Iesaki rakstu:

„To jums nepastāstÄ«s ne valsts televÄ«zija, ne nopirktie mediji,” – šÄdi aizvadÄ«tajā nedēļā klajā nākusÄ« avÄ«ze Astoņkājis (www.astonkajis.info) pieteic šo interviju, ko pārpublicÄ“jam neilgi pÄ“c tam, kad izziņoti jaunākie Valsts ieņēmumu dienesta "negodprātÄ«go darbinieku" rotÄ“šanas plāni. Šajā intervijā ļoti augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona maksimāli atklāti stāsta par noziedzÄ«go astoņkāji Valsts ieņēmumu dienestā un Finanšu policijā, par cilvÄ“kiem, kas no šÄ«s sistÄ“mas pelna un, pÄ“c visa spriežot, arÄ« turpinās pelnÄ«t, un arÄ« par Ä¢enerālprokuratÅ«ru, kura šajā astoņkājÄ« vienkārši noskatās.

- Ar ko Ä«sti cilvÄ“ki Finanšu policijā „pelna”?

- Pirmkārt, ar noplÅ«dÄ“m. Ja agrāk arÄ« bija noplÅ«de informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbÄ«bām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10-20% nevarÄ“ja nokontrolÄ“t. Bet tagad viņam ir gandrÄ«z 100% noplÅ«de. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšÄ“ja noplÅ«de. Un noplÅ«de ir konkrÄ“ti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti.

Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisÄ«juši realizāciju, neko nesakot vadÄ«bai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien viņi brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šÄda veida realizācijas, ka bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārÄ“jās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvÄ“ki?

Bija, piemÄ“ram, tāds Aleksandrs Rakovskis. Odioza figÅ«ra, kas nodarbojās ar naftas produktiem. Tur arÄ« vajadzÄ“ja no sākuma viņu iznÄ«cināt, pÄ“c tam ar viņu vajadzÄ“ja sadraudzÄ“ties. PÄ“c tam, es tā saprotu, tas izmeklÄ“tājs, kas izmeklÄ“ja to lietu, tagad aizgāja uz prokuratÅ«ru. Viņš aizgāja, jo viņam piegriezās. Neadekvātums kaut kāds.

Tad, lÅ«k, šim Rakovskim Jelgavā bija akcÄ«zes noliktava vai bāze, kur viņi ņēma... Un Rakovskim arÄ« bija pateikts, kad bÅ«s mÅ«sÄ“jo akcijas, un viņš laikus zināja. Tur nebija šaubu. Es domāju, ka Kijoneks viņu brÄ«dināja pirms realizācijas, tā ka viņi paspÄ“ja aizvest pa nakti pÄ“dÄ“jo mašÄ«nu no turienes, no noliktavas.

Es nezinu, kas notiek tagad ar to visu, bet es domāju, ka viņi vienkārši nobÄ“dzināja visu. Jo pÄ“c tam apklusa, un ÄŒerņeckis sāka pārņemt AkcizÄ“to preču pārvaldi un to kontroli un pārraudzÄ«bu. Un tā pakāpeniski tas viss arÄ« noklusa.

Jūrmalas KMM Metāls lieta. Jau notirgota lieta. Pats Dambītis nopelnīja. Dambītis, Čerņeckis nopelnīja abi. Atkal uzmeta operus un izmeklētājus un nopelnīja. Tur bija informācijas noplūde, tie zināja, ka pie viņiem atnāks. Un samaksāja pirms tam un samaksāja pēc. Bija noplūde, notirgoja pats Čerņeckis ar Dambīti. Reāli notirgoja. Tur nekas nebūs. Process ir jau nofenderēts.

Un Dinaz lieta. Plaude. Tas ir cilvÄ“ks, kas Dinaz lietu notirgoja. Tā tik ir skaistule. Viņi tur izņēma lielu naudu, saņēma prÄ“miju, bet nezinu, par kādu summu notirgoja procesu. Viņi tagad tikai nogaida, lai paiet kaut kaut kāds laiks, lai atdotu to naudu, ko izņēmuši ārā. Pie diviem miljoniem tur bija. Miljons piecsimt vai kā tur.

ÄŒerņeckis - nav tā, ka viņš nekontaktÄ“jas. Es esmu pat piefiksÄ“jis, ka kāds atnāk, kāds rekomendÄ“ iepazÄ«ties, iepazÄ«stas, parunājas, piesakās. Un viņš saka – nÄ“, nÄ“, es nevaru ar tevi draudzÄ“ties. Uz redzÄ“šanos. Ja cilvÄ“ks ir izstrādÄ“, viņš tad nogriež galus. Viņš saka – nÄ“, nÄ“, nÄ“, mÄ“s nevaram ar tevi draudzÄ“ties. Protams, viņš faktiski lÄ«dz ar to nolej informāciju par to, par ko viņš strādā.

Viņš iet uz kontaktu. Viņš satiekas un parunājas. Viņš neko no tā nenopelna. Bet tad, kad viņš uzbliež, viņš nopelna lieliski. Ja tur nav runa par nozagtiem simt tÅ«kstošiem, vispār nerunās ar tevi. Ja tev kāds sÄ«kums, tevi nožņaugs, iznÄ«cinās, patrieks un tā. Tu varbÅ«t notirgosi kādā mazā stacijā, nu, parastais mirstÄ«gais. Jo viņš mazāk par simt nerunās. Tas ir bizness.

Bet rezultāts jebkurā gadÄ«jumā ir acÄ«mredzams – cilvÄ“ki ir pabrÄ«dināti. KonkrÄ“ti pabrÄ«dināti. Viņi zina iepriekš. Tas nozÄ«mÄ“, ka nevis vienkārši nopludina, bet pārdod konkrÄ“to lietu pašÄ saknÄ“.

- Un informācijas savlaicÄ«ga nopludināšana ir vienÄ«gais peļņas veids?

- NÄ“, vÄ“l ir manipulācijas ar lietas materiāliem. Bija tāda slavena lieta - Dzimtā sÄ“ta. Es pÄ“c tam vÄ“l brÄ«nÄ«jos - viņi izbeidza lietu. Tikko ÄŒerņeckis atnāca, viņu ļoti interesÄ“ja šÄ« lieta. Bet tur kāds bija stāsts. Jurašs pateica, ka šÄ« lieta nav jāsÅ«ta vajāšanai. Bija apsolÄ«ts, ka lieta neaizies vajāšanā. Viņa arÄ« neaizgāja. Tas, ka StrÄ«Ä·ei ir nervu slimÄ«ba vai kas tamlÄ«dzÄ«gs, tas ir viens. Bet Jurašs ir normāls. Viņš kārto štelles un pelna arÄ«.

Lieta bija Savčenko. Savčenko aizgāja uz prokuratÅ«ru. Un viņa nofenderÄ“ja lielāko daļu no lietas materiāliem. Reāli. Diemžēl. Viņa reāli iznÄ«cināja. Bet Savčenko ir draugos ar Kijoneku un viņa dzÄ«vesbiedri Sudmali. Un viņi atpÅ«tās šogad Jaunajā gadā PortugālÄ“ visi trÄ«s. NÄ“, četri, Savčenko vÄ«rs. Un bÄ“rns laikam. Ar bÄ“rniem. Savčenko strādā prokuratÅ«rā. Savčenko sÄ“dÄ“ja vienā kabinetā ar Sudmali. Nu, loÄ£iski, ka viņām labas attiecÄ«bas. Uz Portugāli braukā. Bet Kaminskis nesen atlidoja ar Ingu no Taizemes. Un man teica, ka viņš brauca šopingā ar to VÄ«tolu, kas tagad ir slavenajā izmeklÄ“šanas grupā. Parasti viņi šopingo Milānā.

Par Dzimto sÄ“tu pastāstÄ«t sÄ«kāk? Kijoneks tur vispār nospÄ“lÄ“ja dubultspÄ“li. Viņam ir tāda mode, viņš māk savārÄ«t tādu putru, ka nevar atrast galus. KāpÄ“c viņš izdevÄ«gs ÄŒerņeckim? Jo tas speciāli viņu palaiž pa pilsÄ“tu, viņš uztaisa tādu informāciju un tad tikai pÄ“c tam skatās, no kurienes atnāca tas, ko viņš pats palaida. Un tad duļķainajos apstākļos viegli taisÄ«t to, kas tev izdevÄ«gi.

Ar laiku tas vienalga paliek skaidrs. Bet ar laiku. Laiks jau paiet, un tu vairs nevari neko atgriezt atpakaļ. Bet tas ir ļoti izdevÄ«gi. TāpÄ“c viņu tur arÄ« saglabāja. Un atļāva viņam darÄ«t to, ko viņš arÄ« dara.

- Bet pÄ“rn taču ierosināja kriminālprocesu par Andreju Felkeru tieši par informācijas nopludināšanu, un Kaspars Podiņš to netieši publiski pieminÄ“ja kā veiksmes stāstu.

- Ja analizÄ“t, kāpÄ“c Felkers notirgoja informāciju par kādiem sÄ«kiem 300 eiro… TāpÄ“c, ka to, ko viņam uzdeva darÄ«t, viņš darÄ«ja par medaļu. LoÄ£iski. Bet, ja viņam ir tikai medaļa, viņam taču kaut kā jādzÄ«vo. Viņš droši vien arÄ« grib mašÄ«nu, ceļojumu, varbÅ«t ne uz Taizemi, bet kaut kur uz Bulgāriju. Un viņš nolÄ“ma drusku nopelnÄ«t patstāvÄ«gi, nedaloties ne ar vienu un ārpus sistÄ“mas.

Un par viņa sievu bija stāsts tāds. Visās tajās informācijas noliešanas lietas, kur skaitÄ«jās viņas vÄ«rs, viņa skatÄ«jās VID datu bāzÄ“s. Viņa skatÄ«jās no datu bāzes visus datus saistÄ«bā ar tiem faktiem, par kuriem viņas vÄ«rs pÄ“c tam nolÄ“ja informāciju. Bet vÄ«rs kādreiz apmaksāja Prusakas ceļojumu. No sava konta, kad viņi brauca ceļojumos visi kopā, Ä£imenes.

- Un stāsts par Vladimira Cadoviča cigarešu fabriciņu TerÄ“zes ielā, kura tieši nedēļas nogalÄ“ pirms pārbaudes izrādÄ«jās izlaupÄ«ta un izvesta…?

- Ja tā ir akcÄ«ze, tā ir Muitas kriminālpārvalde – tagad Muitas policija. Ja tie ir Muitas kriminālpārvaldes stāsti, tas ir Boroviks, tā ir tā brigāde.

- Par to fabriciņu stāsta, ka tur Cadoviču kaut kā ir čakarÄ“juši, tad viņš aizgājis pie Borovika un iedevis ne ta 200, ne ta 400 tÅ«ksotšus, kaut ko tādu. Bet viss turpinājies, tad viņš palicis nikns un teicis – atdod, citādi rakstÄ«šu iesniegumu. Bet Boroviks viņam – atvaino, viss izšÄ·Ä«da pa augšÄm (rassosalosj po verham).

- Ceipe, ÄŒerņeckis un DambÄ«tis. Kakije verha. Mazāk par 400 viņi nerunās. Katram pa 100 štukām. Skaidrs…

- Un ar šitiem viņiem nekā kopÄ“ja?

- Gan Boroviks, gan Ceipe abi divi ir DambÄ«ša cilvÄ“ki. Un DambÄ«tis pie viņiem regulāri staigā, menedžē, procesÄ“, nodrošina jumtošanu. DambÄ«tim tas pats Ä€boltiņas kontakts ir regulārs. Nezinu, cik viņš nopietns, tur savs procents par pārstāvÄ«bu ir. Ja tie cigarešu ražotāji zināja, ka bÅ«s kaut kāda akcija, tad noteikti tā ir no viņa informācija. BrÄ«dinājums.

Viņi no sākuma sadraudzÄ“jas, pasaka, ka mÄ“s esam partneri. Labi, sadraudzÄ“jamies. Viņi par to piepelnās. PÄ“c tam izrādās, ka tiem nelabajiem operiem, izmeklÄ“tājiem pa savu galu kaut ko atrakts, ko šitie nav zinājuši un spÄ“juši nobremzÄ“t. Ak, kāda neraža!

Bet viņi savlaicÄ«gi zina, ka bÅ«s tāda akcija, bÅ«s nepatikšanas. Un vÄ“lreiz nopelna. CilvÄ“ki nopelna divas, pat trÄ«s reizes. No sākuma, ka sadraudzÄ“jas, otrreiz, ka pabrÄ«dina, un trešo reizi, ja palÄ«dz visu galÄ«gi nokārtot lÄ«dz galam.

- Tad Boroviks un Ceipe ir pavisam cita kompānija nekā Kijoneks un Čerņeckis?

- Kijoneks noteikti nezinās par Borovika un Ceipes lietām. Tas bÅ«s DambÄ«tis, kas zinās. ÄŒerņeckis, tas ir ÄŒerņeckis, tāpÄ“c ka viņš viņus pārrauga. LoÄ£iski, ka tas ir viņa informācijas avots.

ÄŒerņeckis zina DambÄ«ti, bet DambÄ«tis arÄ« ir slÄ«pÄ“ts, zina, ka ÄŒerņeckis ne visu stāsta. Tad tas DambÄ«tis iet un satiekas arÄ« pa tiešo. Ar saviem cilvÄ“kiem. Ar to pašu Podiņu, ar to pašu Boroviku. Ar to pašu Ceipi, lai zinātu reāli lietas. DambÄ«tis reāli ar Kaminski satiekas. VarbÅ«t ļoti reti, bet viņš, DambÄ«tis, arÄ« ar Plaudi satiekas. Kafiju padzer. Par Prusaku es jau nerunāju. Tur regulāri notiek kontakts. Ne tikai kontakts, arÄ« štelles risina. Par ko Podiņš varÄ“tu pat nezināt, starp citu.

Tagad DambÄ«tis ir prom no Finanšu ministrijas, loÄ£iski. Reizniece-Ozola ir diezgan gudra dāma. Es nedomāju, ka viņa tik stulba, ka ļaus kaut kādam DambÄ«tim kārtot štelles ar VID.

- Bet vÄ“l ir slavenais KNAB Andžejs Kļaviņs un viņa sieva LÄ«ga Kļaviņa, kas ir Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece.

- Viņa tur ir diezgan ietekmÄ«ga persona. Bet, manuprāt, viņa nejaucas tekošajās lietās, es domāju, visu kārto DambÄ«tis ar ÄŒerņecki. Es pat domāju, ka arÄ« Ceipe pats patstāvÄ«gi štelles diez vai kārto. Nezinu par Boroviku. Es uzsveru - patstāvÄ«gas štelles. Es pieļauju, ja viņi arÄ« kaut ko kārto, tad tas ir centralizÄ“ts jautājums.

- Tad kas kopumā ir VID štelles?

- Viena VID štelle ir PVN, un otra lielā VID štelle ir akcÄ«ze. Nu, tie ir miljoni. Reāli miljoni.

KāpÄ“c Finanšu policija ir zem sitiena? TāpÄ“c, ka Finanšu policija jebko var iznÄ«cināt ātri. Un iznÄ«cināt tā, ka tu nevarÄ“si piecelties. Ja tu paņem zem kontroles Finanšu policiju, tu paņem zem kontroles visu finanšu plÅ«smu.

Tā nelegālā plÅ«sma ir šausmÄ«gi ienesÄ«ga. Ja viņi tur - es nezinu, cik precÄ«zi, teiksim, pieci lielie spÄ“lÄ“tāji, - ja vienu iznÄ«cinās, tad pārÄ“jie bÅ«s pateicÄ«gi lÄ«dz mūža galam.

- Visu Finanšu policiju vai arÄ« pietiek ar atsevišÄ·iem cilvÄ“kiem?

- Protams, pietiek ar atsevišÄ·iem cilvÄ“kiem, kas ir pareizajos amatos un ir savstarpÄ“ji saslÄ“gti.

PiemÄ“ram, Kijoneks. Viņam tagad nav valsts noslÄ“puma pielaides, viņam to atņēma. Bet viņš ir administratÄ«vās vadÄ«bas daļā. AdministratÄ«vā daļa gan sÅ«ta uz āru, gan saņem visu informāciju. Reāli viņam ir pieslÄ“gums visiem izejošiem, ienākošiem pastiem.

Un viņa dzÄ«vesbiedre Sudmale ir izmeklÄ“šanas nodaļas priekšnieka vietniece. Viņu iebÄ«dÄ«ja Kaminiskis. Jo tur bija jautājums, kādu cilvÄ“ku, un Kijoneks skraidÄ«ja un ar visiem runāja, lai tikai Sudmale ir vietniece. Un tā arÄ« Kaminska protekcija ir, ka viņa sieva ir vietniece.

LoÄ£iski, ka viņš zina, kas ir kas. Viņš iebÄ«dÄ«jās šajā virzienā. Viņš visu redz. Un tāpÄ“c Kijonekam nemaz nevajag valsts noslÄ“puma pielaidi. Tu zini sistÄ“mu, tev ir savi atslÄ“gas cilvÄ“ki. IekšÄ“jā drošÄ«bā tev ir divi slaisti, tev ir sieva tur. Pareizi?

Reāli Kijoneks vÄ“l aizvien kontrolÄ“ iekšÄ“jo drošÄ«bu. Viņam ir atslÄ“gas cilvÄ“ki. Vispār tur interesanta situācija. Podiņš oficiālā sapulcÄ“ paziņo, ka Finanšu policijā ir atslÄ“gas cilvÄ“ki. Kuri tad tie ir? Tie atslÄ“gas cilvÄ“ki laikam sanāk Kaminskis, bez ziepÄ“m viņš tur ielÄ«da.

Kaminskim sieva ir administratÄ«vās vadÄ«bas biroja sekretāre. Viņa ir cilvÄ“ks, kurš zina visu, kas notiek pārvaldÄ“. Reāli. Ne tikai to, kas notiek izmeklÄ“šanā, viņa redz visu, visus ienākošos. Visu pastu.

- Viņai pielaide ir? Kaut kādai jābūt.

- NÄ“, nav. Jo doma ir kāda - ja jÅ«s vienkārši redzat vÄ“stuli, jÅ«s nezināt, kas tā ir par vÄ“stuli. Kas viņu nosÅ«tÄ«ja un kā darbojas sistÄ“ma. Bet ja jÅ«s zināt, kā darbojas sistÄ“ma, un jums ir kāds, kas ir šajā sistÄ“mā iekšÄ, tas visu maina.

KāpÄ“c Podiņam Kaminskis ir atslÄ“gas figÅ«ra? Podiņš ir no rajona un nepārzina situāciju RÄ«gā. Ar Prusaku viņam nebija labu attiecÄ«bu. Viņam tagad labas attiecÄ«bas, bet pirms tam Prusaka teica, ka, ja viņa gribÄ“s, Podiņš aizlidos vienā brÄ«dÄ« prom no darba un viņa bÅ«s direktore. Viņa piedzÄ“rās un apd…a viņu. LoÄ£iski, ka viņš uzzināja kā direktors. Tāda bija situācija. Plus Prusaka pa tiešo kontaktÄ“jas ar DambÄ«ti. Kā arÄ« Podiņš. Viņš arÄ« pa tiešo kontaktÄ“jas.

Ja viņš Kaminski paceļ direktora vietnieka amatā, viņam ir cilvÄ“ks, kas kontrolÄ“ situāciju attiecÄ«gi šajā blokā. Viņam ir grÅ«tÄ«bas iekšienÄ“, jo ir diezgan konflikta situācija ar citiem cilvÄ“kiem.

Bija vÄ“l tāds stāsts, kas labi pastāsta, kas un kā tur notiek iekšienÄ“. PavÄ«dÄ“ja tāds teksts, ka Prusaku iecels direktora vietnieka amatā. Viņu neieceļ. Tagad Kaminski grib iecelt. Janvāris aizskrÄ“ja pie PÄ“tersones un uzrakstÄ«ja ziņojumu, ka viņš lÅ«dz viņu iecelt izmeklÄ“šanas daļā par direktora vietnieku.

ÄŒerņeckis gāja pa gaisu, kliedza un auroja, un atskrÄ“ja pie Podiņa, un runāja ar Podiņu, lai Janvāris paņem atpakaļ savu ziņojumu. Kas tas ir par h…ņu?! Tagad Janvāris bÅ«s direktora vietnieks izmeklÄ“šanas blokā Prusakas vietā!

Un tad Podiņš iedeva Janvārim dienesta mašÄ«nu. Dienesta nullÄ«ti. LoÄ£iski, ka neviens viņam neprasa lai atrakstās, kur brauc un kad brauc. Un viņš paņēma atpakaļ ziņojumu. Janvāris izmeklÄ“ lietu pret Prusaku. Tā ka, saprotiet, viņš saņēma mašÄ«nu, nu, lieta stāv tur, kur viņa stāv. Viņš taču nevar nodot Prusaku vajāšanai. Direktora vietnieci. Vai arÄ« Kuzmina, kura ir otrās nodaļas vadÄ«tāja vietniece. Tas ir nereāli. Kuzmina ir Prusakas cilvÄ“ks.

- Un kas ar Kaminska brāli – uzņēmÄ“ju?

- Tas, ka viņš ir saistÄ«ts ar Kasparu [Roberta DirnÄ“na brāli Kasparu Aleksandrovu], un tas, ka viņš saistÄ«ts ar skaidras naudas pārvadāšanu, tas ir fakts. Starp citu, Kasparu vairākas reizes uzmeta. Un, manuprāt, viņu uzmeta tas pats Kijoneks. Par nopietnām naudām.

- Labi, Kijoneks un Kaminskis ar otrajām pusēm. Vēl kāds?

- Tad vÄ“l Burijs, kurš agrāk bija Vladimira Vaškeviča cilvÄ“ks, bet pÄ“c tam ļoti veikli pārorientÄ“jās un izrādÄ«jās derÄ«gs jaunajai sistÄ“mai. Viņs nesen iegādājās Volvo XC 90. NullÄ«ti. Viņš brauc zvejot NorvÄ“Ä£ijā. Šogad viņš slÄ“poja Andorā laikam. Pirms Jaunā gada viņš atpÅ«tās TaizemÄ“. Viņam nekustamie Ä«pašumi DaugmalÄ“. Sieva nekad nav strādājusi.

Un tad, protams, pirmās un otrās personas un viņu palÄ«gi, kuri noder ne tikai štellÄ“m, bet arÄ« tad, kad kāds pasÅ«tÄ«jums jāizpilda.

Bija, piemÄ“ram, tāds slaists Plaudis no iekšÄ“jās drošÄ«bas, kurš neizturÄ“ja un aizgāja. Pats aizgāja. Nu, bet viņš arÄ« kā starpnieks piepelnÄ«jās reāli. Viņš nevis strādāja, bet pelnÄ«ja. Bet Plaude… Viņa interesanta ar to slaveno DÄ«lers lietu. Ar to pašu slaveno PuÄ·Ä«ti. Viņu arÄ« var nosaukt kā - atslÄ“gas cilvÄ“ks. Podiņa izpratnÄ“. Kad vajadzÄ“ja Saskaņai ieriebt, KarÄ«na izdalÄ«ja lietu. No tās lietas. Tā ir milzÄ«ga lieta. Bet nu speciāli pieprasÄ«ja, lai Saskaņai ieriebtu.

DÄ«lers lieta… Nevis tik, cik DÄ«lers, viņus neinteresÄ“ja DÄ«lers, viņus interesÄ“ja PuÄ·Ä«tis. PuÄ·Ä«tis bija saistÄ«ts ar Repši un VienotÄ«bu. Un Ä€boltiņai vajadzÄ“ja Repši un to virzienu vienkārši apd…t. Es atvainojos. Reāli process jau cik tur gadus stāv. Tur ļoti daudz kas ir, un vajadzÄ“ja viņam jau sen bÅ«t vajāšanā. Bet process jau ir notirgots. Reāli notirgots. Cik man zināms, reālu pierādÄ«jumu uz PuÄ·Ä«ti nav. Viņš ir pievilkts aiz matiem pÄ“c politiska pasÅ«tÄ«juma.

- Kas ir PuÄ·Ä«tis?

- PuÄ·Ä«tis laikam bija krusttÄ“vs Repšes bÄ“rnam. Tad, kad Repše sāka celties, taisÄ«t dumpi, bija komanda ÄŒerņeckim – nolaist, pÄ“c iespÄ“jas visu atlasÄ«t, paņemt. Uz PuÄ·Ä«ti nav pierādÄ«jumu. Reālu pierādÄ«jumu nav. Viņu tur lietā iekšÄ kā aizdomās turamo, ik pa laikam viņu piesauc kā bijušo Finanšu policijas darbinieku, jo viņš ļoti Ä«su laiku pastrādāja un aizgāja. Bet viņš aizgāja pats. Viņš atnāca Repšes laikā, un pÄ“c tam viņš aizgāja projām.

- Vai šÄ«s sistÄ“mas cilvÄ“ki spÄ“j ietekmÄ“t tikai uzņēmÄ“jus un savÄ“jos no iekšienes?

- Ne tikai. Finanšu policijā visi zina, ka ļoti nopietns cilvÄ“ks atnāca uz televÄ«ziju un sarunāja, lai gatavo sižetu par Kaminski noņem. Ä»oti nopietns cilvÄ“ks.

Man ir izeja uz to cilvÄ“ku, kas piedalÄ«jās tajās krāpšanās. Viņš teica, ka bÅ«s, bÅ«s, bÅ«s. Tagad nav, viņš apjuka un pats pateica – sižets bija gatavs, viņu noņēma. Ä»oti nopietns cilvÄ“ks pienāca un pateica – beigas sižetam.

Pieņemu, ka tā arÄ« ir, jo Kaminskim ir gan ar Jurašu labas attiecÄ«bas, gan labas attiecÄ«bas ar Lagzdiņu DrošÄ«bas policijā. Plus ar Podiņu. Viņam ir labi nosegts perimetrs.

Kas ir Lagzdiņš? Viņa tÄ“vs ir ļoti ietekmÄ«gs. Viņš strādāja Parex, tad aizgāja uz FKTK, Viņš no FKTK bija nosÅ«tÄ«ts Amerikai, un pÄ“c tam Amerikas vÄ“stniecÄ«ba paziņoja, ka viņiem ne Ä«paši viņš patÄ«k, jo viņš no Parex.

- Cik nopietna ir šÄ« te izmeklÄ“šanas grupa, kas, kā VID Ä£enerāldirektore Ināra PÄ“tersone paziņoja, esot izveidota pÄ“c TV sižetiem par DirnÄ“nu Ä£imeni?

- Mednis tur ir, opers, Kaminskim čoms. Un divi džeki, kuriem nav pieredzes. Ronalds VÄ«tols, viņa meitene strādā Ä¢enerālprokuratÅ«rā par sekretāri un var šÄdas tādas lietas pastāstÄ«t no Ä¢enerālprokuratÅ«ras informācijas avotiem. Neoficiāla draudzene. Un Oļegs Ivankins, izmeklÄ“tājs. Tātad vecais pirmspensijas opers Mednis, kas Kaminskim čoms, un divi, kas nesen strādā, un vÄ“l viena sieviete, kam ir reālas problÄ“mas ar veselÄ«bu. Tik nopietnu lietu viņi nevar izmeklÄ“t. Tas ir bezceris. Tas ir smieklÄ«gi. Atdot lietu izmeklÄ“šanai Kaminskim padotÄ«bā, viņš viņu nodod jauniem, zaļiem gurÄ·iem un pirmspensijas un slimiem operiem. Tas ir murgs.

Bet tas ir PÄ“tersones „menedžments”. No sākuma viņa atdod atslÄ“gas no visiem kabinetiem DambÄ«tim, tad viņa pieļauj, ka ÄŒerņeckis sakasās publiski ar Kravali. Iznes to visu s… ārā. Tas ir nākamais etaps, kur man liekas, ka PÄ“tersone nav adekvāts cilvÄ“ks.

- Respektīvi, viss tas, kas par Kravali nāca ārā publiski, tas ir no Čerņecka?

- Jā, protams. Čerņeckis nesadalīja ar Kravali to tranzīta nodaļu. Analītisko.

- To, kuru vadÄ«ja Kravaļa māsa Baiba TrukšÄne?

- Jā. IzmeklÄ“tāji, kas ir iekšÄ“jā drošÄ«bā, nav pārāk zinoši. Plus notiek iekšÄ“jais karš. Plus vÄ“l informācijas noplÅ«de un viss pārÄ“jais. Plus vÄ“l vienkārši slaisti, kuri vienÄ«gi māk nopelnÄ«t paši sev.

LoÄ£iski, tagad atnāk iekšÄ“jās drošÄ«bas daļas priekšniece Gita Plaude un prasa no tāda slaista darbu, bet viņš nav pieradis strādāt. Kur atskaite par operatÄ«vo darbu? Kāda atskaite!? Kā viņu rakstÄ«t? Es apsēžos operatÄ«vā mašÄ«nā un aizbraucu operatÄ«vos plašumos… Reāli viņš iztÄ“rÄ“ degvielu, viņš lieto transportu, viņš nolej informāciju, viņš nopelna no Kijoneka un neko neizdara. Tikai fotografÄ“ sevi. Normāli. NÄ“, tādā ziņā viņš ir gudrs. Viņš labi iekārtojies.

Ko lai saka - kādu komandu ÄŒerņeckis salasÄ«ja, tāda viņa ir. Viņam nepatÄ«k gudri cilvÄ“ki. Viņam patÄ«k tie, kas ielien bez ziepÄ“m, kā Podiņš, kurš nenošÄ·audÄ«sies bez viņa atļaujas. Un sistÄ“ma strādā. Es zinu, ka ÄŒerņeckis lÅ«dza Podiņam izbeigt to lietu - Jaunpagasts plus. Tur bija liels uzrÄ“Ä·ins, PÄ“tersone vÄ“l dusmojās un sākumā neļāva. Nevis neļāva, bet tā ņirdza. Bet izbeidza…

- Bet tagad taču viss mainotie, Dana Reizniece-Ozola esot uzdevusi Pētersonei visu izmēzt, Pētersonei tagad esot politiskais atbalsts, kura agrāk neesot bijis.

- Skatieties paši. PiemÄ“ram, DambÄ«tis kārtoja štelles. Reāli, konkrÄ“ti. Bet pamatā viņš taisÄ«ja priekš Ä€boltiņas. Taču tagad man pateica, ka pÄ“dÄ“jā laikā arÄ« ar zaļajiem jau tusÄ“jas. ArÄ« zaļajiem piepalÄ«dz, lai savlaicÄ«gi pieslÄ«pÄ“tos. Normāli, tas ir bizness. Ko lai dara, biznesa štelles ir jādara. Es vÄ“l nezinu, caur kuru advokātu no zaļajiem DambÄ«tis naudu nesa. Bet tas nav Bunkus. Bunkus strādā ar Jurašu, nevis ar zaļajiem.

Savukārt citi shÄ“mu meistari nogaida. Bija tādi cilvÄ“ki, kas tagad nesen prasÄ«ja, kam nest naudu. Jo viņi nezina, kam nest. Ja nezina, es nedomāju, ka nesa tikai DambÄ«tim. Bija teksts, ka ÄŒerņeckim patika pa tiešo. Viņam pat nepatika, ka DambÄ«tim deva paralÄ“li gan viens, gan otrs.

Ja ÄŒerņeckis aiziet, tā daudziem ir pazaudÄ“ta nauda. Ja viņš ir zem jautājuma un viņam ir kašÄ·is ar PÄ“tersoni, tauta ir neziņā, kāpÄ“c maksāt ÄŒerņeckim, ja viņš aizlidos. Ja viņš tāpat nenodrošinās situācijas kontroli.

IekšÄ kolektÄ«vā gan paliek atslÄ“gas figÅ«ra Kijoneks, viņš kaut kur bÅ«s, tad, piemÄ“ram, Kaminskis. Prusaku viņi jau izņēmuši, viņa paņēma mÄ“nesi atvaļinājumu. Bet man tādas aizdomas, ka viņa varbÅ«t atnāks atpakaļ formāli un tad atkal aizies. Es domāju, ka viņa nav tāpat vien aizgājusi, ka ir kādi citi iemesli, kādēļ viņa ir aizgājusi. VarbÅ«t tur kāds iekšÄ“js kašÄ·is. VarbÅ«t ÄŒerņeckis ieteica aiziet atpÅ«sties, pagaidÄ«t, kas notiksies. Kā bÅ«s situācija, lai skatās, kā un ko. Ja tas viss izšÄ·Ä«dÄ«s, tad labāk pagaidÄ«t risināt nopietnus jautājumus.

Te jau ir tikai viens stāsts - kurš tad kritÄ«s, vai nu Petrovna [domāta Ināra PÄ“tersone], vai nu ÄŒerņeckis. Reāli nav citu variantu. Jā, viņš kaut kad savÄ“jo lokā pateica - novācām Jezdakovu, novāksim arÄ« PÄ“tersoni. GrÅ«ti spriest. Es domāju, ko tagad izvilks ÄŒerņeckis uz PÄ“tersoni. Tā noteikti bÅ«s štelle ar PVN.

Starp citu, Čerņeckis tagad arī ir kļuvis mednieks, un parasti medībās kopā ir Čerņeckis, Krongorns un vēl kaut kādi. Tad tur arī bērni visas savas lietas kārto. Bet ne Lembergam, ne Bārdam nav reālas kontrabandas. Viņus tas neaizrauj. Viņiem vienalga.

- Bet kāpÄ“c uz to visu nereaģē mÅ«su slavenais mednieks – Ä£enerālprokurors Ä’riks Kalnmeiers? No prokuratÅ«ras arÄ« kādi ir sistÄ“mā?

- Jā, interesanti, kāpÄ“c viņus proÄ·ene aizstāv. Vismaz vizuāli tā izskatās. ArÄ« Kalnmeiers. Jo reāli rezultāti nav spÄ«doši.

Tur tā parastā fīča ir tāda. Ir plāns, plānu nevar izpildÄ«t, tad nosÅ«ta visu, ko var nosÅ«tÄ«t, un saņem atpakaļ papildu izmeklÄ“šanai. Kaut kādu daļu arÄ« proÄ·ene izbeidz, jo ir kaut kāda vienošanās. Tas arÄ« ir tāds dÄ«ls. Publiski to neapspriedÄ«s un nekritizÄ“s. Tas ir savstarpÄ“js jautājums.

ProÄ·ene ta’ zina, kur ir problÄ“mas. Kalnmeiers, kad pagājušajā gadā viņam bija pārrunas uz apstiprināšanu, minÄ“ja problÄ“mu par informācijas noplÅ«di vienā iestādÄ“. Tā iestāde ir Finanšu policija. Viņš tikai nenosauca iestādi. Tas bija Saeimas komisijā, kur atskaitās, viņi izprašÅ†Ä, kur viņš redz problÄ“mas. Un tad viņš minÄ“ja, ka problÄ“ma ir informācijas noplÅ«de tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestādÄ“s.

PÄ“c šitā „sižeta” atslÄ“gas cilvÄ“ki ir bijuši pie Kalnmeiera ar domu, kas nu tagad bÅ«s. Un Kalnmeiers pateicis, ka Ä«stenÄ«bā šitādi svoloči ir visur, arÄ« policijā. Viņš bija pilnÄ«gi mierÄ«gi uztvÄ“ris. Viņš pauda lielu neizpratni ārÄ“ji, bet iekšÄ“ji, viņš saka, bez saspringuma.

Viņš vispār ir diezgan jocÄ«gs. Ja viņš pasaka, ka policijai nav jāizmeklÄ“ sÄ«kas zādzÄ«bas... Viena lieta, ko tu domā kā parastais cilvÄ“ks, bet otra lieta, ka tu kā valsts amatpersona. Viņš komentÄ“ notikumus diezgan savdabÄ«gi. Es nezinu, tas nav lÄ«menis. Tas nav Ä£enerālprokurora lÄ«menis.

Bet viņš amerikāņiem ir izdevÄ«gs. Ko viņi pasaka, to viņš arÄ« dara. Ja viņš fiņiku kantori aizstāvÄ“s, tad tikai tāpÄ“c, ka viņi tā pateikuši. Kaut kā tā. Protams, es domāju, ka ir kāds lobijs. Sapulce, kas bija iekšÄ“jā, ļoti kritizÄ“ja Finanšu policijas darbu. Gan Jonikāne, gan Meisters. Bet publiski viņi ieņēma pozÄ«ciju, ka viņi aizstāv. Viņi reāli zinot, kāda ir situācija, ir jāaizstāv. Situācija nav spÄ«doša. Ar ko tas viss tālāk attÄ«stÄ«sies, nezinu. Es domāju, ka globāli ir nostāja saglabāt ÄŒerņecki. Un viņa pozÄ«cijas. Tātad saglabāsies arÄ« sistÄ“ma.

Astoņkāja versija: Kas varbūt varētu būt intervijā pieminētās personas

Māris Kaminskis - Finanšu policijas pirmās izmeklÄ“šanas daļas vadÄ«tājs

Kaspars Podiņš – Finanšu policijas pārvaldes direktors

Kaspars ÄŒerņeckis – VID Ä£enerāldirektores vietnieks

Jānis DambÄ«tis – Solvitas Ä€boltiņas un VienotÄ«bas „kasieris”, nu jau bijušais finanšu ministra ārštata padomnieks

Karina Plaude – Finanšu policijas vecākā izmeklÄ“tāja

Juris Jurašs – KNAB OperatÄ«vo izstrāžu nodaļas vadÄ«tājs

Inga Savčenko – bijusÄ« Finanšu policijas vecākā izmeklÄ“tāja, tagad prokurore

JurÄ£is Kijoneks - Finanšu policijas AdministratÄ«vās vadÄ«bas daļas vadÄ«tāja vietnieks

Evija Sudmale – Finanšu policijas vecākā izmeklÄ“tāja, JurÄ£a Kijoneka bÄ“rna māte

Ronalds VÄ«tols – Finanšu policijas izmeklÄ“tājs

Andrejs Felkers – bijušais Finanšu policijas izmeklÄ“tājs

KristÄ«ne Prusaka-Brinkmane – Finanšu policijas direktora vietniece, KNAB darbinieka Aigara Prusaka dzÄ«vesbiedre (iespÄ“jams, bijusÄ«)

Jānis Boroviks - VID Muitas policijas direktora vietnieks

Edijs Ceipe – Muitas policijas direktors

Andis Janvāris - Finanšu policijas vecākais izmeklÄ“tājs

Inna Kuzmina – Finanšu policijas otrās izmeklÄ“šanas daļas vadÄ«tāja

Marjans Burijs – VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktors

Jānis Plaudis – bijušais Finanšu policijas vecākais izmeklÄ“tājs, tagad VeselÄ«bas inspekcijas inspektors, Karinas Plaudes vÄ«rs

Edgars PuÄ·Ä«tis - bijušais Finanšu policijas iekšÄ“jās drošÄ«bas daļas inspektors, vÄ“lāk aizsardzÄ«bas ministra Einara Repšes padomnieks

Ivo Lagzdiņš – DrošÄ«bas policijas darbinieks, pieminÄ“ts kā „zelta jaunatnes” pārstāvis, kādreizÄ“jā Parex bankas valdes locekļa Arņa Lagzdiņa dÄ“ls

Edmunds Mednis - Finanšu policijas vecākais izmeklÄ“tājs

Oļegs Ivankins – Finanšu policijas izmeklÄ“tājs

Tālis Kravalis – nu jau bijušais VID Ä£enerāldirektores vietnieks un Muitas pārvaldes direktors

Baiba TrukšÄne – atstādinātā Muitas pārvaldes Riska vadÄ«bas daļas vadÄ«tāja

Mārtiņš Bunkus – advokāts, maksātnespÄ“jas administrators, VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes MaksātnespÄ“jas procesa daļas vadÄ«tāja Kaspara Bunkus brālis

Elga Jonikāne – virsprokurora vietniece

Ainārs Meisters - prokurors