Iesaki rakstu:

Ä¢imenes ārstu temats nav bijis ilggadÄ“jam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam Ä«sti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora roku pa datora klaviatÅ«ru bÄ«dÄ«jis šurpu turpu un argumentus izvÄ“lÄ“jies no cita skatpunkta. Un lietu izpratne – neticami, bet tāda, kā no VeselÄ«bas ministrijas trešÄ stāva nokritusi. Kaut kā nav ticams, ka ievÄ“rojamais spalvas meistars bez viltiem un spaidus bÅ«tu Ä·Ä“ries pie tādas tÄ“mas kā Ä£imenes ārsti.

Un tomÄ“r diskutÄ“t ar labi pazÄ«stamo Daini Lemešonoku portālā ir ievÄ“rojami patÄ«kamāk nekā ar nezināmo „Pietiek lasÄ«tāju”, kas par medicÄ«nas tÄ“mām izsakās gandrÄ«z vai katru svÄ“tdienas vakaru tikpat labā un bagātÄ«gā latviešu rakstu valodā, bet kurš savu identitāti slÄ“pj aiz deviņiem plÄ«vuriem. 

Vārdu sakot, Dainis Lemešonoks ir nemierā ar Ä£imenes ārstiem un literāri izsakās - „Ä£imenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla”. Viņa padomdevÄ“js Ä£imenes ārstus ienÄ«st. PÄ“c raksta sanāk, ka Ä£imenes ārstiem bÅ«tu jāstrādā 24 stundas dienā – 7 dienas nedēļā, jo, lÅ«k, „cilvÄ“kus galvenokārt uztraucot Ä£imenes ārstu nepieejamÄ«ba – jo Ä«paši brÄ«vdienās, bet arÄ« darbdienu rÄ«tos vai vakaros, ārpus praksei noteiktā darba laika un bieži pat tajā – ārstu pieņemšanas stundu grafiks ir aizpildÄ«ts nedēļām uz priekšu, viņu uzgaidāmās telpas „akÅ«tajās stundās” ir pārpildÄ«tas”.

Es nekad neesmu dzirdÄ“jis, ka kādu uztrauktu fakts, ka svÄ“tdienās un nakts stundās nestrādā Saeimas deputāti, tieši otrādi – to vienÄ«go reizi gadā, kad viņi vakarā aizstrādājas, žurnālisti nofilmÄ“ uz beņķīša piemigušu tautas kalpu un ilgi ņirgājas par pilnmÄ“nesi. ArÄ« žurnālisti naktÄ« strādā tikai tad, ja dienā sirsnÄ«gi pasnauž. Ä¢imenes ārstiem gan vajadzÄ“tu rosÄ«ties Äakli kā vāverÄ«tei ritenÄ« no rezidentÅ«ras diploma saņemšanas brīža lÄ«dz nāvei.

Daiņa Lemešonoka apgalvojums: „Ä¢imenes ārsti noraida ieteikumus kooperÄ“ties un, piemÄ“ram, veidot vairākām praksÄ“m kopÄ“jas dežūras nedēļas nogalÄ“s. Tādēļ neizbÄ“gami palielinās slimnÄ«cu noslodze un to izdevumi – cilvÄ“ki, kuriem, visticamāk, pietiktu ar Ä£imenes ārsta konsultāciju, dodas meklÄ“t palÄ«dzÄ«bu to uzņemšanas nodaļā vai izsauc neatliekamo palÄ«dzÄ«bu. Cieš slimnÄ«cu budžeti, vairojot citu mediÄ·u neapmierinātÄ«bu ar Ä£imenes ārstiem.” Nezināma iemesla dēļ primārai aprÅ«pei (galvenokārt, Ä£imenes ārstiem un pediatriem) kopumā no Latvijas veselÄ«bas budžeta izdala aptuveni 7% no visas naudas, bet tieši šajā lÄ«menÄ« tiek pieņemti 70% pacientu. Par kuru budžetu mÄ“s runājam? 

MÅ«su cienÄ«jamais žurnālistikas guru, kam kāda spalvaina roka iedevusi kaudzÄ«ti skaitļu un ministres prezentācijas 10. lapu, apgalvo, ka „skrÄ«ninga izmeklÄ“jumu veicināšanas uzdevumu izpildÄ«ja tikai 16 procenti Ä£imenes ārstu, pacientu apmeklÄ“tÄ«bas kritÄ“riju – 31 procents”, bet tieši Ä£imenes ārstu dienests pašlaik ir vienÄ«gais, kas cenšas salauzt pilnÄ«gi bezjÄ“dzÄ«go, birokratizÄ“to, absurdo skrÄ«ninga sistÄ“mu, kur valsts izsÅ«ta partijas pirmsvÄ“lÄ“šanu aÄ£itācijas lapelei lÄ«dzÄ«gu uzaicinājumu, pat nepainformÄ“jot par to Ä£imenes ārstu. 

Daini Lemešonok – vai Tu esi aizgājis nodot fÄ“ces uz slÄ“ptajām asinÄ«m? 

Tas ir valsts apmaksāts un ļoti vajadzÄ«gs skrÄ«nings, bet birokrātija un ministrija bez neviena jebkad praktizÄ“joša ārsta mÅ«su skrÄ«ninga sistÄ“mu ir novedusi lÄ«dz bezjÄ“dzÄ«bai. Darba grupās ir strādājuši daudzi Ä£imenes ārsti, bet vÄ“l neviens viņu priekšlikums nav ņemts vÄ“rā – vienmÄ“r kāds ierÄ“dnis visu izdara pretÄ“ji. 

Daini Lemešonok – kad Tu pÄ“dÄ“joreiz noteici holesterÄ«nu un cukuru asinÄ«s? Es Tev to jautāju, jo pats arÄ« grÄ“koju ar savas veselÄ«bas uzraudzÄ«šanu, bet neviens Ä£imenes ārsts nevarÄ“s profilaktiski izvÄ“rtÄ“t visus pacientus, kas paši to aktÄ«vi nevÄ“lÄ“sies.

Tāpat es nebÅ«tu tik pārliecināts par apgalvojumu, ka Lietuvā ar Ä£imenes medicÄ«nu viss ir daudzkārt labāk nekā pie mums, kaut Lietuvai veselÄ«bas finansÄ“jums ir pusotras reizes labāks un no veselÄ«bas budžeta primārai palÄ«dzÄ«bai arÄ« atvÄ“lÄ“ts ievÄ“rojami vairāk naudas. Ne visu var izmÄ“rÄ«t ar naudu. Situācijā, kad mazākas Ä£imenes prakses ārsts man stāsta, ka viņš vairs nevar atrast nevienu māsu vai ārsta palÄ«gu par 380 eiro algu uz rokas, jo vienkārši šÄdu māsu nav, es saprotu, ka viņam nav iespÄ“jams arÄ« nodrošināt tās prakses darba stundas, ko paredz mÅ«su sistÄ“ma. VÄ“l vairāk – viņš vÄ“lÄ“tos par šo naudu šo māsu paņemt uz pusslodzi, bet tādu opciju NVD vienkārši nepiedāvā un uzskata, ka tai māsai par šo naudu ir jāstrādā 24 stundas diennaktÄ«. 

Par ministrijas vÄ“lmÄ“m sadzÄ«t Ä£imenes ārstu „koppraksÄ“s” komentāri ir pavisam skumji – tas lielākoties izskatās pÄ“c pasÅ«tÄ«juma Ä£imenes ārstus atgriezt padomju laika poliklÄ«nikās, kas tagad gan atrodas pilnÄ«gi citā Ä«pašumā. Un stāsti par e-veselÄ«bu ir stāsti par „oligarhu sarunām”, iespÄ“jams, kādām mazākām „oligarhiņu sarunām”, bet citādi kā par naudas izzagšanu e-veselÄ«bas projektu dÄ“vÄ“t nevar. 69% Ä£imenes ārstu jau šodien savus darbus veic ar datoru, taču viņi lieto mÅ«sdienÄ«gas programmas. E-veselÄ«ba izskatās pÄ“c peidžera laikā, kad ieviešam 5. pakāpes datu pārraidi. Starp citu – VeselÄ«bas ministrijas ieskatā e-veselÄ«ba tik un tā nozÄ«mÄ“ ierakstÄ«t katru recepti žurnālā ar roku.

Ä¢imenes ārstu dienesta reputācijas graušanā lielā mÄ“rā vainojamas biežās „spÄ“les noteikumu” izmaiņas attiecÄ«bā uz laboratorijas un radioloÄ£iskiem izmeklÄ“jumiem un kompensÄ“jamiem medikamentiem. Tiesa, tas vairāk attiecināms uz Gunta BelÄ“viča vadÄ«bas pusotriem gadiem, kad katru dienu pamostoties ar nepacietÄ«bu gaidÄ«jām pretrunÄ«gus jaunumus kapitācijas sistÄ“mā vai laboratorijas izmeklÄ“jumu nosÅ«tÄ«jumu kārtÄ«bā. ArÄ« VeselÄ«bas ministrijas sadarbÄ«bas maiņas ar pašvaldÄ«bām nav nekas jauns. Pašlaik RÄ«gā (arÄ« PierÄ«gā) Ä£imenes ārstam ir neiespÄ“jami izveidot pašam savu ārsta praksi, jo neiedomājami dārga bÅ«tu tāda dzÄ«vokļa Ä«re (pirmais stāvs, vismaz trÄ«s istabas, pacÄ“lājs un tualete cilvÄ“kiem ar speciālām vajadzÄ«bām, sterilitāte, elektrodrošÄ«ba, automašÄ«nu stāvvieta utt.), kas ļautu iekārtot normālu ārsta praksi. Tādēļ RÄ«gā visi Ä£imenes ārsti koncentrÄ“jas RÄ«gas 1. slimnÄ«cā vai bijušajās poliklÄ«nikās. Daudzas lauku pašvaldÄ«bas ļoti rÅ«pÄ“jas par saviem Ä£imenes ārstiem, samazina nekustamā Ä«pašuma nodokļus, iekārto prakses, apmaksā profilaktisko darbu. AtšÄ·irÄ«ba pašvaldÄ«bu attieksmÄ“ pret primāro aprÅ«pi ir diametrāli pretÄ“ja, un katra kustÄ«ba šajā jomā allaž nesusi neparedzamus rezultātus.  

Sauksim lietas citādi – mums daudzus pÄ“dÄ“jos gadus ir nevis VeselÄ«bas ministrija, bet zāļu ministrija. MÅ«su ministrus ieceļ un vada farmācijas stingrā roka. Galvenās tÄ“mas ir kā nodrošināt lielus valsts iepirkumus, palielināt kompensÄ“jamos medikamentus vienai vai otrai slimÄ«bu grupai. Šodien ir hepatÄ«ta diena. Viena C hepatÄ«ta slimnieka ārstÄ“šanas kurss valstij maksā tikpat, cik 3 mÄ“nešus Ä£imenes ārsta prakse, kurā strādā ārsts, ārsta palÄ«gs un māsa, kas katru dienu pieņem trÄ«sdesmit slimniekus, un, runājot Daiņa Lemešonoka vārdiem, „ārstu pieņemšanas stundu grafiks ir aizpildÄ«ts nedēļām uz priekšu, viņu uzgaidāmās telpas akÅ«tajās stundās ir pārpildÄ«tas”. 

Un tagad – vÄ“lreiz par Ä£imenes ārstu streiku

Latvijas Ä¢imenes ārstu asociācijas streika prasÄ«bas sākumā bija vienkāršas un saprotamas – finansiālas, organizatoriskas un e-veselÄ«bas nesakārtotÄ«bas likvidÄ“šana. Bija ļoti laba saruna ar Māri Kučinski, kurš gandrÄ«z visām prasÄ«bām piekrita un bÅ«tu piekritis pilnÄ«gi visām, ja ne komunikācijas problÄ“mas – streika komiteja nebija saņēmusi pareizu uzaicinājumu, pirmajā tikšanās reizÄ“ pie premjera bija sanākuši virkne ietekmÄ«gu Ä£imenes ārstu, bet ne paši atbildÄ«gākie streika komitejas locekļi. Pirmā saruna nesanāca, abas puses lÄ“nām „uzvilkās” par sÄ«kumiem, par formu, bet pÄ“c tam asumus pārmeta uz saturu. Un lielā mÄ“rā tā bija ministres vienpersoniska vÄ“lme kaut ko arÄ« no Ä£imenes ārstiem paprasÄ«t, kaut vai bezjÄ“dzÄ«go birokratizÄ“to kvalitātes sistÄ“mu ar turpat skapi jaunu žurnālu.

Saeima un valdÄ«ba jau divdesmit gadus sola un sola. SolÄ«jumiem bez valdÄ«bas dokumenta streika komiteja piekrist nevar. LÄ«dz šim vienÄ«gā reālā kustÄ«ba veselÄ«bas finansÄ“jumā bijusi finansÄ“juma samazināšana par 20% krÄ«zes laikā 2008. gadā. Tieši Ä£imenes ārsti bija vienÄ«gie, kam finansÄ“jums tika dramatiski samazināts, bet vÄ“l lÄ«dz šai dienai nav atdots.

Man nezināma iemesla dēļ Ä£imenes ārstu dienestu neatbalstÄ«ja (no malas raugoties, izskatÄ«jās, ka ienÄ«da) gan iepriekšÄ“jie ministri IngrÄ«da Circene un Guntis BelÄ“vičs, gan Andas ÄŒakšas politikas vadÄ«tāja AlÄ«da Vāne pÄ“dÄ“jos mÄ“nešos, kad ministre Anda ÄŒakša saprotamu iemeslu dēļ visās kaujās iesaistÄ«ties nespÄ“ja un visu informācijas apjomu arÄ« apstrādāt nespÄ“ja. ŠobrÄ«d Ä£imenes ārsti netic solÄ«jumiem un tukšiem parakstāmiem sadarbÄ«bas lÄ«gumiņiem, bet valdÄ«ba – streika pārtraukšanai. 

Neatrisinātā Ä£imenes ārstu prasÄ«ba ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt VeselÄ«bas ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu (vÄ“lāk ministrija piekrita nedaudz palielināt kapitācijas naudu ar tik daudziem nosacÄ«jumiem, ka citādi kā par kara pieteikumu ministrijas rÄ«cÄ«bu nosaukt nevarÄ“ja). Ä¢imenes ārsti no pacientiem iekasÄ“ 1 eiro 42 eirocentus un par to aizpilda trÄ«s dažādus finanšu dokumentus. Valsts par katru pacientu Ä£imenes ārsta praksei gadā samaksā kapitācijas naudu 10,25 eiro neatkarÄ«gi no tā, cik reižu pacients pie ārsta ierodas.

Pieņemot, ka šis pacients ierodas pie ārsta trÄ«s reizes gadā, Ä£imenes ārsta prakse par šo vizÄ«ti saņem 3,42 eiro no valsts un 1,42 eiro no pacienta, kopā 4,84 eiro. ŠÄ« nauda netiek Ä£imenes ārstam, lielākā daļa aiziet telpu Ä«rei, elektrÄ«bai, sterilitātei un neatliekamās palÄ«dzÄ«bas medikamentiem, aparatÅ«ras remontam, ārsta palÄ«ga un māsas algai, datorspeciālista palÄ«dzÄ«bai, atkal un atkal mÄ“Ä£inot pieslÄ“gties pie bezjÄ“dzÄ«gās e-veselÄ«bas.

Man politiÄ·i un žurnālisti atkal un atkal uzdod jautājumu – cik tad Ä«sti Ä£imenes ārsti saņem. Izmantojot VID un CSP datus, ārstu biedrÄ«bā tika izrÄ“Ä·ināts, ka Ä£imenes ārsts vidÄ“ji saņem 820 eiro. Ä¢imenes ārsta algu lielākoties nosaka pierakstÄ«to pacientu skaits, jo vairāk pacientu, jo alga lielāka. KolÄ“Ä£iem ZiemeļaustrumvidzemÄ“ un LatgalÄ“, kam tikai 600 pacientu, pÄ“c nodokļu nomaksas „uz rokas” labākajā gadÄ«jumā paliek 350 eiro mÄ“nesÄ«.

Par naudu, ko NVD maksā par šiem pacientiem, ārsts nevar apmaksāt telpas, elektrÄ«bu, sterilitāti un neatliekamās palÄ«dzÄ«bas medikamentus, kur nu vÄ“l ārsta palÄ«ga un māsas algu. Ja ārsts šÄdā vietā vispār algu nesaņem, viņš tur arÄ« nepaliks, bet lauku iedzÄ«votājiem tādā gadÄ«jumā allaž nāksies meklÄ“t tuvāko palÄ«dzÄ«bu četrdesmit kilometrus attālajā pilsÄ“tā. Es pieļauju, ka Ä€rstu biedrÄ«bas aprÄ“Ä·ins nav pilnÄ«gi precÄ«zs (+/- 20%), bet ministrijas rÄ«cÄ«bā vispār nav aprÄ“Ä·inu.

Kapitācijas naudas palielināšana par 30% valdÄ«bai gadā izmaksātu aptuveni 5 miljonus eiro (salÄ«dzināsim – deputāti pÄ“rn, budžetu pieņemot, savām prioritātÄ“m sadalÄ«ja 28 miljonus). Vislielākais vaininieks Ä£imenes ārstu prestiža graušanā ir VeselÄ«bas ministrija ar tās satelÄ«tiem Nacionālo veselÄ«bas dienestu un VeselÄ«bas inspekciju, kas lÄ«dz neprātam birokratizÄ“jusi Ä£imenes ārstu darbu, liekot aizpildÄ«t aptuveni 90 dažādus žurnālus, formulārus, veidlapas utt., šo papÄ«ru aizpildÄ«šanai ārstam jātÄ“rÄ“ vairāk nekā pacientam atvÄ“lÄ“tās 15 minÅ«tes. VeselÄ«bas inspekcija traucas no viena Ä£imenes ārsta pie otra, tÄ“rÄ“ viņa darba dienas un nepārtraukti soda (nezināma iemesla dēļ visa inspekcija tieši šobrÄ«d kontrolÄ“ gandrÄ«z tikai streikojošos ārstus) – un nevienu neinteresÄ“ pacients, bet tikai papÄ«rs. 

VeselÄ«bas ministrija šobrÄ«d cenšas sarÄ«dÄ«t trÄ«s lielākās ārstu grupas – Ä£imenes ārstus pret speciālistiem, Ä«paši universitāšu slimnÄ«cu speciālistiem un neatliekamās palÄ«dzÄ«bas speciālistiem, kuriem nu „slikto Ä£imenes ārstu dēļ” bÅ«šot vairāk darba, mazāk naudas utt. Ja šÄdu politiku veidotu Finanšu ministrija, tas bÅ«tu saprotams, bet nozares ministrijas „iestāšanās pozā” ir nesaprotama un liecina tikai un vienÄ«gi par neprofesionalitāti. VeselÄ«bas ministrijas pozÄ«cija ir dalÄ«t neiedotu papildus naudu – ja arÄ« valdÄ«ba izdalÄ«s papildu naudu mediÄ·u algām, tad ministrija celšot visiem proporcionāli – tiem, kas saņem daudz, un tiem, kas saņem maz.

ProblÄ“mas veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ ir ne tikai primārajā aprÅ«pÄ“, problÄ“mas ir neatliekamajā palÄ«dzÄ«bā, dzemdÄ«bu nodaļās, uzņemšanas nodaļās un operāciju zālÄ“s. Galvenā problÄ“ma – māsu nav un nebÅ«s, jo par nepilniem četrsimt eiro uz rokas māsa nevar ne pati paÄ“st, ne bÄ“rnus izskolot. TrÅ«kst vecmāšu un ārstu palÄ«gu. Valsts institÅ«cijas veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ „izmirst” personāla trÅ«kuma dēļ. Ä¢imenes ārsti šoreiz ir uzņēmušies cīņu par visu Latvijas pacientu un mediÄ·u tiesÄ«bām un iespÄ“jām. Visiem pārÄ“jiem – tiem, kas nestreiko vai nemaz nedrÄ«kst streikot, bÅ«tu jābÅ«t pateicÄ«giem Ä£imenes ārstiem par uzdrÄ«kstÄ“šanos.

Patiesībā ģimenes ārstiem algas pacelt klasiskā veidā nemaz nav iespējams.

PašreizÄ“jos dokumentos pieaugums primārai aprÅ«pei bija paredzÄ“ts pārlieku mazs, vismaz es tā to sapratu, lasot ministrijas sagatavotos dokumentus. SagadÄ«šanās pÄ“c visi ārsti, kas lasÄ«juši šos dokumentus, sapratuši lÄ«dzÄ«gi man, nevis tā, kā skaidro vai tulko ministrija – „debesmanna ar pienu un vÄ“l medus upe“. Ä»oti svarÄ«gi bÅ«tu šajos dokumentos izlasÄ«t par nopietnu koeficientu Ä£imenes ārstiem attālos lauku rajonos ar mazu iedzÄ«votāju blÄ«vumu, bet nekā tāda tur nav.

AtgriezÄ«šos pie ministrijas paustā, ka Ä£imenes ārsts tikai izraksta darba nespÄ“jas lapu, recepti un nosÅ«tÄ«jumu. Izdzirdot šÄdu viedokli, sarÅ«gtināts jÅ«tas Ä£imenes ārsts, kas ir mācÄ«jies visu mūžu, katru dienu braucis mājas vizÄ«tÄ“s, pieņēmis visus pacientus, saņēmis necilvÄ“cÄ«gi mazu algu, katru nedēļu aizpildÄ«jis aptuveni 90 murgainu birokrātijas izdomātu veidlapu, žurnālu, talonu vai apkārtrakstu. Es pazÄ«stu izcilus Ä£imenes ārstus ar holistisku pieeju pacientiem, kas tiešÄm lieliski pārvalda mÅ«sdienÄ«gu diagnostiku, ārstÄ“šanu, rehabilitāciju un profilaksi. 

PārfrazÄ“jot Vinstona Čērčila domugraudu par demokrātiju, par Ä£imenes medicÄ«nu es varÄ“tu teikt šÄdi: „Kā man nepatÄ«k Ä£imenes medicÄ«na, bet nekas labāks par to pasaulÄ“ nav izdomāts.”

Izlasot dokumentu blāķi, kas nosaukts par veselÄ«bas reformu, acÄ«s duras dokumentu sastādÄ«tāju neieinteresÄ“tā attieksme pret primāro aprÅ«pi. Toties tur ir pateikts, ka Ä£imenes ārstiem nāksies apvienoties koppraksÄ“s, dežurÄ“t, ārstÄ“t neatliekamos stāvokļus un darÄ«t visādas citas lietas. Ministrijas ierÄ“dņi viegli paģērÄ“juši Ä£imenes ārstiem apvienoties, nemÄ“Ä£inot iedziļināties jautājumā, ka Somijā, no kuras ideja aizgÅ«ta, finansÄ“jums laukos uz vienu pacientu ir turpat 8 reizes lielāks.

Latvijā liela daļa Ä£imenes ārstu nonākuši zināmā verdzÄ«bā farmācijas biznesa Ä«pašumā esošÄs poliklÄ«nikās vai aptiekās, jo vienkārši citur viņi izÄ«rÄ“t telpas nespÄ“j. Mani neatstāj sajÅ«ta, ka visa lielā jezga ap Ä£imenes ārstu „koppraksÄ“m” veselÄ«bas reformā ir saistÄ«ta tikai un vienÄ«gi ar atsevišÄ·u Ä£imenes ārstu nevÄ“lÄ“šanos padoties Gulbenes un Balvu slimnÄ«cu apvienÄ«bas diktātam AlÄ«das Vānes viedā vadÄ«bā.

Kas notiks tad, ja valdÄ«ba neko nedarÄ«s, turpinās „stāvÄ“t pozā”, bet Ä£imenes ārstu streiku pārtraukt neizdosies?

Atbilde ir vienkārša – bÅ«s maksas medicÄ«na primārajā aprÅ«pÄ“. Liela daļa Ä£imenes ārstu uzzinās, ka iespÄ“jams arÄ« modelis, ka pacients maksā 10 eiro par vizÄ«ti, bet mazāk svarÄ«gas apskates un manipulācijas var veikt ārsta palÄ«gs un māsa par valsts apmaksāto kapitāciju. Ä¢imenes ārstes labi zina, cik par vizÄ«ti prasa, teiksim, friziere (par 10 eiro var izveidot frizÅ«ru man lÄ«dzÄ«gai matu segai).

 Turklāt Ä£imenes ārsts labi saprot, kāpÄ“c ambulatorie speciālisti tādās kompānijās kā VCA, VC4, ARS, MFD un citās nestreiko, – viņi saņem atbilstošu atalgojumu no cenrādÄ« norādÄ«tās un pacienta samaksātās naudas. Kā zināms, liela daļa pacientu, aci nemirkšÄ·inot, pašlaik, streika laikā, ārstam maksā šos 10 eiro. Ä€rstam paliek ilgāks laiks pacientu aprÅ«pei, anamnÄ“zes noskaidrošanai un apskatei, sarunai ar pacientu. Man pazÄ«stamās kolÄ“Ä£es labi zina savus maksātnespÄ“jÄ«gos pacientus un tos pieņem bez maksas.

Streika dēļ noteikti pazaudēsim daļu ģimenes ārstu, kas pāries strādāt privātajā sektorā. Ja streiks ievilksies, Latvijā maksas medicīna pilnībā ienāks arī primārajā aprūpē, mēs vairāk izskatīsimies pēc Vidusāfrikas, nevis Eiropas valsts.

Un vÄ“l – es tomÄ“r ticu nodokļu reformas pozitÄ«vajam pienesumam veselÄ«bas budžetam.

* Latvijas Ārstu biedrības prezidents