Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau vairāk nekā pusgadu norisinās Ministru kabineta noteikumu "Par koku ciršanu mežā" grozÄ«jumu projekta apspriešana, kurā aktÄ«vi iesaistÄ«jās arÄ« vides nevalstiskās organizācijas. Redakcijā, kas tika gatavota apstiprināšanai Ministru kabinetā, netika ņemti vÄ“rā vairāki ļoti bÅ«tiski vides organizāciju iebildumi. GrozÄ«jumus neatbalstÄ«ja arÄ« Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija, Tieslietu ministrija un Vides konsultatÄ«vā padome.

14. decembrī grozījumu projekta procesā notika nozīmīgs pavērsiens - Zemkopības ministrija apstiprinājusi, ka "pārskatāmā nākotnē grozījumus nevirzīs".

IecerÄ“tās izmaiņas bija nozÄ«mÄ«gākās, kādas pÄ“dÄ“jos gados Latvijas mežu normatÄ«vos bijušas, tāpÄ“c mÄ“s - organizācijas un cilvÄ“ki, kas iestājās pret GrozÄ«jumiem, - esam gandarÄ«ti par ZemkopÄ«bas ministrijas lÄ“mumu un sakām paldies visiem, kuri uzklausÄ«ja un atbalstÄ«ja mÅ«su iebildumus, kuru galvenais mÄ“rÄ·is - aizstāvÄ“t sabiedrisko labumu.

VÄ“lamies vÄ“lreiz apkopot galvenos iebildumus pret GrozÄ«jumiem, kā arÄ« vÄ“rst uzmanÄ«bu uz pašreizÄ“jo meža politiku Latvijā.

Mežs ir Latvijas bÅ«tiskākais dabas resurss, tāpÄ“c mÄ“s atbalstām tādu Latvijas mežu apsaimniekošanu, kas nes labumu meža Ä«pašniekam un sabiedrÄ«bai kopumā, taču GrozÄ«jumi bija drauds Latvijas mežu ilgtspÄ“jÄ«gai apsaimniekošanai, jo tika pamatoti vienÄ«gi ar ekonomiskiem ieguvumiem, aizmirstot par meža vides kvalitāti. To apliecināja arÄ« meža Ä«pašnieki un dažādu paaudžu mežkopji, kas vÄ“rsās pie mums, aicinot cÄ«nÄ«ties pret GrozÄ«jumu apstiprināšanu. MÄ“s pārstāvam to sabiedrÄ«bas daļu, kam rÅ«p, lai tādu labumu, ko no meža gÅ«stam šodien, varÄ“tu gÅ«t arÄ« nākamās paaudzes.

Turklāt mežs dod mums ne tikai koksni. Mežs dod dzÄ«vesvietu daudzām sugām, nodrošina oglekļa piesaisti un glabāšanu, regulÄ“ klimatu un Å«dens apriti, attÄ«ra gaisu, sniedz mums dažādus produktus - ogas, sÄ“nes, ārstniecÄ«bas augus. Mežā iegÅ«to nekoksnes resursu vÄ“rtÄ«ba gadā Latvijā novÄ“rtÄ“ta aptuveni 102,1 miljonu eiro vÄ“rtÄ«bā, un 51 miljonu no tiem veido sÄ“nes. Meži tiek izmantoti rekreācijai, aktÄ«vajai atpÅ«tai un tiem ir ainaviska vÄ“rtÄ«ba. TāpÄ“c jebkuras izmaiņas, kas vÄ“l intensificÄ“tu koksnes ieguvi, ir jāizvÄ“rtÄ“, ņemot vÄ“rā visus augšminÄ“tos aspektus.

GrozÄ«jumi paredzÄ“ja atļaut kailcirtes piejÅ«rā (5 kilometru joslā, izņemot 150-300 plato kāpu aizsargjoslu) priežu mežos, pamatojot to, ka šobrÄ«d atļautajos atvÄ“rumos ir grÅ«tÄ«bas atjaunot priedi. Šajā jautājumā tika panākts zināms kompromiss - puses vienojās, ka kailcirtes platÄ«bas tiktu samazinātas lÄ«dz minimumam un tās neveidotu visos priežu meža tipos, taču bija nepieciešams precizÄ“t vÄ“l dažus nosacÄ«jumus koku ciršanai šajā jutÄ«gajā, kāpu mežu saglabāšanai nozÄ«mÄ«gajā un apmeklÄ“tāju iecienÄ«tajā teritorijā, piemÄ“ram, augšanai saglabājamo koku skaitu cirsmās un cirsmu izvietojumu.

Taču nozÄ«mÄ«gākais grozÄ«jumu punkts bija ciršanas caurmÄ“ru samazināšana priežu, egļu, bÄ“rzu mežaudzÄ“m visā Latvijā, kas dotu iespÄ“ju cirst tievākus un jaunākus kokus. ŠÄdas izmaiņas nozÄ«mÄ«gi ietekmÄ“tu mežus visā Latvijā ilgtermiņā - to vecuma struktÅ«ru, dabas daudzveidÄ«bu tajos, kā arÄ« ainavisko vÄ“rtÄ«bu. Šajā jautājumā kompromiss netika panākts, jo grozÄ«jumu virzÄ«tāji neatkarÄ«ga ietekmes par vidi novÄ“rtÄ“juma vietā piedāvāja nepilnÄ«gu izvÄ“rtÄ“jumu, nevÄ“rtÄ“jot, piemÄ“ram, grozÄ«jumu ietekmi uz mežu fragmentāciju, vecu mežu saglabāšanu un oglekļa piesaisti mežā, kā arÄ« nepiekrita iestrādāt vides organizāciju priekšlikumus par to, kā mazināt ietekmi uz dabu.

Tāpat mÄ“s vÄ“lamies vÄ“rst uzmanÄ«bu uz demokrātiskas un argumentÄ“tas diskusijas trÅ«kumu GrozÄ«jumu apspriešanas procesā. Formāli izmaiņu apspriešanā tika iesaistÄ«tas arÄ« citas puses, ne tikai meža nozares lobiji, taču citu pušu, tai skaitā valsts institÅ«ciju un zinātnieku, bÅ«tiski iebildumi netika ņemti vÄ“rā. Tāpat netika veikta kvalitatÄ«va sabiedriskā apspriešana, kas bÅ«tu nepieciešama tik nozÄ«mÄ«gam jautājumam. SaistÄ«bā ar iecerÄ“tajiem GrozÄ«jumiem tika organizÄ“tas daudzas sanāksmes - vides organizācijas piedalÄ«jās vairāk nekā desmit šÄdās sÄ“dÄ“s, taču mÅ«su ierosinājumi tajās tika ignorÄ“ti vai noraidÄ«ti bez pamatotas diskusijas.

GrozÄ«jumi arÄ« bÅ«tu pretrunā ar Latvijas mežu politiku, kas nosaka, ka "mežs nav mÄ“rāms tikai latos un kubikmetros, tas pilda neaizstājamas ekoloÄ£iskās un sociālās funkcijas gan nacionālā, gan starptautiskā lÄ«menÄ«". Tāpat tie ignorÄ“ šobrÄ«d notiekošo biotopu inventarizāciju, kas ir visas valsts mÄ“roga projekts, kurš ļautu labāk izvÄ“rtÄ“t pašreizÄ“jo mežu stāvokli Latvijā un attiecÄ«gi arÄ« jebkādu izmaiņu nepieciešamÄ«bu.

Tieši šo iemeslu dēļ arÄ« sabiedriskās organizācijas* uzskatÄ«ja par savu pienākumu par GrozÄ«jumu procesu informÄ“t un tajā iesaistÄ«t plašÄku sabiedrÄ«bu, izveidojot iniciatÄ«vu "100 kailcirtes Latvijas simtgadei", tādÄ“jādi iznesot GrozÄ«jumu apspriešanu ārpus varas gaiteņiem. MÄ“s sakām paldies visiem vairāk nekā 4500 cilvÄ“kiem, kuri pauda savu viedokli, parakstot petÄ«ciju pret GrozÄ«jumiem. Paldies visiem, kas pauda savu atbalstu, iesaistÄ«jās un parādÄ«ja - mums nav vienalga, kā tiek lemts Latvijas mežu liktenis.

ŠobrÄ«d, kad GrozÄ«jumu virzÄ«šana ir apturÄ“ta, mums ir iespÄ“ja kopÄ«gi, iesaistot visas sabiedrÄ«bas grupas un nodrošinot caurspÄ«dÄ«gu, demokrātisku un no interešu konfliktiem brÄ«vu procesu, izvÄ“rtÄ“t Latvijas mežu politiku. TāpÄ“c mÄ“s aicinām ZemkopÄ«bas ministriju sagatavot Meža likuma 4. pantā noteikto ziņojumu par meža politikā formulÄ“to mÄ“rÄ·u sasniegšanu, tostarp sabiedrÄ«bas un meža Ä«pašnieku interešu ievÄ“rošanu.

MÅ«su vÄ“rtÄ«bas ir tās, kas nostiprinātas Latvijas SatversmÄ“, un vÄ“lamies, lai tiek ievÄ“rotas mÅ«su demokrātiskās tiesÄ«bas aizstāvÄ“t sabiedrisko labumu, kā arÄ« sagaidām, lai atbildÄ«gās valsts institÅ«cijas rÅ«pÄ“tos par sabiedrÄ«bas kopÄ“jo labumu un visu interešu saskaņošanu.

* Organizācijas, kas iesaistÄ«tas iniciatÄ«vā "100 kailcirtes Latvijai": Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«ba, biedrÄ«bas Zemes draugi IlgtspÄ“jas skola, Vides aizsardzÄ«bas klubs, Zaļā BrÄ«vÄ«ba, Latvijas MakšÄ·ernieku asociācija, Homo Ecos, kā arÄ« privātpersonas.

Novērtē šo rakstu:

0
0