Iesaki rakstu:

SeptembrÄ« VeselÄ«bas ministrijai (VM) rakstiski uzdevu vienkāršus jautājumus: 1. Cik C19 pozitÄ«vo testu ir pieļaujamā kļūda? 2. Cik C19 negatÄ«vo testu ir pieļaujamā kļūda?

Es gaidÄ«ju ka atbildes saturÄ“s vien divus skaitļus, bet atsÅ«tÄ«ja vÄ“rienÄ«gu aprakstu, kur man nepieciešama kāda zinošÄka speciālista atbilde - vai VM uz maniem diviem jautājumiem ir atbildÄ“jusi pÄ“c bÅ«tÄ«bas un, ja atbildÄ“jusi, tad ko tieši?

VM atbilde: "VeselÄ«bas ministrija ir iepazinusies ar JÅ«su e-pasta vÄ“stuli par Covid-19 testiem un sniedz Jums šÄdu viedokli.

Lai iegÅ«tu izpratni par Covid-19 testÄ“šanas precizitāti, ir jāiepazÄ«stas ar SARS-CoV-2 vÄ«rusa noteikšanas principiem, kas tiek izmantoti šajos testos. Ir zināms, ka SARS-CoV-2 vÄ«russ visbiežāk inficÄ“ (iekļūst) cilvÄ“ka elpceļus izklājošÄs šÅ«nās un tur vairojoties izraisa Covid-19 raksturÄ«gos simptomus.

ŠobrÄ«d visā pasaulÄ“ Covid-19 izraisÄ«tāja SARS-CoV-2 vÄ«rusa noteikšanai izmanto molekulārās bioloÄ£ijas principu – vÄ«rusa Ä£enÄ“tiskā materiāla klātbÅ«tnes noteikšana no cilvÄ“ka paņemtajā materiālā (visbiežāk aizdegunes gļotādas šÅ«nās, kā arÄ« citos cilvÄ“ka elpceļu šÅ«nas saturošos materiālos).

Katram vÄ«rusa veidam ir tikai tam raksturÄ«gais Ä£enÄ“tiskais materiāls – nukleÄ«nskābes (RNS) elementu – nukleotÄ«du unikāla secÄ«ba. AttiecÄ«gi testa princips ir šÄ«s, tikai SARS-CoV-2 vÄ«rusam raksturÄ«gas, secÄ«bas atrašana. Zinot šo secÄ«bu ir iespÄ“jams izveidot mākslÄ«gus Ä£enÄ“tiskos elementus, kas spÄ“j piesaistÄ«ties vÄ«rusa Ä£enÄ“tiskajam materiālam un to iezÄ«mÄ“t. Tas tiek veikts noteiktos apstākļos, kas spÄ“j nodrošināt SARS-CoV-2 vÄ«rusa Ä£enÄ“tiskā materiāla fragmenta iezÄ«mÄ“šanu un pavairošanu.

Ja mākslÄ«gais Ä£enÄ“tiskais elements sasaistās ar vÄ«rusa fragmentu, tiek radÄ«ts fluorescences signāls, ko uztver iekārtas foto detektors un kura stiprums palielinās fragmentam pavairojoties reakcijas laikā. PÄ“c šÄ« fluorescentā signāla parādÄ«šanās arÄ« nosaka – ir konstatÄ“ta vÄ«rusa klātbÅ«tne vai vÄ«russ paraugā nav atklāts. Tā kā testÄ“šanas atbilde ir kvalitatÄ«va (tas ir – "ir atrasts – pozitÄ«vs" vai "nav atrasts – negatÄ«vs"), nav piemÄ“rojama kvantitatÄ«viem (skaitliskiem) rezultātiem piemÄ“rojamā novirzes kļūda.

ŠÄdu molekulārās bioloÄ£ijas principos balstÄ«tu testu precizitāti nosaka divi testu parametri – klÄ«niskais jutÄ«gums un specifiskums. JutÄ«gums ir testa spÄ“ja atrast vÄ«rusu klātbÅ«tni paraugā no cilvÄ“ka, kuram ir pierādÄ«ta Covid-19 infekcija, izmantojot citu metodi, ja pārbaudāmais tests spÄ“j atrast vÄ«rusu paraugos no 100 apstiprinātiem Covid-19 gadÄ«jumiem, tad tā jutÄ«gums ir 100 %.

Savukārt specifiskumu nosaka veicot testu paraugos no veseliem cilvēkiem vai no cilvēkiem ar pierādītām citu vīrusu izraisītām slimībām. Ja testējot paraugus no 100 cilvēkiem, kuriem nav Covid-19 infekcijas, tiek iegūti 100 negatīvi rezultāti, tiek uzskatīts, ka testa specifiskums ir 100 %.

Starptautiskās organizācijas FIND veiktais pÄ“tÄ«jums (https://www.finddx.org/.../FIND_SARS-COV2_molecular-assay...) atklāja, ka dažādi Covid-19 testÄ“šanas komplekti pareizi atklāja SARS-CoV-2 paraugos vairāk nekā 95 % (un bieži 100 %) gadÄ«jumu. Tātad SARS-CoV-2 vÄ«rusu testi ir daudz labāki, lai pareizi identificÄ“tu cilvÄ“kus, kuriem nav Covid-19. TāpÄ“c mÄ“s sagaidām ļoti maz kļūdaini pozitÄ«vu testa rezultātu (kļūdaini pozitÄ«vs ir pozitÄ«vs testa rezultāts kādam, kuram nav slimÄ«bas).”

P.S. Katrai mÄ“rierÄ«cei ir precizitātes koeficients, kas iekļauj kļūdas, tajā skaitā tāds noteikti arÄ« ir C19 testiem. Jautājums - kur ir pieejama informācija, par šo testu ticamÄ«bas koeficientu, tā pozitÄ«va rezultāta gadÄ«jumos? Spriežot no VM atbildes, kas satur vien viedokļus, nevis aprÄ“Ä·inus, izskatās, ka tādi aprÄ“Ä·ini pat nav veikti, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir visai dÄ«vaini, jo te pat nav vajadzÄ«gi vairs eksperimenti, jo statistisko datu apjoms, no kā var izdarÄ«t šos aprÄ“Ä·inus, ja nekļūdos, ir vÄ“rienÄ«gākais pasaules vÄ“sturÄ“

JÅ«s taču piekritÄ«siet, ka šÄ« ir visai bÅ«tiska informācija, jo, ja statistiski pozitÄ«vie rezultāti svārstās šÄ«s iespÄ“jamās kļūdas robežās (nu, piemÄ“ram, 2-4%), tādā gadÄ«jumā ar pozitÄ«vu rezultātu tie ir jāveic atkārtoti, pretÄ“jā gadÄ«jumā nav izslÄ“gts, ka šie rezultāti ir iespÄ“jamā kļūda, kas var uzrādÄ«t pozitÄ«vu testu pat marsietim, kazai vai kartupelim.

PiemÄ“rs nozÄ«mÄ«gumam, ja kāds izgudros testu, kas mums noteiks neesošu marsiešu slimÄ«bu, un šÄ« testa kļūda bÅ«s 2%, tad, veicot šo testu, 2% no rezultātiem parādÄ«s, ka mums ir neeksistÄ“joša problÄ“ma - 2% slimo ar marsiešu slimÄ«bu. Sareiziniet šo % ar Latvijas 2000 lÄ«dz 5000 C19 marsiešu testu dienā, un sanāks, ka mums ir 40 lÄ«dz 100 ar izdomāto marsiešu slimÄ«bu inficÄ“to dienā.