Iesaki rakstu:

Savu iepriekšÄ“jo rakstu par veselÄ«bas budžetu publicÄ“ju 6. decembrÄ«. VeselÄ«bas ministre vÄ“l nebija nominÄ“ta. Es savam draugam – Zinātņu akadÄ“mijas korespondÄ“tājloceklim, finanšu jomas profesoram Kārlim Ketneram lÅ«dzu izskaidrot – kas varÄ“tu bÅ«t veselÄ«bas ministrs budžetam bezcerÄ«gajā situācijā. 

„Karlsons,” profesors paziņoja. „Tu atceries – tad, kad Karlsonam un BrālÄ«tim bija desmit bulciņas, Karlsons teica – sadalÄ«sim godÄ«gi  – man septiņas bulciņas un tev septiņas bulciņas, un ar rokas vÄ“zienu septiņas pievilka sev klāt. Nu, ja ministrs bÅ«tu Karlsons, viņš spÄ“tu paņemt septiņas bulciņas no budžeta papildu miljoniem, bet pārÄ“jiem ministriem atstāt tās pāri palikušÄs.”

Karlsona vietā mums ir MenÄ£elsone, un veselÄ«bas budžets izskatās labāks, nekā es biju domājis. Ministru un partiju vidÅ« valda savstarpÄ“ja greizsirdÄ«ba par katru sadalāmo budžeta eirocentu. Neesmu pārliecināts, ka vienprātÄ«ba valda Saeimas budžeta un nodokļu komisijas un finanšu ministra skatÄ«jumā uz naudas sadali, un budžeta pieņemšana mums sola vÄ“trainas diskusijas, interesantas vārdu pārmaiņas un nenozÄ«mÄ«gas izmaiņas pašÄ budžetā.

Visi, kas, no malas vÄ“rojot, par jauno veselÄ«bas budžetu izteikušies pirms manis, ir atraduši krāšÅ†us epitetus. 

„Neceriet – pacientu rindas nesaruks,” veselÄ«bas budžetu komentÄ“ Māra Libeka. „Valsts budžets gulda zārkā veselÄ«bas nozari,” precizÄ“ Inga Paparde. „Lai arÄ« onkoloÄ£iju šajā gadā valdÄ«ba ir izziņojusi kā vienu no veselÄ«bas aprÅ«pes prioritātÄ“m, valdÄ«bas apstiprinātais valsts budžets rāda, ka vēža pacienti šogad turpinās just nepietiekamā finansÄ“juma smagās sekas.” 

VÄ“l skarbākas ir nevalstiskās  organizācijas. Latvijas Ä€rstu biedrÄ«ba uzskata, ka valsts finansÄ“jums veselÄ«bas aprÅ«pei ir nāves spriedums valsts apmaksātai medicÄ«nai. Skarbu situāciju veselÄ«bas nozarÄ“ šogad iezÄ«mÄ“ Latvijas SlimnÄ«cu biedrÄ«ba, kuras vadÄ«tājs Jevgēņijs KalÄ“js norāda – cilvÄ“kiem jāslimo pirmajā pusgadā, jo nepietiekamā veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“juma dēļ otrajā pie ārstÄ“šanas var arÄ« netikt. Tas tādēļ, ka ar budžetā šobrÄ«d rastajiem papildu 86 miljoniem eiro ir pārāk maz, lai visas ārstniecÄ«bas iestādes spÄ“tu veikt pilnvÄ“rtÄ«gu pacientu aprÅ«pi visa gada garumā.

Kā vienmÄ“r plašs epitetu klāsts un spoža izteiksmes forma ir Latvijas VeselÄ«bas un sociālo darbinieku arodbiedrÄ«bas priekšsÄ“dÄ“tāja Valda Kera rÄ«cÄ«bā,  bet es citÄ“šu tos profesora teicienus, ko citiem vārdiem man pašam šeit vajadzÄ“tu ierakstÄ«t: „Ikvienam jāsaprot, ka veselÄ«bas aprÅ«pes valsts sektora badināšana nozÄ«mÄ“ tÅ«kstošiem neizglābtu dzÄ«vÄ«bu katru gadu! Jau tagad slimnÄ«cas brÄ«dina par palÄ«dzÄ«bas apjoma sašaurināšanu un Ä£imenes ārsti norāda, ka situācija ir kritiska. To nedrÄ«kst ignorÄ“t ne valdÄ«ba, ne Saeima!

Šogad veselÄ«bas aprÅ«pei gan procentuāli no iekšzemes kopprodukta, gan procentuāli no visiem valdÄ«bas izdevumiem finansÄ“jums bÅ«s krietni mazāks. Latvija pārliecinoši atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, un likumsakarÄ«gi arÄ« no Eiropas SavienÄ«bas vidÄ“jiem rādÄ«tājiem. Smagas sekas uz visu veselÄ«bas pakalpojumu pieejamÄ«bu atstāja Covid-19 pandÄ“mija, tāpÄ“c lielākā daļa Eiropas valstu piešÄ·Ä«rusi ievÄ“rojamus papildu lÄ«dzekļus, lai nepasliktinātu iedzÄ«votājiem pieejamÄ«bu veselÄ«bas aprÅ«pei, bet Latvija iet pretÄ“jā virzienā.”

PretÄ“jā nometne – tie, kam budžets šÄ·iet labs, ļoti labs vai tāds, kurā no veselÄ«bas jomas bÅ«tu kaut kas ņemams nost un atdodams citai prioritātei, atrod uz mÄ«tiem balstÄ«tus argumentus.

MÄ“Ä£ināšu kliedÄ“t trÄ«s mÄ«tus. 

Kariņa mÄ«ts par nepieciešamÄ«bu sakārtot veselÄ«bas aprÅ«pi, pirms iedalÄ«t vairāk naudas

Šo, pirmo mÄ«tu uztur ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Viņš paziņoja, ka „vairs nepietiek ar naudas ieguldÄ«šanu izglÄ«tÄ«bas un veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mā, ja tās nereformÄ“. Neskatoties uz to, ka veselÄ«bas sistÄ“mā gadu no gada ieguldÄ«ts arvien vairāk naudas, pacientu rindas pastāv, neapmierinātÄ«ba mediÄ·u vidÅ« arÄ« pastāv. Latvijā ir pasaules mÄ“roga kvalificÄ“ti ārsti, Ä·irurÄ£ijā attÄ«stās oriÄ£inālas un jaunas metodes, kā ārstÄ“t”.

Kariņš vÄ“l norādÄ«ja, ka „nav runa par ārstu vai medicÄ«nas māsu izglÄ«tÄ«bu, jo ar to viss ir vislabākajā kārtÄ«bā. Ir nepieciešama racionālāka sistÄ“ma, lai ārsti varÄ“tu labāk kalpot sabiedrÄ«bai un brÄ«vi darÄ«t savu darbu”. PatiesÄ«bā aiz šÄ« paziņojuma slÄ“pjas atziņa – medicÄ«nai vairāk naudas nevajag (budžetā vairāk nedosim), lai tie ārsti labo savu sistÄ“mu. Tas, ka Latvijā proporcionāli veselÄ«bas jomai paredzÄ“ta daudz mazāka naudas summa nekā jebkurā citā Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«, Kariņam nav zināms.

Skaidrojumam izvÄ“lÄ“šos piemÄ“ru ar baseinu – tajā tiek ielaists 10 cm Å«dens, un paskaidrots „iemācieties peldÄ“t, tad mÄ“s varbÅ«t vÄ“l pieliesim Å«deni”. Uzsvars uz vārdu „varbÅ«t”. NovecojošÄs (vienkārši – pieaug gados vecu, hroniskām slimÄ«bām bagātu iedzÄ«votāju skaits) Eiropas pieredze liecina, ka proporcionāli pār mÄ“ru mazs finansÄ“jums noved pie pāragrām nāvÄ“m un ielaistām slimÄ«bām neatkarÄ«gi no premjera domām par veselÄ«bas jomas reformām.

Žurnālistu mīts par medicīnu kā melno caurumu, kurā pazūd nauda

Šoreiz nesaukšu žurnālistus vārdā, bet varu norādÄ«t, ka šÄdus izteikumus esmu gan dzirdÄ“jis no televÄ«zijas raidÄ«jumu veidotājiem, gan lasÄ«jis portālos. Princips – gados jauni cilvÄ“ki uzskata, ka medicÄ«nai novirzÄ«tie simti miljonu pazÅ«d. 

MÄ«tu grÅ«ti kliedÄ“t cilvÄ“kam, kurš vÄ“l gados jauns, kuram lÄ«dz vÄ“zim, diabÄ“tam, sirds mazspÄ“jai un insultam vÄ“l itin tālu, teiksim, 20 gadu. 

Diagnostika mÅ«sdienās nozÄ«mÄ“ nevis fonendoskopu, bet miljonos vÄ“rtu magnÄ“tiskās rezonanses aparātu vai pozitronu emisijas tomogrāfu. Terapija mÅ«sdienās nenozÄ«mÄ“ tikai askofÄ“nu vai citramonu, kā labpatÄ«kas saprast Saeimas deputātiem  un žurnālistiem, bet modernus, iedarbÄ«gus, taču ļoti dārgus preparātus. MÄ“Ä£ināšu sniegt piemÄ“rus (iespÄ“jams, mans skaidrojums bÅ«s sarežģīts daļai lasÄ«tāju un politiÄ·u ar vājāku izglÄ«tÄ«bu).

Jaunās terapijas pacientiem sniedz ievÄ“rojamus uzlabojumus un dažos gadÄ«jumos sola izārstÄ“t slimÄ«bu ar vienu devu. PiemÄ“ram,  tirgÅ« laista CSL hemofilijas B gÄ“nu terapija, kuras cena ir 3,5 miljoni ASV dolāru pacientam, padarot to par pasaulÄ“ dārgāko ārstÄ“šanu. Vai tiešÄm valsts vienam pacientam tÄ“rÄ“s 3,5 miljonus dolāru? VÄ“los norādÄ«t, ka šÄ« cena ir salÄ«dzināma ar šo pacientu medicÄ«niskās aprÅ«pes izmaksām mūža garumā. 

Vismaz pagaidām mÄ“s Latvijā vÄ“l neesam nonākuši lÄ«dz publiskai diskusijai par šÄdu, miljonos vÄ“rtu terapiju vienam slimniekam, bet varam bÅ«t pilnÄ«gi pārliecināti – šÄda diskusija mÅ«su nacionālajam veselÄ«bas dienestam stāv priekšÄ. Vienkārši arÄ« Latvijā atradÄ«sies māte ar hemofÄ«liju (tā gan ir specifiska hemofÄ«lija) slimam bÄ“rnam, kas pieprasÄ«s zāles, ar kurām šo slimÄ«bu var pilnÄ«bā izārstÄ“t.

PÄ“dÄ“jos divdesmit gados onkoloÄ£ija veikusi milzu attÄ«stÄ«bu. Daudzi vēži izārstÄ“jami pilnÄ«bā, bet vairumam – ievÄ“rojami pieaugusi dzÄ«vildze. Tātad – cilvÄ“ks saslimst ar vÄ“zi, bet dzÄ«vo 5–10 gadus, pateicoties operācijai, staru terapijai, hormonterapijai, imÅ«nterapijai, Ä·Ä«mijterapijai un – ļoti bÅ«tiski – fiziskām aktivitātÄ“m ārstniecÄ«bas laikā. Bet šÄ«s zāles un visa ārstniecÄ«ba nudien ir ļoti dārga. MinÄ“šu piemÄ“ru – gÄ“nu terapiju ar himÄ“riskā antigÄ“na receptora T-šÅ«nu zālÄ“m hematoloÄ£isko audzÄ“ju ārstÄ“šanai.

PatiesÄ«bā šis adaptÄ«vās imÅ«nterapijas veids – CAR-T ir šÅ«nas, kurā izmanto autologas Ä£enÄ“tiski inženierÄ“tas pacienta T-šÅ«nas. CAR-T šÅ«nu terapija ir mÄ“rÄ·Ä“ta audzÄ“ja terapija, kurai piemÄ«t milzÄ«gs potenciāls, jo veiksmÄ«gas terapijas rezultātā ir iespÄ“jams pilnÄ«bā izārstÄ“t (asins vēža) pacientu. ŠÄ«s šÅ«nas ir dārgas. ASV aprÄ“Ä·ini par šÄdas terapijas izmaksām B-šÅ«nu limfomas pacientiem svārstÄ«jās no 58 000 lÄ«dz 289 000 (vidÄ“ji 180 000) ASV dolāru par kvalitatÄ«vas dzÄ«ves gadu.

Es saprotu, ka manam lasÄ«tājam nav saprotama ne B-šÅ«nu limfoma, ne CAR-T šÅ«nas, bet iespÄ“jams, ka Latvijā ik gadu vismaz 50 pacientiem šÄda CAR-T šÅ«nu terapija bÅ«tu nepieciešama. Biežāk pazÄ«stamais CAR-T šÅ«nu preparāts Kymriah ir pagaidām vienÄ«gā reÄ£istrÄ“tā CAR-T šÅ«nu terapija bÄ“rniem un jauniem pieaugušajiem (lÄ«dz 25 gadu vecumam) ar akÅ«tu limfoblastisko leikÄ“miju.

Ar šÄ«m rindkopām es vÄ“los kliedÄ“t arÄ« Finanšu ministrijas pārliecÄ«bu – ja jau iedevām naudu Covid–19 pandÄ“mijas laikā, tad tagad veselÄ«bai drÄ«kstam dot mazāk. Diemžēl Latvijas pieredze liecina, ka jaunas paaudzes medikamentu ienākšana kompensÄ“jamo medikamentu sarakstā korelÄ“ ar kādas ietekmÄ«gas personas vai viņas radinieku slimÄ«bu ar konkrÄ“to audzÄ“ju.

Saeimā un žurnalistikā lielākoties rosās salÄ«dzinoši jauni vai vidÄ“ja gadagājuma cilvÄ“ki, kuriem nav nepieciešama ļoti dārga un sarežģīta ārstÄ“šana. Viņi vÄ“l nezina, ka katrs cilvÄ“ks agri vai vÄ“lu nonāk lÄ«dz savam vÄ“zim, ja nav priekšlaicÄ«gi nosities, noslÄ«cis vai nomiris ar insultu vai infarktu. Mana dzÄ«ves stratÄ“Ä£ija ir izvairÄ«ties no pirmajām četrām alternatÄ«vām, tādēļ es esmu gatavs kaut kad satikt savu vÄ“zi; un es nebrÄ«nos par augstajām ārstÄ“šanas izmaksām onkoloÄ£ijai.

Tādēļ es mÄ«tisko jautājumu uzdodu otrādi –  kurā melnajā caurumā Latvijā pazÅ«d apmÄ“ram puse no naudas, kas pienākas veselÄ«bai? Viss ir tikai salÄ«dzināšanā – Latvijā valsts budžets sedz procentuāli uz pusi mazāk nekā vidÄ“ji Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«s. Tātad  Latvijas iedzÄ«votāji spiesti otru pusi segt no savas kabatas. Kariņam un Ašeradenam vajadzÄ“tu paskaidrot – kur viņi izÄ·Ä“rnā to otro pusi naudas, kas bÅ«tu jāatvÄ“lÄ“ veselÄ«bas aprÅ«pei. 

Trešais mÄ«ts, ka naudas veselÄ«bai ir vairāk nekā jebkad un jaunu Ä“ku celtniecÄ«ba ir medicÄ«nas uzlabošana

Šis mÄ«ts balstās uz vāji izglÄ«totu politiÄ·u un bezcerÄ«gu ministrijas ierÄ“dņu sapratni, ka slimnÄ«cu bÅ«vniecÄ«ba, ieguldÄ«jumi digitālajā jomā (e-veselÄ«ba, kura ir bezcerÄ«ga, strādā ar pārtraukumiem un neracionāli; pie kam, redzot, kā tiek izpļekarÄ“ti lÄ«dzekļi jaunai e-veselÄ«bai, varu apgalvot – nestrādās arÄ« tuvākajos gados), zelta gultas, vakcinācijas biroja zelteņu zelta algas un vakcinācija kapu svÄ“tkos – kā iztÄ“rÄ“ta nauda pieskaitāma veselÄ«bas jomai.

Covid–19 pandÄ“mijas laikā Krišjānis Kariņš nodevās naudas helikopterkaisÄ«šanai. MedicÄ«nai arÄ« nolÄ“ma dot, bet „zelta gultām”, pÄ“tÄ«jumiem un celtniecÄ«bai. ŠobrÄ«d Latvijā tiek celtas slimnÄ«cas – P. Stradiņa klÄ«niskā universitātes  slimnÄ«ca, RÄ«gas Austrumu klÄ«niskā universitātes slimnÄ«ca, RÄ«gas psihoneiroloÄ£iskā slimnÄ«ca, JÄ“kabpils un Vidzemes slimnÄ«ca, ir arÄ«  citas jaunbÅ«ves, ko šeit neminÄ“šu. NemÄ“Ä£ināšu šajā rakstā analizÄ“t katras slimnÄ«cas un korpusa nepieciešamÄ«bu, tomÄ“r pārdomām vÄ“los lasÄ«tājam piedāvāt četrus aspektus:

• slimnÄ«cas un Ä“kas neārstÄ“, ārstÄ“ medicÄ«nas profesionāļi; 

• modernā medicÄ«na virzÄ«ta uz ambulatoru un dienas stacionāra ārstÄ“šanu; slimnÄ«cās saÄ«sinās gultas dienu skaits, Latvijas iedzÄ«votāju skaits samazinās;

• netiek slÄ“gti citi korpusi, tādēļ palielināsies apkures, enerģētikas, nodrošinājuma, sterilitātes uc. izmaksas – uz tarifos iekļautā finansÄ“juma rÄ“Ä·ina;

• VeselÄ«bas ministrijas rÄ«cÄ«bā ir ļoti daudz pilnÄ«bā neizmantotu Ä“ku, kuras sabrÅ«k, iet bojā (piemÄ“ram, Ä“kas TraumatoloÄ£ijas un ortopÄ“dijas slimnÄ«cā, vecais DzemdÄ«bu nams starp Valdemāra un Miera ielu aiz jaunā DzemdÄ«bu nama vÄ“sturiskā, sarkano Ä·ieÄ£eļu arhitektÅ«ras stila Ä“kā, kurā XX gadsimta sākumā darbojās Marijas Diakonijas hospitālis, un vÄ“l – tuberkulozes, vÄ“lāk – seksuāli transmisÄ«vo slimÄ«bu klÄ«nika PÄ“rnavas ielā 70 utt.)

Ministrijas ierÄ“dņi mÄ“dz celtniecÄ«bai un remontiem paredzÄ“tos lÄ«dzekļus pieskaitÄ«t veselÄ«bas budžetam, paši sev aplaudÄ“t. ŠobrÄ«d, fanfarām pÅ«šot un aplausiem skanot, tiek ziņots, ka RÄ«gas Austrumu klÄ«niskajā universitātes slimnÄ«cā, izmantojot Eiropas SavienÄ«bas Atveseļošanas un noturÄ«bas mehānisma lÄ«dzekļus, sākts projekts “SIA “RÄ«gas Austrumu klÄ«niskā universitātes slimnÄ«ca” infekciju slimÄ«bu un plaušu veselÄ«bas korpusa bÅ«vniecÄ«ba”, kas paredz slimnÄ«cas infrastruktÅ«ras izbÅ«vi un attÄ«stÄ«bu gandrÄ«z 100 miljonu eiro apmÄ“rā.

Nerunāšu par BiÄ·ernieku meža ciršanu, par to, nauda nāk no ES lÄ«dzekļiem, ka nevienam neienāk prātā iebilst labai idejai – jaunām Ä“kām infekcijas un plaušu slimÄ«bu ārstÄ“šanai, vienosimies – tam nav nekāda saistÄ«ba ar 2023. gada veselÄ«bas budžetu. 

Visos celtniecÄ«bas projektos cauri spÄ«d iepriekšÄ“jo ministru sapratne par veselÄ«bas naudas izmantošanu. Tiesa, man nav pierādÄ«jumu arÄ« mÄ«tam, ka visi celtniecÄ«bas projekti par valsts vai ES naudu ir korupcija vai karteļa vienošanās. 

Īsais 2023. gada veselības jomas budžeta skaidrojums

2023. gada veselÄ«bas budžets nav politisks un nav medicÄ«nisks. Tas ir ierÄ“dnieciski birokrātisks, kas balstās uz principu – tāpat neviens neko nesapratÄ«s. VeselÄ«bas nozares valsts budžeta finansÄ“jums 2023. gadam ir 160 miljoni (16051537840) eiro, un šÄ«  nauda  formāli sadalās tā – 134 miljoni (134 408 459) eiro veselÄ«bas aprÅ«pes nodrošināšanai, 124 miljoni (124 249 140) eiro specializÄ“tās veselÄ«bas aprÅ«pes nodrošināšanai (lasÄ«tājam vÄ“los paskaidrot, ka šajā maisā iebÄ“rts gan NMPD, gan asinsdonoru centrs, gan tiesu medicÄ«nas ekspertÄ«ze, gan dopinga kontrole un vÄ“l šis tas), 59 miljoni (59 241 558) eiro paredzÄ“ti medicÄ«nas izglÄ«tÄ«bai, 15 miljoni (15 465 770) eiro paredzÄ“ts administrÄ“šanai un ārstniecÄ«bas riska fondam (veikli saliktas kopā pretrunÄ«gas lietas), 11 miljoni (11 364 621) eiro veselÄ«bas profilaksei, veselÄ«bas veicināšanai un ārstniecÄ«bas pakalpojumu uzraudzÄ«bai, bet 5 ar pusi miljonu (5 600 344) VeselÄ«bas ministrijas labbÅ«tÄ«bai jeb nozares vadÄ«bai un politikai. Protams, budžetā iekļauti arÄ« fondu lÄ«dzekļi – 19 miljoni eiro no ESF projektiem, 8 miljoni no ERAF projektiem, 4 miljoni no atveseļošanās un noturÄ«bas mehānisma un nepilns miljons citu ES politiku instrumentu projekti. 

Šiem 160 miljoniem valdÄ«ba ar milzu labvÄ“lÄ«bu un smaidu uz milzÄ«ga ārÄ“jā deficÄ«ta rÄ“Ä·ina paredzÄ“jusi veselÄ«bai klāt piedalÄ«t vÄ“l  85,8 miljonus, ko sadalÄ«t šÄdi – 30 miljonus onkoloÄ£ijai, 27.5 miljonus ārstniecÄ«bas personu atalgojumam, 15 miljonus veselÄ«bas pakalpojumu pieejamÄ«bas palielināšanai, 5,4 miljonus NMPD, 5 miljonus bÄ“rnu veselÄ«bas pakalpojumu pieejamÄ«bas palielināšanai un 2,8 miljonus medicÄ«nas māsu izglÄ«tošanai. 

VeselÄ«bas budžets sastāv no ļoti daudzām rindiņām un ailÄ«tÄ“m, un mans mÄ“rÄ·is nav  godājamo lasÄ«tāju iepazÄ«stināt ar visām, kur nu vÄ“l censties izskaidrot – kas šajā ailÄ«tÄ“ ierakstÄ«ts un ko no tā bÅ«tu jāsaprot (parasti viss sarakstÄ«tais izskatās pÄ“c labās auss kasÄ«šanas ar kreiso roku). PlašÄkās diskusijas, jādomā, bÅ«s par ārstniecÄ«bas personu atalgojumu. Ministrs Arvils Ašeradens stāstÄ«s, ka ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem algu pielikums bÅ«šot 6,11%, ārstniecÄ«bas un pacientu aprÅ«pes personām (lasi, medicÄ«nas māsām, ārstu palÄ«giem) – par 10,14%, bet ārstniecÄ«bas un pacientu atbalsta personām – par 16,11%.

PatiesÄ«bā šis uzstādÄ«jums un Ministru kabineta paziņojumi ir aplami, jo pielikums iespaido tikai zemāko likmi valsts iestādÄ“s (universitātes klÄ«nikās), gandrÄ«z nemaz neietekmÄ“ ambulatoro sektoru un privāto medicÄ«nu. Kopā 2023. gadā medicÄ«nas darbinieku atalgojumam papildus esot novirzÄ«ti 41,5 miljoni eiro, bet patiesÄ«bā papildus piešÄ·irti tikai 27,5 miljoni – pārÄ“jie 14 miljoni esot it kā iekšienÄ“ pārdalÄ«ti. Ja kopā medicÄ«nas darbinieku atalgojumam paredzÄ“ti 814 miljoni eiro, tad pielikums ir 3,4%. Nudien nav pārlieku devÄ«gi, ja atceramies, ka prezidentam, valdÄ«bas ministriem, Saeimas deputātiem algas pieaugums ir 40–75%. Tiem, kas nav pamanÄ«juši, inflācija šobrÄ«d nokritusies no 22% lÄ«dz 20%.

Un vÄ“l nedaudz  par solÄ«to algu pielikumu. Atalgojumam paredzÄ“tie lÄ«dzekļi ir iekļauti pakalpojumu tarifos, tādēļ tiešÄ veidā nekādi nesasniedz medicÄ«nas darbinieku. 

Atkārtošos – šis nav politisks budžets, ministre LÄ«ga MenÄ£elsone to nav sastādÄ«jusi. Ministre jau ir identificÄ“jusi bÅ«tisko problÄ“mu Latvijas medicÄ«nā – nepamatoti novājināto Ä£imenes medicÄ«nu un primāro aprÅ«pi, nepamatoto birokrātiju Ä£imenes medicÄ«nā, nepieciešamÄ«bu pÄ“c papildu darbinieka Ä£imenes ārsta praksÄ“, pÄ“c nepieciešamÄ«bas papildināt primāro aprÅ«pi ar fizioterapeita un psihiskās veselÄ«bas speciālista atbalstu.

Lai arÄ« cik necik saprotu budžeta skaitļus, lai arÄ« esmu lÅ«dzis gan Finanšu ministrijas, gan VeselÄ«bas ministrijas speciālistu skaidrojumu, solÄ«tā pielikuma 5% apmÄ“rā primārai aprÅ«pei nav – var jau meklÄ“t šo pielikumu caur solÄ«to veselÄ«bas pakalpojumu pieejamÄ«bas (Ä«paši, bÄ“rnu pakalpojumu pieejamÄ«bas) palielinājuma prizmu, ar pilnu atbildÄ«bas sajÅ«tu varu teikt – lÄ«dz Ä£imenes ārstam tas nenonāks, vÄ“l vairāk – tieši pieejamÄ«bā bÅ«s lielākā krÄ«ze. Un par to – nākamajā sadaļā.

ProblÄ“mas veselÄ«bas budžetā – kas mÅ«s sagaida

Eiropas un pašmāju pieredze mums saka – 70% no visām ārstu konsultācijām sniedz Ä£imenes ārsti (Latvijas veselÄ«bas budžetā viņiem tiek nedaudz virs 6% finansÄ“juma). Budžets un VeselÄ«bas ministrijas haotiskais veikums pÄ“dÄ“jo divu gadu birokrātisko dokumentu daiļradÄ“ liecina: Ä£imenes ārstiem slodze pieaugs, samaksa samazināsies, lÄ«dz ar to pie Ä£imenes ārstiem pieaugs rindas. Ä¢imenes ārstiem uzkrauti papildu pienākumi un papildu atskaites. Ä»oti ceru, ka veselÄ«bas ministre meklÄ“s risinājumus, bet, skatoties uz budžetu, visvairāk apdalÄ«ta ir tieši primārā aprÅ«pe. 

74% no visām diagnozÄ“m tiek uzstādÄ«tas ar laboratorijas diagnostikas palÄ«dzÄ«bu (Latvijas veselÄ«bas budžetā laboratorijai tiek 2,3%, slimnÄ«cu budžetos – aptuveni 4%). Pateicoties Ilzes Viņķeles un Daniela Pavļuta centieniem ierobežot hronisko slimnieku ārstÄ“šanu pandÄ“mijas laikā, diagnostiku neinfekcijas (galvenokārt, sirds-asinsvadu slimÄ«bām un onkoloÄ£ijai) slimÄ«bām, šobrÄ«d nepieciešamÄ«ba pÄ“c laboratoriskiem izmeklÄ“jumiem pieaugusi par 40%. Mana prognoze budžetam – jebkādi lÄ«dzekļi laboratoriskiem izmeklÄ“jumiem beigsies septembrÄ« (mans draugs Finanšu ministrijā – optimists – apgalvoja, ka nauda beigsies tikai oktobrÄ«).

Ilgi meklÄ“ju, lÄ«dz atradu, ka Latvija paredzÄ“jusi maziņu miljoniņu maksāt citām valstÄ«m par Latvijas valstspiederÄ«go ārstÄ“šanu ārzemÄ“s. Izskatās, ka Kariņš un Ašeradens nolÄ“muši papildus lÄ«dzekļus (kādus 15 miljonus) šim mÄ“rÄ·im piešÄ·irt no lÄ«dzekļiem neparedzÄ“tiem gadÄ«jumiem jau vasaras sākumā. 

Rindas pie speciālistiem pieaugs ievÄ“rojami. Visu, ko nevar uzskaitÄ«t pat 10 lapaspusÄ“s, ko politiÄ·i sasolÄ«juši, ko ierakstÄ«juši dažādās vienošanās, tas viss ir apslÄ“pts tarifos. Iedomājieties, ka slimnÄ«ca uzbÅ«vÄ“ jaunu Ä“ku, kuras apsilde, apgaismojums, uzturÄ“šana pat bez funkcijas maksā 0,6 eiro mÄ“nesÄ« par kvadrātmetru. VienÄ«gie ienākumi slimnÄ«cai ir tā pati apmaksa no NVD par slimnieku ārstÄ“šanu.

Ja es bÅ«tu slimnÄ«cas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs, es katram slimniekam meklÄ“tu visas iespÄ“jamās patoloÄ£ijas, bet par primāro atrastu akÅ«to slimÄ«bu – kaut vai hroniskam sirds mazspÄ“jas slimniekam akÅ«tu haimorÄ«tu. KopÄ“jā naudas summa ies mazumā un valsts nevarÄ“s pienācÄ«gā daudzumā apmaksāt kardiologa, endokrinologa, pneimonologa, reimatologa konsultācijas. Prognoze – (valsts apmaksāta pakalpojuma) rindas pie šiem un citiem speciālistiem pieaugs par 15–20%, kas nozÄ«mÄ“ – par vienu mÄ“nesi.

Ceturtā prognoze jau veiksmÄ«gi pausta raksta sākumā, un to teicis SlimnÄ«cu biedrÄ«bas vadÄ«tājs Jevgēņijs KalÄ“js – lauku slimnÄ«cām lÄ«dzekļu nepietiks gada otrajai pusei. Es lāga nesaprotu, kā šÄ«s slimnÄ«cas joprojām spÄ“j izturÄ“t enerģētikas, degvielas, pārtikas un citu preču sadārdzinājumu. Jāteic, ka medicÄ«nā inflācija ir salÄ«dzinoši neliela – medikamentiem un instrumentiem, kā arÄ« aparatÅ«ras uzturÄ“šanai 5–9%; darbaspÄ“kam 8–10%.

Piektā prognoze – darbaspÄ“ka krÄ«ze. Šajā jomā speciālists ir profesors LVSDA priekšsÄ“dÄ“tājs Valdis Keris, bet mana prognoze – nespÄ“ja salāgot klÄ«niku finansiālās iespÄ“jas ar darbinieku prasÄ«bām pienāks septembrÄ«, bet manifestÄ“sies novembrÄ«.

Kopsavilkums no multiplikācijas filmas

Aprakstu par Latvijas valsts budžetu un veselÄ«bas jomas budžetu tajā šoreiz beigšu ar senas multiplikācijas filmas fragmenta atstāstu. Multiplikācijas filmas South park bija paredzÄ“tas pieaugušajiem. 

Sižets bija aptuveni tāds: filmas galvenajiem varoņiem katru nakti sāka pazust apakšbikses. Viņi nolÄ“ma noskaidrot – kā tas notiek, uzstādÄ«ja novÄ“rošanas kameras utt.  Atklājās, ka naktÄ« atveras mazas durtiņas, iznāk rÅ«Ä·Ä«ši un nozog apakšbikses. Nu filmas galvenie varoņi noÄ·Ä“ra rÅ«Ä·Ä«šus un vaicāja; kas par lietu. RÅ«Ä·Ä«ši teica – viņiem esot biznesa plāns. Plāna punkts Nr. 1 – nozogam daudz apakšbikšu. Plāna punkts Nr. 3 – liela peļņa (profits). Tiesa, rÅ«Ä·Ä«šiem nebija plāna punkta Nr. 2.

Tieši tāds izskatās valsts budžets – plāna punkts Nr. 1 – daudz aizņemsimies (audzÄ“sim budžeta deficÄ«tu) un daudz tÄ“rÄ“sim; plāna punkts Nr. 3 – veselÄ«bas joma zels un plauks, tauta slavÄ“s Kariņu, Ašeradenu un MenÄ£elsoni. Diemžēl nav punkta Nr. 2 , jo ne budžeta projekts, ne valdÄ«bas deklarācija nekādi neparāda – kā šo veselÄ«bas jomas uzplaukumu sasniegt.