Iesaki rakstu:

Statistika jau daudzus gadus nemainīgi apstiprina: ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēmis veikt nodokļu auditu, aptuveni 95% gadījumu tas noslēgsies ar uzrēķinu.

VID veikts nodokļu audits var skart jebkuru nodokļu maksātāju. Lai gan ne vienmÄ“r ir iespÄ“jams uzzināt, kādēļ VID ir nolÄ“mis uzsākt nodokļu auditu, jo tā ir ierobežotas pieejamÄ«bas informācija, visbiežāk šÄds lÄ“mums saistÄ«ts ar kāda riska iestāšanos nodokļu maksātāja vai tā partnera darÄ«jumos. ŠÄdā situācijā var nonākt un, visticamāk, nonāks jebkurš ilgi strādājošs uzņēmums. Tādēļ ir vÄ“rts aplÅ«kot aktualitātes VID un nodokļu maksātāju tiesÄ«bās un pienākumos VID veikta nodokļu audita laikā.

Kā sāk auditu?

VispārÄ“jā gadÄ«jumā VID ir pienākums informÄ“t nodokļu maksātāju par audita sākšanu rakstveidā 10 darba dienas iepriekš, norādot audita sākšanas dienu, audita termiņu, pārbaudāmos nodokļus, nodokļu deklarācijas posteņus, pārbaudāmās nodevas vai citus valsts noteiktos maksājumus un taksācijas periodus, kā arÄ« informÄ“jot, vai tiks pārbaudÄ«ta transfertcenas atbilstÄ«ba darÄ«juma tirgus cenai (vÄ“rtÄ«bai). LÄ“mums par audita sākšanu nav pārsÅ«dzams, lÄ«dz ar to panākt, ka audits netiks veikts, ir gandrÄ«z neiespÄ“jami.

Kad saņemts paziņojums, nodokļu maksātājs var izlemt labprātÄ«gi veikt precizÄ“jumus nodokļu deklarācijās. ŠÄdas tiesÄ«bas nodokļu maksātājam ir lÄ«dz audita sākumam. Ja nodokļu maksātājs uzskata, ka visas iesniegtās nodokļu deklarācijas ir pareizas un citus pārkāpumus VID nevarÄ“tu konstatÄ“t, atliek tikai gatavoties nodokļu auditam, piemÄ“ram, atbilstoši normatÄ«vo aktu prasÄ«bām sakārtojot grāmatvedÄ«bas dokumentus, kas attiecas uz auditÄ“jamo periodu. Tāpat atkarÄ«bā no auditÄ“jamā nodokļa ir jāpievÄ“rš pastiprināta uzmanÄ«ba notikušajiem darÄ«jumiem. PiemÄ“ram, ja tiks auditÄ“ts pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodoklis (PVN), jāpārbauda darÄ«jumi un darÄ«jumu partneri auditÄ“jamā periodā un jau sākotnÄ“ji jācenšas identificÄ“t darÄ«jumus, ko VID varÄ“tu vÄ“lÄ“ties analizÄ“t padziļināti vai apšaubÄ«t.

Ja nodokļu maksātājs uzskata, ka termiņš, kurā VID nolÄ“mis sākt auditu, ir pārāk tuvs, vai ir citi iemesli, kādēļ nodokļu maksātājs šajā laikā nevar vai nevÄ“las pieļaut audita sākšanu, viņam ir tiesÄ«bas lÅ«gt VID noteikt vÄ“lāku termiņu. Lai gan VID nav šÄda pienākuma, parasti VID ievÄ“ro nodokļu maksātāju izteiktos lÅ«gumus par audita sākuma datuma maiņu, ja tie ir argumentÄ“ti. Kā pamatojums lÅ«gumam atlikt audita sākumu var bÅ«t, piemÄ“ram, atbildÄ«gās amatpersonas atvaļinājums, aizņemtÄ«ba vai citi objektÄ«vi iemesli.

Audita nosacījumu maiņa

Audita nosacījumi ir maināmi pēc VID iniciatīvas. Proti, VID var jebkurā brīdī mainīt pārbaudāmos nodokļus, nodokļu deklarāciju posteņus, taksācijas periodus utt. Praksē VID savas tiesības mainīt audita nosacījumus izmanto regulāri, līdz ar to nodokļu maksātājs nevar paļauties, ka tad, ja audits ir sākts, piemēram, tikai par PVN, VID nepārbaudīs citus nodokļus. Arī pārsūdzēt lēmumu par audita nosacījumu maiņu nevar.

Parasti VID, piemÄ“ram, pārbaudāmos nodokļus maina, ja audita laikā auditori ir ieguvuši informāciju, kas rada aizdomas, ka nodokļu maksātājs varÄ“tu bÅ«t rÄ«kojies prettiesiski saistÄ«bā ar cita nodokļa samaksu. TādÄ“jādi katra audita nosacÄ«juma maiņa ir rÅ«pÄ«gi analizÄ“jama, un nodokļu maksātājam bÅ«tu jāspÄ“j secināt vai noskaidrot attiecÄ«gā VID lÄ“muma pamatojumu, lai iespÄ“jami efektÄ«vi varÄ“tu realizÄ“t savu interešu aizstāvÄ«bu jaunajos apstākļos.

Nodokļu maksātāja līdzdalība auditā

Sākot nodokļu auditu, tiek organizÄ“ta audita sākuma saruna, kurā piedalās auditori un nodokļu maksātāja pārstāvji. Sākuma sarunā parasti panāk vienošanos par informācijas apmaiņas veidu, nodokļu maksātāja personām, kas bÅ«s atbildÄ«gas par sadarbÄ«bu ar VID, un citiem galvenokārt praktiskiem jautājumiem.

PÄ“c sākuma sarunas VID auditori sāk auditu, kuru nodokļu maksātājs parasti izjÅ«t kā daudzu un regulāru informācijas pieprasÄ«jumu saņemšanu no auditoriem. Tāpat VID nodokļu maksātājam var lÅ«gt sniegt skaidrojumus par atsevišÄ·iem darÄ«jumiem vai citiem ar auditÄ“jamo periodu un nodokli saistÄ«tiem jautājumiem. Ja VID auditoru pieprasÄ«jums neattiecas uz auditÄ“jamo periodu un auditÄ“jamo jautājumu, nodokļu maksātājam ir tiesÄ«bas uz šÄdu informācijas pieprasÄ«jumu neatbildÄ“t.

Audita procesa laikā nodokļu maksātājam ir ieteicams regulāri sazināties ar auditoriem, lai jau laikus uzzinātu VID auditoru viedokli par katru auditÄ“jamo jautājumu. PretÄ“jā gadÄ«jumā var veidoties situācija, kad nodokļu maksātājs tikai atbild uz VID pieprasÄ«jumiem, nenojaušot, ka VID auditoriem jau izveidojies nodokļu maksātājam nelabvÄ“lÄ«gs gala secinājums par kādu auditÄ“jamo jautājumu, kuru mainÄ«t audita laikā vairs nav iespÄ“jams. ŠÄdā gadÄ«jumā vienÄ«gais veids, kā mainÄ«t VID viedokli, ir apstrÄ«dÄ“šanas un vÄ“lāk jau tiesvedÄ«bas procesa sākšana, kas ir laikietilpÄ«gs un nereti mazāk efektÄ«vs risinājums.

Tieši audita sākuma posmā jeb laikā, kad lÄ«dz audita noslÄ“gumam vÄ“l palicis pietiekami daudz laika, nodokļu maksātājs var censties pārliecināt VID auditorus par nodokļu maksātāja viedokļa pareizÄ«bu. Jo straujāk tuvojas audita noslÄ“guma termiņš, jo mazāk iespÄ“jams, ka VID auditori mainÄ«s savu viedokli. ArÄ« sagādāt un iesniegt pierādÄ«jumus nodokļu maksātājam šajā stadijā kļūs sarežģītāk.

Audita termiņš

VispārÄ“jā gadÄ«jumā nodokļu audits pabeidzams 90 dienu laikā pÄ“c tā sākšanas. Diemžēl praksÄ“ sarežģītās lietās tā notiek reti, jo VID regulāri izmanto savas likumā noteiktās tiesÄ«bas auditu veikt ilgāk.

Likumā paredzÄ“ti vairāki gadÄ«jumi, kad VID var pagarināt audita termiņu. VID Ä£enerāldirektors ir tiesÄ«gs pagarināt lÄ“muma pieņemšanas termiņu lÄ«dz 30 dienām, ja nepieciešama papildu informācija audita veikšanai, un lÄ«dz 60 dienām, ja nepieciešama informācija no ārvalstu nodokļu administrācijas vai citām kompetentām ārvalstu iestādÄ“m, vai no nodokļu maksātāja, kuram veikta transfertcenu pārbaude. Tāpat audita termiņā neieskaita dienas, kad tiek gaidÄ«ta atbilde no ārvalstÄ«m, pats nodokļu maksātājs kavÄ“ atbildes sniegšanu, audita turpināšana nav bijusi iespÄ“jama nodokļu maksātāja dēļ, kā arÄ« laiku, kurā nodokļu maksātājs sniedz atbildi uz informācijas pieprasÄ«jumu transfertcenu pārbaudes ietvaros.

Termiņu ierobežojums nepastāv, ja tiek veikta nodokļu starpvalstu pārbaude jeb audits, kuru kopīgi veic VID un ārvalstu nodokļu administrācijas.

VID lēmums var tikt atcelts

ArÄ« termiņu neievÄ“rošanu audita laikā pārsÅ«dzÄ“t nevar. TomÄ“r, ja termiņu neievÄ“ro VID, tas var bÅ«t iemesls, lai VID lÄ“mumu par audita rezultātiem vÄ“lāk atceltu. Atbilstoši tiesu praksei, piemÄ“ram, audita veikšana ilgāk, nekā noteikts likumā, automātiski nepadara VID lÄ“mumu audita lietā par atceļamu. TomÄ“r, ja audita termiņš ir pārsniegts, tādÄ“jādi pieļaujot procesuālu pārkāpumu, un VID nespÄ“j pienācÄ«gi pamatot kavÄ“juma iemeslus, VID lÄ“mums par audita rezultātiem ir atceļams (Latvijas Republikas Augstākās tiesas 05.06.2015. spriedums lietā Nr.SKA-102/2015).

VID lÄ“mums par audita rezultātiem atceļams arÄ« tad, ja VID audita laikā lÄ“mumu par audita termiņa pagarināšanu ir pieņēmušas amatpersonas, kas nav pilnvarotas to darÄ«t (AdministratÄ«vās apgabaltiesas 15.01.2016. spriedums administratÄ«vajā lietā Nr.A420576312).

Jānorāda, ka lÄ«dzšinÄ“jā praksÄ“ esmu vairākkārt saskāries ar situācijām, kad VID tiesÄ«bas pagarināt audita termiņu vai veikt auditu bez termiņa ierobežojuma starpvalstu nodokļu pārbaudes ietvaros ir izmantojis, visticamāk, ļaunprātÄ«gi. PiemÄ“ram, VID, tuvojoties likumā noteiktajam audita beigu termiņam, veic auditam acÄ«mredzami nenozÄ«mÄ«gas informācijas pieprasÄ«jumu ārvalstÄ«m, lai tādÄ“jādi formāli iegÅ«tu tiesÄ«bas pagarināt audita termiņu lÄ«dz 60 dienām. Tāpat bijuši gadÄ«jumi, kad VID veic vairāk nekā gadu ilgu auditu, to pamatojot ar starpvalstu nodokļu pārbaudes veikšanu. Taču, kad nodokļu maksātājam ir izdevies iegÅ«t informāciju par veiktajām darbÄ«bām šajā nodokļu auditā, secināms, ka sadarbÄ«ba ar ārvalstu nodokļu administrāciju faktiski nenotiek un ilgais laiks tiek izmantots, lai veiktu pārbaudes un darbÄ«bas tepat Latvijā. Ja nodokļu maksātājs spÄ“j pierādÄ«t, ka nodokļu audits pagarināts un veikts nepamatoti ilgi, tas var bÅ«t iemesls vÄ“lākā VID lÄ“muma atcelšanai.

Kad beidzas audits?

Audits noslÄ“dzas ar VID lÄ“mumu, ar kuru tiek konstatÄ“ts, ka pārkāpumi nodokļu maksātāja rÄ«cÄ«bā nav konstatÄ“ti, vai arÄ« ar lÄ“mumu par valsts budžetā papildus veicamiem maksājumiem. LÄ“mums ir pārsÅ«dzams VID Ä£enerāldirektoram. Šajā procesa stadijā vÄ“l pÄ“dÄ“jo reizi iestādes ietvaros iespÄ“jama klātienes saruna ar VID lÄ“muma pieņēmÄ“jiem. ŠÄ«s tiesÄ«bas nodokļu maksātājam ieteicams izmantot, lai pārrunātu strÄ«dÄ«gos jautājumus un izprastu VID pozÄ«ciju. Uzklausot VID pārstāvju viedokli, ir iespÄ“jams secināt, vai lietā vÄ“lams iesniegt vÄ“l papildu pierādÄ«jumus vai skaidrojumus.

Ja arī VID ģenerāldirektora lēmums ir nodokļu maksātājam nelabvēlīgs, tas tālāk pārsūdzams tiesā.

* zvērināts advokāts, ZAB "COBALT"