Iesaki rakstu:

SertificÄ“t brÄ«numu. Jā, jā - es esmu brÄ«nums. Tāpat kā tu, draugs. Kad es šÄ·etinu laika pavedienu, tas mani atved pie RadÄ«tāja. Un tas nav mans tÄ“vs vai māte.

Kādreiz es biju sava tēva asinīs. Pēc tam tās kļuva par sēklu un nonāca pie manas mātes, kur es sāku veidoties par CILVĒKU. No niecīgās sēkliņas sāka augt ķermenis, galva, veidoties kauli. Man izveidojās acis, ausis, deguns. Es sāku dzirdēt un just, jau būdams mātes miesās. Un tad...es ierados pasaulē un pirmo reizi ieelpoju tās gaisu.

Paies daži gadu desmiti, un es izelpošu to pÄ“dÄ“jo reizi un atstāšu šo pasauli. Es nenomiršu; es tikai atstāšu man RadÄ«tāja piešÄ·irto miesu, kura uz mana Zemes ceļojuma beigām jau bÅ«s krietni nolietota. Kā pavalkāts mÄ“telis...

Mans ceļojums uz Zemeslodi bÅ«s noslÄ“dzies. Es atgriezÄ«šos pie Tā, kurš mani radÄ«jis, vÄ“l pirms bija Zeme. Es zinu, ka nenokritu šeit nejauši, "no gaisa". Pirms tÄ“va es biju vectÄ“vā, bet pirms vectÄ“va - vecvectÄ“vā. Un tā tālāk un tālāk pagātnÄ“, kamÄ“r bÅ«šu RadÄ«tājā un Viņš pateiks - lai top! Un taps cilvÄ“ks - mans tālais sencis.

Un Visvarenais jau zinās, kurā datumā un cikos es nākšu pasaulÄ“, kāda bÅ«s mana matu krāsa un izskats, kādas bÅ«s manas spÄ“jas, kā es pelnÄ«šu un ko Ä“dÄ«šu. Es bÅ«šu unikāls; nav divu vienādu cilvÄ“ku. Tāpat kā tu...Tāpat kā nav divu vienādu Å«dens piļu. Jo RadÄ«tājs visu rada unikālu; Viņam nav šablona.

Bet cilvÄ“ki... NÄ“ - nožēlojamie cilvÄ“ciņi! BÅ«tnes, kuras nezina pat savas nāves laiku, kuras nevar pielikt vai piepirkt savai dzÄ«vei pat vienu minÅ«ti, kuras nav spÄ“jÄ«gas radÄ«t pat visvienkāršÄko lauku puÄ·i, kuras nespÄ“j radÄ«t pat mušu - iedomājušies viens otru... sertificÄ“t!

Stulbais cilvÄ“k, tu, kurš šodien ar degunu slienies mākoņos, bet rÄ«t baltās čībās un uzvalkā bez kabatām tiec aprakts vai sadedzināts; tu gribi kādu sertificÄ“t?! Tu kādam draudi?! Tu kādu gribi atstāt bez iztikas lÄ«dzekļiem?! Tikai tādēļ, ka tev gribas bÅ«t bagātam un tev ir vara?! Vai tu, muļķi, nesaproti, ka tā ir tava pārbaude, tavs eksāmens? Kas tu tāds esi? Vai tualetÄ“ pÄ“c tevis smaržo pÄ“c naktsvijolÄ«tÄ“m?

Tu esi iedomājies sevi Dieva vietā? Tu gribi sertificÄ“t bÅ«tnes, par kurām tu nezini gandrÄ«z neko; kuras nav veidotas ar tavu palÄ«dzÄ«bu... Tu pat neizproti vienkāršas lietas, tu neraksti likteņus, tu neredzi domas, tu nezini, kas bÅ«s pÄ“c mÄ“neša, nedēļas, dienas vai pat minÅ«tes... Tu nezini pat savas aiziešanas dienu. Tu nezini neko svarÄ«gu! Bet - gribi bÅ«t sertificÄ“tājs un noteicÄ“js pār cilvÄ“ku likteņiem. Šiem - pārdot, šiem - ne! Šiem - strādāt, šiem - ne! Nožēlojami...

NedemonstrÄ“ savu stulbumu. Tā bÅ«s labāk tev pašam. Un taviem lÄ«dzzinātājiem arÄ«...

Aizdomājies un nedari ļaunumu ne lielam, ne mazam. Tu saceri noteikumus, bet Visvarenais raksta LIKUMUS. Un viens no tiem - KO SĒSI, TO PĻAUSI!