Vides organizÄcijas aicina uz caurspÄ«dÄ«gu un atklÄtu mežu politikas veidoÅ¡anas procesu
Latvijas vides organizÄcijas* · 20.12.2017. · Komentāri (19)Jau vairÄk nekÄ pusgadu norisinÄs Ministru kabineta noteikumu "Par koku ciršanu mežÄ" grozÄ«jumu projekta apspriešana, kurÄ aktÄ«vi iesaistÄ«jÄs arÄ« vides nevalstiskÄs organizÄcijas. RedakcijÄ, kas tika gatavota apstiprinÄšanai Ministru kabinetÄ, netika ņemti vÄ“rÄ vairÄki ļoti bÅ«tiski vides organizÄciju iebildumi. GrozÄ«jumus neatbalstÄ«ja arÄ« Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrija, Tieslietu ministrija un Vides konsultatÄ«vÄ padome.
14. decembrÄ« grozÄ«jumu projekta procesÄ notika nozÄ«mÄ«gs pavÄ“rsiens - ZemkopÄ«bas ministrija apstiprinÄjusi, ka "pÄrskatÄmÄ nÄkotnÄ“ grozÄ«jumus nevirzÄ«s".
IecerÄ“tÄs izmaiņas bija nozÄ«mÄ«gÄkÄs, kÄdas pÄ“dÄ“jos gados Latvijas mežu normatÄ«vos bijušas, tÄpÄ“c mÄ“s - organizÄcijas un cilvÄ“ki, kas iestÄjÄs pret GrozÄ«jumiem, - esam gandarÄ«ti par ZemkopÄ«bas ministrijas lÄ“mumu un sakÄm paldies visiem, kuri uzklausÄ«ja un atbalstÄ«ja mÅ«su iebildumus, kuru galvenais mÄ“rÄ·is - aizstÄvÄ“t sabiedrisko labumu.
VÄ“lamies vÄ“lreiz apkopot galvenos iebildumus pret GrozÄ«jumiem, kÄ arÄ« vÄ“rst uzmanÄ«bu uz pašreizÄ“jo meža politiku LatvijÄ.
Mežs ir Latvijas bÅ«tiskÄkais dabas resurss, tÄpÄ“c mÄ“s atbalstÄm tÄdu Latvijas mežu apsaimniekošanu, kas nes labumu meža Ä«pašniekam un sabiedrÄ«bai kopumÄ, taÄu GrozÄ«jumi bija drauds Latvijas mežu ilgtspÄ“jÄ«gai apsaimniekošanai, jo tika pamatoti vienÄ«gi ar ekonomiskiem ieguvumiem, aizmirstot par meža vides kvalitÄti. To apliecinÄja arÄ« meža Ä«pašnieki un dažÄdu paaudžu mežkopji, kas vÄ“rsÄs pie mums, aicinot cÄ«nÄ«ties pret GrozÄ«jumu apstiprinÄšanu. MÄ“s pÄrstÄvam to sabiedrÄ«bas daļu, kam rÅ«p, lai tÄdu labumu, ko no meža gÅ«stam šodien, varÄ“tu gÅ«t arÄ« nÄkamÄs paaudzes.
TurklÄt mežs dod mums ne tikai koksni. Mežs dod dzÄ«vesvietu daudzÄm sugÄm, nodrošina oglekļa piesaisti un glabÄšanu, regulÄ“ klimatu un Å«dens apriti, attÄ«ra gaisu, sniedz mums dažÄdus produktus - ogas, sÄ“nes, ÄrstniecÄ«bas augus. MeÅ¾Ä iegÅ«to nekoksnes resursu vÄ“rtÄ«ba gadÄ LatvijÄ novÄ“rtÄ“ta aptuveni 102,1 miljonu eiro vÄ“rtÄ«bÄ, un 51 miljonu no tiem veido sÄ“nes. Meži tiek izmantoti rekreÄcijai, aktÄ«vajai atpÅ«tai un tiem ir ainaviska vÄ“rtÄ«ba. TÄpÄ“c jebkuras izmaiņas, kas vÄ“l intensificÄ“tu koksnes ieguvi, ir jÄizvÄ“rtÄ“, ņemot vÄ“rÄ visus augšminÄ“tos aspektus.
GrozÄ«jumi paredzÄ“ja atļaut kailcirtes piejÅ«rÄ (5 kilometru joslÄ, izņemot 150-300 plato kÄpu aizsargjoslu) priežu mežos, pamatojot to, ka šobrÄ«d atļautajos atvÄ“rumos ir grÅ«tÄ«bas atjaunot priedi. ŠajÄ jautÄjumÄ tika panÄkts zinÄms kompromiss - puses vienojÄs, ka kailcirtes platÄ«bas tiktu samazinÄtas lÄ«dz minimumam un tÄs neveidotu visos priežu meža tipos, taÄu bija nepieciešams precizÄ“t vÄ“l dažus nosacÄ«jumus koku ciršanai šajÄ jutÄ«gajÄ, kÄpu mežu saglabÄšanai nozÄ«mÄ«gajÄ un apmeklÄ“tÄju iecienÄ«tajÄ teritorijÄ, piemÄ“ram, augšanai saglabÄjamo koku skaitu cirsmÄs un cirsmu izvietojumu.
TaÄu nozÄ«mÄ«gÄkais grozÄ«jumu punkts bija ciršanas caurmÄ“ru samazinÄšana priežu, egļu, bÄ“rzu mežaudzÄ“m visÄ LatvijÄ, kas dotu iespÄ“ju cirst tievÄkus un jaunÄkus kokus. ŠÄdas izmaiņas nozÄ«mÄ«gi ietekmÄ“tu mežus visÄ LatvijÄ ilgtermiÅ†Ä - to vecuma struktÅ«ru, dabas daudzveidÄ«bu tajos, kÄ arÄ« ainavisko vÄ“rtÄ«bu. ŠajÄ jautÄjumÄ kompromiss netika panÄkts, jo grozÄ«jumu virzÄ«tÄji neatkarÄ«ga ietekmes par vidi novÄ“rtÄ“juma vietÄ piedÄvÄja nepilnÄ«gu izvÄ“rtÄ“jumu, nevÄ“rtÄ“jot, piemÄ“ram, grozÄ«jumu ietekmi uz mežu fragmentÄciju, vecu mežu saglabÄšanu un oglekļa piesaisti mežÄ, kÄ arÄ« nepiekrita iestrÄdÄt vides organizÄciju priekšlikumus par to, kÄ mazinÄt ietekmi uz dabu.
TÄpat mÄ“s vÄ“lamies vÄ“rst uzmanÄ«bu uz demokrÄtiskas un argumentÄ“tas diskusijas trÅ«kumu GrozÄ«jumu apspriešanas procesÄ. FormÄli izmaiņu apspriešanÄ tika iesaistÄ«tas arÄ« citas puses, ne tikai meža nozares lobiji, taÄu citu pušu, tai skaitÄ valsts institÅ«ciju un zinÄtnieku, bÅ«tiski iebildumi netika ņemti vÄ“rÄ. TÄpat netika veikta kvalitatÄ«va sabiedriskÄ apspriešana, kas bÅ«tu nepieciešama tik nozÄ«mÄ«gam jautÄjumam. SaistÄ«bÄ ar iecerÄ“tajiem GrozÄ«jumiem tika organizÄ“tas daudzas sanÄksmes - vides organizÄcijas piedalÄ«jÄs vairÄk nekÄ desmit šÄdÄs sÄ“dÄ“s, taÄu mÅ«su ierosinÄjumi tajÄs tika ignorÄ“ti vai noraidÄ«ti bez pamatotas diskusijas.
GrozÄ«jumi arÄ« bÅ«tu pretrunÄ ar Latvijas mežu politiku, kas nosaka, ka "mežs nav mÄ“rÄms tikai latos un kubikmetros, tas pilda neaizstÄjamas ekoloÄ£iskÄs un sociÄlÄs funkcijas gan nacionÄlÄ, gan starptautiskÄ lÄ«menÄ«". TÄpat tie ignorÄ“ šobrÄ«d notiekošo biotopu inventarizÄciju, kas ir visas valsts mÄ“roga projekts, kurš ļautu labÄk izvÄ“rtÄ“t pašreizÄ“jo mežu stÄvokli LatvijÄ un attiecÄ«gi arÄ« jebkÄdu izmaiņu nepieciešamÄ«bu.
Tieši šo iemeslu dēļ arÄ« sabiedriskÄs organizÄcijas* uzskatÄ«ja par savu pienÄkumu par GrozÄ«jumu procesu informÄ“t un tajÄ iesaistÄ«t plašÄku sabiedrÄ«bu, izveidojot iniciatÄ«vu "100 kailcirtes Latvijas simtgadei", tÄdÄ“jÄdi iznesot GrozÄ«jumu apspriešanu Ärpus varas gaiteņiem. MÄ“s sakÄm paldies visiem vairÄk nekÄ 4500 cilvÄ“kiem, kuri pauda savu viedokli, parakstot petÄ«ciju pret GrozÄ«jumiem. Paldies visiem, kas pauda savu atbalstu, iesaistÄ«jÄs un parÄdÄ«ja - mums nav vienalga, kÄ tiek lemts Latvijas mežu liktenis.
ŠobrÄ«d, kad GrozÄ«jumu virzÄ«šana ir apturÄ“ta, mums ir iespÄ“ja kopÄ«gi, iesaistot visas sabiedrÄ«bas grupas un nodrošinot caurspÄ«dÄ«gu, demokrÄtisku un no interešu konfliktiem brÄ«vu procesu, izvÄ“rtÄ“t Latvijas mežu politiku. TÄpÄ“c mÄ“s aicinÄm ZemkopÄ«bas ministriju sagatavot Meža likuma 4. pantÄ noteikto ziņojumu par meža politikÄ formulÄ“to mÄ“rÄ·u sasniegšanu, tostarp sabiedrÄ«bas un meža Ä«pašnieku interešu ievÄ“rošanu.
MÅ«su vÄ“rtÄ«bas ir tÄs, kas nostiprinÄtas Latvijas SatversmÄ“, un vÄ“lamies, lai tiek ievÄ“rotas mÅ«su demokrÄtiskÄs tiesÄ«bas aizstÄvÄ“t sabiedrisko labumu, kÄ arÄ« sagaidÄm, lai atbildÄ«gÄs valsts institÅ«cijas rÅ«pÄ“tos par sabiedrÄ«bas kopÄ“jo labumu un visu interešu saskaņošanu.
* OrganizÄcijas, kas iesaistÄ«tas iniciatÄ«vÄ "100 kailcirtes Latvijai": Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«ba, biedrÄ«bas Zemes draugi IlgtspÄ“jas skola, Vides aizsardzÄ«bas klubs, ZaÄ¼Ä BrÄ«vÄ«ba, Latvijas MakšÄ·ernieku asociÄcija, Homo Ecos, kÄ arÄ« privÄtpersonas.