reakcija uz šÄ«m vÄ“lÄ“šanām - iznākums jau ir zināms, vÄ“lÄ“šanas ir tikai formālas, tiek hipertrofÄ“ti dažādi sÄ«ki pārkāpumi. Nekādas dziļākas analÄ«zes par alternatÄ«vo kandidātu programmām nav.

Reklāmas rullÄ«šos redzamas Krievijas pilsÄ“tas un tās iedzÄ«votāji. Redzami milzÄ«gi graudaugu lauki DienvidsibÄ«rijā, kur kombaini kā kuÄ£i pilda milzÄ«gas kravas kastes. Redzami jauni ceļi un dzelzceļi.

Latvijā pierasts to visu norakstÄ«t uz tukšu propagandu, vÄ“stot, ka tur taču patiesÄ«bā nekā nav, Krievijas iedzÄ«votāji kar zobus vadzÄ«. Viss ir polittehnoloÄ£ijas, fake news.

Tā tomÄ“r nav. 2017. gadā Krievija atkal eksportÄ“ja vairāk kviešu nekā ASV. Tas nebija noticis kopš Krievijas straujas attÄ«stÄ«bas perioda pirms Pirmā pasaules kara. Krievu ekonomisti joko, ka šodien Krievija varÄ“tu ļoti izdevÄ«gi pārdot graudus PSRS. Jo PSRS lauksaimniecÄ«bu pacelt nespÄ“ja, bija spiesta maksāt astronomiskas summas par kviešu eksportu no Kanādas un ASV. Lielākā ražas daļa PSRS tika pazaudÄ“ta transportÄ“šanā un uzglabāšanā. Plaši tika runāts par „kauju par ražu”.

Putina ekonomiskais dienests labi saprata, ka PSRS pieeja, kur lauksaimniecÄ«bai viss tika dots bezmaz par velti, nedos nekādu rezultātu, bet tikai veicinās resursu izlaupÄ«šanu. Putina agrārā reforma arÄ« nekādā ziņa nebija lÄ“ta - interesantus faktus pavÄ“ra Krievijā pazÄ«stamā KušÄevas staņicas lieta. Lai veicinātu lauksaimniecÄ«bu Dienvidkrievijā, tikai viena agrofirmā tika investÄ“ti miljardiem rubļu. PÄ“c dažu autoru novÄ“rtÄ“jumiem, investÄ«cijas lauksaimniecÄ«bā Krievijas uzplaukuma periodā 2002-2014 gados pārsniedza 1 triljonu ASV dolāru.

Tādā ziņā Putins ļoti atgādina Ulmani. ArÄ« Ulmanis uzskatÄ«ja, ka ar diegiem nav aršana. Un cÄ“la Ķegumu, cÄ“la BrocÄ“nus. Nevis māžojās ar hipsteriem, start-upiem un techhubiem.

ArÄ« lauksaimniecÄ«bas nozÄ«mi grÅ«ti pārvÄ“rtÄ“t - populācijas eksplozija šodienas islamistiskajās afroaziātu valstÄ«s, kur iedzÄ«votāju skats dienā pieaug par 110 tÅ«kstošiem cilvÄ“ku, rada un radÄ«s pieprasÄ«jumu pÄ“c pārtikas.

Nenoliedzami, Putins ir pamatÄ«gi ietekmÄ“jis pārtikas ražošanas samazināšanos Vispasaules maizes klÄ“tÄ« - Ukrainā. Taču šÄda ekonomiska savstarpÄ“ja ieriebšana izplatÄ«ta arÄ« Rietumos un NATO valstu vidÅ«, pÄ“dÄ“jais piemÄ“rs ir ABLV banka.

Krievija neapšaubāmi rada arÄ« jaunus draudus, visupirms - staļinisma atdzimšana un teritoriālas pretenzijas. Nenoliedzami, tā ir strauji augoša parādÄ«bā šodienas Krievijā. Taču nebÅ«tu pareizi uzskatÄ«t, ka Putins ir šÄ«s virzÄ«bas cÄ“lonis. VerdzÄ«bas iekārtas atjaunošana daudz vairāk ir Krievijas oligarhu mÄ“rÄ·is. Zināma iedzÄ«votāju labklājÄ«bas uzlabošanās ir kaitÄ“jusi oligarhu interesÄ“m, samazinājusi to peļņu. Beztiesisku vergu bars, kas kalpo par vÄ“dera tiesu, ir oligarhu, nevis Krievijas Prezidenta sapnis.

Putina personība ir zināms garants, kas ierobežo oligarhu varu. Putins ir garants, ka Jeļcina 90. gadu bandītkapitālisms neatgriezīsies.

Vai Putins rada draudus Latvijai? Jā, bet noteiktā veidā - veiksmÄ«gā cīņa pret noziedzÄ«bu un likumÄ«gajiem zagļiem veicina to pārcelšanos uz bijušÄs PSRS valstÄ«m. Ä€rkārtÄ«gi nespÄ“jÄ«gā Kučinska valdÄ«ba šajos draudos mÄ“Ä£ina saskatÄ«t iespÄ“ju melnās naudas piesaistei slāpstošajai Latvijas ekonomikai. Rezultātā Latvijai ir jaunas problÄ“mas, nevis ieguvumi. Turklāt notikumi Slovākijā parāda, ka Eiropas struktÅ«rfondu apguve nonākusi totālā Rietumu mafijas un Krievijas likumÄ«go zagļu kontrolÄ“. Taču tā ir Rietumu problÄ“ma, tā nav Putina problÄ“ma.

Kā balsotu es, ja man bÅ«tu jābalso Krievijas Prezidenta vÄ“lÄ“šanās. Vai balsotu par nenosakāma dzimuma un nenosakāmas tautÄ«bas veidojumiem kā Ksenija? Dzeržavņiku Navaļniju? Žirinovski?

Balsotu par Putinu, domājot, ka balsoju par Ulmani. Ulmaņa lielākā kļūda bija tā, ka viņš ne reizi nesarÄ«koja vÄ“lÄ“šanas, kur tautai bÅ«tu iespÄ“ja nobalsot par Vadoni. Nešaubos ne mirkli, rezultāts bÅ«tu tuvu 100% par. Jo Ulmanis Ä«sā laikā no Lielās depresijas postÄ«tas valsts radÄ«ja ekonomisko brÄ«numu. Nepiesaistot parādus un kredÄ«tus, bet gan atraisot tautas dzÄ«vo spÄ“ku un entuziasmu, tika radÄ«ta Jaunā ekonomiski spÄ“cÄ«gā Latvija, kas ražoja izcilas kvalitātes preces. Ulmanim riebās Staļins un Hitlers, bet viņš krita par upuri šiem megadespotiem.

Un kur nu vel runāt par tādām v’elÄ“šanām šodien, kad jau 28 gadus partiju vadÄ«bā Latvija muļļājas un muļļājas, un uz zaļa zara netiek. Klibo no krÄ«zes uz krÄ«zi. InvalÄ«ds, kuram ne nomirt, ne dzÄ«vot. Tas nevar vairs turpināties.