Iesaki rakstu:

Epizode, par ko nerakstÄ«ja portāli, nerunāja televÄ«zijas „Panorāma” un pat nezināja VeselÄ«bas ministrijas politiÄ·i un ierÄ“dņi, bija: vairākas zāļu kravas uz Latviju no Rietumeiropas (katra aptuveni 2 miljoni eiro vÄ“rtÄ«bā) kavÄ“ja vairākas dienas, jo jÅ«lijā, pieaugot sasprindzinājumam ap „Suvalku koridoru”, apdrošinātāji atteicās šÄ«s ļoti dārgās kravas apdrošināt, lÄ«dz ar to autopārvadātāji – vest.

PatiesÄ«bā jÅ«lijā  uz Lietuvas un Polijas robežas viss bija mierÄ«gi. Bet kas notiktu, ja tiešÄm Putins sāktu žvadzināt ieročus gan no Baltkrievijas, gan no Kaļiņingradas puses? Militārās kravas jau atvestu, bet zāles nevestu neviens. Zāļu un pārsienamā materiāla rezervÄ“m šobrÄ«d bÅ«tu jāpievÄ“rš Ä«paša uzmanÄ«ba. 

LÄ«dzÄ«ga situācija ar zāļu tranzÄ«tu Latvijā bija 2019. gada aprÄ«lÄ« un maijā –  Covid–19 krÄ«zes laikā, kad nedēļām ilgi dažādu apstākļu un apsvÄ“rumu (piemÄ“ram, Vācija sāka organizÄ“t savus uzkrājumus un ierobežoja eksportu, Polija apturÄ“ja preču tranzÄ«tu pa sauszemi, virkne valstu izveidoja bÅ«tisko medikamentu sarakstus, kurus aizliedza izvest no valsts bez Ä«pašÄm atļaujām, u.c.) dēļ kavÄ“jās medikamentu un medicÄ«nas iekārtu kravas. 

Covid–19 parādÄ«ja, cik ātri veidojas zāļu un medicÄ«nas preču fizisks trÅ«kums Eiropas tirgÅ«, kā lielajām zāļu rÅ«pnÄ«cām apstājas ražošana kādas izejvielas trÅ«kuma dēļ (piemÄ“ram, Ä€zijā ražotas, bet loÄ£istikas dēļ nepieejamas).

Covid–19 kā psihopandÄ“mija radÄ«ja histÄ“riju, kā rezultātā dažas Eiropas valstis ieviesa zāļu eksporta ierobežošanas pasākumus. Bet karš Ukrainā parādÄ«ja, ka kara gadÄ«jumā (vismaz pirmajās nedēļās) neviens nevar paļauties uz nepārtrauktām piegādÄ“m no Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«m; pat iepriekš apmaksātu medikamentu loÄ£istikā uz Ukrainu un pašÄ Ukrainā valdÄ«ja neprognozÄ“jamÄ«ba, ja ne haoss.

Atbilstoši izglÄ«tÄ«bai kara briesmas mÄ“s katrs saskatām atšÄ·irÄ«gi. DrÄ«z jau bÅ«s aizvadÄ«ts pusgads, kopš Krievijas vadoņi un militāristi uzsāka nežēlÄ«gu karu Ukrainā; ir daudz kritušo, daudz ievainoto un cietušo, milzÄ«gi materiāli zaudÄ“jumi, ekoloÄ£iska krÄ«ze; ir arÄ« mācÄ«bas, kas mums bÅ«tu jāanalizÄ“; mums bÅ«tu laiks izdarÄ«t secinājumus un sākt rÄ«cÄ«bu, lai iespÄ“jamas karadarbÄ«bas laikā cilvÄ“ku zaudÄ“jumi mums bÅ«tu pÄ“c iespÄ“jas mazāki. 

Nevar jau teikt, ka Latvija nebÅ«tu veikusi nekādus preventÄ«vus pasākumus. Saeimas deputāti vienojušies turpmāko trÄ«s gadu laikā pakāpeniski palielināt finansÄ“jumu valsts aizsardzÄ«bai lÄ«dz 2,5% no attiecÄ«gajam gadam prognozÄ“tā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma. MÄ“rÄ·is labs. Tas, ko vajadzÄ“ja piebilst, ka valstij par šo naudu ir jāveido rezerves, lai mÄ“s glābtu savus ievainotos un cietušos kara apstākļos. 

Ukrainas pieredze liecina, ka kara laikā palielinās ne vien ievainoto un cietušo skaits, kam nepieciešama operatÄ«va ārstÄ“šana, intensÄ«va terapija un ilgstoša rehabilitācija, bet arÄ« vispārÄ“ja saslimstÄ«ba, Ä«paši ar infekcijas un psihiskām slimÄ«bām, tiek ielaista vēža diagnostika un ārstÄ“šana, Ä«paši cieš hronisku sirds, asinsvadu, iekšÄ“jās sekrÄ“cijas un plaušu slimnieku ārstÄ“šana, nereti – tieši medikamentu, operācijas materiālu, laboratorijas reaktÄ«vu trÅ«kuma dēļ.  

Latvijai šobrÄ«d nav svarÄ«gāka uzdevuma kā rÅ«pÄ“ties par medicÄ«niskām rezervÄ“m

Latvija ir NATO dalÄ«bvalsts, bet NATO ir demokrātisku valstu alianse, kas nodarbojas ar militāriem jautājumiem. MedicÄ«niskajos jautājumos mums vajadzÄ“tu vadÄ«ties no medicÄ«niskā atbalsta koncepcijas (Concept of Operations of Medical Supports in Chemical, Biological, Radiological and Nuclear Environments), kur dalÄ«bvalstÄ«m ir strikti norādÄ«ts – kādai jābÅ«t medicÄ«niskā dienesta gatavÄ«bai kara gadÄ«jumam. 

NATO standarts ir „zelta” stunda, kuras laikā jāsniedz specializÄ“ta palÄ«dzÄ«ba, bet operācija ievainotam un politraumas slimniekiem jāveic vÄ“lākais četru stundu laikā. Tiesa, Latvijā šobrÄ«d nav nevienas valstiski atbildÄ«gas amatpersonas par traumas menedžmentu un politraumu. PÄ“c manā rÄ«cÄ«bā esošiem datiem šobrÄ«d ne Ukrainas, ne Krievijas militāristiem nav iespÄ“jams nodrošināt NATO „zelta stundu” Ukrainas karā; angļu novÄ“rotāji runā par divām stundām lÄ«dz pirmajai palÄ«dzÄ«bai Ukrainas un trim – Krievijas pusÄ“, par operatÄ«vu palÄ«dzÄ«bu 6–8 stundu laikā, bet informatÄ«vā kara apstākļos precÄ«zu datu nav nevienam.

Mani un manus kolÄ“Ä£us satrauc, ka Latvijā reāli nav medicÄ«nas materiālo rezervju. Proti, materiālās rezerves ir, bet apšaubāmas, – Ä«paši pārsienamo materiālu un zāļu krājums. ŠÄ«s rezerves atrodas vairākās vietās Latvijā, kam nav nekādas saistÄ«bas ar palÄ«dzÄ«bas sniegšanas vietām. 

Militāra konflikta gadÄ«jumā palÄ«dzÄ«bas sniegšanu 3. un 4. lÄ«menÄ« Latvijā bÅ«s jāorganizÄ“ trijām universitātes slimnÄ«cām, TraumatoloÄ£ijas un ortopÄ“dijas slimnÄ«cai, RÄ«gas 2. slimnÄ«cai, kā arÄ« astoņām reÄ£ionālām slimnÄ«cām – Daugavpils, RÄ“zeknes, Valmieras, Jelgavas, Liepājas, Ventspils, Ogres un JÄ“kabpils slimnÄ«cām. Šis nav Ä«stais brÄ«dis kritikai, bet Latvijas militārās medicÄ«nas koncepcija un VeselÄ«bas ministrijas koncepcija ir nesavienojami lielumi. Tiekot izstrādāti slepeni plāni, bet tie ir tik slepeni, ka nekad lÄ«dz izpildÄ«tājiem nenonāks.

ŠobrÄ«d aktuāli ir radÄ«t medicÄ«niskās rezerves gan AizsardzÄ«bas ministrijas pakļautÄ«bā, gan, iesaistot individuālos komersantus. Sākšu ar pirmo – bÅ«tiskāko rezervju veidu. ŠÄ«m militārajām medicÄ«nas rezervÄ“m bÅ«tu jāatrodas iespÄ“jami tuvu pie universitātes un reÄ£ionālajām slimnÄ«cām, bet šÄ«m rezervÄ“m ir jābÅ«t AizsardzÄ«bas ministrijas pārraudzÄ«bā. RezervÄ“s atbilstoši NATO standartiem bÅ«tu jābÅ«t analgÄ“tikām (pretsāpju medikamentiem), pretšoka lÄ«dzekļiem, infÅ«ziem, antimikrobu lÄ«dzekļiem, narkozes lÄ«dzekļiem, kā arÄ« sterilizācijas, imobilizācijas un pārsienamajam materiālam mÄ“neša patÄ“riņa apjomā, bet vÄ“l – NATO standartam atbilstošas autonomas elpināšanas iekārtas. Visu neuzskaitÄ«šu, informācija ir daudz atklātāka un pieejamāka par mÅ«su slepenajiem plāniem. 

Tātad – Latvijas lielajām slimnÄ«cām ir jāspÄ“j uzņemt daudz ievainoto vai cietušo vienlaikus, un jābÅ«t gatavām to darÄ«t vismaz mÄ“nesi, ja ne trÄ«s – kā paģēr NATO standarti. Jo – kara hospitāļu Latvijā nav un nebÅ«s, militārā medicÄ«na labi tiks galā ar 1. un 2. pakāpes palÄ«dzÄ«bu, bet stacionāro un specializÄ“to palÄ«dzÄ«bu sniegs civilās slimnÄ«cas (par to, ka Latvijā kāds neuzcels hospitāli gan es neesmu lÄ«dz galam pārliecināts, bet tas bÅ«tu izmaksu un resursu ziņā nepamatots pasākums). 

KāpÄ“c mums jārÅ«pÄ“jas, ka zāļu rezerves atrodas Latvijas slimnÄ«cā, vairumtirdzniecÄ«bas bāzÄ“ un aptiekā, nevis zāļu ražošanas kompānijā Vācijā vai Polijā?

Pirmā atbilde bÅ«tu – šÄ gada pieredze, kas saistÄ«ta ar Ukrainas karu. Ukrainai medikamentu un pārsienamā materiāla trÅ«kst, bet ar humāno palÄ«dzÄ«bu ienāk zāles ar beigušos derÄ«guma termiņu, nereti ļoti lielās devās vieni vai vienas grupas medikamenti, bet nemaz – citi; turklāt humānā palÄ«dzÄ«ba ir ļoti nepastāvÄ«ga. No citiem kontinentiem kā humānā palÄ«dzÄ«ba tiek sÅ«tÄ«tas zāles, ar kurām strādāt ukraiņu ārstiem nav pieredzes, nereti – kombinÄ“ti medikamenti. Nerunāsim par aparatÅ«ras rezerves daļām, konkrÄ“tiem aparātiem paredzÄ“tiem konkrÄ“tiem šÄ·Ä«dumiem, diagnostikumiem, marÄ·ieriem – ja humānajā palÄ«dzÄ«bā atnāk citas firmas lampa, kompjÅ«tertomogrāfs nestrādā.  

Ukrainas valstij katastrofāli trÅ«kst lÄ«dzekļu, un valdÄ«ba kā prioritātes izvÄ“las uztura un bruņojuma iegādi. TomÄ“r lielāko problÄ“mu rada loÄ£istika, jo krievu armija nekautrÄ“damās ar raÄ·etÄ“m iznÄ«cina visus atbalsta sÅ«tÄ«jumus. 

Karš Ukrainā atklāja vÄ“l vienu vājo punktu. Eiropas (un arÄ« Latvijas) likumdošana ierobežo iespÄ“jas ziedot vai dāvināt zāles. Medikamentu, Ä«paši kara apstākļos ļoti vajadzÄ«go pretsāpju lÄ«dzekļu loÄ£istiku var veikt tikai fiziskas personas un institÅ«cijas ar atbilstošu sagatavotÄ«bu, zināšanām, prasmÄ“m, sertifikāciju un aprÄ«kojumu, bet palÄ«dzÄ«bu organizÄ“jošajām labdarÄ«bas struktÅ«rām nav un nevar bÅ«t zāļu iegādes atļaujas, zāļu tranzÄ«ta atļaujas. PatiesÄ«bā zāles kā humānā palÄ«dzÄ«ba Eiropā ir neiespÄ“jamā misija. IespÄ“jama militārā konflikta gadÄ«jumā Latvija arÄ« nebÅ«tu gatava un nevarÄ“tu šÄdu atbalstu saņemt.

Otrā atbilde ir – jebkura militāra konflikta un katastrofas gadÄ«jumā eksponenciāli pieaug vajadzÄ«ba pÄ“c atsevišÄ·iem medikamentiem, sterilizācijas iespÄ“jām, pārsienamajiem materiāliem, operācijas šuvju materiāliem un instrumentiem, anestezioloÄ£ijas lÄ«dzekļiem un tehnoloÄ£ijas. PašreizÄ“jās reÄ£ionālas slimnÄ«cas rezerves, kas miera apstākļos nodrošina darbu vairākām nedēļām, militāra konflikta gadÄ«jumā izsÄ«ktu pirmajā vakarā.

TrešÄ atbilde bija lasāma pirmajā šÄ« raksta rindkopā. Polijas robežas slÄ“gšana auto transporta kustÄ«bai parādÄ«ja, ka nacionālie zāļu krājumi ir ļoti nelieli un nav pietiekami, lai krÄ«zes situācijā nodrošinātu valsts vajadzÄ«bas. ŠÄ« nav jāuztver kā kritika nacionālajai zāļu apgādei vai ārstniecÄ«bas iestāžu ikdienas krājumu apmÄ“ram. EsošÄ finansÄ“šanas sistÄ“ma neļauj veidot zāļu uzkrājumus, jo tas prasÄ«tu nepaceļamus ieguldÄ«jumus no slimnÄ«cu un citu procesā iesaistÄ«to puses. Un tomÄ“r – ja militāra konflikta gadÄ«jumā netiek nodrošinātas piegādes no Eiropas noliktavām, mÄ“s nebÅ«sim spÄ“jÄ«gi sevi nodrošināt. Latvijas zāļu ražotāji šobrÄ«d spÄ“j piegādāt 10–15% no ikdienā lietojamo medikamentu (pÄ“c citiem aprÄ“Ä·iniem  – biežāk lietojamo  Ä·Ä«misko substanču) nomenklatÅ«ras.

PatiesÄ«bā jau Covid–19 krÄ«zes pirmsākumi identificÄ“ja bÅ«tisku problÄ“mu, kas saistÄ«ta ar auto pārvadājumu kustÄ«bas ierobežojumiem. Covid–19 krÄ«zes pirmsākumos trÅ«ka pat elementāru gumijas cimdu, bez kuriem nav iedomājams ārstniecÄ«bas personu darbs.

Ukrainā ātrās palÄ«dzÄ«bas mašÄ«nas, bet Ä«paši degvielas noliktavas ir krievu uzbrukumu mÄ“rÄ·is

AtgriezÄ«šos pie fakta, ka Latvija tuvāko gadu laikā apņēmusies pakāpeniski palielināt finansÄ“jumu valsts aizsardzÄ«bai lÄ«dz 2,5% no attiecÄ«gajam gadam prognozÄ“tā IKP apjoma. Mums par šo naudu ir jāveido rezerves, lai mÄ“s glābtu savus ievainotos un cietušos iespÄ“jama kara apstākļos.

AttiecÄ«bā uz šo rezervi jāveido glābšanas autotransporta rezerve. Ukrainas pieredze liecina, ka sanitārais helikopters ir iekārojams krievu artilÄ“rista vai tankista mÄ“rÄ·is, un arÄ« sanitārās lidmašÄ«nas jau ir notriektas. Pacientus un ievainotos nākas vest galvenokārt ar autotransportu, tiesa, iepriekšminÄ“tais krievu tankists labprāt šauj arÄ« pa ātrās palÄ«dzÄ«bas busiņu.

Latvijas gadÄ«jumā vislabāk bÅ«tu, ja reÄ£ionālo slimnÄ«cu rezervÄ“s tiktu noliktas vairākas mašÄ«nas ar iespÄ“jām transportÄ“t vienlaikus 4–10 cietušos, daļu uz nestuvÄ“m, daļu – sÄ“dus. ŠÄdu rezerves autotransportu un kārtÄ«gu degvielas rezervi bÅ«tu jāiegādājas par militārai jomai paredzÄ“to naudu. NATO dokumentos varam atrast arÄ« norādi, ka neatliekamās palÄ«dzÄ«bas dienesta vajadzÄ«bām ir nepieciešama reāla mÄ“neša degvielas rezerve, vislabāk dziļi pazemÄ“ novietotās krātuvÄ“s, nevis tuvÄ“jā degvielas uzpildes stacijā. ŠobrÄ«d Ukrainas medicÄ«nas personālam ir problÄ“mas ar neatliekamās palÄ«dzÄ«bas dienesta mašÄ«nu degvielas uzpildÄ«šanu. Kaut arÄ« kara laika ziņām nevar ticÄ“t, arÄ« Krievijas pusei esot problÄ“mas tieši ar degvielu ievainoto evakuācijai.

Ko mums Ukrainas karš māca attiecÄ«bā uz zāļu un medicÄ«nas ierīču rezervÄ“m? 

VienlÄ«dz aktuāls jautājums kā par obligāto karadienestu vai obligātām militārām mācÄ«bām katram Latvijas iedzÄ«votājam, ir jautājums par Latvijas stratÄ“Ä£iskām medikamentu rezervÄ“m. ŠobrÄ«d lieltirgotavās, aptiekās un slimnÄ«cās medikamentu rezerve tiek turÄ“ta minimālā lÄ«menÄ« (1–4 nedēļām, atkarÄ«bā no medikamenta). 

Pasaules pieredze liecina, ka rezerves veidojamas kompleksi. Pirmkārt, medikamentu un pārsienamā materiāla rezervÄ“m ir jāatrodas pie universitātes un reÄ£ionālajām slimnÄ«cām, par to rakstÄ«ju jau iepriekš.  

LÄ«dzÄ«gi kā ar stratÄ“Ä£iskajām degvielas rezervÄ“m, medikamentu rezerves iespÄ“jams palielināt, šo uzdevumu uzticot komersantiem un organizācijām konkursa kārtÄ«bā. Rezervju apjomu, rezervju periodu un specifiku bÅ«tu jānosaka saskaņā ar risku un draudu lÄ«meni. RezervÄ“ esošie medikamenti sākotnÄ“ji bÅ«tu iegādājami un uzglabājami (uz rezervju periodu), bet pÄ“c rezervju perioda beigām tiktu laisti komerciālā un medicÄ«niskā apritÄ“. Tas ļautu garantÄ“t to, ka medikamenti pÄ“c glabāšanas rezervÄ“s tiktu izmantoti (nevis novecotu un tiktu utilizÄ“ti kā šobrÄ«d Pavļuta pārmÄ“ru iegādātās Covid–19 vakcÄ«nas).

Kā jau rakstÄ«ju –  karš nozÄ«mÄ“ ne tikai ievainotos un cietušos, bet arÄ« hronisku slimÄ«bu saasinājumus, akÅ«tas infekcijas slimÄ«bas, stresa inducÄ“tas slimÄ«bas, psihiskas slimÄ«bas, ielaistus vēžus utt. Tas liek definÄ“t rezervju iegādi pÄ“c principa – zāles tuvāk pacientam. DzÄ«vÄ“ tas nozÄ«mÄ“ rezervju decentralizāciju un reÄ£ionālo pieejamÄ«bu, kā arÄ« uzglabāšanas drošÄ«bu.

KaradarbÄ«ba Ukrainā liecina, ka ne vienmÄ“r centralizÄ“tās medikamentu noliktavas ir pieejamas (tās ir iznÄ«cinātas vai apdraudÄ“tas raÄ·ešu triecienos), bet piegādes no tām ir ļoti sarežģītas lÄ«dz vietai, kur medikamenti vajadzÄ«gi pacientam. TāpÄ“c NATO rekomendÄ“ veidot drošas decentralizÄ“tas zāļu glabāšanas vietas – kā reÄ£ionālus zāļu depo izmantojot esošo reÄ£ionālo aptieku tÄ«klu, kur uzglabāšanas vieta un apstākļi to atļauj, reÄ£ionālo ārstniecÄ«bas iestāžu tÄ«klu. Veidojot jaunus zāļu depo pie reÄ£ionālajām slimnÄ«cām, atbilstoši rekomendācijām tie bÅ«tu jāveido 20 minÅ«šu brauciena attālumā no attiecÄ«gās ārstniecÄ«bas iestādes.

Šis otrais risinājums – veidot medicÄ«niskās rezerves reÄ£ionos ar komersantu palÄ«dzÄ«bu ļauj saglabāt zemas medikamentu cenas, jo tirgus dalÄ«bnieki izmanto kompleksus izmaksu optimizācijas pasākumus. Viens no šiem pasākumiem jau ir minimālu medikamentu rezervju un atlikumu uzturÄ“šana centralizÄ“tajos loÄ£istikas centros, pilsÄ“tu un reÄ£ionu aptiekās. Tas ļauj neiesaldÄ“t papildu lÄ«dzekļus un attiecÄ«gi samazināt operatÄ«vās izmaksas. Šo principu iespÄ“jams ātri implementÄ“t arÄ« stratÄ“Ä£isku rezervju veidošanā. 

StratÄ“Ä£iski nozÄ«mÄ«gs risinājums – valsts atbalsts nacionālajiem zāļu ražotājiem sortimenta palielināšanā

Latvijā ir ne tikai divi lieli zāļu ražotāji – „Olainfarm” un „Grindex”, bet virkne mazāku. Lai stimulÄ“tu Latvijas ražotājus paplašināt sortimentu, veidojot nacionālās zāļu rezerves, nepieciešams paredzÄ“t tajās ievÄ“rojamas priekšrocÄ«bas nacionālajiem ražotājiem. Vienkārši – ja Latvijas ražotājs ražos ampulÄ“tus pretsāpju lÄ«dzekļus un infÅ«zus, tad tas spÄ“s tos ražot arÄ« tad, ja kara apstākļos apstāsies visa apgāde no Eiropas. Militārais apdraudÄ“jums liek Latvijai pārstāt atbalstÄ«t svešzemju zāļu tirgus, Ä«paši, ja citās Eiropas valstÄ«s farmaceitiskā ražošana tiek slÄ“pti subsidÄ“ta un rada nevienlÄ«dzÄ«gu konkurenci Latvijas rÅ«pnÄ«cām. Ir pamatots viedoklis, ka Latvijas lielās zāļu rÅ«pnÄ«cas var organizÄ“t ražošanu lÄ«dz 25% ikdienā lietojamo medikamentu nomenklatÅ«ras.

Diemžēl līdz ar Jāņa Vitenberga demisiju no Ministru kabineta aizgāja arī rūpe par bioloģisko preparātu rūpnīcas (tautā sauktas par Vakcīnu rūpnīcas) celtniecību Latvijā.