Iesaki rakstu:

VÄ“loties slÄ“pt nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, Edgara RinkÄ“viča (VienotÄ«ba) vadÄ«tā Ä€rlietu ministrija zaudÄ“jusi jau trešo lietu administratÄ«vajā tiesā, kas ministrijas rÄ«cÄ«bu atzinusi par prettiesisku. Runa ir par informāciju, kas saistÄ«ta ar bÄ“dÄ«gi slavenajām Latvijas vÄ“stniecÄ«bas rÄ«kotajām dārgajām dzÄ«rÄ“m Kairā 2016. gada 1. decembrÄ«, un it kā slepeno kārtÄ«bu, kādā Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecÄ«bās notiek iepirkumu veikšana. Pietiek šodien atkārtoti publicÄ“ 2016. gada 8. decembra rakstu par „slepenajām Kairas dzÄ«rÄ“m”.

DzÄ«res Ä«pašiem viesiem pie Mārtiņa RÄ«tiņa klātiem galdiem un ar kontrtenora Sergeja JÄ“gera uzstāšanos, - šÄdas „svinÄ«gās vakariņas” 1. decembrÄ« pieczvaigžņu viesnÄ«cā Ä’Ä£iptes galvaspilsÄ“tā Kairā sarÄ«kojusi Latvijas vÄ“stniecÄ«ba šajā valstÄ«. Tagad roku rokā ar Ä€rlietu ministrijas vadÄ«bu tā mÄ“Ä£ina slÄ“pt gan virkni izdevumu pozÄ«ciju, gan pat ielÅ«gto viesu sarakstu.

DzÄ«res „apburošÄ atmosfÄ“rā”

„Viņas ekselence, Latvijas Republikas vÄ“stniece Iveta Šulca vÄ“lÄ“tos ielÅ«gt JÅ«s un JÅ«su dzÄ«vesbiedri uz vakariņām ceturtdien, 1. decembrÄ«, no pulksten 19.00 lÄ«dz 21.30,” – šÄda satura ielÅ«gums aizvadÄ«tās nedēļas nogalÄ“ nonāca Pietiek rÄ«cÄ«bā. DzÄ«res 150 viesiem bija sarÄ«kotas vienā no lepnākajām Ä’Ä£iptes galvaspilsÄ“tas viesnÄ«cām – pieczvaigžņu Intercontinental Cairo Semiramis. Divas nedēļas pÄ“c 18. novembra notikušÄs dzÄ«res formāli bijušas veltÄ«tas Latvijas Republikas proklamÄ“šanas gadadienai.

Uz vÄ“stniecÄ«bas rÄ«koto vakariņu izmaksu lÄ«meni norāda fakts, ka galdus klājis pazÄ«stamais pavārs Mārtiņš RÄ«tiņš, kurš ielÅ«gumā pieteikts kā „Latvijas smalkākais šefpavārs”. Tāpat Latvijas vÄ“stniecÄ«ba Ä’Ä£iptÄ“ parÅ«pÄ“jusies arÄ« par ielÅ«gto viesu izklaidi, - speciāli par godu šim pasākumam organizÄ“ta un apmaksāta pazÄ«stamā operdziedātāja Sergeja JÄ“gera uzstāšanās, I. Šulcas vÄ“rtÄ“jumā nodrošinot “apburošu atmosfÄ“ru”.

Iespaidu par „apburošo atmosfÄ“ru” apÄ“no tikai tas, ka, pÄ“c amatpersonu reakcijas spriežot, gan Latvijas vÄ“stniecÄ«ba Ä’Ä£iptÄ“, gan Ä€rlietu ministrijas vadÄ«ba bija vÄ“lÄ“jušÄs informāciju par šo pasākumu paturÄ“t slepenÄ«bā no Latvijas sabiedrÄ«bas, kurai pÄ“dÄ“jā laikā budžeta lÄ«dzekļu tÄ“rÄ“šana ir viena no sāpÄ«gākajām tÄ“mām. Turklāt virkne izdevumu pozÄ«ciju saistÄ«bā ar 1. decembra dzÄ«rÄ“m netiek atklātas vÄ“l joprojām, un gan ministrija, gan vÄ“stniecÄ«ba slÄ“pj arÄ« ielÅ«gto viesu sarakstu.

NoklusÄ“šanas mÄ“Ä£inājumi

SākotnÄ“ji I. Šulcas vadÄ«tā vÄ“stniecÄ«ba uz jautājumiem par pasākuma izmaksām, organizÄ“šanas apstākļiem, veiktajiem iepirkumiem un viesu sarakstu klusÄ“ja, bet pÄ“c tam paziņoja, ka atbilžu sniegšana atbilstoši likumam varot prasÄ«t pat mÄ“nesi laika. Savukārt vÄ“l pÄ“c tam vÄ“stniecÄ«ba pavÄ“stÄ«ja, ka uz jebkuriem jautājumiem tā nevÄ“loties atbildÄ“t, - atbildes vÄ“stniecÄ«bas vietā sniegšot Ä€rlietu ministrija.

TikmÄ“r jau tās pašas dienas – 5. decembra pievakarÄ“ vÄ“stniecÄ«bas interneta mājas lapā parādÄ«jās lakoniska informācija par to, ka tā esot organizÄ“jusi „Latvijas valsts svÄ“tku pieņemšanu ar vakariņām 150 lÅ«gtiem viesiem – vÄ“stniecÄ«bas sadarbÄ«bas partneriem, tai skaitā augstu stāvošÄm Ä’Ä£iptes valdÄ«bas amatpersonām, ārvalstu diplomātiem, latviešu diasporai, Ä’Ä£iptes uzņēmÄ“jiem un Ä’Ä£iptes sabiedriskās domas veidotājiem”.

VÄ“stniecÄ«bas paziņojumā tika apgalvots, ka pasākums guvis plašu atspoguļojumu „vadošajos Ä’Ä£iptes medijos”. Kā apliecinājums tam bija pievienotas vairākas saites uz lakoniskām, 4-5 teikumus garām, faktiski identiskām publikācijām interneta medijos, kurās reizÄ“ ar standarta frāzÄ“m par Latviju cita starpā bija aprakstÄ«ts, kā pasākuma viesus pieņēmusi „Latvijas valsts vÄ“stniece Ä’Ä£iptÄ“ Evita ÄŒilka”.

SākotnÄ“ji salÄ«dzinoši runÄ«gs bija pavārs M. RÄ«tiņš, kurš gan paziņoja, ka izmaksu jautājums esot komercnoslÄ“pums, taču apsolÄ«jās nekavÄ“joties atsÅ«tÄ«t dzÄ«ru Ä“dienkarti un piebilda, ka šÄdi pasākumi viņam gadoties „diezgan reti”. Taču Ä“dienkarte tā arÄ« netika saņemta, un pats pavārs uz turpmākajiem telefona zvaniem vairs nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t.

Savukārt S. JÄ“gers uz jautājumu, cik Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksājusi viņa uzstāšanās vÄ“stniecÄ«bas pasākumā, ieskaitot uzturÄ“šanās un transporta izmaksas, paziņoja, ka tas ir „nepieklājÄ«gs jautājums”.

Atklāj tikai dažas izdevumu pozīcijas

KlusÄ“t saistÄ«bā ar šÄ« pasākuma izmaksām, lietderÄ«bu un organizÄ“šanu izvÄ“lÄ“jās arÄ« ārlietu ministrs Edgars RinkÄ“vičs, kurš uz jautājumiem neatbildÄ“ja. Savukārt viņa vadÄ«tā ministrija tikai pÄ“c trÄ«s dienu pārdomām un aizrādÄ«juma, ka Latvijas sabiedrÄ«ba budžeta apspriešanas gaisotnÄ“ varÄ“tu nesaprast tās kavÄ“šanos atklāt ziņas par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, publiskoja vairākas izdevumu pozÄ«cijas.

KopÄ“jās 1. decembra kairas dzÄ«ru organizÄ“šanas izmaksas Ä€rlietu ministrija gan tā arÄ« neatklāja, vien informÄ“jot, ka „vÄ“stniecÄ«bas izmaksas bija 8317 EUR” un ka šajā summā ietilpusi Ä“dināšanas nodrošināšana 167 personām par 4500 eiro, honorārs māksliniekiem – 1500 eiro, kā arÄ« telpu, virtuves un digitālo klavieru Ä«re un pieņemšanas ielÅ«gumu izgatavošana.

Taču pat pÄ“c atkārtota pieprasÄ«juma Ä€rlietu ministrija neatklāja ne to, kādas tieši summas iztÄ“rÄ“tas transporta pakalpojumiem, uz Ä’Ä£ipti nogādājot māksliniekus, pavārus un visus nepieciešamos pārtikas produktus, kā arÄ« atpakaļ uz Latviju nogādājot pavārus un māksliniekus, ne to, kādas personas vÄ“l tikušas nogādātas uz Ä’Ä£ipti un atpakaļ šÄ« pasākuma ietvaros un cik izmaksājuši šie transporta pakalpojumi.

Slepenie „sponsori – Ä’Ä£iptes uzņēmumi”

Turklāt no vÄ“stniecÄ«bas mājas lapā sniegtās informācijas izriet, ka Latvijas valsts neatkarÄ«bas svÄ“tku pasākuma rÄ«košanai ir pieņemti materiāli labumi arÄ« no nenosauktiem Ä’Ä£iptes uzņēmumiem.

Taču arÄ« atbildi uz jautājumu, kādas tieši summas vai cita veida materiāls atbalsts ir saņemts no „sponsoriem – Ä’Ä£iptes uzņēmumiem” un vai šie labumi tika pieņemti atbilstoši spÄ“kā esošajiem normatÄ«vajiem aktiem, Pietiek no vÄ“stniecÄ«bas nesaņēma. ŠÄ« informācija jau ir nosÅ«tÄ«ta izvÄ“rtÄ“šanai Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja.

NeskaidrÄ«bas paliek arÄ« par to, kā tieši ir notikusi un vispār notiek šÄdu dzÄ«ru rÄ«kotāju un izklaidÄ“tāju izvÄ“le. Ä€rlietu ministrija apgalvo, ka tas noticis „saskaņā ar ministrijas iekšÄ“jo kārtÄ«bu” un „pÄ“c attiecÄ«gās diplomātiskās pārstāvniecÄ«bas izvÄ“les”, taču tā arÄ« nav sniegusi atbildi uz jautājumiem par it kā rÄ«koto cenu aptauju un to, kādi tieši normatÄ«vie dokumenti tiek dÄ“vÄ“ti par „ministrijas iekšÄ“jo kārtÄ«bu”.

Ä€rlietu ministrija gan vÄ“rš uzmanÄ«bu uz to, ka, „izdarot izvÄ“li, tika ņemta vÄ“rā nepieciešamÄ«ba veicināt Latvijas pārtikas uzņēmumu atpazÄ«stamÄ«bu Ä’Ä£iptÄ“ un Latvijas eksportu” un šÄ« veicināšana esot notikusi tā, ka „99% produktu vakariņām restorāna Vincents pavāri atveda no Latvijas, kuras laikā tika pasniegti tradicionālie latviešu Ä“dieni”.

Taču Pietiek tā arÄ« nesaņēma Ä€rlietu ministrijas atbildi uz jautājumu, kā tieši šÄdu Ä“dienu pasniegšana varÄ“ja veicināt Latvijas uzņēmumu atpazÄ«stamÄ«bu, jo publiski pieejamie pasākuma videoieraksti neliecina, ka dzÄ«rÄ“s jebkādā veidā bÅ«tu tikuši reklamÄ“ti Latvijas pārtikas uzņēmumi. ArÄ« no atbildes uz jautājumu, vai tā tāpat kā vÄ“stniecÄ«ba uzskata pasākuma atspoguļojumu Ä’Ä£iptes medijos par adekvātu un veiksmÄ«gu, Ä€rlietu ministrija izvairÄ«jās.

Kur vēl notika dzīres?

„Vai mums ir kādas Ä«pašas ekonomiskas attiecÄ«bas ar Ä’Ä£ipti? Es saprastu, ja bÅ«tu noslÄ“gts kāds liels ekonomisks darÄ«jums ar daudzu kompāniju iesaisti, tad vÄ“l varÄ“tu rÄ«kot šÄdas pusdienas. Tā ir vienkārši naudas izšÄ·iešana. PÄ“dÄ“jos 25 gados nav tik bezjÄ“dzÄ«gi šÄ·iesta nauda, kā tagad,” – tik kritisks saistÄ«bā ar šo pasākumu sarunā bija kādreizÄ“jais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

TikmÄ“r no Ä€rlietu ministrijas sniegtās informācijas izriet, ka lÄ«dzÄ«gas dzÄ«res, visticamākais, notikušas arÄ« citviet, tikai ziņas par tām nav nonākušas atklātÄ«bā. „Katras vÄ“stniecÄ«bas budžetā ir paredzÄ“ti finanšu lÄ«dzekļi Latvijas Republikas proklamÄ“šanas gadadienas atzÄ«mÄ“šanai. Finanšu tāmi katram pasākumam sastāda vÄ“stniecÄ«ba piešÄ·irtā/plānotā budžeta ietvaros,” vÄ“sta ministrija. KonkrÄ“ta summa jau atkal netiek minÄ“ta.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VÄ€RDÄ€

Rīgā 2018.gada 16.februārī

AdministratÄ«va rajona tiesa šÄdā sastāvā: tiesnese L.Andersone,

rakstveida procesā izskatÄ«ja Lato Lapsas pieteikumu par Ä€rlietu ministrijas faktiskās rÄ«cÄ«bas, nepienācÄ«gi sniedzot informāciju, atzÄ«šanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu sniegt informāciju 2016.gada 11.decembra iesnieguma pieprasÄ«šanu un pienākuma uzlikšanu ministrijai izsniegt instrukciju „Par labo praksi normatÄ«vo aktu piemÄ“rošanā, veicot iepirkumus diplomātiskajās pārstāvniecÄ«bās” un morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu, uzliekot pienākumu Ä€rlietu ministrijai atvainoties pieteicÄ“jam.

AprakstošÄ daļa

[1] PieteicÄ“js Lato Lapsa 2016.gada 11.decembrÄ« vÄ“rsās Ä€rlietu ministrijā, lÅ«dzot sniegt informāciju par pasākumu, kuru Latvijas vÄ“stniecÄ«ba Ä’Ä£iptÄ“ bija rÄ«kojusi Kairā 1.decembrÄ«. 2016.gada 11.decembra iesniegumā tika uzdoti šÄdi jautājumi:

1) kādas tieši summas vai cita veida materiālu atbalstu pasākuma organizÄ“šanā Latvijas vÄ“stniecÄ«ba Ä’Ä£iptÄ“ saņēma no šÄ«s valsts uzņēmumiem vai privātpersonām (miniet konkrÄ“tos labumus un personas, no kā tie tika saņemti)? Vai šie labumi tika pieņemti atbilstoši spÄ“kā esošajiem normatÄ«vajiem aktiem;

2) kad tika veikta cenu aptauja, kuras rezultātā Ä“dināšanas pakalpojumu sniegšanai minÄ“tajā pasākumā tika izvÄ“lÄ“ts, restorāns Vincents? Kas to veica, pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem, kas bija pārÄ“jie aptaujātie;

3) saskaņā ar kādu Ä€rlietu ministrijas iekšÄ“jo kārtÄ«bu veikta cenu aptauja? Miniet konkrÄ“tos normatÄ«vos dokumentus, atbildei pievienojot to kopijas;

4) kādas tieši summas tika iztÄ“rÄ“tas transporta pakalpojumiem, apmaksājot biļetes pavāriem (abos virzienos) un nogādājot pārtikas produktus;

5) kādas tieši summas tika iztÄ“rÄ“tas, apmaksājot transporta pakalpojumus māksliniekiem, kuru pakalpojumi tika izmantoti pasākuma ietvaros;

6) kā tieši tika veicināta Latvijas pārtikas uzņēmumu atpazÄ«stamÄ«ba Ä’Ä£iptÄ“ pasākuma ietvaros;

7) kādas vÄ“l personas tika nogādātas uz Ä’Ä£ipti un atpakaļ šÄ« pasākuma ietvaros, cik izmaksāja šie transporta pakalpojumi, kas tos apmaksāja;

8) vai arī Ārlietu ministrija ir novērtējusi minētā pasākuma mediju atspoguļojumu Ēģiptē par adekvātu un veiksmīgu?

[2] Ārlietu ministrija 2016.gada 27.decembrī sniedza pieteicējam atbildi Nr. 19/11-4422, kurā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Cenu aptauja tika veikta no 2016.gada 17.oktobra lÄ«dz 15.novembrim. Cenu aptauju veica vÄ“stniecÄ«ba saskaņā ar Ä€rlietu ministrijas instrukciju „Par labo praksi normatÄ«vo aktu piemÄ“rošanā, veicot iepirkumus diplomātiskajās pārstāvniecÄ«bās”. Tajā ir minÄ“ts, ka, lai arÄ« normatÄ«vie akti ļauj pārstāvniecÄ«bām, veicot iepirkumus lÄ«dz 99 000 euro, nepiemÄ“rot Publisko iepirkumu likuma normas, saimnieciskuma, lietderÄ«bas un ekonomiskā izdevÄ«guma principa, kā arÄ« iepirkuma procesa caurspÄ«dÄ«guma un pieņemto lÄ“mumu pamatotÄ«bas nodrošināšanai pārstāvniecÄ«bas pirms iepirkuma veic cenu aptauju.

VÄ“stniecÄ«ba saņēma trÄ«s piedāvājumus no uzņēmumiem Mariott, Ney un Vincents. Cenu aptaujas kritÄ“ji bija: vakariņas 150 personām; Ä“dienu Latvijas tradÄ«cijās iekļaušana Ä“dienkartÄ“; aperitÄ«va uzkodas un vakariņas ar trim Ä“dieniem; pieredze Ä“dienu sagatavošanā augsta lÄ«meņa valsts institÅ«ciju pieņemšanām.

[2.2] Transporta pakalpojumi uz Ä’Ä£ipti un atpakaļ ekonomiskajā klasÄ“ tika apmaksāti četriem pavāriem, izlietojot 2 565,88 euro. Pārtikas produktu nogādāšanai uz Ä’Ä£ipti netika tÄ“rÄ“ti valsts budžeta lÄ«dzekļi.

Transporta pakalpojumi uz Ēģipti un atpakaļ tika apmaksāti tikai un vienīgi pavāriem. Pieteicēja minētajiem māksliniekiem transporta pakalpojumiem netika tērēti valsts budžeta līdzekļi.

[2.3] Latvijas pārtikas uzņēmumu atpazīstamība Ēģiptē pasākuma ietvaros tika veicināta, dodot iespēju 150 ielūgtajiem viesiem degustēt Latvijas pārtikas ražotāju produktus, kā arī saņemt Latvijas produktu izplatītāju Ēģiptē sarūpētās reprezentācijas dāvanas.

[2.4] Pasākuma formāts un koncepcija ne tikai nodrošināja pamatfunkciju: svinÄ«gu Latvijas proklamÄ“šanas 98.gadskārtas atzÄ«mÄ“šanu, bet vienlaicÄ«gi arÄ« parādÄ«ja mÅ«su amatniecÄ«bas tradÄ«cijas, tautas tÄ“rpus, dziesmas, Ä“dienus, kā arÄ« Latvijas uzņēmumu ražojumus un Latviju kā tÅ«risma mÄ“rÄ·i. Medija „Veto” sagatavotais materiāls par Latvijas valsts svÄ“tku pieņemšanu ir pārpublicÄ“ts 7 Ä’Ä£iptes medijos, kuru kopÄ“jais lasÄ«tāju skaits sasniedz daudzos tÅ«kstošos mÄ“rāmu auditoriju. Sociālajā-platformā ir publicÄ“ts videomateriāls par notikumu, kas uz 8.decembri apskatÄ«ts 6873 reizes saskaņā ar informāciju, kas iegÅ«ta no „Veto”.

[2.5] VÄ“stniecÄ«ba 1.decembra pieņemšanas organizÄ“šanai nav izmantojusi ziedojumus (dāvinājumus) likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā” izpratnÄ“.

[3] KonstatÄ“jot, ka Ä€rlietu ministrija nav sniegusi atbildi uz visu 2016.gada 11.decembra iesniegumā pieprasÄ«to informāciju, 2017.gada 8.janvārÄ« pieteicÄ“js vÄ“rsās Ä€rlietu ministrijā, atkārtoti lÅ«dzot sniegt informāciju par to, kādas tieši summas vai cita veida atbalstu minÄ“tā pasākuma organizÄ“šanā Latvijas vÄ“stniecÄ«ba Ä’Ä£iptÄ“ saņēma no šÄ«s valsts uzņēmumiem vai privātpersonām. Vienlaikus izteikts lÅ«gums iepazÄ«ties ar Ä€rlietu ministrijas instrukciju „Par labo praksi normatÄ«vo aktu piemÄ“rošanā, veicot iepirkumus diplomātiskajās pārstāvniecÄ«bās”.

Ä€rlietu ministrija 2017.gada 24.janvāra atbildÄ“ Nr.11-2049 norādÄ«ja, ka uz jautājumu par naudas summām un cita veida materiālu atbalstu pieteicÄ“jam sniegta 2016.gada 27.decembra atbildÄ“ Nr.l9/12-4422. Savukārt lÅ«gums iepazÄ«ties ar Ä€rlietu ministrijas instrukciju „Par labo praksi normatÄ«vo aktu piemÄ“rošanā, veicot iepirkumus diplomātiskajās pārstāvniecÄ«bās” noraidÄ«ts, pamatojoties uz tās ierobežotās pieejamÄ«bas statusu.

[4] Uzskatot, ka pieprasītā informācija nav sniegta, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, norādot, ka Ārlietu ministrijas rīcība ir prettiesiska.

[5] Ārlietu ministrija tiesai iesniegtajā paskaidrojumā norāda, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms turpmāk minēto argumentu dēļ.

Ministrija 2016.gada 27.decembra atbildÄ“ Nr.19/11-4422 sniedza visu iespÄ“jamo informāciju, kuru tā bija tiesÄ«ga sniegt saskaņā ar normatÄ«vajiem aktiem, lai nepārkāptu pieteicÄ“ja tiesÄ«bas uz informāciju. PieteicÄ“js 2016.gada 1 1.decembra informācijas pieprasÄ«jumā un 2017.gada 8.janvāra atkārtotajā informācijas pieprasÄ«jumā par Latvijas vÄ“stniecÄ«bas Ä’Ä£iptÄ“ organizÄ“to pasākumu 1.decembrÄ« Kairā, kā arÄ« 2017.gada 27.februāra pieteikumā AdministratÄ«vajai rajona tiesai norāda, ka vÄ“las uzzināt, kādas tieši summas vai cita veida materiālu atbalstu minÄ“tā pasākuma organizÄ“šanā Latvijas vÄ“stniecÄ«ba Ä’Ä£iptÄ“ saņēma no šÄ«s valsts uzņēmumiem vai privātpersonām, kā arÄ« nav varÄ“jis iepazÄ«ties ar ministrijas izstrādāto dokumentu „Par labo praksi normatÄ«vo aktu piemÄ“rošanā, veicot iepirkumus diplomātiskajās pārstāvniecÄ«bās”.

Uz pieteicÄ“ja 2016.gada 1 1.decembra un 2017.gada 8.janvāra informācijas pieprasÄ«jumiem sniegta atbilde gan ministrijas 2016.gada 27.decembra vÄ“stulÄ“ Nr.19/12-4422, gan 2017.gada 24.janvāra vÄ“stulÄ“ Nr.11-2049. Latvijas vÄ“stniecÄ«ba Ä’Ä£iptÄ“ nav saņēmusi no Ä’Ä£iptes uzņēmumiem vai privātpersonām materiālu atbalstu (ziedojumu) likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā” izpratnÄ“, tādēļ nav iespÄ“jams sniegt atbildi par to, kādas tieši summas vai cita veida materiālu atbalstu pasākuma organizÄ“šanā Latvijas vÄ“stniecÄ«ba Ä’Ä£iptÄ“ saņēma no šÄ«s valsts uzņēmumiem un privātpersonām, kā arÄ« par to, vai šie labumi tika pieņemti atbilstoši spÄ“kā esošajiem normatÄ«vajiem aktiem.

Ä€rlietu ministrijas izstrādātais dokuments „Par labo praksi normatÄ«vo aktu piemÄ“rošanā, veicot iepirkumus diplomātiskajās pārstāvniecÄ«bās” ir ministrijas iekšÄ“jās sarakstes dokuments, kam ir ārlietu dienesta ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statuss. Saskaņā ar ArhÄ«vu likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu, Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 26.panta otro daļu un ministrijas 2011.gada 13.oktobra KārtÄ«bu Nr.14 „Ä€rlietu dienesta ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas aprites kārtÄ«ba” (lietas 27.-30.lapa) ministrijas centrālajā aparātā un pārstāvniecÄ«bās radÄ«tajiem dokumentiem, kā arÄ« ministrijas informācijas sistÄ“mu datiem ir ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statuss un, lÄ«dz ar to, nevar tikt sniegta informācija nedz par to skaitu, nedz saturu.

Ministrijas ieskatā pieteicÄ“jam nav radies kaitÄ“jums ministrijas tiesiskas darbÄ«bas rezultātā, nesniedzot atbildes tādā apmÄ“rā, kā to vÄ“lÄ“jies pieteicÄ“js, bet tādā, kā to pieļauj tiesÄ«bu akti. Pieteikumā nav sniegts Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma 11.panta otrajā daļā noteiktais pamatojums kaitÄ“juma apmÄ“ram un tā cÄ“loņsakarÄ«bai ar ministrijas rÄ«cÄ«bu.

[6] Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 112.'panta pirmo daļu lietas izskatÄ«šana notiek rakstveida procesā bez tiesas sÄ“des.

Motīvu daļa

[7] Izvērtējot lietas materiālus to kopsakarībā ar administratīvā procesa dalībnieku rakstiskajiem paskaidrojumiem, tiesa secina, ka pieteikums ir apmierināms daļā.

[8] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicÄ“js vÄ“rsies Ä€rlietu ministrijā ar lÅ«gumu sniegt informāciju par pasākumu, kuru Latvijas vÄ“stniecÄ«ba Ä’Ä£iptÄ“ bija rÄ«kojusi Kairā, uzdodot konkrÄ“tus jautājumus. Ä€rlietu ministrija, atbildot uz iesniegumu, pieteicÄ“jam pieprasÄ«to informāciju pÄ“c viņa ieskata izsniedza tikai daļēji. LÄ«dz ar to pieteicÄ“js atkārtoti vÄ“rsās iestādÄ“ ar lÅ«gumu sniegt informāciju par to, kādas tieši summas vai cita veida atbalstu minÄ“tā pasākuma organizÄ“šanā Latvijas vÄ“stniecÄ«ba Ä’Ä£iptÄ“ saņēma no šÄ«s valsts uzņēmumiem vai privātpersonām un lÅ«gumu iepazÄ«ties ar Ä€rlietu ministrijas instrukciju „Par labo praksi normatÄ«vo aktu piemÄ“rošanā, veicot iepirkumus diplomātiskajās pārstāvniecÄ«bās”. Atbildot uz šo iesniegumu. Ä€rlietu ministrija paskaidroja, ka uz jautājumu par naudas summām un cita veida materiālu atbalstu pieteicÄ“jam sniegta atbilde jau iepriekš, savukārt iepazÄ«ties ar Ä€rlietu ministrijas instrukciju pieteicÄ“jam nav iespÄ“jams, jo šim dokumentam noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss.

LÄ«dz ar to lietā pastāv strÄ«ds, vai Ä€rlietu ministrija tiesiski ir atteikusies iepazÄ«stināt pieteicÄ“ju ar Ä€rlietu ministrijas instrukciju „Par labo praksi normatÄ«vo aktu piemÄ“rošanā, veicot iepirkumus diplomātiskajās pārstāvniecÄ«bās” un vai pieteicÄ“jam tika sniegta informācija par to, kādas tieši summas vai cita veida atbalstu minÄ“tā pasākuma organizÄ“šanā Latvijas vÄ“stniecÄ«ba Ä’Ä£iptÄ“ saņēma no šÄ«s valsts uzņēmumiem vai privātpersonām.

PieteicÄ“js ir izteicis lÅ«gumu un tiesa ir ierosinājusi lietu arÄ« par atlÄ«dzinājuma prasÄ«jumu, tādÄ“jādi konstatÄ“jams, ka tiesvedÄ«bas ietvaros kā patstāvÄ«gs izspriežams arÄ« prasÄ«jums par iestādes rÄ«cÄ«bas (informācijas nesniegšanas) atzÄ«šanu par prettiesisku. MinÄ“tais pamatojams ar to, ka prasÄ«jums par atlÄ«dzinājumu nevar pastāvÄ“t bez prasÄ«juma par to rÄ«cÄ«bu (vai lÄ“mumu), kas zaudÄ“jumus vai kaitÄ“jumu izraisÄ«jusi (ja vien attiecÄ«gās rÄ«cÄ«bas vai lÄ“muma prettiesiskums jau nav saistoši konstatÄ“ts) (skat. Augstākās tiesas 2017.gada 24.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-358/2017 6.punktu).

[9] Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 1.panta 1.punktu informācija ir ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespÄ“jamā fiksÄ“šanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā.

Atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma 2.panta otrajā un trešajā daļā ietvertajām tiesÄ«bu normām minÄ“tā likuma mÄ“rÄ·is ir nodrošināt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informācija, kura ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radÄ«t. Likums attiecas uz dokumentÄ“tu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritÄ“. Savukārt minÄ“tā likuma 2.panta trešajā daļā noteikts, ka informācija ir pieejama sabiedrÄ«bai visos gadÄ«jumos, kad likumā nav noteikts citādi.

[10] PieteicÄ“js 2016.gada 11.decembra iesniegumā Ä€rlietu ministrijai lÅ«dza sniegt informāciju, kādas tieši summas vai cita veida materiālu atbalstu pasākuma organizÄ“šanā Latvijas vÄ“stniecÄ«ba Ä’Ä£iptÄ“ saņēma no šÄ«s valsts uzņēmumiem vai privātpersonām, minot konkrÄ“tos labumus un personas, no kā tie tika saņemti, un vai šie labumi tika pieņemti atbilstoši spÄ“kā esošajiem normatÄ«vajiem aktiem.

Ä€rlietu ministrija 2016.gada 27.decembra atbildÄ“ Nr.19/11-4422 paskaidroja, ka vÄ“stniecÄ«ba 1.decembra pieņemšanas organizÄ“šanai nav izmantojusi ziedojumus (dāvinājumus) likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā” izpratnÄ“.

No minÄ“tās atbildes tiesas ieskatā ir secināms, ka Latvijas vÄ“stniecÄ«ba Ä’Ä£iptÄ“ nav saņēmusi no šÄ«s valsts uzņēmumiem vai privātpersonām ne finansiālu, ne cita veida materiālu atbalstu pasākuma organizÄ“šanai. MinÄ“to apstiprina arÄ« Ä€rlietu ministrijas paskaidrojumi, ka Latvijas vÄ“stniecÄ«ba Ä’Ä£iptÄ“ nav saņēmusi no Ä’Ä£iptes uzņēmumiem vai privātpersonām materiālu atbalstu (ziedojumu). LÄ«dz ar to tiesa arÄ« piekrÄ«t Ä€rlietu ministrijas paskaidrotajam, ka tieši šÄ« iemesla dēļ nav iespÄ“jams pieteicÄ“jam sniegt atbildi par to, kādas tieši summas vai cita veida materiālu atbalstu pasākuma organizÄ“šanā Latvijas vÄ“stniecÄ«ba Ä’Ä£iptÄ“ saņēma no šÄ«s valsts uzņēmumiem un privātpersonām, kā arÄ« par to, vai šie labumi tika pieņemti atbilstoši spÄ“kā esošajiem normatÄ«vajiem aktiem.

Tādejādi tiesa atzÄ«st, ka Ä€rlietu ministrija ir atbildÄ“jusi uz pieteicÄ“ja uzdoto jautājumu, bet pieprasÄ«to informāciju nevar izsniegt, jo šÄda veida informācija nav iestādes rÄ«cÄ«bā un iestādei atbilstoši tās kompetencei nav pienākums to radÄ«t, tā kā vÄ“stniecÄ«ba 1.decembra pieņemšanas organizÄ“šanai nav izmantojusi ziedojumus (dāvinājumus) likuma „Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā” izpratnÄ“.

[11] Tiesa parbauda, vai Ä€rlietu . ministrija pamatoti ir atteikusies iepazÄ«stināt pieteicÄ“ju ar Ä€rlietu ministrijas instrukciju „Par labo praksi normatÄ«vo aktu piemÄ“rošanā, veicot iepirkumus diplomātiskajās pārstāvniecÄ«bās”, uzskatot to par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju.

[11.1] Ierobežotas pieejamÄ«bas informācija saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta pirmo daļu ir tāda informācija, kura ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informācijas rakstura un satura dēļ apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tināt iestādes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajām interesÄ“m. Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta otrajā daļā ir dots izsmeļošs uzskaitÄ«jums, kādai informācijai var tikt piešÄ·irts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss. Atbilstoši šÄ panta 1 .punktam par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju uzskatāma informācija, kurai šÄds statuss noteikts ar likumu.

ArhÄ«vu likuma 13.panta otrās daļas 3.punkts paredz, ka pieejamÄ«ba tiek ierobežota publiskajiem dokumentiem, kuri radÄ«ti vai saņemti valsts drošÄ«bas iestādÄ“s, AizsardzÄ«bas ministrijā, Ä€rlietu ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojā, Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kancelejā vai tiek glabāti Latvijas Nacionālajā arhÄ«vā, kuri satur ar nacionālo drošÄ«bu, aizsardzÄ«bu vai ārlietām saistÄ«tu informāciju, kuras atklāšana var radÄ«t kaitÄ“jumu valsts vai sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Šiem dokumentiem attiecÄ«gās institÅ«cijas vadÄ«tājs var noteikt vispārÄ“ju 30 gadus ilgu informācijas pieejamÄ«bas ierobežojuma periodu.

Saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 26.panta otro daļu diplomātiskā un konsulārā dienesta informācijai, kuras atklāšana var radÄ«t kaitÄ“jumu valsts vai sabiedrÄ«bas interesÄ“m vai privātpersonu tiesÄ«bām un likumiskajām interesÄ“m, Ä€rlietu ministrijas valsts sekretārs var noteikt vispārÄ“ju 30 gadus ilgu informācijas pieejamÄ«bas ierobežojuma periodu no informācijas radÄ«šanas vai saņemšanas brīža.

Ministrijas 2011.gada 13.oktobra kārtÄ«ba Nr.14 „Ä€rlietu dienesta ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas aprites kārtÄ«ba” (turpmāk - Ä€rlietu ministrijas kārtÄ«ba Nr.14) nosaka ārlietu dienesta ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju un rÄ«cÄ«bu ar šo informāciju un tā attiecas uz Ä€rlietu ministrijas centrālo aparātu un Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecÄ«bām.

[11.2] Tiesa Ä€rlietu ministrijas kārtÄ«bas Nr.14 tekstā nesaskata tiesÄ«bu normu, kura noteiktu, ka informācija par Ä€rlietu ministrijas instrukciju „Par labo praksi normatÄ«vo aktu piemÄ“rošanā, veicot iepirkumus diplomātiskajās pārstāvniecÄ«bās”, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju.

Tiesa uzskata par nepamatotu Ārlietu ministrijas viedokli, ka Ārlietu ministrijas kārtība Nr.14 nosaka ierobežotas pieejamības statusu visiem Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā un pārstāvniecībās radītajiem dokumentiem, jo tiesa konstatē, ka Ārlietu ministrijas kārtība Nr.14 paredz tikai noteiktu dokumentu veidu uzskaitījumu, attiecībā uz kuriem ir piemērojams ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Ä€rlietu ministrija norāda, ka tās izstrādātais dokuments „Par labo praksi normatÄ«vo aktu piemÄ“rošanā, veicot iepirkumus diplomātiskajās pārstāvniecÄ«bās” ir ministrijas iekšÄ“jās sarakstes dokuments, kam ir ārlietu dienesta ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statuss, vienlaicÄ«gi neatsaucoties ne uz vienu Ä€rlietu ministrijas kārtÄ«bas Nr.14 punktu, kurš ierobežotu šÄda veida sarakstes aizsardzÄ«bu.

Tiesa nesaskata, un arÄ« Ä€rlietu ministrija nav norādÄ«jusi, ka Ä€rlietu ministrijas radÄ«tā instrukcija „Par labo praksi normatÄ«vo aktu piemÄ“rošanā, veicot iepirkumus diplomātiskajās pārstāvniecÄ«bās” satur tādu informāciju, kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informācijas rakstura un satura dēļ apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tināt iestādes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu valsts vai sabiedrÄ«bas interesÄ“m.

[11.3] Å…emot vÄ“rā minÄ“to, tiesa uzskata, ka Ä€rlietu ministrija prettiesiski ir atteikusies iepazÄ«stināt pieteicÄ“ju ar Ä€rlietu ministrijas instrukciju „Par labo praksi normatÄ«vo aktu piemÄ“rošanā, veicot iepirkumus diplomātiskajās pārstāvniecÄ«bās”, uzskatot to par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju.

[12] Tiesa uzskata, pat, ja pieteicÄ“ja pieprasÄ«tā informācija bÅ«tu uzskatāma par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, pieteicÄ“js ir pamatojis minÄ“tās informācijas saņemšanas nepieciešamÄ«bu un tās izmantošanas mÄ“rÄ·us, iesniegumā norādot, ka pieprasÄ«tā informācija viņam ir nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus.

Augstākā tiesa 2017.gada 20.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKA-463/2017 ir norādÄ«jusi, ka Informācijas atklātÄ«bas likuma 11.panta ceturtajā daļā ietvertā prasÄ«ba pamatot informācijas pieprasÄ«jumu, kā arÄ« norādÄ«t mÄ“rÄ·i, kuram pieprasÄ«tā informācija tiks izmantota, nav pašmÄ“rÄ·Ä«ga. Tās jÄ“ga ir nodrošināt, lai iestādei bÅ«tu iespÄ“jams izvÄ“rtÄ“t pieprasÄ«tās informācijas izsniegšanas pieļaujamÄ«bu. LÄ«dz ar to, lemjot par ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas izsniegšanu, izšÄ·iroša nozÄ«me ir nevis tam, cik detalizÄ“ti attiecÄ«gajā informācijas pieprasÄ«jumā ir norādÄ«ts informācijas nepieciešamÄ«bas pamatojums, bet gan tam, vai iestādei pastāvošajos apstākļos objektÄ«vi ir iespÄ“jams novÄ“rtÄ“t, vai personas informācijas pieprasÄ«juma pamatā ir likumisku interešu aizsardzÄ«bas nepieciešamÄ«ba, kas prevalÄ“ pār interesÄ“m, kuru aizsardzÄ«bai attiecÄ«gā informācija ir atzÄ«ta par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju (sa1. Augstākās tiesas 2017.gada 20.aprīļa spriedums lietā Nr.SKA-463/2017 (A420305515) 11.punkts).

MinÄ“tajā tiesas spriedumā paustā atziņa norāda uz to, ka lÅ«gumā izsniegt ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju nav nepieciešams izvÄ“rsts un detalizÄ“ts ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas saņemšanas nepieciešamÄ«bas un tās izmantošanas mÄ“rÄ·u apraksts, ja no konkrÄ“tās lietas konteksta vai faktiskajiem apstākļiem ir iespÄ“jams izvÄ“rtÄ“t, vai personas informācijas pieprasÄ«juma pamatā ir likumisku interešu aizsardzÄ«bas nepieciešamÄ«ba, kas prevalÄ“ pār interesÄ“m, kuru aizsardzÄ«bai attiecÄ«gā informācija ir atzÄ«ta par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju.

No minÄ“tā secināms, ka atbildÄ“tājai bija jāzina, ka pieteicÄ“js nav vÄ“rsies Ä€rlietu ministrijā ar informācijas pieprasÄ«jumu nezināmu vai nekonkrÄ“tu mÄ“rÄ·u Ä«stenošanai, jo sabiedrÄ«bai un noteikti arÄ« Ä€rlietu ministrijai ir zināms, ka pieteicÄ“js ir žurnālists, kurš pÄ“ta valsts lÄ«dzekļu izmantošanas efektivitāti un regulāri publicÄ“ savus secinājumus šajā jomā portālā wwvv.Dictiek.com. TādÄ“jādi tiesa uzskata, ka šÄ«s lietas faktiskajos apstākļos ir uzskatāms, ka pieteicÄ“js ir sniedzis pamatojumu minÄ“tās informācijas saņemšanas nepieciešamÄ«bai un norādÄ«jis tās izmantošanas mÄ“rÄ·us.

[13] Ievērojot to, ka tiesa lēmumu ir daļēji atzinusi par prettiesisku, tiesai ir pamats izvērtēt pieteicēja prasījumu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu.

Latvijas Republikas Satversmes 92.pants noteic, ka nepamatota tiesÄ«bu aizskāruma gadÄ«jumā ikvienam ir tiesÄ«bas uz atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu. AdministratÄ«vi tiesiskajās attiecÄ«bās tiesÄ«bas uz atlÄ«dzinājumu paredz AdministratÄ«vā procesa likuma 92.pants un tās detalizÄ“ Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likums (turpmāk - AtlÄ«dzināšanas likums).

Saskaņā ar AtlÄ«dzināšanas likuma 9.pantu morālais kaitÄ“jums šÄ likuma izpratnÄ“ ir fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisÄ«jis bÅ«tisks šÄ«s personas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

AtlÄ«dzināšanas likuma 11.panta trešÄ daļa paredz, ka morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādÄ«tu, ja ir pierādÄ«ts fiziskās personas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums. Privātpersonai ir pienākums norādÄ«t morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājuma apmÄ“ru.

Pieteicējs lūdz atlīdzināt morālo kaitējumu, uzliekot pienākumu Ārlietu ministrijai atvainoties pieteicējam.

Tiesa uzskata, ka pieteicÄ“jam šajā lietā ar Ä€rlietu ministrijas prettiesisko lÄ“mumu ir nodarÄ«ts morālais kaitÄ“jums, jo pieteicÄ“jam prettiesiski ir liegta Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā noteikto pamattiesÄ«bu Ä«stenošana, tādÄ“jādi ir noticis bÅ«tisks personas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Saskaņā ar AtlÄ«dzināšanas likuma 14.panta pirmo un ceturto daļu morālo kaitÄ“jumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesÄ«bu un ar likumu aizsargāto interešu nozÄ«mÄ«gumam un konkrÄ“tā aizskāruma smagumam, ņemot vÄ“rā iestādes rÄ«cÄ«bas tiesisko un faktisko pamatojumu un motÄ«vus, cietušÄ rÄ«cÄ«bu un lÄ«dzatbildÄ«bu, kā arÄ« citus konkrÄ“tajā gadÄ«jumā bÅ«tiskus apstākļus. Ja tiesa, izvÄ“rtÄ“jot konkrÄ“tā gadÄ«juma apstākļus, konstatÄ“, ka privātpersonas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, morālā kaitÄ“juma patstāvÄ«gs vai papildu atlÄ«dzinājums var bÅ«t iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

IevÄ“rojot minÄ“to, tiesa secina, ka izskatāmajā gadÄ«jumā ir pamats apmierināt pieteicÄ“ja prasÄ«jumu par morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu, uzliekot par pienākumu Ä€rlietu ministrijai rakstveidā atvainoties pieteicÄ“jam par tiesÄ«bu aizskārumu, kas radies ar ministrijas prettiesisko lÄ“mumu, atsakot iepazÄ«stināt pieteicÄ“ju ar Ä€rlietu ministrijas instrukciju „Par labo praksi normatÄ«vo aktu piemÄ“rošanā, veicot iepirkumus diplomātiskajās pārstāvniecÄ«bās”. Tiesas ieskatā, saņemot šÄdu rakstveida atvainošanos, pieteicÄ“js gÅ«s pietiekošu morālu gandarÄ«jumu par viņa tiesÄ«bu aizskārumu.

[14] Atbilstoši AdministratÄ«vā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai, ja pieteikums pilnÄ«bā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildÄ“tāja par labu pieteicÄ“jam viņa samaksāto valsts nodevu.

PieteicÄ“js samaksājis valsts nodevu 30 euro apmÄ“rā par pieteikuma iesniegšanu tiesā. Å…emot vÄ“rā minÄ“to, no atbildÄ“tājas piespriežama par labu pieteicÄ“jam viņa samaksātā valsts nodeva 30 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīva procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu Administratīvā rajona tiesa nosprieda daļēji apmierināt Lato Lapsas pieteikumu.

Uzlikt par pienākumu Ä€rlietu ministrijai 30 dienu laikā no sprieduma spÄ“kā stāšanās dienas iepazÄ«stināt Lato Lapsu ar Ä€rlietu ministrijas instrukciju „Par labo praksi normatÄ«vo aktu piemÄ“rošanā, veicot iepirkumus diplomātiskajās pārstāvniecÄ«bās”.

Uzlikt par pienākumu Ä€rlietu ministrijai 30 dienu laikā no sprieduma stāšanās spÄ“kā rakstveidā atvainoties Lato Lapsam par viņa tiesÄ«bu aizskārumu, neļaujot iepazÄ«ties ar instrukciju „Par labo praksi normatÄ«vo aktu piemÄ“rošanā, veicot iepirkumus diplomātiskajās pārstāvniecÄ«bās”.

Noraidīt Lato Lapsas pieteikumu pārējā daļā.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569- 13068) viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro, kas izmaksājama Lato Lapsam no Ārlietu ministrijas budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamentā viena mÄ“neša laikā no sprieduma sastādÄ«šanas dienas, iesniedzot kasācijas sÅ«dzÄ«bu AdministratÄ«vās rajona tiesas RÄ«gas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L.Andersone