Iesaki rakstu:

Zināms, ka ne tikai kāds bijušais komjaunietis, bet arÄ« veselas uzņēmÄ“ju grupas gribÄ“tu “piekasÄ«ties” Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārvaldÄ«bai. Bet bail. Tas ir riskanti. TikmÄ“r pati VID Ä£enerāldirektore Ieva Jaunzeme turpina “liet medu uz VID klientu labas apkalpošanas dzirnavām”, bet saistÄ«bā ar iekšÄ“jām VID aizturÄ“šanām ir norādÄ«jusi, ka, lai veicinātu labprātÄ«gu nodokļu nomaksu valstÄ«, nav iespÄ“jama situācija, ka pašÄ VID strādā personas, kas ir saistÄ«tas ar koruptÄ«vām darbÄ«bām.

Pat VID IekšÄ“jās drošÄ«bas pārvalde ir aizturÄ“jusi organizÄ“tu grupu par kukuli 65 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rā ar mÄ“rÄ·i to nodot dienesta amatpersonai. Tādas naudas summas starpnieki prasa, lai VID darbinieks izmantotu savu dienesta stāvokli, bet ir arÄ« mazāki uzņēmÄ“ju maksājumi. Ministrs Reirs norāda, ka "(..) šÄdā veidā VID netiks galā ar negodÄ«gajiem darbiniekiem (..)". TikmÄ“r uzņēmÄ“jiem ir skaidrs, ka vÄ“lme “tikt galā ir”, bet reāli “tur – augšÄ nevienam nav skaidrs kā to izdarÄ«t”.

Zināšanas, kā uzlabot VID, rodas tikai praksÄ“, bet VID praksi (to, ko visvairāk vajadzÄ“tu uzlabot) redz un izjÅ«t tikai uzņēmÄ“ji, nevis ministri savos augstajos plauktos. Ne jau skaistās VID atbildes pa telefonu bÅ«tu jāuzlabo, tās pat ir labas, bet VID likumu piemÄ“rošanas prakse. VadÄ«tāji, kas “bijuši dažādos plauktos virs VID” un gadiem saņēmuši labas algas, par kurām (viņu vietā) valsts arÄ« nodokļus nomaksāja, neko tomÄ“r nav izdarÄ«juši, lai situāciju ar VID šaubÄ«go praksi patiesi uzlabotu.

Bet tieši VID ierÄ“dņu veidotā prakse rada un saglabā pamatu ikdienas korupcijai. VID praksÄ“ galvenais ir radÄ«t situācijas, kad “normāli kāds nodoklis nebÅ«tu jāmaksā”, bet VID mašÄ«na praksÄ“ tomÄ“r rada mākslÄ«gu “tā maksāšanas pienākumu” – vai pat krimināllietu. Atklāt šÄdas problÄ“mas VID darbÄ«bā bÅ«tu jāspÄ“j VID vadÄ«bai, tomÄ“r tai tas neizdodas, arÄ« ministri nenolaižas lÄ«dz VID praksei. Tad kurš bÅ«s tas, kas to atrisinās, uzņēmÄ“ji?

Nu, bet tikmÄ“r katru dienu rodas jauni VID uzrÄ“Ä·ini, arÄ« nepamatoti, bet tālāk – tas jau ir uzņēmÄ“ja pienākums “atrast, kā sarunāt VID”. Bet mÄ“s jau saprotam, ka normālā valstÄ« nekas nemaz nebÅ«tu “jāsarunā”, jo korupcija ideāli rodas gadÄ«jumā, kad uzņēmÄ“js zina – nekur ES šÄds nodoklis nav jāmaksā – uzrÄ“Ä·ins ir mākslÄ«gs. Tikai Latvijas VID praksÄ“ pārāk bieži ir sanācis, ka šim konkrÄ“tajam uzņēmumam – bÅ«s jāmaksā! Nu, un, ja “nesarunāsi”, tad ups – uzrÄ“Ä·ins ir spÄ“kā! Tik vienkārši! Ja VID to atcels – arÄ« nekas, jo tas taču nebija jāmaksā, tātad atcelt drÄ«kst – likumÄ«gi! Sapnis, ne korupcija – paņemt naudu par to, par ko uzņēmÄ“jam nemaz nav jāmaksā!

ArÄ« krimināllietas pÄ“dÄ“jā laikā sāk izbrÄ«nÄ«t – kādas tik netiek izdomātas! Cik neparastas!? Visi eksperti šokā – tāds “ bespreÄ£els” nav bijis, bet, jo lielāks ir “bespreÄ£els”, jo skaistāk to var atcelt un bez aizdomām – ups, jālabo kārtÄ“jā VID kļūda! Bet, ja uzņēmÄ“js “nav praties”, kāda problÄ“ma - atstāsim spÄ“kā! Tieši tik noderÄ«ga VID iekšÄ“jās shÄ“mās ir tāda VID vadÄ«ba, kas nesaprot, ko VID drÄ«kst un ko nedrÄ«kst darÄ«t.

Daudzajiem korumpÄ“tajiem grupÄ“jumiem VID iekšienÄ“ tieši šÄda prakse palÄ«dz labi nopelnÄ«t. Un droši vien ne bez pamata uz to kā risku norāda finanšu ministrs. Kāda gan bÅ«tu sabiedrÄ«bas attieksme pret to, ka VID izlabo savu kļūdu? Pareizi – pozitÄ«va. TikmÄ“r uzņēmÄ“ji gaida, lai Reirs veic reformas, kas izslÄ“dz nelabvÄ“lÄ«gu interpretāciju VID iekšienÄ“, bet no VID – ka tā vadÄ«ba nodrošina saprotamu VID praksi un vairāk cÄ«nās ar tiešÄm “sliktajiem”, nevis reāli strādājošiem uzņēmumiem.

MinÄ“sim dažus piemÄ“rus (tādu gan ļoti ir daudz, bet daži ir piekrituši atklātÄ«bai), kas parāda VID neparasto “pārcentÄ«bu”, kas “ne tikai ir nesaprotama”, bet iznÄ«cinot labos uzņēmumus, vienlaicÄ«gi ļauj mierÄ«gi un daudz brÄ«vāk darboties citiem – Ä«stiem lielu nodokļu krāpšanu organizatoriem, kas visdrÄ«zāk bauda arÄ« atbalstu un pat “piesegšanu” VID iekšienÄ“.

PiemÄ“ram, lieta ar gadÄ«jumu, kad VID uzrÄ“Ä·ina soda naudu par to, ka uzņēmums “sadalÄ«jis” maksājumus un maksājis parādu VID pa daļām, godÄ«gi maksājot arÄ« nokavÄ“juma naudu. UzņēmÄ“ji zina, ka tad, ja nokavÄ“ maksājumu, jāmaksā nodoklis un kavÄ“juma nauda. LÄ«dz šodienai, kad nodoklis un kavÄ“juma nauda bija nomaksāta, uzņēmÄ“js gulÄ“ja mierÄ«gi.

Likums par nodokļiem un nodevām definÄ“ izvairÄ«šanos no nodokļu vai nodevu maksāšanas — apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatÄ«vo deklarāciju vai nodokļu administrÄ“šanai un kontrolei nepieciešamās pieprasÄ«tās informācijas neiesniegšana, nelikumÄ«ga nodokļu atvieglojumu, priekšrocÄ«bu un atlaižu piemÄ“rošana vai jebkura cita apzināta darbÄ«ba vai bezdarbÄ«ba, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmÄ“rā vai daļēji. Tātad kritÄ“rijs lÄ«dz šim bija par to – ir vai nav samaksāti nodokļi pilnā apmÄ“rā.

Bet šobrÄ«d VID spÄ“j pasludināt, ka tā ir krimināllieta, un mÄ“Ä£ina situāciju tiešÄm novest lÄ«dz šÄdam absurdam – krimināllietai. JÅ«s domājat, šeit nebija VID iekšÄ“jās korupcijas? Nebija VID iekšÄ“jo “naudas gaidu”? Tas vairs nav svarÄ«gi – svarÄ«gi, ka uzņēmums nemeklÄ“ja vai neatrada, kā samaksāt korumpÄ“tajai VID amatpersonai. VarbÅ«t naivais nemaz neiedomājās, ka jāmaksā? Skaidrs, ka lÄ«dz šim nekas tāds nebÅ«tu iespÄ“jams, bet šobrÄ«d tas ir “jaunais VID hÄ«ts” – uzņēmÄ“ju pārstāvju biedrÄ«bām tagad ir jāseko daudziem jaunumiem, mÄ“Ä£inot saprast, kur un vai VID izdosies šÄdi izvÄ“rsties pret normāliem uzņēmÄ“jiem, biedÄ“jot tos ar krimināllietām par to, ka nodokļi jau nomaksāti. Ja izdosies šÄdu praksi paplašināt, tas apstādinās potenciālos investorus, visas sekas pat mÄ“s nezinām, bet runāt par drošu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu Latvijā vairs noteikti nevarÄ“s!

ŠÄda VID prakse nozÄ«mÄ“, ka jebkurš uzņēmums, kurš ir kavÄ“jis nodokļu maksājumus, bet kuram šo kavÄ“jumu laikā ir bijuši lÄ«dzekļi, kas novirzÄ«ti, piemÄ“ram, izejvielu iepirkšanai, cita, saistÄ«ta uzņēmuma glābšanai vai algu izmaksai darbiniekiem, ir apdraudÄ“ts, ka tam tiks ierosināta krimināllieta! Un tagad visi gaida, kurā brÄ«dÄ« ES lÄ«menÄ« pamanÄ«s šÄdu VID prakses absurdu, kam var tikt pakļauts jebkurš krÄ«zÄ“ vai Covid19 sekās iestidzis uzņēmums, kas mÄ“Ä£ina izmaksāt strādniekiem algu, bet nevar vienlaicÄ«gi samaksāt arÄ« sociālos maksājumus uzreiz. PieminÄ“tajā gadÄ«jumā visi maksājumi ir samaksāti nedaudz vÄ“lāk, samaksājot arÄ« kavÄ“juma naudas, bet ideja par krimināllietu ir tiešÄm kas negaidÄ«ts un Latvijas tÄ“lu graujošs.

VÄ“l absurdāka ir Latvijas klasiskā situācija, kur mÅ«su eksportspÄ“jÄ«gie uzņēmÄ“ji pārdod preci “no noliktavas”, ar zināmiem pārvadātājiem, ar zināmiem klientiem (VID tagad prasa pārbaudÄ«t sadarbÄ«bas partnerus, tad eksportÄ“tāji to arÄ« dara). Taču rezultāts ir traÄ£isks – visiem, kas pārdod preces uz Lietuvu vai citām ES valstÄ«m, ir paredzams PVN uzrÄ“Ä·ins. Kad VID tiek norādÄ«ti vainÄ«gie, tiem neviens nepievÄ“rš uzmanÄ«bu, un beigu beigās VID veiksmÄ«gi uzrÄ“Ä·ina Latvijas eksportÄ“tājam (kāda ir valsts politika eksportÄ“jošiem uzņēmumiem? Ja šÄds ir atbalsts, varbÅ«t varam bez tāda iztikt?). Tas nekas, ka beigu beigās Ä«stie vainÄ«gie netraucÄ“ti turpina radÄ«t lÄ«dzÄ«gas shÄ“mas.

VÄ“l vairāk – uzņēmÄ“js centās dot informāciju VID par to, ka ir Ä«stie krāpnieki, Ekonomikas policijai. Uz tiesas dienu neviena no policijām tā arÄ« nebija ierosinājusi lietu par krāpniekiem! Bet tiesā “nāca gaismā fakti, kurus VID bÅ«tu varÄ“jis izmantot nozieguma atklāšanai”, bet nÄ“ – tā vietā ir administratÄ«vi sodÄ«ts uzņēmums, “no kā vieglāk šo naudu piedzÄ«t”!

Gribat uzvārdus, kuru VID “nebija interesanti”? VID tie ir zināmi, bet mÅ«su piemÄ“rā, ļausim uzminÄ“t - lÅ«dzu – šie personāži agrāk darbojās kā Latvijas SIA, pÄ“c tam izveidoja UAB un prasÄ«ja pārdot preces uz Lietuvu. Nu un šo preci no Lietuvas atveda atpakaļ uz Latvijas objektu pierobežā.

Skaidrs, ka pircÄ“ji krāpās! Eiropas SavienÄ«bas tiesa (EST) jau 2007.gadā lÄ“ma (atkārtoti arÄ« vÄ“lāk – 2010. un 2017. gados bija atsauce uz šo EST praksi), ka tad, ja preces ir nodotas piegādātājam un preču nosÅ«tÄ«tājs ir visu izdarÄ«jis – viņu nevar vainot krāpniecÄ«bā. Tas bÅ«tu veids, ka Latvijai aizsargāt eksportÄ“tāju.

EST saka, ka jābÅ«t iespÄ“jai sodÄ«t piegādātāju jeb preču saņēmÄ“ju. EST saka - “saņēmÄ“js ir jāuzskata par PVN parādnieku šajā dalÄ«bvalstÄ«”. Bet piedzÄ«t no UAB Lietuvas taču ir sarežģīti – tas taču ir “pāri robežai”, tas nekas, ka šÄ« UAB valdes locekļi ir tepat Latvijā labi zināmi “uzņēmÄ“ji/shÄ“motāji”. TāpÄ“c mÅ«su VID izveidoja “savu praksi, pretÄ“ju EST praksei” un piemÄ“roja uzrÄ“Ä·inu vietÄ“jam nosÅ«tÄ«tājam.

Ja uzņēmums bÅ«tu “atnesis naudu, kur vajadzÄ“ja”, droši varÄ“tu atsaukties uz EST praksi un šo absurdo situāciju atrisināt vÄ“l VID iekšienÄ“. Bet, ja ne – nekas, iztiksim bez kukuļa, tad VID var piepÅ«stiem vaigiem tiesai stāstÄ«t, ka tieši šÄdi rodas zaudÄ“jumi valsts budžetā. Un aizvainojošÄkais – šis eksportÄ“tājs tagad skaitās sodÄ«ts!

ŠÄdi piemÄ“ri krājas kaudzÄ“m. Interesanti, kurā brÄ«dÄ« un kurus no daudzajiem piemÄ“riem Reirs izmantos pret Jaunzemi? Par amatā nosÄ“dÄ“to laiku ir parakstÄ«ti jau gana daudzi dokumenti – tagad ir jautājums, par ko bÅ«s pārmetums? UzņēmÄ“ji cer, ka šÄdā strÄ«dā radÄ«sies arÄ« kas pozitÄ«vs, piemÄ“ram, normāla VID prakse.