Iesaki rakstu:

Kaut ir jau februāris, tikai pašlaik 2023. gada budžets ceļo pa Saeimu, kur gaidāmas tā skatÄ«šanas komisijās un sÄ“dÄ“, taču, kā ierasts, bez lielām izmaiņām tas tiks virzÄ«ts tālāk un tieši šÄdi apstiprināts.

Deputātu “kvotu” it kā šogad nebÅ«s, pÄ“c „Apvienotā saraksta” (AS) frakcijas vadÄ«tāja E.Tavara teiktā: „Ja kaut ko piešÄ·iram, tad lÄ“mumam jābÅ«t caurspÄ«dÄ«gam, lai pilnÄ«gi visiem bÅ«tu absolÅ«ti skaidrs pamatojums, tieši šÄdi tiek bÄ«dÄ«ts cauri finansÄ“jums rallijam un basketbolam.”

https://nra.lv/politika/404980-tavars-koalicija-neatbalsta-deputatu-kvotas-2023-gada-budzeta.htm

Redzams, ka šÄdas kvotas tomÄ“r ir un AS tās izmanto, bet nepavisam ne tā, kā tika solÄ«ts, lai veselÄ«bas aprÅ«pe bÅ«tu prioritāte. VeselÄ«bas ministrijas  (VM) ministres L.MenÄ£elsones (amatam deleģēta no AS) kārtÄ“jās absolÅ«tās sarkanās lÄ«nijas neviens nav ne pamanÄ«jis, ne reaģējis uz tām.

https://nra.lv/latvija/405519-mengelsone-absoluta-sarkana-linija-pieprasitajam-veselibas-aprupes-budzetam-bija-120-miljoni-eiro.htm

Lai gan finanšu ministrs A.Ašeradens („Jaunā vienotÄ«ba”) kaut kur pauž, ka veselÄ«bai un labklājÄ«bai naudas ir par maz, nekas neliecina par rÄ«cÄ«bu šo situāciju labot. Vai tiešÄm nepietika nieka 30 miljonu, lai sasniegtu absolÅ«tās sarkanās lÄ«nijas, vai tomÄ“r ministres L.MenÄ£elsones sniegums nav pārliecinošs un paralÄ“li naudas prasÄ«šanai nav redzami nekādi reāli pasākumi, kur un kā tas uzlabos kopÄ“jo situāciju veselÄ«bas aprÅ«pÄ“.

Nav dzirdÄ“ts, ka tiktu uzsākts audits veselÄ«bas finansÄ“šanas jomā, lai optimizÄ“tu izdevumus, kā to solÄ«ja L.MenÄ£elsone, stājoties amatā. Bet pamanāma ir rosÄ«ba ap E-veselÄ«bu, kaut nekur nav bijis kāds publisks iepirkums vai apspriešana - kā to darÄ«t un kāds bÅ«s sagaidāmais rezultāts. Izskatās, ka D.Pavļuta (A/PAR) iestrādes E-veselÄ«bā turpinās un izraudzÄ«tās firmas turpina apgÅ«t naudu un vÄ“lreiz veidot valstiski svarÄ«go sistÄ“mu, taču kas tās ir?

GrÅ«ti saprast, kur pazudušas ministres L.MenÄ£elsones TOP menedžmenta spÄ“jas, lai iepludinātu sistÄ“mā vairāk naudas. Nav vÄ“rts piepÅ«lÄ“ties, jo var pielikt klāt kaut kur kaut kādu koeficientu un viss.  ArÄ« intervijās jaunā ministre nesola ne reformas, ne veselÄ«bas sistÄ“mas uzlabojumus. Faktiski neko, kas prasÄ«tu VM darbu vai veselÄ«bas aprÅ«pes kvalitātes un darba efektivitātes uzlabojumus vai uzraudzÄ«bu.

Ä»oti ātri ministre L.MenÄ£elsone ir iekļāvusies kopÄ“jā dziesmā – dodiet naudu, vajag visam! Izskatās, ka lÄ«dz šim brÄ«dim viņai tā arÄ« nav izdevies izlasÄ«t valdÄ«bas deklarācijā teikto. Kā menedžerei (par ko sevi uzskata) ir jāsaprot, ka jebkura sistÄ“ma darbojas un tiek organizÄ“ta tā, lai sasniegtu mÄ“rÄ·i, kam tiek izmantoti dažādi mehānismi, lai mÄ“rÄ«tu, kā tas tiek sasniegts.

Ja šobrÄ«d lielākie naudas patÄ“rÄ“tāj ir slimnÄ«cas, tad kur šeit identificÄ“ti “melnie caurumi”, kā tiek vÄ“rtÄ“ts padarÄ«tais, tā izmaksas? Vai slimnÄ«cās tiešÄm atrodas tikai smagi slimi pacienti, kuri nevar saņemt ārstÄ“šanu ambulatori? Kā tiek mÄ“rÄ«ts ārstniecÄ«bas rezultāts? Kādēļ slimnÄ«cās ārsti ir sastopami vien dažas stundas dienā un brÄ«vdienās pacienti vienkārši “guļ”, lai saņemtu nepieciešamos izmeklÄ“jumus darbdienās?

Cik pacientu vÄ“ršas pÄ“c neatliekamās palÄ«dzÄ«bas  1. lÄ«meņa slimnÄ«cās, un kad tiks pārtraukta prakse, ka tur brauc “pārgulÄ“t nakti” mediÄ·i no RÄ«gas?  Lai arÄ« mediÄ·i dežurÄ“, nekādas diagnostikas iespÄ“jas kā laboratorijas analÄ«zes vai radioloÄ£ijas izmeklÄ“jumi tur nav pieejamas, un NMPD brigādes šos punktus neiekļauj reālajos hospitalizācijas plānos.

Å…emot vÄ“rā arÄ« reÄ£ionu slimnÄ«cu bažas par izmaksām, vai ir plāns, kā optimizÄ“t profila gultas un panākt augstāku to noslogojumu tuvu 95%, un paaugstināt izmeklÄ“jumu, kā arÄ« manipulāciju intensitāti, samazinot atrašanās laiku stacionārā, tai skaitā Universitātes slimnÄ«cās?

Vai slimnÄ«cas joprojām  ir ieinteresÄ“tas apgÅ«t naudu un tā tieši tiks saistÄ«ta ar kvalitāti un ārstÄ“šanas efektivitāti, kaut aizmirst par vienkāršu tÄ«rÄ«bu un higiÄ“nu, kur izplatās pat tāda intrahospitālā infekcija kā legionella? PÄ“c ultimātiem spriežot, veselÄ«bas ārstniecÄ«bas iestādes var darÄ«t, ko vÄ“las, un pieņemt stacionārā jebkura profila pacientus, ko vÄ“las, un nav sistÄ“mas, kas paredz ārstÄ“t noteiktu pacientu grupas vai profilus kā obligātus.

Galu galā Nacionālais veselÄ«bas dienests visu tāpat apmaksās pÄ“c nesaprotamiem tarifiem, piemÄ“ros jokaino DRG, un, ja tomÄ“r ne, tad gada nogalÄ“ tāpat VM (kā ik gadus) dotÄ“s slimnÄ«cas, piešÄ·irot dāsnu miljonu finansÄ“jumu tiem, kuri skaļāk bļauj un kuru valdÄ“s ir savÄ“jo partiju cilvÄ“ki…  

Kad ministre nāks ar savu redzÄ“jumu par naudas plÅ«smu, tās kontroles, optimālas stacionÄ“šanas plāna un sagaidāmo rezultātu monitoringa sistÄ“mu?

GribÄ“tos zināt, kā VM redz ambulatorā sektora sakārtošanu, kur statistikas dati liecina par divas reizes lielāku un dublÄ“jošu izmeklÄ“jumu skaitu, tai skaitā par pacientu pašu lÄ«dzekļiem. Ir jautājums par biežajām konsultācijām, kuras pÄ“c pašu pacientu vārdiem ilgst vien 5 minÅ«tes un kurās bieži tiek izrakstÄ«ti nosÅ«tÄ«jumi tālāk vai norādÄ«jumi Ä£imenes ārstam bez diagnozes un skaidrojuma.

ŠÄ«, protams, ir privātā sektora joma, un tā tiek rÅ«pÄ«gi sargāta, neslÄ“pjot, ka gatavi “pārpirkt” mediÄ·us, kur pirkuma cena tiek ielikta pacienta tarifā, jo peļņa šim sektoram tikai aug un nav nekādas intereses par veselu pacientu.

Šai sistÄ“mai ir vajadzÄ«gs pusslimais, kurš tikai nāks un nāks izmeklÄ“ties. Notiek pat speciālistu “medÄ«bas”, kā to sauc privātās veselÄ«bas iestādes, kur tiek meklÄ“ti mazie zobratiņi, lai grieztu lielās dzirnavas un peļņa birtu Ä«pašnieku makos.

Nedzird ministres L.MenÄ£elsones vÄ“lmi ko iesākt ar vertikālo integrāciju, kur viena Ä«pašnieka rokās ir zāļu lieltirgotava, aptiekas, Ä£imenes ārstu prakses, poliklÄ«nikas un pat nelielas slimnÄ«cas, kuras apvieno viena datorizÄ“ta sistÄ“ma.

Kad šobrÄ«d aptiekās sastopas ar medikamentu trÅ«kumu, tad jāsaka, ka tieši šÄ«s vertikālās integrācijas dēļ tas ir vÄ“l izteiktāks, jo daudzas zāles aiziet no reÄ£istra, jo netiek lÄ«dz aptiekas plauktam. Tā vietā no VM puses izskan priekšlikum samazināt zālÄ“m PVN, kas arÄ« bÅ«tu pareizi, taču nerisina problÄ“mu saknÄ“. Daudzi ražotāji atzÄ«st, ka dod lÄ“tākās cenas reÄ£ionā, taču aptiekās tās ir dārgākās Baltijā.

Ir jauki runāt, ka šobrÄ«d mÅ«su valstÄ« VM pamata prioritāte ir veselÄ«bas pratÄ«ba, taču ko lÄ«dz to stāstÄ«t bÄ“rnam, ja konsultācijas un pat elementāri zobārsts faktiski nav pieejami bez maksas un sanāk, ka trÅ«cÄ«gāko vecāku bÄ“rni var mācÄ«ties, cik grib, taču ar savām problÄ“mām var gaidÄ«t mÄ“nešus ilgās rindās, un to bÄ“rni saprot ļoti ātri.

Var propagandÄ“t fiziskās aktivitātes un veselÄ«gu uzturu, taču vai vecākiem tam pietiek naudas un laika, jo esošajā dzÄ«ves dārdzÄ«bā pat 5 eiro pieaugums par sporta nodarbÄ«bām var bÅ«t izšÄ·irošs, lai tās apmeklÄ“tu.

BÅ«s interesanti redzÄ“t, kādi pÄ“c pirmajām 100 dienām bÅ«s partiju un ministru reitingi un vai tas vispār kādu satrauks, jo lÄ«dz nākamajam velÄ“šanām ir gana tālu un daudz kas vÄ“l mainÄ«sies. Tas, ko „Apvienotais saraksts” solÄ«ja, jau pašam AS ir aizmirsies, un vairs neliekas svarÄ«gas ne sarkanās, ne redzamās vai neredzamās lÄ«nijas.

Jomā kur ir krÄ«ze, nav ne rÄ«cÄ«bas, ne plāna, ko parāda arÄ« tas, ka RAKUS problÄ“ma un solÄ«tā vadÄ«bas izvÄ“rtÄ“šana ir pazudusi  no dienas kārtÄ«bas. Ne ar ko ir beidzies konkurss uz RAKUS vadÄ«tāja vietu, kur komisijā ir pati L.MenÄ£elsone, par izšÄ·Ä“rdÄ“šanu atlaistais bijušais vadÄ«tājs V.Boka, nu jau arÄ« bijušais nepraša I. PaeglÄ«tis un padomes loceklis, kurš aizņemts vairākos darbos, V. Ä€bols, kur ieceltais p.i. A.VišÅ†akovs apmierina visus, jo neko daudz nesaprot un neko mainÄ«t netaisās, bet diemžēl neatbilst pat minimālām OECD prasÄ«bām, ko nosaka likums.

https://www.la.lv/tv24-stella-lapina-veselibas-aprupes-uznemumu-vaditaji-ir-kluvusi-par-medniekiem?fbclid=IwAR3MwT682VnBDFYA7nbYyhBdlpMLrC4jgOwnmt946LGmd-yA9XXpU2YNWpI

https://jauns.lv/raksts/zinas/544240-veselibas-ministre-mengelsone-skaidro-kam-medicina-nav-izdevies-rast-finansejumu-un-prioritatem-jaunaja-amata