Iesaki rakstu:

Kā izrādās, Valsts ieņēmumu dienestu nemaz neuztrauc Pietiek aprakstÄ«tā situācija – ka valsts amatpersonas, izmantojot robus likumdošanā, var savās deklarācijās neuzrādÄ«t pat lÄ«dz trÄ«s miljoniem eiro lielus naudas uzkrājumus bankās. Šodien bez plašÄkiem komentāriem publicÄ“jam VID pārsteidzošo atbildi un pārpublicÄ“jam rakstu, kurā šis secinājums bija izdarÄ«ts.

Par Valsts ieņēmumu dienesta metodisko materiālu “Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildÄ«šanas un iesniegšanas kārtÄ«ba”

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) ir izskatÄ«jis JÅ«su iesniegumu, kurā JÅ«s norādāt, ka, JÅ«suprāt, VĪD mājaslapā publiskotais VID metodiskais materiāls “Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildÄ«šanas un iesniegšanas kārtÄ«ba” ir uzrakstÄ«ts tā, lai amatpersonas pavisam likumÄ«gi varÄ“tu neuzrādÄ«t valsts amatpersonas deklarācijās lÄ«dz pat 3 miljoniem euro bezskaidras naudas uzkrājumus Latvijas bankās.

SaistÄ«bā ar minÄ“to JÅ«s lÅ«dzat informÄ“t, vai interneta vietnÄ“ www.pietiek.com publicÄ“tajā rakstā izdarÄ«tie secinājumi par deklarÄ“jamām summām atbilst patiesÄ«bai; ja nÄ“, kas tieši neatbilst patiesÄ«bai; ja jā, kādu iemeslu dēļ VID vadÄ«ba pieļauj šÄdu situāciju.

Vienlaikus atbildot uz JÅ«su iesniegumā uzdoto jautājumu, paskaidrojam, ka neviena, pat vispilnÄ«gākā likumdošana iepriekš nevar paredzÄ“t visas iespÄ“jamās situācijas, kad tiesiskais regulÄ“jums varÄ“tu tikt ļaunprātÄ«gi izmantots. TeorÄ“tiski valsts amatpersonai pastāv iespÄ“ja sabiedrÄ«bu neinformÄ“t par visiem tās bezskaidrās naudas uzkrājumiem, bet faktiski šÄdus gadÄ«jumus VID nav konstatÄ“jis, kā arÄ« nav informÄ“ts par interneta vietnÄ“ www.pietiek.com publicÄ“tajā rakstā minÄ“tajām finanšu lÄ«dzekļu slÄ“pšanas darbÄ«bām.

VID jau iepriekš ir konstatÄ“jis nepilnÄ«bas tiesÄ«bu normās saistÄ«bā ar valsts amatpersonas deklarÄ“jamiem bezskaidras naudas uzkrājumiem. TādÄ“jādi tiesiskās noteiktÄ«bas labad attiecÄ«gs priekšlikums tika ietverts VID Finanšu ministrijai adresÄ“tajā vÄ“stulÄ“ par nepieciešamiem grozÄ«jumiem tiesÄ«bu aktos.

InformÄ“jam, ka VID ir izstrādājis un 2016.gada 9.jÅ«nijā Saeimas Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijai par korupcijas, lobÄ“šanas, organizÄ“tās noziedzÄ«bas un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasÄ“šanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklÄ“šanu, kā arÄ« Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministriju un citu valsts institÅ«ciju amatpersonu personÄ«gās atbildÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu sabiedrÄ«bas interešu un labas pārvaldÄ«bas principu ievÄ“rošanā, iesniedzis apjomÄ«gus priekšlikumus likuma “Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā” grozÄ«jumiem. AttiecÄ«gie priekšlikumi ietver arÄ« tiesÄ«bu normas precizÄ“jumu par skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu deklarÄ“šanu valsts amatpersonām.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka iestāde zaudÄ“jumu var nodarÄ«t ar darbÄ«bu, izdodot prettiesisku administratÄ«vo aktu vai veicot prettiesisku faktisko rÄ«cÄ«bu, vai arÄ« ar bezdarbÄ«bu, ja iestādei bija pienākums rÄ«koties, bet tā prettiesiski nav rÄ«kojusies.

MinÄ“tā likuma 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesÄ«bas uz zaudÄ“juma atlÄ«dzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rÄ«cÄ«bu un cietušajam nodarÄ«to zaudÄ“jumu pastāv tieša cÄ“loņsakarÄ«ba - objektÄ«va saikne starp iestādes rÄ«cÄ«bu un tās radÄ«tajām laika ziņā sekojošÄm zaudÄ“jumu nodarošÄm sekām, proti, minÄ“tā rÄ«cÄ«ba rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespÄ“ju un ir galvenais faktors, kas nenovÄ“ršami radÄ«jis šÄ«s sekas.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma 7.panta pirmajā daļā noteikts, ka mantiskais zaudÄ“jums šÄ likuma izpratnÄ“ ir katrs mantiski novÄ“rtÄ“jams pametums, kas cietušajam radies ar iestādes prettiesiska administratÄ«vā akta vai prettiesiskas faktiskās rÄ«cÄ«bas dēļ.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma 11.panta pirmajai un otrajai daļai mantiskā zaudÄ“juma atlÄ«dzinājuma tiesiskais pamats un apmÄ“rs tiek pierādÄ«ts ar AdministratÄ«vā procesa likumā noteiktajiem pierādÄ«šanas lÄ«dzekļiem. Personiskā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājuma tiesiskais pamats tiek pierādÄ«ts ar AdministratÄ«vā procesa likumā noteiktajiem pierādÄ«šanas lÄ«dzekļiem. Privātpersonai ir pienākums norādÄ«t personiskā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājuma apmÄ“ru un to pamatot.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to un to, ka tiesÄ«bas uz zaudÄ“jumu un personiskā kaitÄ“juma atlÄ«dzināšanu pamatā ir iestādes izdota prettiesiska administratÄ«vā akta vai prettiesiskas faktiskās rÄ«cÄ«bas esÄ«bas, kas veido cÄ“loņsakarÄ«bu ar personai radÄ«tajiem zaudÄ“jumiem, konstatÄ“šana, VID nevar piekrist iesniegumā norādÄ«tajam, ka “minÄ“tais materiāls ir radÄ«jis ļoti smagas sekas valstij”.

Papildus paskaidrojam, ka valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas mÄ“rÄ·is ir veicināt valsts amatpersonu darbÄ«bas atklātumu un atbildÄ«bu sabiedrÄ«bas priekšÄ, kā arÄ« sabiedrÄ«bas uzticÄ“šanos valsts amatpersonu darbÄ«bai. Valsts amatpersonas deklarācija nav nodokļu deklarācija, jo informācija, kas nepieciešama nodokļu nomaksas kontrolei jau ir VID rÄ«cÄ«bā vai nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā VID to var iegÅ«t no kredÄ«tiestādÄ“m.

Amatpersonas likumīgi var neuzrādīt līdz pat 3 miljoniem eiro Latvijas bankās (10. marta publikācija)

2016.gadā VID Ä£enerāldirektore Ināra PÄ“tersone, Juris GaiÄ·is un Agnese RudzÄ«te parakstÄ«juši Valsts ieņēmumu dienesta metodisko materiālu "Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildÄ«šanas un iesniegšanas kārtÄ«ba", kas publicÄ“ts VID mājas lapā un ir kā ceļvedis visām valsts amatpersonām, kā pareizi aizpildÄ«t amatpersonu deklarāciju. Šis metodiskais materiāls ir uzrakstÄ«ts tā, lai amatpersonas pavisam likumÄ«gi var neuzrādÄ«t amatpersonu deklarācijās lÄ«dz pat 3 milj. eiro bezskaidras naudas uzkrājumus Latvijas bankās.

ShÄ“ma šÄda: amatpersonas deklarācijā nauda jānorāda uz 31.decembri. Vienā bankā naudu konvertÄ“jam dažādās valÅ«tās tā, lai katrā valÅ«tas vienÄ«bā nav vairāk par 7200 eiro. Ja vienas bankas pakalpojumi nepietiek, var izmantot atlikušÄs 16. Turklāt šÄda veidā amatpersona var nenorādÄ«t tieši tik lielu summu, cik nepieciešams nenorādÄ«t, lai nerastos šaubas par attiecÄ«gā ierÄ“dņa godprātÄ«gumu.

Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumu Nr.478 "KārtÄ«ba, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reÄ£istrÄ“jamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti" 3.6.apakšpunktā noteikts, ka, aizpildot deklarācijas publicÄ“jamo daļu, deklarācijas iesniedzÄ“js, norādot informāciju par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mÄ“nešalgas, sniedz ziņas par katrabezskaidrās naudas uzkrājumu turÄ“tāja vai norÄ“Ä·inu kartes izdevÄ“ja nosaukumu un identifikācijas datiem. Ja skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumi tiek veidoti ārvalstu valÅ«tā, tos norāda attiecÄ«gās valÅ«tas vienÄ«bās. Skaidras naudas uzkrājuma summas norāda arÄ« ar vārdiem.

Informācijai: 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mÄ“nešalgas 2015.gadā ir 360 eiro x 20 = 7200 eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajā materiālā "Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildÄ«šanas un iesniegšanas kārtÄ«ba" (https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=11&id=6537&hl=1&oid=2269&otype=17) norādÄ«ts:

"VÄ“ršam uzmanÄ«bu: ja skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumi ir veidoti ārvalstu valÅ«tā, tos norāda attiecÄ«gās valÅ«tas vienÄ«bās; ziņas sniedz par katru bezskaidrās naudas uzkrājumu turÄ“tāju vai norÄ“Ä·inu kartes izdevÄ“ju, ja bezskaidrās naudas summa attiecÄ«gās valÅ«tas vienÄ«bās pārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mÄ“nešalgu apmÄ“ru; skaidras naudas uzkrājuma summu norāda arÄ« ar vārdiem, EDS nodrošina, ka summu vārdiem automātiski ieraksta šÄdām valÅ«tām – EUR, USD.

25.jautājums. Vai valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda skaidrās naudas uzkrājumi, ja uz 31.decembri uzkrājums ir 3700 USD, 1300 AUD un 1200 GBP?

Valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā (naudas uzkrājumi) minÄ“tie uzkrājumi nav jānorāda, jo to katra atsevišÄ·Ä uzkrājumu summa attiecÄ«gās valÅ«tas vienÄ«bās nepārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mÄ“nešalgu apmÄ“ru.

26.jautājums. Vai valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā jānorāda informācija, ja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi katrs atsevišÄ·i nesasniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mÄ“nešalgu apmÄ“ru, bet abi uzkrājumi kopā pārsniedz?

Valsts amatpersonas deklarācijā skaidrās naudas un bezskaidrās naudas uzkrājumus norāda atsevišÄ·i, tādÄ“jādi minÄ“tajā gadÄ«jumā naudas uzkrājumi nav jānorāda, jo katra uzkrājuma summa atsevišÄ·i nepārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mÄ“nešalgu apmÄ“ru.

30.jautājums. Ja ir noguldījumi ārvalstīs, vai tie ir jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā?

Ja noguldÄ«jumu summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mÄ“nešalgu apmÄ“ru, to norāda valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā (naudas uzkrājumi)."

Kas secināms: atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajam materiālam valsts amatpersona var neuzrādÄ«t uzkrājumus, ja to katra atsevišÄ·Ä uzkrājumu summa attiecÄ«gās valÅ«tas vienÄ«bās nepārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mÄ“nešalgu apmÄ“ru.

PiemÄ“ram, Swedbank piedāvā eiro konvertÄ“t 27 valÅ«tās. TādÄ“jādi valsts amatpersonas eiro Swedbankā var konvertÄ“t 27 valÅ«tas vienÄ«bās un katrā valÅ«tas vienÄ«bā neturot vairāk par 20 minimālajām mÄ“nešalgām uz 31.decembri, šÄdas summas valsts amatpersonu deklarācijā atbilstoši VID interpretācijai nav jānorāda.

TomÄ“r interesantākais ir fakts, ka valsts amatpersonas savus naudas uzkrājumus atbilstoši VID metodiskajam materiālam var sadalÄ«t ne tikai starp valÅ«tas vienÄ«bām vienā bankā, bet arÄ« vÄ“l starp Latvijas 17 bankām.

Tādējādi VID sagatavotajā metodiskajā materiālā par valsts amatpersonu deklarāciju ir radījis tiesisko paļāvību, ka

1) amatpersonas var sadalÄ«t savus naudas uzkrājumus vienā bankā 27 valÅ«tas vienÄ«bās, katrā valÅ«tas vienÄ«bā uz 31.decembri nepārsniedzot 20 minimālās mÄ“nešalgas 2015.gadā - 194 373 eiro (7199 eiro x 27 valÅ«tas vienÄ«bas =194 373 eiro);

2) amatpersonas var sadalīt savus naudas uzkrājumus starp 17 Latvijas bankām. Tātad vienā bankā amatpersona var noguldīt līdz pat 194 373 eiro x 17 Latvijas bankas = 3 304 341 eiro. Tātad valsts amatpersona var sadalīt savus naudas līdzekļus līdz pat 3 milj. eiro un tiesiski tos neuzrādīt amatpersonu deklarācijā.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, secināms, ka VID metodiskajā materiālā norādÄ«tais ir pretrunā Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumu Nr.478 3.6.apakšpunktā noteiktajam, ka, aizpildot deklarācijas publicÄ“jamo daļu, deklarācijas iesniedzÄ“js, norādot informāciju par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mÄ“nešalgas, sniedz ziņas par katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turÄ“tāja vai norÄ“Ä·inu kartes izdevÄ“ja nosaukumu un identifikācijas datiem.

2015.gada oktobrÄ« Muitas pārvaldes direktors, Ä£enerālis Tālis Kravalis nekavÄ“joties tika atstādināts no pienākumu izpildes un atlaists saistÄ«bā ar dažādu regulu ievÄ“rošanu VID Muitas pārvaldes darbā.

KonkrÄ“tajā situācijā visas augsta ranga VID amatpersonas (I.PÄ“tersone, J.GaiÄ·is un A.RudzÄ«te), kas ir atbalstÄ«jušas Valsts ieņēmumu dienesta metodiskā materiāla "Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildÄ«šanas un iesniegšanas kārtÄ«ba", tāpat bÅ«tu atstādināmas no pienākumu pildÄ«šanas un normatÄ«vajos aktos noteiktajā kārtÄ«bā atbrÄ«vojamas no amata, jo minÄ“tais materiāls ir radÄ«jis ļoti smagas sekas valstij.