Iesaki rakstu:

Valsts ieņēmumu dienests (VID), kuru pašlaik vada Ä£enerāldirektora pienākumu izpildÄ«tāja Dace PelÄ“kā (attÄ“lā), lÄ«dz šim nav spÄ“jis panākt, lai Pietiek publikācijās pÄ“dÄ“jā laikā vairākkārt pieminÄ“tā AS Latvijas Naftas tranzÄ«ts pildÄ«tu likuma prasÄ«bas un iesniegtu pārskatu par darbÄ«bu 2016. gadā. Turklāt no VID izvairÄ«gajām atbildÄ“m rodas iespaids, ka šÄ« iestāde šajā gadÄ«jumā pat Ä«paši nav pÅ«lÄ“jusies panākt likuma pildÄ«šanu.

To, ka AS Latvijas Naftas tranzÄ«ts vÄ“l aizvien nav iesniegusi 2016. gada darbÄ«bas pārskatu, lai gan tas bija jāiesniedz jau pÄ“rn, rāda Lursoft datu bāze, kurā apkopota Uzņēmumu reÄ£istra informācija. Taču Uzņēmumu reÄ£istrs skaidro, ka tā loma ir informāciju tikai uzglabāt, bet ne nodrošināt tās iesniegšanu.

„Uzņēmumu reÄ£istrs gada pārskatus saņem no VID, kur uzņēmumi iesniedz gada pārskatus. VID pÄ“c saņemšanas tos elektroniski pārsÅ«ta Uzņēmumu reÄ£istram un ReÄ£istrs kļūst par informācijas (gada pārskatu) uzglabātāju, kas pÄ“c tam tos padara publiski pieejamus citiem. Ja kāds neiesniedz šos gada pārskatus, tā ir VID kompetence tālākai rÄ«cÄ«bai,” teic Uzņēmumu reÄ£istra pārstāve Evija Ivdra, piebilstot, ka lÄ«dz ar to reÄ£istrs nevar „sniegt precÄ«zāk komentāru, kā gada pārskata neiesniegšana ietekmÄ“ tālāko uzņēmuma darbÄ«bu, jāsazinās ar VID”.

Savukārt no VID izvairÄ«gajām atbildÄ“m rodas iespaids, ka vismaz šajā gadÄ«jumā parasti stingrā iestāde ir bijusi ļoti iecietÄ«ga un pārkāpumu, visticamākais, izlikusies nemanām.

Vispirms VID uzdotos jautājumus saistÄ«bā ar konkrÄ“to uzņēmumu vienkārši ignorÄ“ un tikai pÄ“c atkārtota atgādinājuma izklāsta vispārzināmu likuma normu – ka „sabiedrÄ«bām ir pienākums ne vÄ“lāk kā mÄ“nesi pÄ“c gada pārskata apstiprināšanas un ne vÄ“lāk kā četrus mÄ“nešus pÄ“c pārskata gada beigām Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt Elektroniskās deklarÄ“šanas sistÄ“mā sagatavotu gada pārskatu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju”.

Saskaņā ar Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 159.8, 159.9 un 166.6 pantu par gada pārskata neiesniegšanu var tikt piemÄ“rota administratÄ«vā atbildÄ«ba, taču VID neatklāj, kā tieši un vai vispār ir izmantojis šos pantus, lai panāktu gada pārskata iesniegšanu. VID skaidrojumā šis esot viens no tiem gadÄ«jumiem, kad „VID par veikto nodokļu administrÄ“šanas pasākumu rezultātiem nevar informÄ“t”.

Kad pÄ“c šÄ« izvairÄ«gā skaidrojuma saņemšanas VID vÄ“lreiz tiek lÅ«gts paskaidrot, kāpÄ“c tieši VID šajā gadÄ«jumā nav spÄ“jis nodrošināt, lai tiktu ievÄ“rotas likuma prasÄ«bas, iestādes vadÄ«ba atbildi joprojām nesniedz.

Tā vietā VID pavÄ“sta tikai to, ka „viennozÄ«mÄ«gi varam sacÄ«t, ka šÄdi gadÄ«jumi ir VID redzeslokā un visi VID rÄ«cÄ«bā esošie rÄ«ki tiek likti lietā – pirmkārt, izskaidrojot un brÄ«dinot uzņēmumus par normatÄ«vo aktu prasÄ«bām un sekām, kas gaidāmas tos neievÄ“rojot, bet pÄ“cāk – piemÄ“rojot administratÄ«vo atbildÄ«bu atbilstoši LAPK”.

Bet kāpÄ“c šie „rÄ«ki” nav devuši rezultātus, ja tie tiešÄm ir izmantoti? „Diemžēl nevaram komentÄ“t, kādi preventÄ«vi un kontroles pasākumi ir veikti konkrÄ“tam uzņēmumam vai uzņēmÄ“jiem, un diemžēl nevaram komentÄ“t, kā tie rezultÄ“jušies,” skan VID oficiālā atbilde.

Pašlaik VID Ä£enerāldirektora pienākumu izpildÄ«tājai Dacei PelÄ“kajai saistÄ«bā ar šo gadÄ«jumu ir nosÅ«tÄ«ts oficiāls informācijas pieprasÄ«jums ar šÄdiem jautājumiem:

„1) kādu tieši iemeslu dēļ JÅ«su iestāde nav pildÄ«jusi savus pienākumus un nodrošinājusi, lai tiktu ievÄ“rotas normatÄ«vo aktu prasÄ«bas un minÄ“tā kapitālsabiedrÄ«ba ievÄ“rotu normatÄ«vo aktu prasÄ«bas attiecÄ«bā uz ikgadÄ“jā darbÄ«bas pārskata iesniegšanu?

2) kuras tieši JÅ«su iestādes amatpersonas ir atbildÄ«gas par to, ka JÅ«su iestāde nav pildÄ«jusi savus pienākumus un nodrošinājusi, lai tiktu ievÄ“rotas normatÄ«vo aktu prasÄ«bas un minÄ“tā kapitālsabiedrÄ«ba ievÄ“rotu normatÄ«vo aktu prasÄ«bas attiecÄ«bā uz ikgadÄ“jā darbÄ«bas pārskata iesniegšanu?

3) ja panākt, lai tiktu ievÄ“rotas normatÄ«vo aktu prasÄ«bas un minÄ“tā kapitālsabiedrÄ«ba ievÄ“rotu normatÄ«vo aktu prasÄ«bas attiecÄ«bā uz ikgadÄ“jā darbÄ«bas pārskata iesniegšanu, JÅ«su iestādei ir traucÄ“jušas normatÄ«vo aktu nepilnÄ«bas, tad kādas tieši darbÄ«bas JÅ«su iestāde 2017. un 2018. gadā ir veikusi, lai šÄ«s nepilnÄ«bas tiktu labotas?

4) kāds ir JÅ«su iestādei zināmais to kapitālsabiedrÄ«bu kopskaits, kuras nav iesniegušas savas 2016. gada darbÄ«bas pārskatus?”

Atbilde uz šo informācijas pieprasÄ«jumu pagaidām nav saņemta.

Latvijas Naftas tranzÄ«ta 2016. gada pārskats sabiedrÄ«bai bÅ«tu interesants, jo, visticamākais, parādÄ«tu, kurp aizplÅ«duši 79,98 miljoni eiro, kurus šai kompānijai vajadzÄ“ja saņemt pÄ“c tam, kad tā 2015. gada rudenÄ« uzņēmumam Euromin Holdings (Cyprus) Limited pārdeva 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju.

Kā jau ziņots, viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pÄ“c darÄ«juma Euromin bija pienākums izteikt pārÄ“jiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad bÅ«tiski augstāka nekā 1,77 eiro. VÄ“l augstāka izrādÄ«jās vienas akcijas cena, kuru aprÄ“Ä·ināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Rezultātā Euromin pārÄ“jo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darÄ«jumā ar Latvijas Naftas tranzÄ«tu nopirktās akcijas. Ja par šÄdu cenu arestÄ“tās Aivara Lemberga mantas glabātājs, viņa kādreizÄ“jais kompanjons, Šveices advokāts RÅ«dolfs Meroni bÅ«tu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā bÅ«tu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmÄ“ram 126 miljoniem eiro vairāk.

Šopavasar ir nākuši klajā dokumenti, kas rāda, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šÄ« darÄ«juma: izrādās, pārrunas, lai gÅ«tu atļauju darÄ«jumam, veiktas nevis ar RÄ«gas apgabaltiesu, kuras pārziņā lÄ«dz ar A. Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arÄ« viņa arestÄ“tās mantas pārvaldÄ«šanas uzraudzÄ«ba, bet gan ar LR Ä¢enerālprokuratÅ«ru, kuru tolaik jau vadÄ«ja Ä’riks Kalnmeiers.

Kā rāda viena no šÄ«m dokumentu kopijām – pÄ“c visa spriežot, angliski rakstÄ«tas elektroniskā pasta vÄ“stules kopija ar nosaukumu „Jaunumi attiecÄ«bā uz iesniegumu Ä¢enerālprokuratÅ«rai/tiesnesim [Borisam] Geimanam”, advokātu biroja Spilbridge pārstāvis Andrejs EglÄ«tis neilgi pirms darÄ«juma ir atskaitÄ«jies R. Meroni par aizkulišu pārrunām, to gatavojot.

A. EglÄ«tis ziņojis R. Meroni, ka „Benita [acÄ«mredzot Spilbridge advokāte Benita Balana, kas ir arÄ« ziņojuma saņēmÄ“ju vidÅ«] sarunāja vakar tikšanos ar J. Jurisu [prokuroru Juri Jurisu], lai nodotu Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesniegumu. Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai, ka ir runājis ar Ä£enerālprokuroru un ar aÄ£entÅ«ras [nav skaidrs, kas ar to domāts] pārstāvjiem, kas varÄ“tu palÄ«dzÄ“t Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesnieguma izskatÄ«šanas procesā”.

No šÄ«s vÄ“stules kopijas izriet, ka ne tikai prokurors J. Juriss, bet arÄ« pats Ä£enerālprokurors Ä’. Kalnmeiers piedalÄ«jušies darÄ«juma sagatavošanas un tiesas apiešanas apspriešanā, kā rezultātā „sarunas laikā Ä£enerālprokurors un aÄ£entÅ«ra ir atzÄ«mÄ“juši sekojošus riskus:

1)   Neviens nevar bÅ«t pārliecināts, ko tiesnesis Geimans darÄ«s ar dokumentiem, vai neaiznesÄ«s iesniegumu uz tiesas sÄ“di par spÄ«ti visām Latvijas Naftas tranzÄ«ta prasÄ«bām un potenciālo aÄ£entÅ«ras palÄ«dzÄ«bu;

2)   Pat tad, ja iesniegšana notiek ar aÄ£entÅ«ras palÄ«dzÄ«bu, dokumentu tik un tā redzÄ“s daži tiesas darbinieki, un ir bažas, ka informācija var noplÅ«st un to nebÅ«s iespÄ“jams novÄ“rst;

3)   AÄ£entÅ«ras iesaiste tieši pretÄ“ji var atstāt sliktu iespaidu uz visu kriminālprocesu, galu galā pavÄ“rsties pret tiesnesi Geimanu un Latvijas iestādÄ“m;

4)   Ir neiespÄ“jami kontrolÄ“t un tādÄ“jādi paredzÄ“t, kad tiesnesis Geimans sniegs atbildi uz Latvijas Naftas tranzÄ«ta iesniegumu”.

Tāpat no advokātu biroja ziņojuma izriet, ka tieši prokurors J. Juriss bijis tas, kurš devis galÄ«go ierosinājumu: „J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzÄ«tam šobrÄ«d nesÅ«tÄ«t iesniegumu tiesnesim Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzÄ«ts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ä¢enerālprokuratÅ«ras vārdā par Latvijas Naftas tranzÄ«taiesniegumu sniegs viedokli (kuru vÄ“lāk varÄ“s izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzÄ«tu, ja kāds gribÄ“s par kaut ko sÅ«dzÄ“ties).”

Ne šÄ«s sarakstes un darÄ«juma laikā, ne arÄ« tagad LR Ä¢enerālprokuratÅ«ra nekādus komentārus par tās pārstāvju iesaisti šajās norisÄ“s nesniedz. Savukārt J. Juriss skaidro, ka „šo dokumentu nevaru nekādā veidā komentÄ“t, jo no satura ir noprotams, ka tas, iespÄ“jams, ir domāts kā divu advokātu sarakstei pievienojamais”.

Prokurors skaidro, ka „darba jautājumos pie manis ir vÄ“rsušies vairāki advokāti”, taču viņš nevarot kontrolÄ“t, „kādu atskaiti vai informāciju viņi nodod tālāk saviem partneriem vai klientiem, tostarp nepatiesu - šajā gadÄ«jumā” un „ko kāds (-a) advokāts (-e) ir apgalvojis (-usi) kādam citam advokātam (-ei), un uz kāda pamata vispār kaut ko tādu var apgalvot - man nav zināms”.

TikmÄ“r notikumu hronoloÄ£iskā secÄ«ba liecina par labu advokātu biroja ziņojumā R. Meroni rakstÄ«tajam: pÄ“c neformālajiem kontaktiem sekojusi oficiāla R. Meroni vÄ“stule, kas bijusi adresÄ“ta tieši J. Jurisam, un pÄ“c atbalstošas atbildes saņemšanas Ventspils naftas akcijas pārdotas par nepilniem 80 miljoniem eiro – par 126 miljoniem eiro mazāk, nekā tās, iespÄ“jams, bijušas vÄ“rtas.

Savukārt vÄ“l viens publicÄ“ts dokuments rāda, ka Ä¢enerālprokuratÅ«ra nevar aizbildināties arÄ« ar to, ka neko par šÄdu saziņu oficiāli nav zinājusi: izrādās, jau pirms gada Ä’. Kalnmeieru par to informÄ“jis viens no Ventspils naftas mazajiem akcionāriem. Par to, vai un kāda atbilde saņemta, pagaidām ziņu nav.