VÄ“stule Romas pÄvestam: lÅ«dzam iniciÄ“t starptautisku izmeklÄ“Å¡anu saistÄ«bÄ ar LatvijÄ katastrofiskos apmÄ“ros radÄ«to nabadzÄ«bu
Latvijas patrioti* · 05.07.2018. · Komentāri (0)Latvijas Katoļu baznÄ«ca un valsts augstÄkÄs amatpersonas ir aicinÄjuši JÅ«su SvÄ“tÄ«bu apmeklÄ“t Latviju tÄs neatkarÄ«gÄs republikas 100.gadadienÄ. MÄ“s ļoti gaidÄm JÅ«su ierašanos. Visus pozitÄ«vi domÄjošos cilvÄ“kus pasaulÄ“ un arÄ« LatvijÄ apvieno skaidra taisnÄ«guma apziņa un vÄ“lÄ“šanÄs mainÄ«t klaji netaisnÄ«go, uz mantas un varas kÄri balstÄ«to varas paradigmu.
AtsevišÄ·s cilvÄ“ks vienatnÄ“ nevar uzvarÄ“t ilgstoši veidotu amorÄlu un alkatÄ«gu varas pÄrvaldes aparÄtu, kaut gan vienmÄ“r atradÄ«sies nedaudzi, kas nebaidÄ«sies publiski nosaukt problÄ“mas Ä«stajos vÄrdos. Tam apstiprinÄjums ir arÄ« JÅ«su SvÄ“tÄ«bas rÄ«cÄ«ba, aktÄ«vi nosodot korupciju (ar nepacietÄ«bu gaidÄm JÅ«su grÄmatas tulkojumu latviski) un citus noziegumus, sniedzot spilgtu pilsoniskÄs drosmes piemÄ“ru.
UzskatÄm, ka Latvijas iedzÄ«votÄjiem kÄ Ä¼oti senai Eiropas tautai, kuras vairums Kristus baznÄ«cu pieņēmusi jau XII-XIII gadsimtÄ un kas lÄ«dz šodienai ir izdzÄ«vojusi neskaitÄmos karos, ir paredzÄ“ts cilvÄ“ka cienÄ«gs liktenis. TomÄ“r faktiskÄ situÄcija mÅ«su valstÄ« lÄ«dzinÄs Gianni Rodari grÄmatÄ "Gelsomino nel paese dei bugiardi" (1959) aprakstÄ«tajam, kÄ jÅ«ras laupÄ«tÄji sameklÄ“ja veselu valsti ar visiem iedzÄ«votÄjiem, bankÄm, avÄ«zÄ“m un teÄtriem, kur apmesties un ko pÄrvaldÄ«t.
PÄ“c bÅ«tÄ«bas LatvijÄ nepastÄv demokrÄtijai raksturÄ«gais likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas nodalÄ«jums, jo visu varu neleÄ£itÄ«mi savÄs rokÄs sakoncentrÄ“jušas šauras personu grupas, kas efektÄ«vi apkaro viedokļu dažÄdÄ«bu, tai skaitÄ izmantojot sev piederošos sabiedriskajos medijus.
Latvijas biznesÄ tiek kropļota Rietumu civilizÄcijai raksturÄ«gÄ tirgus ekonomika, ir iznÄ«cinÄtas pat veselas tradicionÄlÄs ražošanas un zinÄtnes nozares.
Tikai pateicoties galvenokÄrt žurnÄlistu aktivitÄtÄ“m, atklÄtÄ«bÄ nÄkušas daudzos simtos miljonu eiro mÄ“rÄmas budžeta naudas izkrÄpšanas shÄ“mas, kas saistÄ«tas tieši ar valsts kapitÄlsabiedrÄ«bÄm.
Šo vÄ“stuli rakstÄm to Latvijas pilsoņu un iedzÄ«votÄju vÄrdÄ, kas asi izjÅ«t netaisnÄ«bu un grib dzÄ«vot godÄ«gÄ valstÄ«. UzskatÄm, ka JÅ«su SvÄ“tÄ«bai jÄuzzina lietu patiesais stÄvoklis Latvijas valstÄ« un jÄierauga, cik ļoti tas ir atšÄ·irÄ«gs no oficiÄlÄs varas propagandas, cik dramatisks ir lielÄkÄs iedzÄ«votÄju daļas demogrÄfiskais, morÄlais un materiÄlais stÄvoklis.
XX gadsimtÄ bija virkne piemÄ“ru, kad valstis ilgstoši slÄ“pa no starptautiskÄs sabiedrÄ«bas varas pÄrstÄvju nepieļaujamu rÄ«cÄ«bu pret iedzÄ«votÄjiem. MÄ“s visi kopÄ nedrÄ«kstam pieļaut lÄ«dzÄ«gas situÄcijas atkÄrtošanos XXI gadsimtÄ! PÄ“dÄ“jo 15 gadu laikÄ Latviju pametusi trešdaļa iedzÄ«votÄju, bet katoļu apdzÄ«votajÄ Latgales reÄ£ionÄ, kurÄ atrodas Aglonas VissvÄ“tÄkÄs Jaunavas Marijas debesÄ«s uzņemšanas Romas katoļu bazilika, iedzÄ«votÄju skaita samazinÄjums pÄrsniedz pat pusi, no 425 000 iedzÄ«votÄju 1990.gadÄ šodien atlikuši tikai 193 000.
LatvijÄ šobrÄ«d kopumÄ ir aptuveni 1,8 miljoni iedzÄ«votÄju (1990.gadÄ bija 2,663 miljoni): uzskaitÄ«tie bezdarbnieki ap 70 000; vecuma pensionÄri ap 457 000, bÄ“rni, skolÄ“ni, studenti ap 417 000, ap 6 000 ieslodzÄ«to, bet kopÄ“jais darba ņēmÄ“ju skaits ir apmÄ“ram 800 000, no tiem aptuveni 300 000 strÄdÄ sabiedriskajÄ sektorÄ un saņem algu no kopÄ“jÄ valsts un pašvaldÄ«bu budžeta. Tikai 30% no kopÄ“jÄ iedzÄ«votÄju skaita ar savu darbu uztur visu valsti.
Valsts vidÄ“jai darba algai piemÄ“ro Äetras reizes lielÄku nodokļu slogu nekÄ, piemÄ“ram, LielbritÄnijÄ vai ĪrijÄ. KopÄ“jais nodokļu slogs algai pÄrsniedz 70%. LielÄkÄ daļa strÄdÄjošo saņem necienÄ«gi mazas algas, vairums veco cilvÄ“ku saņem nesamÄ“rÄ«gi mazas pensijas, kas bieži nesedz pat pamata izdevumus izdzÄ«vošanai un medicÄ«nas pakalpojumiem.
Vienlaikus ar valsti iznÄ«cinošu ekonomisko politiku LatvijÄ amorÄlÄ veidÄ tiek izplatÄ«ts azartspēļu kults – spēļu zÄles izvietotas gandrÄ«z pie katras baznÄ«cas vai skolas, un nepÄrtrauktÄs uzmÄcÄ«gÄs reklÄmÄs iedzÄ«votÄji tiek vedinÄti aizņemties Ätros kredÄ«tus ar likmi pat 100% gadÄ. Daudzos gadÄ«jumos Ätrajos kredÄ«tos iegÅ«tie lÄ«dzekļi tÅ«lÄ«t tiek nospÄ“lÄ“ti.
SabiedrÄ«bai plašsaziņas lÄ«dzekļos tiek uzspiesti netradicionÄli priekštati par Ä£imeni un tikumÄ«bu. Valsts vara pavirši rÅ«pÄ“jas par bÄ“rnu, invalÄ«du un pensionÄru tiesÄ«bÄm, bieži pat tÄ«ši maldinot un ierobežojot likumÄ«gÄs atbalsta iespÄ“jas. Liels ir bezcerÄ«bas izraisÄ«to pašnÄvÄ«bu skaits.
Simtiem tÅ«kstoši cilvÄ“ku neredz iespÄ“ju izdzÄ«vot savÄ dzimtenÄ“ un spiesti meklÄ“t iespÄ“jas citÄs valstÄ«s. SavukÄrt no valsts budžeta labi apmaksÄtÄ milzÄ«gÄ ierÄ“dņu armija – balsotÄji palÄ«dz vÄ“lÄ“šanu rezultÄtu regulÄ“šanai varu sagrÄbušo interesÄ“s.
Daudzi Latvijas iedzÄ«votÄji apliecinÄs, ka viņiem zinÄmi fakti vai paši ir tieši saskarušies ar korupciju valstÄ«.
Ar negaidÄ«tÄm normatÄ«vÄs bÄzes un nodokļu politikas izmaiņÄm par labu kÄdai šaurai interešu grupai un banku savtÄ«gajÄm interesÄ“m tiek grauta privÄtÄ uzņēmÄ“jdarbÄ«ba un iedzÄ«votÄju labklÄjÄ«ba. LatvijÄ notiekošais tÄ apmÄ“ra un seku dēļ nav izskaidrojams tikai ar varas pÄrstÄvju nezinÄšanu vai negribÄ“šanu, bet liecina par mÄ“rÄ·tiecÄ«gi izveidotas, merkantilas mazÄkuma varas sistÄ“mas darbÄ«bas rezultÄtiem.
LatvijÄ lielÄkÄs iedzÄ«votÄju daļas brÄ«vÄ«ba slÄ“pti ir ierobežota, izmantojot tiešu ekonomisku vardarbÄ«bu un netaisnu - autoritÄru pÄrvaldi, sagraujot Ä£imenes ar bÄ“rniem un radot smagas demogrÄfiskas, ekonomiskas un morÄlas sekas. Tikai valsts amatpersonÄm un tÄm pietuvinÄtajiem strauji tiek uzlabots dzÄ«ves lÄ«menis uz kopÄ“jÄ valsts budžeta un starptautisko aizņēmumu izmantošanas rÄ“Ä·ina.
Lieki atgÄdinÄt, ka LatvijÄ valdošÄs politiskÄs partijas, kas faktiski pieder jau minÄ“tajÄm slÄ“ptajÄm varas grupÄm, lai noturÄ“tu varu, centÄ«sies negodprÄtÄ«gi izmantot savÄ labÄ JÅ«su SvÄ“tÄ«bas ierašanos vÄ“lÄ“šanu kampaņas ietvaros un visticamÄk centÄ«sies nozagt lielÄko daļu JÅ«su SvÄ“tÄ«bas uzņemšanai paredzÄ“to valsts lÄ«dzekļu. (Latvijas parlamenta – Saeimas vÄ“lÄ“šanas notiks 2018.gada 6.oktobrÄ«.) **
JÅ«su SvÄ“tÄ«ba, tieši JÅ«su vÄrdiem reizÄ“m ir milzÄ«ga, pat izšÄ·iroša nozÄ«me visas pasaules cilvÄ“ku prÄtos. Tie nepieciešami ticÄ«bas Dievam uzturÄ“šanai vai daudziem cilvÄ“kiem pat Dieva atrašanai pilnÄ«gi no jauna. JÅ«su tiešs atbalsts var kalpot par katalizatoru gudrai cilvÄ“ku rÄ«cÄ«bai, kas izbeigs valstiskÄ mÄ“rogÄ izplatÄ«tos melus, krÄpšanu un korupciju! LÅ«dzam JÅ«s sniegt garÄ«go un morÄlo palÄ«dzÄ«bu gan tiem, kuri spiesti smagi ciest no pastÄvošÄs netaisnÄ«gÄs sistÄ“mas kroplajÄm izpausmÄ“m, gan tiem, kuri, iespÄ“jams, ir tikai apmaldÄ«jušies vai iemÄnÄ«ti korumpÄ“tÄs varas gaiteņos, bet kurus tomÄ“r var iedrošinÄt mainÄ«ties JÅ«su Dieva patiesÄ«bas pilnie vÄrdi!
LÅ«dzam JÅ«s rÅ«pÄ«gi iepazÄ«ties ar situÄciju LatvijÄ, pievÄ“rst kompetentu organizÄciju uzmanÄ«bu notiekošajam un iniciÄ“t starptautisku izmeklÄ“šanu saistÄ«bÄ ar katastrofiskos apmÄ“ros radÄ«to nabadzÄ«bu, kas likusi cilvÄ“kiem pamest savu dzimteni – Latviju. Mums, atgÅ«stot neatkarÄ«gu valsti, bija milzÄ«ga vÄ“lÄ“šanÄs un iespÄ“ja to izveidot par labklÄjÄ«bas zemi visiem iedzÄ«votÄjiem, bet šÄ« iespÄ“ja, šaurÄm interešu grupÄm uzurpÄ“jot varu, tika nozagta un šobrÄ«d smagu sirdi jÄlÅ«dz palÄ«dzÄ«ba pÄrbaudÄ«t, vai LatvijÄ nav ticis izdarÄ«ts noziegums pret cilvÄ“ci, kur vainÄ«go saukšanai pie atbildÄ«bas nevar bÅ«t noilguma.
LÅ«dzam JÅ«su SvÄ“tÄ«bu publiski aizlÅ«gt par Latviju un tÄs iedzÄ«votÄjiem!
*Romas pÄvestam septiņu Latvijas patriotu kolektÄ«vÄ vÄ“stule latviešu un angļu valodÄ pirmo reizi tika nosÅ«tÄ«ta 2018.gada 15.februÄrÄ«. VÄ“stule atkÄrtoti tika nosÅ«tÄ«ta Romas pÄvestam 2018.gada 3.jÅ«lijÄ. VÄ“stules kopija ir nosÅ«tÄ«ta arÄ« Romas pÄvesta pÄrstÄvim Baltijas valstÄ«s arhibÄ«skatam Pedro Lopez Quintana, kura rezidence atrodas ViļņÄ.
** 2018.gada 2.jÅ«lijÄ medijos tika publicÄ“ta ziņa, ka LR valdÄ«ba Romas pÄvesta vizÄ«tes organizÄ“šanai ir piešÄ·Ä«rusi 806 202 eiro – kolosÄli neadekvÄtu summu.