Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Covid–19 pandÄ“mijas gada laikā esmu represÄ“ts divas reizes. Pirmā reize bija veikaliņā LATS, kas atrodas manas mājas pirmajā stāvā un kurā es vismaz sejā pazÄ«stu visas pārdevÄ“jas (pat ar masku). Reiz bija uzradusies kāda cita, kas mani no veikala izmeta par to, ka es biju ieradies ar savu grozu.

Lieta tāda, ka jau gadiem uz veikalu dodos ar lielu pītu grozu, jo veikalu grozus un ratiņus apgramsta pārlieku liels cilvēku skaits, pie kam es ļoti nemīlu plastmasas maisiņus, bet, ar savu grozu iepērkoties, plastmasas īpatsvars manos pirkumos mazinās.

Vārdu sakot – mani izmeta no veikala un vÄ“l pajautāja – vai es neticot zinātnei, jo zinātnieki esot pierādÄ«juši, ka vÄ«russ veikalā neizplatās ar noteiktu groziņu skaitu.

Otrs gadÄ«jums bija Ä€genskalna tirgÅ«, kurā biju nolÄ“mis nopirkt lauku maizi un varbÅ«t vÄ“l kaut kādu Latvijā ražotu Ä“dmaņu, bet mani nelaida iekšÄ, jo man nebija maskas.

Puisis, kas mani nelaida iekšÄ, man uzdeva tieši to pašu jautājumu – vai es neticot zinātnei? Es priecÄ«gi lÅ«dzu viņam uzrādÄ«t to zinātnisko rakstu, kas apliecina vÄ«rusa ierobežošanu ar maskām ārtelpās un tirgos.

Es biju gatavs masku tirgÅ« uzlikt un pat puisim uzsaukt kvasu, ja vien šÄds zinātnisks pierādÄ«jums atrastos.

PatiesÄ«bā atšÄ·irÄ«bā no zinātnes ar veikala groziņu skaitu šÄdu tādu zinātnisku literatÅ«ru par tirgu man ir izdevies atrast.

Ä€zijas tirgos ir parādÄ«jušies virkne ierobežojumu, kas daļēji tiek pamatoti ar zinātni – nepārdot dzÄ«vas radÄ«bas (piemÄ“ram, čūskas, bruņnešus un sikspārņus), distancÄ“ties no miesnieka un arÄ« – maskas.

Tiem, kas nav pabijuši Ä€zijas tirgos, varu pastāstÄ«t, ka Ä·Ä«niešu tirgus ir vesela ekosistÄ“ma, kurā cep, vāra, gatavo, Ä“d, tirgo, mainās, bet Ä“dmaņu (piemÄ“ram, vistu) mÄ“dz nokaut turpat pircÄ“ja au priekšÄ, pie kam nereti tiek dzertas arÄ« svaigas vistas asinis.

AttiecÄ«bā uz masku lietošanu Ä€genskalna tirgÅ«: nekādu ieganstu masku ballei zinātniskā literatÅ«rā atrast nevar.

Ir pietiekami daudz pÄ“tÄ«jumu par maskām, bet šie pÄ“tÄ«jumi ir par nopietnām medicÄ«niskām maskām, nevis daudzkārt lietojamajiem vienreizÄ“jamiem zilganajiem papÄ«ra priekšmetiem (ko Latvijas iedzÄ«votāji lieto daudzkārtÄ«gi) vai dažādiem drÄ“bes gabaliem. Un vÄ“l – ārtelpās vÄ«rusu nepārnes.

PatiesÄ«bā šis bija mÄ“Ä£inājums vienkāršÄ valodā paskaidrot, ka aiz zinātnes maskas tiek slÄ“pta biznesa vai politiska rosÄ«ba.

PasaulÄ“ nav neviena pierādÄ«juma tam, ka uz lielas (basketbola) vai mazas (galda tenisa) bumbas var atrast SARS–CoV-2 vÄ«rusu tādā daudzumā, lai tas varÄ“tu izraisÄ«t slimÄ«bu, nav neviena pierādÄ«juma vÄ«rusa pārnesei ārtelpās sportojot, un ļoti reti ir saslimstÄ«bas gadÄ«jumi, kas gÅ«ti slikti vÄ“dinātās trenažieru zālÄ“s, ģērbtuvÄ“s un aukstumvannās, bet Latvijas valdÄ«ba ir pilnÄ«bā aizliegusi sportu, it kā balstoties uz zinātnes pÄ“tÄ«jumiem.

Atgādināšu visiem tiem, kam slikta atmiņa: RÄ«gas maratonu atļāva gan Uga Dumpis, gan Jurijs Perevošikovs, bet aizliedza Krišjānis Kariņš un Edgars Rinkevičs (tieši ārlietu ministrs toreiz uzmetās par zinātnieku, bet maijā viņš aizliedza hokeja čempionātu skatÄ«ties itin visiem, izņemot sev un saviem draugiem).

Tieši aiz zinātnes maskas slÄ“pjoties, Krišjānis Kariņš vienā Ministru kabineta sÄ“dÄ“ panāca aizliegumu gan tirgot grāmatas, gan visos veidos (arÄ« ar interneta starpniecÄ«bu jebkurā diennakts laikā) tirgot alkoholu un cigaretes.

PatiesÄ«bā jau ir pienācis laiks šÄ·irt jÄ“dzienus „zinātne” un „pÄ“tÄ«jumu interpretācija” vai „atklājums” un „secinājums”.

Ä»audis (tai skaitā valdoņi un deputāti) no zinātnes gaida atklājumus, kas atbild ar konkrÄ“tu „balts” vai melns”, bet zinātnieki izvirza hipotÄ“zi un cenšas to pierādÄ«t vai noliegt.

Alberts Einšteins, kuru aizrāva idejas par zinātniskās domas bÅ«tÄ«bu, teica: “Nekādu problÄ“mu nevar atrisināt no tā paša apziņas lÄ«meņa, kas to radÄ«ja.” (“No problem can be solved from the same level of consciousness that created it.”).

Zinātnes pierādÄ«jumu skaidrojums un izpratne iekļaujas apziņas jautājumos, un tos gadu simtus pÄ“ta kā ārsti, tā filozofi, bet mÅ«sdienās – arÄ« attÄ“ldiagnosti un neirofizologi.

Kaut kādu atbildi varÄ“tu sniegt divas teorijas par smadzeņu darbÄ«bu, kas rada apziņu, un šÄ«s teorijas ir globālā neironu darbvietu teorija (GNWT) un integrÄ“tā informācijas teorija (IIN).

Taču, ieliekot informāciju par Covid–19, aizliegumiem, mājsÄ“di, saslimstÄ«bu, mirstÄ«bu, vakcināciju, imunitāti vienā vai otrā šo teoriju matricā, mÄ“s uzzinātu, ka taisnÄ«ba var bÅ«t gan man, gan Kariņam un Pavļutam, kuri nudien nevienu sistÄ“misku medicÄ«nisku rakstu nav ne lasÄ«juši, ne centušies saprast.

Lieta tāda, ka labā, citÄ“jamā medicÄ«niskā literatÅ«rā ļoti cienÄ«jamos izdevumos bieži vien rodami pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«gi viedokļi.

VÄ“l vairāk – manā iemīļotajā žurnālā „The Lancet” mÄ“dz bÅ«t pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«gi viedokļraksti ar pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«giem secinājumiem un slÄ“dzieniem.

Sākās tas pÄ“rnā gada janvārÄ« ar diskusijām – vai vispār ir tāds vÄ«russ, turpinājās ar diskusijām par vÄ«rusa pārnesi, par vÄ«rusu celmiem, par vakcÄ«nām, par imunitātes pastāvÄ«bu.

Un, ja nu lasītājs pats nav lielas zinātniskas institūcijas līderis, viņam nākas pieslieties vienam vai otram pretrunīgam viedoklim.

Dažkārt to noteica vairākuma viedoklis (kas nudien nav droša izvÄ“le), dažkārt zinātnieka autoritāte vai iepriekšÄ“jie sasniegumi (par vienu un to pašu jomu Nobela prÄ“mijas laureāti mÄ“dza paust pilnÄ«gi pretrunÄ«gu viedokļus), bet parasti – cita cilvÄ“ka interpretācija.

Ir ļoti maz cilvÄ“ku, kas spÄ“j izlasÄ«t mÅ«sdienu literatÅ«ru par vÄ«rusa gÄ“nu sekvencÄ“m, tādēļ mums jāuzticas tiem, kas ne tikai saprot šo informāciju, bet arÄ« spÄ“j iztulkot to saprotamā valodā, piemÄ“ram akadÄ“miÄ·iem Jānim Kloviņam vai Kasparam Tāram.

Bet vÄ“l trakāk ir, ja, izlasot vienu un to pašu rakstu, dažādi speciālisti izloba citas aksiomas, un tālāk izplata jau savu interpretāciju.

Šajā jomā vislielākās nesaskaņas un diskusijas bija jautājumā – cik noturÄ«ga ir imunitāte pÄ“c simptomātiski vai asimptomātiski pārslimota Covid–19 un cik noturÄ«ga tā ir no vienas vai divām vakcÄ«nas devām, kāda ir iespÄ“ja pārnest infekciju pārslimojušam vai vakcinÄ“tam indivÄ«dam.

Un beigu beigās – aptveroši viedokļi – vai mājsÄ“de un ierobežojumi ir cilvÄ“kus glābuši vai bendÄ“juši (kaut vai ar neārstÄ“tām un ielaistām sirds slimÄ«bām vai vÄ“zi).

Tieši 100 gadus atpakaļ radās zinātnes žurnālistika. 1921. gadā darbu sāka Zinātnes dienests nelielā Nacionālās pÄ“tniecÄ«bas padomes Ä“kā Vašingtonā.

Galvenais redaktors EdvÄ«ns E. Slossons pieņēma darbā E. V. Skripu un V. Riteru, kuri tad nu kļuva par pirmajiem zinātnes žurnālistiem, „ticot patiesai zinātnei, lai glābtu un veicinātu cilvÄ“ku labklājÄ«bu” (intrinsic power there is in scientific truth both for saving and promoting human welfare).

Dienests paziņoja savu mÄ“rÄ·i – likvidÄ“t plaisu starp zinātniekiem un vidusmÄ“ra pilsoņiem, sāka darboties drukas žurnālistikā, bet jau itin drÄ«z sāka rosÄ«ties arÄ« radio, lekcijās un meklÄ“t topošos vidutājus.

Jau pirmajos darba gados šim birojam radās sekotāji Francijā, Vācijā, Anglijā, Japānā un citās valstÄ«s, un pat Ä»eņins pamanÄ«jās norādÄ«t, ka Krievijā bÅ«tu vajadzÄ«ga institÅ«cija, kas skaidrotu cilvÄ“kiem zinātnes atklājumus.

Tiesa, padomju Krievijā zinātniskās domas skaidrošana itin ātri kļuva par ideoloÄ£iskās cīņas ieroci, bet no Krievijas šo tendenci pārņēma citas valstis.

Īpaši aktuāli zinātnes politiskie tulkojumi kļuva laikā, kad zinātnieki radÄ«ja atombumbu vai pÄ“tÄ«ja iespÄ“jas lidot kosmosā (Pavļuta zinātnes skaidrojumos taču ir kaut kas ļoti ļeņinisks).

TomÄ“r nekad iepriekš ar zinātnes vārdu nav spekulÄ“ts tik daudz kā Covid–19 pandÄ“mijas gadā. Gadu tÅ«kstošiem zinātne ir balstÄ«jusies ne tikai uz atklājumu un pierādÄ«jumu, bet arÄ« uz skepsi un atšÄ·irÄ«gu viedokli.

Tikai viedokļu nošÄ·irtÄ«ba un atšÄ·irÄ«ba var virzÄ«t zinātnisko domu. Bet 2020. gadā šis pieņēmums tika apstrÄ«dÄ“ts kā Latvijā, tā visā pasaulÄ“.

Sanācis tā, ka 100 gadu vecumā zinātnes žurnālistika kļuva dinamiskāka un nepieciešamāka nekā jebkad agrāk. CilvÄ“ce uzzināja, ka zinātne ir cilvÄ“ka darbÄ«ba, ko veido politika, emocijas un nauda, kā arÄ« atklājumu prieks.

IespÄ“jams, mÄ“s to zinājām arÄ« agrāk, bet tieši pÄ“rn politika un nauda zinātnÄ“ ieguva galvenās lomas uz globālās skatuves.

Covid–19 ārkārtas situācijā daudzkārt vairāk biomedicÄ«nisko pÄ“tÄ«jumu nekā jebkad iepriekš tika publicÄ“ti kā priekšraksti bez salÄ«dzinošas izvÄ“rtÄ“šanas, liedzot informācijas avotiem „apstiprinājuma zÄ«mogu”, uz kuru mÄ“s ilgus gadus paļāvāmies.

Tajā pašÄ laikā zinātne šajā gadā pieredzÄ“ja fundamentālu virzÄ«bu, par pamatu ņemot gadiem ilgo skrupulozo darbu pie genoma sekvenÄ“šanām, proteÄ«ninženierijas un vakcÄ«nu pÄ“tÄ«jumiem.

Tagad šis daudzgadÄ“jais darbs ļāva neticami Ä«sā laikā pilnÄ«bā sekvenÄ“t koronavÄ«rusa RNS, analizÄ“t proteÄ«nus un dažu mÄ“nešu laikā radÄ«t ultramodernas vakcÄ«nas.

Savukārt zinātnes žurnālistika nonāca krustcelÄ“s, jo visos virzienos pirms zinātniskās žurnālistikas bija aizsteigusies politiskā žurnālistika, pÄ“rkamā žurnālistika un sabiedrisko attiecÄ«bu speciālisti pilnÄ«gi bez jebkādām priekšzināšanām medicÄ«nā, gÄ“nu inženierijā un žurnālistikā.

Covid–19 vairāk nekā jebkad agrāk bija iemesls žurnālistiem pārliecināties, vai viņu izvirzÄ«tie apgalvojumi ir, ja ne noteikti, tad vismaz puslÄ«dz ticami, kā arÄ« potenciāli pietiekami svarÄ«gi, lai laistu Ä“terā agrÄ«nu (noplÅ«dušu) ziņu par nepabeigtu pÄ“tÄ«jumu vai pat nenotikuša pÄ“tÄ«juma detaļām.

Politika, ideoloÄ£ija un pandÄ“mijas šausmu žurnālistika steigā apvienojās un radÄ«ja sabiedrÄ«bas noskaņojumu, kas nepieļāva skepsi un šaubas (bez kurām zinātne nevar bÅ«t zinātne).

Tiesiskās aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļi tika atļauti un finansÄ“ti, pamatojoties uz ideoloÄ£iju un Ä«pašiem lÅ«gumiem, nevis uz pārliecinošiem datiem.

Lai paskaidrotu savu stāstu par zinātni kā šaubām un skepsi, nevis uzvaras maršu un valdÄ«bas mantrām (un Re:čekistu plinšu sievām, kas steidz spriest kara lauka tiesu katram, kas apšaubÄ«jis mantru), izvÄ“lÄ“jos piemÄ“ru par vÄ«rusa izcelsmi.

PÄ“rn visu gadu katrs, kas apšaubÄ«ja koronavÄ«rusa zoonotisku pārnesi cilvÄ“kā no sikspārnÄ«ša, no valdošÄs koalÄ«cijas kontrolÄ“tajiem informācijas lÄ«dzekļiem tika bargi nopelts un apsaukāts vismaz par kovididiotu.

Un tomÄ“r – smagā akÅ«tā respiratorā sindroma koronavÄ«rusa – SARS-CoV-2, kā arÄ« Covid–19 pandÄ“mijas izcelsme joprojām ir neatrisināta.

Daudzi zinātnieki uzskata, ka zoonožu pārnešanas iespÄ“jamÄ«ba no cita dzÄ«vnieka ir daudz lielāka nekā vÄ«rusa izbÄ“gšanas iespÄ“jamÄ«ba no laboratorijas (un es pats arÄ« pieturos pie šÄ« viedokļa).

Pasaules VeselÄ«bas organizācija radÄ«ja kompromisa ziņojumu, kas nepalÄ«dzÄ“ja atrisināt šo strÄ«du, bet nesaskaņas padarÄ«ja vÄ“l plašÄkas, jo izmeklÄ“šanas grupai nebija pieejami visi dokumenti, kas ļautu izslÄ“gt vÄ«rusa izbÄ“gšanu no laboratorijas.

Tādēļ pagājušajā nedēļā plašos paziņojumos apvienojās ievÄ“rojami Covid–19 pÄ“tnieki, aicinot veikt pilnÄ«gāku izmeklÄ“šanu par vÄ«rusa izcelsmi.

Kā teikts šo dižo pÄ“tnieku vÄ“stulÄ“, laboratorijas negadÄ«juma apsvÄ“ršana bija nepietiekama, jo izmeklÄ“šanas darba grupa tam nebija piešÄ·Ä«rusi vienlÄ«dzÄ«gu nozÄ«mi.

Viens no reversās transkriptāzes atklājÄ“jiem Deivids Baltimors (David Baltimore) ir ļoti interesantā veidā pierādÄ«jis, ka furÄ«na škelšanās vietas esamÄ«ba SARS-CoV-2 smailes olbaltumā liecina par nedabisku izcelsmi. Ir arÄ« citi pÄ“tÄ«jumi, kas rada šaubas par zoonotisku vÄ«rusa izcelsmi.

Tad nu arÄ« man un citiem, kas ir pārliecināti par koronavÄ«rusa zoonotisko izcelsmi, ir jāatzÄ«st, ka laba zinātnes prakse prasa, lai ideja par vÄ«rusa izbÄ“gšanu no kādas laboratorijas pirms izslÄ“gšanas tiktu stingri izpÄ“tÄ«ta (ko, tiesa, ir neiespÄ“jami veikt bez Ķīnas lÄ«dzdalÄ«bas).

Bet atgriezÄ«simies pie zinātnes žurnālistikas. Lieta tāda, ka mÅ«sdienās nav un nevar bÅ«t zinātnieks, kas izlasa un aptver visu pieejamo informāciju. Vienkārši – informācijas ir par daudz.

VÄ“l sliktāk ir ar praktizÄ“jošiem ārstiem – ja viņi pilnvÄ“rtÄ«gi ir nostrādājuši 8 vai 24 stundas pamatdarbā (bet šim darbam ir spÄ“jas izdedzināt cilvÄ“ka resursus) viņam ir neiespÄ“jami izlasÄ«t daudz literatÅ«ras savā specialitātÄ“, kā arÄ« iedziļināties pretrunÄ«gos viedokļos. Latvijas valsts ir vienÄ«gā Eiropā, kas nemaksā par ārstu tālākizglÄ«tÄ«bu.

Tad nu pareizā kārtÄ«ba ir tāda, ka kāds zinātnieks apkopo jaunāko globālo informāciju par kādu tÄ“mu, ko žurnālā vai internetā var izlasÄ«t praktizÄ“joši ārsti.

Mazā populācijā kā Latvijā katras specialitātes profesoram bÅ«tu jāapkopo zināšanas, ko viņš ieguvis kongresos, konferencÄ“s, žurnālos, bet pÄ“c tam lekcijas veidā jānolasa kolÄ“Ä£iem un jāpublicÄ“ vietÄ“jā medicÄ«nas žurnālā. Ä»oti daudz mÄ“dzu klausÄ«ties savu kolÄ“Ä£u lekcijas, un jāteic¬ –, nebÅ«t ne visi Latvijas profesori un docÄ“tāji lasa labas un saprotamas lekcijas.

Latvijas gadÄ«jumā tas vÄ“l nozÄ«mÄ“, ka profesoram vai docÄ“tājam šÄ« informācija ir jātulko no svešvalodas, vislabāk – no angļu valodas (mani Rietumeiropas kolÄ“Ä£i apgalvo, ka viņiem klÄ«nikās, kā likums, strādājot daži jauni Ä·Ä«niešu kolÄ“Ä£i, kas spÄ“jot apkopot un iztulkot informāciju no ļoti informatÄ«vajiem Ä·Ä«niešu izdevumiem, kas daudzās jomās esot pārāki par Eiropas un Amerikas izdevumiem).

Kā Latvijas ārstu profesionāla medicÄ«nas žurnāla ilggadÄ“jam redaktoram, kas ir bijis spiests pārlasÄ«t gandrÄ«z visas latviešu valodā rakstÄ«tās medicÄ«nas grāmatas un periodiku, jāteic, ka autoru spÄ“jas izklāstÄ«t informāciju, ir ļoti atšÄ·irÄ«gas.

PatiesÄ«bā es zinu tikai vienu profesionālu latviešu medicÄ«nas zinātnes žurnālistu. Amerikas Ä€rstu asociācijā ÄŒikāgā strādā Aldis Robežnieks. Diemžēl viņš latviešu valodā zina tikai dažus vārdus, bet angliski raksta lieliskus pārskatus un esejas par medicÄ«nas zinātni, ko publicÄ“ vienā no lielākajiem medicÄ«nas žurnāliem pasaulÄ“ – Amerikas ārstu žurnālā JAMA.

Tā nu latviešu valodā informācija par medicÄ«nas zinātni, tai skaitā par Covid–19, nonāk ļoti fragmentāra.

Tam ir divi iemesli – par medicÄ«nas informācijas avotu uzmetas VeselÄ«bas ministrija, kurā ārsti nestrādā (VeselÄ«bas ministra birojā nestrādā neviens mediÄ·is, neviens mediÄ·is nav ne valsts sekretāra, ne vietnieku posteņos).

VeselÄ«bas ministrijā par veselÄ«bu un medicÄ«nu neviens nezina gandrÄ«z neko. VeselÄ«bas ministrijas sÅ«tÄ«tu informāciju saņemu desmitos e-pastu katru dienu, un jāsaka – tā neatbilst vidusskolas lÄ«menim ne pÄ“c satura, ne latviešu valodas prasmÄ“m.

Toties VeselÄ«bas ministrs atrod lÄ«dzekļus lai šo tukšo un bezjÄ“dzÄ«go informāciju tiražētu (iespÄ“jams, finansiāli pārbarojot un ar ordeņiem apkarinot mediju politikas veidotājus).

Savukārt ārstu iesaiste intervijās lielākoties sākas un beidzas ar iepriekšparedzamiem, tukšiem vai pat bezjÄ“dzÄ«giem jautājumiem, piemÄ“ram – cik vakar nomira no Covid–19?

Šaubas un skepse, kas ir medicÄ«nas zinātnes virzošais spÄ“ks, netiek pieņemti. Ä€rstu viedokļi vÄ“l tiek servÄ“ti žurnālista zināšanu mÄ“rcÄ“.

Viedokļi, kuros pausta zinātnei bÅ«tiskā skepse vai šaubas, valdÄ«bas kontrolÄ“tajos izdevumos nenonāk.

Bet atgriezÄ«šos pie zinātnes žurnālistikas. Ko no tās vajadzÄ“tu sagaidÄ«t? Es Jums minÄ“šu dažus piemÄ“rus:

• ar lielāko varbÅ«tÄ«bu dažāda veida imunitāte, kas iegÅ«ta, pārslimojot Covid–19 simptomātiski vai asimptomātiski, ir pārāka par vakcinācijas izraisÄ«tu imunitāti, bet par to mÄ“s informāciju apkoposim vÄ“l vismaz 10 gadus;

• vislielāko postu Covid–19 nodara mazkustÄ«giem cilvÄ“kiem, vecāka gadagājuma cilvÄ“kiem, cilvÄ“kiem ar endokrÄ«nām, sirds-asinsvadu un plaušu slimÄ«bām, bet nevar izslÄ“gt iespÄ“ju, ka smaga slimÄ«bas gaita var bÅ«t pacientam bez šÄ«m problÄ“mām.

Un tomÄ“r – mazkustÄ«ba un lieks svars ir galvenie nāves iemesli Covid–19 pandÄ“mijā, bet no šÄ«m problÄ“mām cilvÄ“ks var izvairÄ«ties vai izārstÄ“ties;

• lidmašÄ«nās vÄ«rusa pārnese ir praktiski neiespÄ“jama, un šÄdi gadÄ«jumi nav pierādÄ«ti, jo lidmašÄ«nā gaisa aprite ir 20–30 reizes minÅ«tÄ“, pie kam apmaiņas gaiss iet cauri ultravioletam starojumam;

• nav pierādÄ«jumu, ka vÄ«rusa pārnese bÅ«tu iespÄ“jama baseinā, kurā Å«dens tÄ«rÄ«ba atbilst Eiropas standartiem. HlorÄ“tā Å«denÄ« vÄ«russ tiek dezaktivÄ“ts;

• praktiski nav iespÄ“jama saslimšana ar Covid–19, ar rokām apgramstot lifta pogas, lenterus, monÄ“tas, grāmatas veikalā un citus priekšmetus.

Roku mazgāšana un dezinfekcija ir laba lieta, Ä«paši pÄ“c tualetes vai sabiedriskas vietas apmeklÄ“juma, bet tam ar Covid–19 nav tiešas korelācijas.

Toties pārlieka roku dezinfekcija vismaz 10% cilvēku var izraisīt dažāda veida ādas iekaisumu un imunitātes problēmas.

ArÄ« Pavļuta viedoklis, ka terasÄ“s Ä“st drÄ«kst lÄ«dz 21.00, bet vÄ“lāk gan ne, jo naktÄ« vÄ«russ baisi izplatÄ«sies, ir ar apšaubāmu zinātnisku pamatojumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0