VÄ“stÄ«jums 2019. gada LieldienÄs
JÄnis Vanags, arhibÄ«skaps · 21.04.2019. · Komentāri (0)Kristus ir augšÄmcÄ“lies! PriecÄ«gas Lieldienas! Jau divtÅ«kstoš gadus mÄ“s cits citu šÄdi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastÄ«ba, taÄu šoreiz Ä«stuma elpu Lieldienu sveicienam piešÄ·ir apņēmÄ«ba atjaunot kristÄ«gÄs Eiropas simbolu – ParÄ«zes DievmÄtes katedrÄli. Piepeši tas ir ļoti svarÄ«gi franÄu tautai un daudziem cilvÄ“kiem visÄ pasaulÄ“, arÄ« LatvijÄ.
Kristus ir augšÄmcÄ“lies, un katedrÄle augšÄmcelsies! TÄ nav sajÅ«ta, ar ko cilvÄ“ki lÄ«dz šim dzÄ«voja ikdienÄ. Lai tautu sirdÄ«s iedegtos tÄda apņēmÄ«ba, katedrÄlei vajadzÄ“ja nodegt. KÄ DievmÄte bezspÄ“cÄ«gÄs šausmÄs raudzÄ«jÄs, kÄ nogalina viņas DÄ“lu, tÄ cilvÄ“ki noskatÄ«jÄs, kÄ uguns posta slaveno katedrÄli, un tikai tad pa Ä«stam aptvÄ“ra, cik tÄ katram personÄ«gi ir svarÄ«ga. TÄ ir vienmÄ“r - lai augšÄmceltos, vispirms jÄnomirst.
Viens no lielajiem dzÄ«ves noslÄ“pumiem ir tas, ka Kristus labprÄtÄ«gi pieņēma savu mirstÄ«bu un, apskaujot nÄvi, satvÄ“ra augšÄmcelšanÄs svÄ“tlaimi. To vajag ievÄ“rot un apdomÄt, jo atstumtÄ«ba, nodevÄ«ba, pazemojumi, sÄpes un nÄve ir katra cilvÄ“ka dzÄ«ves Ä«stenÄ«ba. ArÄ« mums ir tÄdi brīži kÄ krusts, pie kura kaut kas nomirst.
Ja cilvÄ“ks kÄ augstÄko mÄ“rÄ·i meklÄ“ prieku, viņš vienmÄ“r bÅ«s neapmierinÄts ar savu dzÄ«vi. Krusta mirkļi atnesÄ«s vilšanos un sarÅ«gtinÄjumu. Kristus meklÄ“ja nevis prieku, bet gan to, kam ir nozÄ«me. Viņš pieņēma mirstÄ«bu un dzÄ«ves traÄ£ismu tÄdēļ, ka redzÄ“ja tam jÄ“gu.
KÄda gan jÄ“ga var bÅ«t dzÄ«ves traģēdijÄm? Vai, kad kaut kas dÄrgs un svÄ“ts aiziet bojÄ, drÄ«zÄk nav jÄjautÄ, kur bija Dievs? Kad katedrÄli aprija liesmas, kur tad bija Dievs?
Dievs bija visapkÄrt. Vai redzÄ“jÄt cilvÄ“kus, kuri tur dziedÄja un lÅ«dzÄs – daudzi tÄ, kÄ vÄ“l nekad? Dievs bija starp viņiem, ar viņiem un viņos kÄ vÄ“l nekad. VienÄ traÄ£iskÄ mirklÄ« viņiem kļuva skaidri salasÄms tas, kas ik brÄ«di ir rakstÄ«ts pÄri visumam un esamÄ«bai ar tik lieliem burtiem, ka ikdienÄ tos neievÄ“rojam: Dievs ir dzÄ«vs un tepat lÄ«dzÄs!
Dieva klÄtbÅ«tnes atskÄrsme izgaisinÄja bezspÄ“cÄ«bu un iedvesa apņēmÄ«bu no jauna uzcelt degošo dievnamu. LaimÄ«gs vai traÄ£isks, mirklis iegÅ«st jÄ“gu tad, kad mÄ“s pamanÄm, ko tas liecina par dzÄ«vÄ Dieva klÄtbÅ«tni. Katrs tÄdas apzinÄtÄ«bas mirklis ir maza augšÄmcelšanÄs, kad varam sajusties, kÄ atdzimis SvÄ“tÄ Gara templis.
Kristus pieņēma savu mirstÄ«bu tÄpÄ“c, ka tÄdÄ ceÄ¼Ä varÄ“ja mÅ«s atbrÄ«vot. Viņš uzņēmÄs atbildÄ«bu par pasauli un par mÅ«su glÄbšanu. MÅ«su labad apskÄvis nÄvi, viņš pieredzÄ“ja godÄ«bas pilnu, ne ar ko nesalÄ«dzinÄmu augšÄmcelšanas prieku.
Prieks nekad nepieviļ, kad to saņemam kÄ Dieva dÄvanu, nevis pÄ“c tÄ dzenoties, bet ejot uz mÄ“rÄ·i, kam ir dievišÄ·a jÄ“ga. Tas ir pilnÄ«gs un nesamaitÄts prieks. VÄ“lÄ“sim LieldienÄs cits citam prieku no jaunas atgriešanÄs pie AugšÄmceltÄ Kunga!