VID: ja neizdodas gÅ«t peļņu – jÅ«s var pÄrbaudÄ«t kÄ krÄpnieku
PIETIEK · 05.07.2015. · Komentāri (8)Pietiek jau ziņoja, ka pÄ“c Valsts ieņēmumu dienesta (VID) domÄm mobilÄs betona ražošanas rÅ«pnÄ«cas iegÄde, nekustamÄ Ä«pašuma pirkums, zemes nomas lÄ«gums un bÅ«vatļaujas iegÅ«šana neliecina par nodomu veikt saimniecisko darbÄ«bu, bet gan ļaunprÄtÄ«gu rÄ«cÄ«bu ar mÄ“rÄ·i samazinÄt nodokļu nomaksu budžetÄ un iegÅ«t fiskÄlas priekšrocÄ«bas. Tas izriet no kasÄcijas sÅ«dzÄ«bas, ko VID iesniedzis par AdministratÄ«vÄs apgabaltiesas lÄ“mumu saistÄ«bÄ ar divu mazpazÄ«stamu uzņēmumu - SIA Rascom un SIA Martium - pieteikumu par VID lÄ“mumu atcelšanu, kuru tiesa apmierinÄjusi. SaistÄ«bÄ ar šo Pietiek aprakstÄ«to gadÄ«jumu VID sniedz izsmeļošu skaidrojumu, kÄ šajÄ iestÄdÄ“ tiek vÄ“rtÄ“ts nodoms veikt saimniecisko darbÄ«bu, kuruPietiek publicÄ“ pilnÄ«bÄ:
„Atbilstoši komercdarbÄ«bu definÄ“jošÄm normÄm (Komerclikuma 1.panta otrajai un trešajai daļai) komercdarbÄ«ba ir atklÄta saimnieciskÄ darbÄ«ba, kuru savÄ vÄrdÄ peļņas gÅ«šanas nolÅ«kÄ veic komersants, savukÄrt saimnieciskÄ darbÄ«ba ir jebkura sistemÄtiska, patstÄvÄ«ga darbÄ«ba par atlÄ«dzÄ«bu. No minÄ“tajÄm tiesÄ«bu normÄm izriet, ka personas veiktÄs darbÄ«bas ir atzÄ«stamas par saimniecisku darbÄ«bu, ja persona nolÅ«kÄ gÅ«t peļņu patstÄvÄ«gi, t.i., savÄ vÄrdÄ, sistemÄtiski veikusi noteiktas darbÄ«bas.
No komercdarbÄ«bas jÄ“dziena un likuma “Par iedzÄ«votÄju ienÄkuma nodokli” 11.panta pirmÄs prim daļas izriet, ka saimnieciskÄs darbÄ«bas nolÅ«ks ir peļņas gÅ«šana, tai jÄbÅ«t vÄ“rstai uz preÄu ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecÄ«bu un pakalpojuma sniegšanu, un tÄs noteikšanas kritÄ“ji ir darbÄ«bu ilgums, sistemÄtiskums, pastÄvÄ«ba un atlÄ«dzÄ«ba. ArÄ« tiesu praksÄ“ atzÄ«ts, ka personas darbÄ«ba jÄkvalificÄ“ kÄ saimnieciskÄ darbÄ«ba, ja tÄ ir veikta nolÅ«kÄ gÅ«t no tÄs ilglaicÄ«gus ienÄkumus. Lai noteiktu, vai darbÄ«bas veiktas saimnieciskÄs darbÄ«bas ietvaros, ir jÄvÄ“rtÄ“ laika posma, kurÄ tÄs veiktas, ilgums, klientu daudzums un ienÄkumu apmÄ“rs.
TÄdÄ“jÄdi VID var konstatÄ“t pazÄ«mes, kas liecina, ka persona veic saimniecisko darbÄ«bu, savukÄrt, ja persona nav reÄ£istrÄ“ta saimnieciskÄ darbÄ«bas veicÄ“ja statusÄ, tad personas atsevišÄ·a rÄ«cÄ«ba nav pamatojums reÄliem nodomiem, jo tie ir subjektÄ«vi. Ja nodokļu maksÄtÄjs ražo un pÄrdod kÄdu preci vai sniedz pakalpojumu un par to saņem atlÄ«dzÄ«bu, tÄ ir uzskatÄma par saimniecisko darbÄ«bu, kas ir jÄreÄ£istrÄ“. TurklÄt personas nodoms veikt saimniecisko darbÄ«bu ir subjektÄ«vi vÄ“rtÄ“jams fakts, jo personas nodoms var vairÄkkÄrt mainÄ«ties Ä«sÄ laika posmÄ, tÄdÄ“jÄdi VID var analizÄ“t tikai reÄli esošu personas saimniecisko darbÄ«bu, saimnieciskÄs darbÄ«bas veicÄ“ja rÄ«cÄ«bÄ esošos resursus un paskaidrojumus kopsakarÄ ar darÄ«jumus attaisnojošiem dokumentiem (rÄ“Ä·iniem, lÄ«gumiem), ja tÄdi ir.
JÄnorÄda, ka, piemÄ“ram, nodokļu auditÄ, VID, pÄrbaudot nodokļu aprÄ“Ä·inÄšanas un maksÄšanas kÄrtÄ«bu, nosaka nodokļa maksÄjuma apmÄ“ru, ņemot vÄ“rÄ nodokļu maksÄtÄja atsevišÄ·a darÄ«juma vai darÄ«jumu kopuma ekonomisko saturu un bÅ«tÄ«bu, nevis tikai juridisko formu. TÄdÄ“jÄdi, pÄrbaudot nodokļu maksÄtÄja veiktos darÄ«jumus, tiek pÄrbaudÄ«ts ne tikai darÄ«jumu dokumentÄrais noformÄ“jums, bet arÄ« to ekonomiskais pamatojums, pÄrbaudot, vai darÄ«jumi notikuši tÄdÄ veidÄ un apjomÄ, kÄ to deklarÄ“jis nodokļu maksÄtÄjs.
Kontroles pasÄkumos tiek vÄ“rtÄ“ts konstatÄ“tais apstÄkļu kopums, t.i. tiek analizÄ“ti un vÄ“rtÄ“ti visi materiÄli un pierÄdÄ«jumi kopumÄ, vai darÄ«jumi ir notikuši, vai preces/pakalpojumi tik tiešÄm reÄli ir saņemti, turklÄt saņemti no preÄu pavadzÄ«mÄ“-rÄ“Ä·inÄ norÄdÄ«tÄs personas, vai tie ir izmantoti nodokļu maksÄtÄja saimnieciskajÄ darbÄ«bÄ vai preÄu pavadzÄ«mÄ“-rÄ“Ä·inÄ uzrÄdÄ«tie darÄ«jumi ar konkrÄ“to personu atbilst grÄmatvedÄ«bas uzskaites datiem. KÄ bÅ«tisks apstÄklis tiek vÄ“rtÄ“ts tas, ka netiek iesniegti dokumentÄri pierÄdÄ«jumi tam, ka sabiedrÄ«ba pÄrbaudÄmajÄ periodÄ bÅ«tu veikusi darbÄ«bas, kas liecinÄtu par nodomu attÄ«stÄ«t kÄdu iecerÄ“to projektu vai vispÄr veikt deklarÄ“to saimniecisko darbÄ«bu.
Vienlaikus jÄatzÄ«mÄ“, ka katrs gadÄ«jums VID tiek vÄ“rtÄ“ts atsevišÄ·i. Lai novÄ“rstu nodokļu nemaksÄšanas risku, tiek vÄ“rtÄ“ta kopumÄ gan VID rÄ«cÄ«bÄ esošÄ informÄciju par konkrÄ“to personu un tÄs darÄ«jumu partneriem, gan personas sniegtie pierÄdÄ«jumi par deklarÄ“to saimniecisko darbÄ«bu. IzvÄ“rtÄ“jot apstÄkļu kopumu, atsevišÄ·os gadÄ«jumos VID secina, ka nodokļu maksÄtÄja darbÄ«bÄm ir abstrakts raksturs un tÄs neliecina par sabiedrÄ«bas nodomu veikt deklarÄ“to saimniecisko darbÄ«bu, jo nodokļu maksÄtÄjs nav sniedzi pierÄdÄ«jumus, kuri apstiprinÄtu minÄ“tÄ komersanta nodoma ticamÄ«bu un komersanta saistÄ«bu ar šÄdu ieceri.
Personas rÄ«cÄ«ba, iegÄdÄjoties iekÄrtas, noslÄ“dzot zemes nomas lÄ«gumu, pagarinot bÅ«vatļauju, VID ieskatÄ nekÄdÄ veidÄ pašas par sevi nedod pamatu izdarÄ«t secinÄjumu, ka tai bÅ«tu bijis reÄls nodoms iegÄdÄtÄs iekÄrtas vai noslÄ“gtos lÄ«gumus izmantot saimnieciskajÄ darbÄ«bÄ. Vienlaikus konkrÄ“tÄ situÄcijÄ bÅ«tu papildus jÄvÄ“rtÄ“ ziņas par iekÄrtu izmantošanai piemÄ“rotu telpu nomu vai meklÄ“šanu, kÄ arÄ« par attiecÄ«gas specialitÄtes personu nodarbinÄšanu vai meklÄ“šanu. LÄ«dz ar to nav konstatÄ“jams patiess un pÄrbaudÄms personas nodoms iegÄdÄtos krÄjumus izmantot savÄ saimnieciskajÄ darbÄ«bÄ ar nodokli apliekamo darÄ«jumu nodrošinÄšanai.”