Iesaki rakstu:

Spožumu un postu var piedzÄ«vot ne tikai kurtizānes. Spožums un posts var bÅ«t arÄ« parlamenta vÄ“lÄ“šanām. Vārdi „spožums un posts” no slavenā romāna nosaukuma ir aktuāli sakarā ar Saeimas vÄ“lÄ“šanām. Latvijas parlamenta vÄ“lÄ“šanām piemÄ«t gan spožums (liela vÄ“rtÄ«ba), gan posts (liela nevÄ“rtÄ«ba).

Saeimas vÄ“lÄ“šanu liela (vislielākā!?) vÄ“rtÄ«ba ir zinātniskā vÄ“rtÄ«ba. Saeimas vÄ“lÄ“šanas ir tematiski daudzpusÄ«gs un analÄ«tisku prātu veldzÄ“jošs materiāls latviešu tautas un tās inteliÄ£ences izpratnei. Saeimas vÄ“lÄ“šanas palÄ«dz uztvert tautas nākotnes izredzes, izritinot etnopsiholoÄ£iski un etnosocioloÄ£iski futÅ«ristiskas ainas.  

Par Saeimas vÄ“lÄ“šanu nevÄ“rtÄ«bu nav vajadzÄ«gs daudz lauzÄ«t galvu. Nacionāli reakcionārā un krimināli oligarhiskā valstiskumā ir iespÄ“jama vienÄ«gi vÄ“lÄ“šanu simulÄ“šana. Tiekamies ar tādu pašu vÄ“lÄ“šanu simulÄ“šanu kā padomju iekārtā. Citu variantu nav un nevar bÅ«t ne teorÄ“tiski, ne praktiski. Kriminālajā kapitālismā (kapitālisma viskroplākajā modifikācijā) parlamenta vÄ“lÄ“šanām nevar bÅ«t nekādas pragmātiskās jÄ“gas. Pragmātisma ikvienu impulsu momentā noslāpÄ“ oligarhijas Astoņkājis ar saviem valdošÄs kliÄ·es un varas inteliÄ£ences sargsuņiem.

LKP/VDK nomenklatÅ«ras morālo kastrātu nacionāli metafiziskā huligānisma formātā organizÄ“tā LR atjaunošana iezvanÄ«ja pragmātisma sabrukumu politikā un ekonomikā. PatiesÄ«bā iezvanÄ«ja sabrukumu latviešu dzÄ«ves visos segmentos. Un, lÅ«k, šis sabrukums tad arÄ« ir tā zinātniskā vÄ“rtÄ«ba. Tas nebÅ«t nav absurds. Sabrukuma gars, sabrukuma mentalitāte, sabrukuma formas, sabrukuma sekas ir analÄ«tiski ļoti vajadzÄ«gs un ļoti noderÄ«gs materiāls. Ja tas netiek cÄ«tÄ«gi un vispusÄ«gi izpÄ“tÄ«ts, tad nav iespÄ“jams pārvarÄ“t sabrukumu, tad nav iespÄ“jams mācÄ«ties no sabrukuma analÄ«zes secinājumiem un nav iespÄ“jams savlaicÄ«gi izvairÄ«ties no jauna sabrukuma.

PiemÄ“ram, „perestroikas” un PSRS sabrukuma analÄ«ze mums ir iemācÄ«jusi, kādā veidā var apmānÄ«t tautas un visu cilvÄ“ci ar tādiem skaistiem vārdiem kā „atklātÄ«ba”, „brÄ«vÄ«ba”, „demokrātija”. Ja cilvÄ“kiem (tajā skaitā šo rindu autoram) 80.gadu otrajā pusÄ“ bÅ«tu tās zināšanas, kas ir šodien, tad tā laika notikumiem bÅ«tu pilnÄ«gi cits saturs un pilnÄ«gi citas formas.

LR nav suverÄ“na valsts. TāpÄ“c Saeima var vienÄ«gi tÄ“lot suverenitāti, – politiskā niecÄ«ba var ieņemt neatkarÄ«ga politiskā subjekta pozu. To šÄ« politiskā niecÄ«ba drÄ«kst droši darÄ«t. Tautas vairākuma viena daļa nespÄ“j atšÄ·irt organiski dabisku pozu no pozas smieklÄ«ga simulakra. Savukārt tautas vairākuma otra daļa izliekas neredzam pozas nedabiskumu un turpina pašapmānÄ«gi jÅ«smot par „brÄ«vÄ«bu” un „neatkarÄ«bu”. Latviešu tautas vairākums tās inteliÄ£ences vadÄ«bā nevÄ“las atzÄ«t, ka tauta un tās valsts institÅ«ti bez suverenitātes nespÄ“j patstāvÄ«gi elpot un nepārtraukti izjÅ«t asfiksiju – patoloÄ£isku skābekļa trÅ«kumu organismā sakarā ar elpošanas traucÄ“jumiem. Tāda ir realitāte.

Latviešu tauta no 2004.gada atrodas politiskā asfiksijā. Tas skābeklis, ar ko latviešu tautu mākslÄ«gi (zombÄ“joši) elpina mÅ«su citvalstu saimnieki un viņu izdresÄ“tie vietÄ“jie deÄ£enerāti, nav labs skābeklis. Tas steidzina tautas garÄ«go, intelektuālo, morālo trÅ«dÄ“šanu, kas uzskatāmi izpaužas „otrās republikas” Saeimas vÄ“sturÄ“. Saeima funkcionÄ“ kā lÄ“ta un aprobežota prostitÅ«ta, kura nekad „kompetences izglÄ«tÄ«bā” nespÄ“s apgÅ«t jaunu profesiju un kurai pat kurtizānes statuss kļūs nesasniedzams ideāls. KurtizānÄ“m, pÄ“rkamām elegantām sievietÄ“m, ir labvēļi augstākajā sabiedrÄ«bā. Ovālajā kabinetā, Briseles kambaros, Kremļa cellÄ“s nav ne smakas no augstākās sabiedrÄ«bas. Tur sēž prasti senās profesijas klienti, kuri norÄ“Ä·inās ar ES un citu fondu naudu un laiku pa laikam atļauj latviešiem pirkt metāllūžņus bruņojuma mulāžām Ä€dažu apkaimÄ“.

LÄ«dz šim katra Saeima faktiski ir bijusi virtuoza protitÅ«ta, par naudu izpildot jebkuru vietÄ“jās kriminālās oligarhijas un starptautisko finansiālo avantÅ«ristu pasÅ«tÄ«jumu. Kā zināms, LR noziegumu brÄ«vÄ«ba ir juridiski nostiprināta Saeimā nobalsotajos likumos. Par to lielās paši ilggadÄ“jie deputāti ar snobu Jurkānu priekšgalā. TāpÄ“c pret Saeimas ikvienu deputātu nākas izturÄ“ties kā pret brÄ«vÄ«bā palaisto negodÄ«go romiešu vergu Trimalhionu – Rietumu civilizācijā visvecākā romāna „Satirikons” tÄ“lu. Viņa vārds (trimalchio – trÄ«skārt pretÄ«gs) izsaka viņa trÄ«skārtÄ“jo pretÄ«gumu.

ArÄ« mÅ«su deputāti ir trÄ«skārt pretÄ«gi. Viņi priekšvÄ“lÄ“šanu laikā (1) sola tautai sagādāt visvisādus labumus un novÄ“rst „the problems of living”, (2) Bruņinieku namā tÄ“lo valstiski domājošus ģēnijus, un tajā pašÄ laikā (3) paklausÄ«gi izpilda ikviena naudas maisa (oligarha jeb, smalkāk sakot, „homines singulares” - privātpersonas) pavÄ“les, kā arÄ« vairākkārt ir pieÄ·Ä“zÄ«juši Satversmi – svÄ“tu piemiņu no latviešu Ä«stās valsts. Saeima, deputāti, viņu noziedzÄ«gā darbÄ«ba jau sen ir zaudÄ“jusi lingvistisko cieņu un piespiedusi publicistikā lietot vistiešÄkos un reizÄ“ visskarbākos vārdus parlamentārās bezjÄ“dzÄ«bas kritikā.

2018.gada Saeimas vÄ“lÄ“šanās tiekamies ar ļoti agresÄ«vu paaudžu maiņu. Tajā idejiskajā mistrojumā, ko nākas dÄ“vÄ“t par Latvijas politiku, „ienāk” jauni censoņi. Tas notiek lÄ«dzšinÄ“jā manierÄ“ – „ejot politikā”. „Politikā iet” paaudze, kura „perestroikas” laikā vÄ“l neapmeklÄ“ja skolu vai apmeklÄ“ja kādu no pamatskolas pirmajām klasÄ“m.

PÄ“cpadomju Latvijā par politiÄ·iem dÄ“vÄ“tie indivÄ«di gandrÄ«z visi ir „gājÄ“ji politikā”. Tādi nav vienÄ«gi „bijušie” brigmaņi, lembergi, ameriksi, urbanoviči un citi no LKP/VDK morālo kastrātu bara. PārÄ“jie visi ir diletanti, neprofesionāļi, Dieva neiesvÄ“tÄ«ti politikā un valsts lietās. Saprotams, viņi par politiku neko nav lasÄ«juši un nav studÄ“juši speciālo literatÅ«ru. Valsts vadÄ«šanas tehnoloÄ£ija un metodoloÄ£ija, taktika un stratÄ“Ä£ija viņiem ir pilnÄ«gi nezināma pasaule. Bet tas nekas. Viņu sirdsapziņu tas nemoka. Kaut kādu apsvÄ“rumu vadÄ«ti viņi ir nolÄ“muši pamest lÄ«dzšinÄ“jo darbu un „iet politikā”. ApsvÄ“rumi ir dažādi. Viena aktrise-deputāte neslÄ“pa, ka viņai ir vajadzÄ«ga nauda. Viens puisis no RÄ«gas lidostas savu „iešanu politikā” nesen skaidroja ar iespÄ“ju tikt pie „kāda amata”. Uz „gājÄ“jiem politikā” nav jÄ“gas dusmoties par viņu sociālo bezatbildÄ«bu. JÄ“ga dumoties bÅ«tu tad, ja LR bÅ«tu Ä«sta neatkarÄ«ga valsts ar Ä«stu neatkarÄ«gu parlamentu. Nav liela nelaime, ja valsts un tā parlamenta simulÄ“šanā „ienāk” politikā pilnÄ«gi neaptÄ“sti kadri. Ja bÅ«tu Ä«sta valsts, tad tas, protams, nemaz nenotiktu. Īstas valsts labā strādātu Ä«sti speciālisti – Dieva iesvÄ“tÄ«ti politiÄ·i.

PiemÄ“ram, nedusmojos uz bijušajiem darbabiedriem Zinātņu akadÄ“mijā Inu Druvieti un JanÄ«nu KursÄ«ti par „iešanu politikā”. Tā pat ir labāk. „Ieejot politikā”, abas biedrenes uz kādu laiku pārtrauc pietaisÄ«t zinātni, kurā viņas nav Dieva iesvÄ“tÄ«tas tāpat kā nav Dieva iesvÄ“tÄ«tas politikā. Tiesa, uz JanÄ«nu tas ne visai attiecas. Viņai „ieiešana politikā” bija lÄ«dzeklis vÄ“l vairāk pietaisÄ«t zinātni un vÄ“l vairāk nopelnÄ«t.

Neapšaubāmi, paaudžu maiņa ir neizbÄ“gams process. Astoņkāja sargsuņi noveco un nogurst no sÄ“dÄ“šanas Bruņinieku namā.

PiemÄ“ram, snobs Jurkāns nogura un aizgāja pensijā. Viņa un viņam lÄ«dzÄ«gu aizgājÄ“ju vietā politikā „ienāca” svaigāki spÄ“ki. LÄ«dz šim tas notika bez liela trokšÅ†a, un parlamenta sÄ“dÄ“tāju paaudžu maiņa neieguva tik agresÄ«vu vÄ“rienu.

13.Saeimas vÄ“lÄ“šanas manāmi atšÄ·iras no parlamenta iepriekšÄ“jām vÄ“lÄ“šanām. Diemžēl atšÄ·iras ne tikai ar agresivitāti, bet atšÄ·iras ar „politikā gājÄ“ju” cilvÄ“cisko kvalitāti. Un tas ir galvenais. ĪstenÄ«bā agresivitāti nosaka attiecÄ«gā cilvÄ“ciskā kvalitāte. Tiekamies ar latviešu inteliÄ£ences jaunu morālo un intelektuālo pakāpi. Tā ir „brÄ«vvalstÄ«” sasniegta pakāpe. Tās zinātniskā vÄ“rtÄ«ba izpaužas tajā ziņā, ka iegÅ«stam priekšstatu par nacionāli reakcionārā un krimināli oligarhiskā valstiskuma ietekmi uz audzināšanu un izglÄ«tÄ«bu. MÅ«su priekšÄ ir nostājies kapitālisma viskroplākās modifikācijas antropoloÄ£iskais rezultāts – inteliÄ£ences garÄ«gās, intelektuālās, morālās trÅ«dÄ“šanas rezultāts, inteliÄ£ences (tautas!?) sabrukuma rezultāts.

Zinātnes pienākums ir noskaidrot, vai sabrukuma rezultāts ir tikai audzināšanas un izglÄ«tÄ«bas (kultÅ«ras vides) rezultāts jeb arÄ« Ä£enÄ“tiskā mantojuma rezultāts. Tātad ir jāatbild uz jautājumu „Kā varÄ“ja rasties jaunatnes prāva daļa, kura sevi neapgrÅ«tina ar mācÄ«šanos, studÄ“šanu, lasÄ«šanu, domāšanu, profesionalizāciju, morālo atbildÄ«bu, pašcieņu, pašlepnumu?”. Tāpat atbildi gaida jautājums par etniski strukturālo paradoksu: „KāpÄ“c tautas izglÄ«totākā daļa (inteliÄ£ence) ir tautas nevÄ“rtÄ«gākā daļa un cilvÄ“kiem ar ne visai augstu izglÄ«tÄ«bu ir cienÄ«jamāka cilvÄ“ciskā stāja nekā cilvÄ“kiem ar augstāko izglÄ«tÄ«bu un zinātniskajiem grādiem?”. Un vÄ“l ir jautājums „Kā tā varÄ“ja notikt, ka audzināšana un izglÄ«tÄ«ba nav devusi prāta un dvÄ“seles gaišumu, bet sekmÄ“jusi izlaidÄ«bu, mežonÄ«bu, idiotismu, stulbumu, iracionālu rÄ«cÄ«bu un primitÄ«vu valodu?”.

Tā vien liekas, ka tik tikko uzskaitÄ«tās nelaimes ir „brÄ«vvalstÄ«” realizÄ“tās audzināšanas un izglÄ«tÄ«bas leÄ£itÄ«ms sasniegums. Izpaužas demence (iegÅ«ta garÄ«gā atpalicÄ«ba), bet nevis oligofrÄ“nija (iedzimta plānprātÄ«ba). Atbildi uz šiem jautājumiem lielā mÄ“rā sniegs elektorāta pozÄ«cija 6.oktobrÄ«. Todien atklāsies, vai pret uzskaitÄ«tām nelaimÄ“m ir jāizturas kā pret leÄ£itÄ«mu sasniegumu, par kuru tautā nav nekāds uztraukums un protests.

No vienas puses nekā jauna nepiedzīvojam. Zinātne ir analizējusi daudzus vēsturē sastopamos etniskos un impēriskos sabrukumus. Zinātne ir formulējusi sabrukuma likumsakarības.

PiemÄ“ram, likumsakarÄ«bu par cilvÄ“cisko kvalitāti sabrukuma laikmetā. Izrādās, sabrukuma laikmetā vienmÄ“r uzrodas tipi, kuri sociuma visiem procesiem uzspiež pretenciozu sintÄ“tisku auru. Tā ir pelÄ“cÄ«bas, viduvÄ“jÄ«bas, amoralitātes, bezjÄ“dzÄ«guma, grafomānijas, šarlatānisma, neaptāvinātÄ«bas, nekulturālÄ«bas, neizglÄ«totÄ«bas, izvirtÄ«bas, samākslotÄ«bas, mietpilsonÄ«bas, tumsonÄ«bas aura. ŠÄ« aura sevÄ« uzsÅ«c un sintezÄ“ visas iespÄ“jamās nelaimes, kādas var atklāties cilvÄ“ciskajā pagrimumā. Sociuma priekšgalā nostiprinās melni tārpi bez ticÄ«bas taisnÄ«gumam, patiesÄ«bai, tiesiskumam, mÄ«lestÄ«bai, godÄ«gumam, Ä£imenei, tautai, valstij, bez pienākuma un atbildÄ«bas apziņas. Tie ir melni tārpi, kuri nekad nesÄ“dÄ“s divi uz viena zirga (tamplieru brÄ«vprātÄ«gās nabadzÄ«bas simbols), bet centÄ«sies piekļūt pie treknākās siles.

Homoseksuālistu, „par-politikas” idiotu, noziedznieku bordānu, jurašu, strÄ«Ä·u, klauna-dauna atbalstÄ«tāju jÅ«ra diemžēl nav stohastiska (nejauša, gadÄ«juma rakstura) parādÄ«ba. Tā nav arÄ« akcidentāla (otršÄ·irÄ«ga, sekundāra) parādÄ«ba, bet gan ir dominÄ“jošÄ, prioritārā, primārā parādÄ«ba Saeimas vÄ“lÄ“šanu kontekstā. Tā ir latviešu inteliÄ£ences jaunas kārtas agresÄ«va pašprezentācija, jo tauta, vienkāršÄ tauta, nav lÅ«gusi viņus pārvaldÄ«t Latviju. Agresivitātes enerÄ£iju nodrošina netaktiskums, nekorektums, nekaunÄ«ba, difamācijas brÄ«vÄ«ba – interneta milzÄ«gās iespÄ“jas celt neslavu oponentiem un nomelnot citus kandidātus. „Politikā ejošÄs” jaunās paaudzes stulbums neļauj saprast, ka pÄ“c 6.oktobra varbÅ«t nāksies visiem brālÄ«gi sÄ“dÄ“t vienā telpā, korÄ« dziedāt himnu un kopÄ«gi „domāt par tautu”. Vai tas bÅ«s iespÄ“jams pÄ“c pirmsvÄ“lÄ“šanu mežonÄ«gās lamāšanās?

2018.gada vÄ“lÄ“šanās pirmo reizi ir konstatÄ“jams „vecās gvardes” apjukums un pat gatavÄ«ba padoties. IespÄ“jams, sāk izpausties „vecās gvardes” sensila demence – vecÄ«guma un vecuma nespÄ“ka diktÄ“ta gribas vārgulÄ«ba. Pat tikai 65 gadus vecais oligarhijas pÄ«lārs Lembergs sāka tiražēt naidÄ«gas prognozes, kuru izcelsme noteikti ir stihiskas dusmas par savu nevarÄ«bu.

Bet pats nepatÄ«kamākais ir tas, ka agresÄ«vā paaudžu maiņa Bruņinieku namā neattiecas tikai uz parlamentu. ŠÄ« maiņa attiecas uz visu latviešu tautu. Jaunās inteliÄ£ences sejas vaibsti ir liecÄ«ba tam, kāda bÅ«s visas latviešu tautas sejas izteiksme nākotnÄ“.