Iesaki rakstu:

Šis raksts nav zinātniskais pÄ“tÄ«jums un nav zinātniskais komentārs, bet sniedz viedokli par LPSR VDK aÄ£entu kartotÄ“ku, lai atbildÄ“tu uz atsevišÄ·iem jautājumiem, kas varÄ“tu rasties plašsaziņas lÄ«dzekļu pārstāvjiem, studÄ“jošajiem un sabiedrÄ«bas interesentiem. KonkrÄ“tais raksts nav padziļinātas pÄ“tniecÄ«bas rezultāts, bet tapis 2018. gada 20. decembrÄ«.

AplÅ«kojot pieejamo LPSR VDK aÄ£entÅ«ras alfabÄ“tisko un statistisko kartotÄ“ku, jāizvairās no absolÅ«tas kvantitatÄ«vas analÄ«zes vairāku iemeslu dēļ, no kuriem bÅ«tiskākie ir kartotÄ“kas nepilnÄ«gums un aÄ£entu darba un personas lietu žurnālu nepilnÄ«gums. LÄ«dz ar to, ja, aplÅ«kojot kartotÄ“ku, minÄ“ts skaits vai Ä«patsvars, tad šie skaitļi nav galÄ«gi un noteikti jāprecizÄ“ turpmākās izpÄ“tes gaitā. Viens no iemesliem ir arÄ« tas, ka vienai un tai pašai fiziskai personai kartÄ«tes var bÅ«t vairākas. TomÄ“r varam apskatÄ«t dažas tendences un kliedÄ“t kādus sabiedrÄ«bā populārus mÄ«tus.

Parasti par LPSR VDK aģentu kartotēku eksistē mīti.

PiemÄ“ram, «komunistus nevervÄ“ja». KartotÄ“kā ir ne mazāk kā 350 PSKP biedru un kandidātu, kas bÅ«tu nedaudz zem 10%. PiemÄ“ram, LPSR VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas publicÄ“tā VDK instrukcija aizliedz vervÄ“t konkrÄ“tas nomenklatÅ«ras amatpersonas[1]. PiemÄ“ram, tās 3.15. apakšpunkts paredz, ka PSKP un VÄ»KJS biedrus, partijas un komjaunatnes Komiteju biroju locekļus, partijas un komjaunatnes pirmorganizāciju sekretārus, partijas un komjaunatnes aparāta, PSRS Bruņoto SpÄ“ku politorgānu, savienoto un autonomo republiku Augstāko Padomju un vietÄ“jo Tautas deputātu padomju atbildÄ«gos un tehniskos darbiniekus, arodbiedrÄ«bu, tiesu un prokuratÅ«ras darbiniekus nedrÄ«kst izmantot kā aÄ£entus, rezidentus, konspiratÄ«vo un satikšanās dzÄ«vokļu uzturÄ“tājus.

Ar instrukcijas 3.15. apakšpunktu var apgāzt vÄ“l vienu mÄ«tu «nav kartotÄ“kā, nebija aÄ£ents». Ja kādu ievÄ“lÄ“ja PSKP pirmorganizācijas sekretāra amatā, pieņēma darbā PSKP vai VÄ»KJS, tad aÄ£enta lieta un kartÄ«te bija jāiznÄ«cina. LÄ«dz ar to skaidrs, ka personām, kas bija PSKP, VÄ»KJS un citos 3.15. apakšpunktā minÄ“tajos nomenklatÅ«ras amatos, kartÄ«tes neesamÄ«ba ir dabiska, neatkarÄ«gi no tā, vai konkrÄ“tā persona bija aÄ£ents vai nebija. Personas no aktÄ«vās kartotÄ“kas arÄ« izslÄ“dza. Lietas nododot arhÄ«vā, uz kartÄ«tes raksta, piemÄ“ram, «izslÄ“gts izmantošanas neiespÄ“jamÄ«bas», «atteikuma sadarboties», «slimÄ«bas, vecuma dēļ».

PiemÄ“ram, 1913. gadā dzimis aÄ£ents, vervÄ“ts 1949. gadā, jau 1986. gadā var tikt izslÄ“gts «lielā vecuma dēļ», kaut sasniegti vien 73 gadi. LPSR VDK «operatÄ«vā interese» zuda, kad persona sasniedza 80 gadu vecuma slieksni, tad, teiksim, arÄ« iznÄ«cināja filtrācijas lietas. VÄ“l piemÄ“rs. 1915. gadā dzimusi persona, kas vervÄ“ta 1948. gadā, tiek 1982. gadā izslÄ“gta no aktÄ«vās aÄ£entÅ«ras vecuma dēļ –67 gadu vecumā. Tajā pat gadā šÄ« paša iemesla dēļ izslÄ“dz 1918. gadā dzimušo – 64 gadi. IzslÄ“gto lietas no arhÄ«va kaut kad arÄ« iznÄ«cināja, tad arÄ« kartÄ«tes.

Nākamais mÄ«ts ir, ka LPSR VDK aÄ£entÅ«ras kartotÄ“kā pamatā atrodas «inteliÄ£ence» vai latviešu intelektuāļu vārdi un uzvārdi.

Pieejamā LPSR VDK aÄ£entÅ«ras kartotÄ“ka liecina, ka pārstāvÄ“tas visas sabiedrÄ«bas šÄ·iras, slāņi un nodarbošanās daudzveidÄ«gums PSRS okupÄ“tajā Latvijā. Iepazinos ar informāciju par vairākiem tÅ«kstošiem LPSR VDK aÄ£entÅ«ras kartotÄ“kas kartÄ«tÄ“m, arÄ« nedaudz mazāk kā četriem simtiem sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanas lietām tiesā. PiemÄ“ram, kartotÄ“kā minÄ“ti ne mazāk kā 110 dažādi inženieri, ne mazāk kā 70 autovadÄ«tāji un automehāniÄ·i, ne mazāk kā 68 elektriÄ·i un elektromontieri, 62 dažādi meistari, 38 mehāniÄ·i, 27 atslÄ“dznieki, 25 brigadieri, 25 stÅ«rmaņi, 25 matroži, ne mazāk kā 20 meža darbinieki, vismaz 15 traktoristi, vismaz 10 kolhoznieki, 10 mājsaimnieces, 10 mašÄ«nisti, 10 motoristi, kā arÄ« ne mazāk kā 36 personas, par kurām nodarbošanās minÄ“ta “nestrādā” un ne mazāk kā 40 pensionāri. Vismaz 40 personas definÄ“ti kā strādnieki. ArÄ« ne mazāk kā 100 studentu. Vismaz 225 gadÄ«jumos, lai arÄ« norādÄ«ta institÅ«cija, nav norādÄ«ts amats vai nodarbošanās. Protams, LPSR VDK aÄ£entu kartotÄ“kā norādÄ«ti arÄ« izglÄ«tÄ«bas, zinātnes un kultÅ«ras darbinieki, taču to ir mazākums iepretim strādniekiem un kalpotājiem. StudÄ“jošie pirms pirmā diploma ieguves PSRS šÄ·iru izpratnÄ“ skaitÄ«jās strādnieki.

AÄ£entu kartotÄ“kas personu izglÄ«tÄ«bas lÄ«menis liecina pret mÄ«tu par “inteliÄ£enci”. VidÄ“jā un nepabeigta vidÄ“jā izglÄ«tÄ«ba nav retums. Protams, vÄ“lākajos PSRS okupācijas gados vidÄ“jais izglÄ«tÄ«bas lÄ«menis aÄ£entiem pieaug. Savukārt 1949. gadā AlÅ«ksnes mežsaimniecÄ«bā savervÄ“tā 41 gadus vecā mežsarga izglÄ«tÄ«bas lÄ«menis ir četras pamatskolas klases, tajā pašÄ gadā savervÄ“ta 20 gadus jauna dzelzsceļnieka izglÄ«tÄ«ba sešas pamatskolas klases, tikpat klašu 1950. gadā savervÄ“tam 26 gadus jaunam atslÄ“dzniekam. Iepazinos gan tikai ar 12 kartÄ«šu datiem, kuru personām ir 4–5 klašu izglÄ«tÄ«ba, tie ir lauksaimnieki, kolhoznieki, strādnieks, autovadÄ«tājs, dārkopis, vairākas nestrādājošas personas. Savukārt ar 6 klašu izglÄ«tÄ«bu iepazinos ar 36 personu kartÄ«šu datiem, 7 klases apguvušas jau 49 personas, to vidÅ«, piemÄ“ram, radiodarbnÄ«cas priekšnieks, kolhoza priekšsÄ“dÄ“tājs, Ventspils naftas bāzes brigadieris, Armijas, aviācijas un flotes brÄ«vprātÄ«gas veicināšanas biedrÄ«bas (DOSAFF) rajona komitejas priekšnieks, stacijas priekšnieks, vairāki kuÄ£u kapteiņi, iepazinos ar 130 pamatizglÄ«tÄ«bu ieguvušo personu kartÄ«tÄ“m, 1077 kartÄ«šu informāciju, kur norādÄ«ta vidÄ“jā, vidÄ“jā speciālā un vidÄ“jā tehniskā izglÄ«tÄ«ba, 71 kartÄ«ti ar nepabeigtu augstāko izglÄ«tÄ«bu. Reti, bet atsevišÄ·Äs kartÄ«tÄ“s izglÄ«tÄ«ba ir konkretizÄ“ta. Lai arÄ« visiem garÄ«dzniekiem tas nav norādÄ«ts, tomÄ“r vismaz trim personām norādÄ«ta augstākā teoloÄ£iskā izglÄ«tÄ«ba – NÄ«cgales un Raipoles katoļu draudžu priesteriem un vienam luterāņu mācÄ«tājam, vienam milicim “2 kursi Omskā” [milicijas skolā]. Lai arÄ« kartotÄ“kā norādÄ«ti zinātņu kandidāti un zinātņu doktori, tikai trim kartotÄ“kas fiziskām personām – vienam LPSR ZA Fizikālās enerģētikas institÅ«ta lÄ«dzstrādniekam, vienam P. Stučkas LVU Fizikas institÅ«ta un vienam LPSR ZA Koksnes Ä·Ä«mijas insitÅ«ta tiešÄ tekstā norādÄ«ts zinātņu kandidāta statuss, vienai personai ir norādÄ«ta augstākās PSKP partijas skolas izglÄ«tÄ«ba.

Nākamais mÄ«ts, ka LPSR VDK aÄ£enti bijuši vienÄ«gi paši latvieši.

NekavÄ“šos pie latviešu un krievu Ä«patsvara savstarpÄ“jā salÄ«dzinājuma, jo, ievÄ“rojot, ka LPSR aÄ£entu kartotÄ“ka aptver nelielu daļu no darba un personas lietu žurnālos minÄ“to aÄ£entu skaita, tas varbÅ«t nebÅ«tu korekti. MinÄ“šu, ka iepazinos ar 61 baltkrieva, 61 ebreja, 49 ukraiņu, 35 poļu, 19 lietuviešu, 14 vāciešu, 7 armēņu, 6 tatāru, 4 rumāņu (dÄ“vÄ“ti par “moldāviem”), 2 azeru, 1 beļģa, 1 bulgāra, 1 čečena, 1 dāņa, 1 igauņa, 1 kabardieša, 1 mordovieša, 1 soma, 1 tadžika LPSR VDK kartÄ«tÄ“m.

LPSR VDK aģentu kartotēkā iekļauto vecumgrupa.

Ne mazāk kā 100 LPSR VDK aÄ£entu kartotÄ“kā iekļautajām personām šogad – 2018. gadā – apritÄ“tu simt un vairāk gadu. Vecākā persona, par kuru lasÄ«ju, ir 1882. gadā Liepājas apriņķī dzimušais, augstāko izglÄ«tÄ«bu ieguvušais un Mežaparkā dzÄ«vojošais Ä€dams GrÄ“bers Oto dÄ“ls, par kuru norādÄ«ts, ka tas kā bezpartejisks pensionārs esot drošÄ«bas dienestu darbinieka Pankratova savervÄ“ts 18. darba jaunatnes vakara vidusskolā 1938. gada 23. jÅ«lijā, vervÄ“šanu sankcionÄ“jis Badamjancs, sevārds – KAZANSKIJ. PensionÄ“tais skolotājs no Aizputes GrÄ“bers bija LSDSP biedrs, aktÄ«vs Skolotāju savienÄ«bas dalÄ«bnieks, Latvijas Skolotāju slimokases darbinieks un mira 1961. gadā, te gan iespÄ“jama kļūda vecumā, jo minÄ“ts ka viņš dzimis arÄ« 1887. gadā, taču jebkurā gadÄ«jumā tas ir vecākais kartotÄ“kā manis sastaptais. Kā netipiski sena gadagājuma kartotÄ“kā varu minÄ“t arÄ« 1896. gadā dzimušo Annu Aigari Kristapa meitu, kura dzÄ«voja pašreizÄ“jā ZigfrÄ«da Annas Meierovica bulvārÄ« 4 un bija LPSR LauksaimniecÄ«bas ministrijas tehnoloÄ£e ar segvārdu KRASNOJARKA, savervÄ“jis valsts drošÄ«bas dienestu RÄ«gas pilsÄ“tas daļas darbinieks Stelmaks 1939. gada 18. maijā. LPSR VDK aÄ£entu kartotÄ“kā norādÄ«tās personas, kas dzimušas no 1900. gada lÄ«dz 1918. gadam, aprakstÄ«tas kā vervÄ“tas visplašakajā laika posmā – aplÅ«koju datus par šo personu kartÄ«tÄ“m, kas vervÄ“tas no 1940. gada 6. februāra lÄ«dz 1985., 1986. un pat 1988. gadam – pÄ“dÄ“jās kā tikšanās un konspiratÄ«vo dzÄ«vokļu turÄ“tāji. No 1919. gada lÄ«dz 1938. gadam dzimušas ne mazāk kā 510 aÄ£entu kartotÄ“kā iekļauto personu, tātad tām šobrÄ«d apritÄ“tu 99 lÄ«dz 80 gadu. Iepazinos ar vÄ“l ne mazāk kā 100 kartÄ«šu datiem, kurās personas dzimušas lÄ«dz Latvijas Republikas okupācijai 1940. gadā. Jaunākās personas, ar kuru kartÄ«tÄ“m iepazinos, dzimušas 1971., 1972., 1973. gadā – piemÄ“ram, Malnavas tehnikuma 1971. gadā dzimušo 10. klases skolÄ“nu, aÄ£entu AKSPERU vervÄ“jis Ludzas rajona daļas darbninieks Volkovs 1988. gada 10. jÅ«nijā, kad audzÄ“knim bija 17 gadu. AlternatÄ«vajā dienestā LPSR VDK “Z” (konstitucionālās iekārtas aizsardzÄ«ba, bijusÄ« 5. “ideoloÄ£iskā” daļa) darbinieks Kļimovs aÄ£entu BOROVIK vervÄ“jis 18 gadu vecumu sasniegušu 1991. gada 8. augustā, dažas dienas pirms neveiksmÄ«gā “Augusta puča” un LPSR VDK aizliegšanas. 1967. gadā lÄ«dz 1973. gadā dzimušie vervÄ“ti lielākoties kā skolÄ“ni (“audzÄ“knis”), kursanti un strādnieki, izņemot vienu milici un vienu brigadieri.

Jāpieskarās arÄ« vervÄ“šanas laikam. JāatspÄ“ko mÄ«ts, ka aÄ£entus beidza vervÄ“t Atmodas laikā. Protams, kā zināms, žurnālu ierakstu nav kopš 1987. gada 12. janvāra, tātad par tālāko laika periodu pārliecināties ir salÄ«dzinoši sarežģītāk, taču kartotÄ“kā norādÄ«ts vervÄ“šanas laiks. Iepazinos ar 24 kartÄ«tÄ“m, kas noformÄ“tas 1991. gadā, 50 kartÄ«tÄ“m no 1990. gada, 91 kartÄ«ti no 1989. gada.

AÄ£entu darba vietas, kā jau var spriest no profesiju un amatu dažāduma, arÄ« ir visdaudzveidÄ«gākās. Pieskaršos tikai dažām Ä«patnÄ«bām. PSRS institÅ«ciju nosaukumi bija gari un sarežģīti, tika lietotas abreviatÅ«ras, konvencionāli un kolokviāli saÄ«sinājumi. Tā, ka kartÄ«te ir tikai meklÄ“šanas instruments darba un personas lietai vai arhÄ«va lietai pastāvÄ«gās glabāšanas kartÄ«tÄ“m, tad institÅ«cijas nosaukums šeit parasti ir saÄ«sināts un visbiežāk atspoguļots nepareizs. KartÄ«te ir fiziski neliela, lÄ«dz ar to, piemÄ“ram, nosaukumu “PSRS Valsts ārzemju tÅ«risma komitejas RÄ«gas apvienÄ«bas Ceļojumu pārvalde” ierakstÄ«t ir praktiski neiespÄ“jami, lÄ«dz ar to ir rakstÄ«ti pašizdomāti saÄ«sinājumi. AtsevišÄ·os gadÄ«jumos tos var bÅ«t grÅ«tāk atšifrÄ“t, lÄ«dz ar to šobrÄ«d arÄ« aptuvenu statistiku par iestādÄ“m veidot nav lietderÄ«gi. VeiksmÄ«gāki ir gadÄ«jumi, kad lietotas pieņemtās PSRS un LPSR institÅ«ciju abreviatÅ«ras, piemÄ“ram, kirilicā “Latgiprodortrans” – Latvijas Valsts ceļu un transporta uzņēmumu projektÄ“šanas institÅ«ts, “Latgiprogorstroj” – Latvijas Valsts pilsÄ“tu celtniecÄ«bas projektÄ“šanas institÅ«ts un tā tālāk. ŽER, ŽEK, ŽEU, DzER — «DzÄ«vokļu ekspluatācijas rajons» jeb namu pārvalde. PiemÄ“ram, AK-12 ir konkrÄ“ts “abonenta kastÄ«tes” uzņēmums, savukārt, v/č-11143 ir konkrÄ“ta PSRS Bruņoto spÄ“ku karaspÄ“ka daļa. Virkne kolhozu nosaukumi ir nepareizi vai neprecÄ«zi, tie ir jāskata kopā ar attiecÄ«go LPSR rajonu, kur adresÄ“ pierakstÄ«ta fiziskā persona. Latvijas komiteja kultÅ«ras sakariem ar tautiešiem ārzemÄ“s un Latvijas un ārzemju draudzÄ«bas un kultÅ«ras sakaru biedrÄ«ba katra pierakstÄ«ta ar vismaz pieciem dažādiem un nepareiziem nosaukumiem. PiederÄ«ba reliÄ£iskai organizācijai ir pierakstÄ«ta aptuveni – gan katoļu priesteru, gan evenģēliski luterisko mācÄ«tāju, gan Austrumu ortodoksālās baznÄ«cas kalpotāju gadÄ«jumā ir minÄ“tas gan atsauces uz draudzi, gan uz baznÄ«cu kopumā. PiemÄ“ram, iekšlietu struktÅ«ru aÄ£entu gadÄ«jumā LPSR Iekšlietu ministrijas lÄ«menÄ« akcents ir likts uz ministriju, bet rajonu lÄ«meni ir visai nosacÄ«ti apzÄ«mÄ“jumi, kas uzreiz nerada priekšstatu par to, cik daudz milicijas darbinieku bijis aÄ£entu vidÅ«. LPSR lekšlietu ministrijas sociālistiskā Ä«pašuma aizsardzÄ«bas un spekulācijas apkarošanas pārvalde (OBHSS) un attiecÄ«gās rajonu struktÅ«rvienÄ«bas minÄ“tas tikai kā šis akronÄ«ms. AtsevišÄ·os gadÄ«jumos iestādes vietā vervÄ“tājs ir ierakstÄ«jis dienesta pakāpi kā gadÄ«jumā ar Ludzas rajona iekšlietu pārvaldes inspektoru, kur iestāde ir “vecākais milicijas leitnants”.Gan LPSR Zinātņu akadÄ“mijas gadÄ«jumā, gan PÄ“tera Stučkas Latvijas Valsts universitātes gadÄ«jumā daļā kartotÄ“kas ir norādes uz konkrÄ“tām struktÅ«rvienÄ«bām – institÅ«tiem, fakultātÄ“m, laboratorijām, observatoriju, daļā norāžu nav. BrÄ«vo profesiju pārstāvji bieži definÄ“ti kā savas darba vietas darbinieki – piemÄ“ram, monumentālās glezniecÄ«bas mākslinieks kā Teodora Zaļkalna LPSR Valsts mākslas akadÄ“mijas vecākais pasniedzÄ“js, rakstnieks kā šÄ«s akadÄ“mijas bibliotÄ“kas vadÄ«tājs. Bieži konkrÄ“tu institÅ«ciju iespÄ“jams noskaidrot tikai no dzÄ«vesvietas kā gadÄ«jumā ar Jelgavas rajonā esošas narkoloÄ£iskās slimnÄ«cas dārznieku. LÄ«dzÄ«gi Daugavpils vai RÄ“zeknes pedagoÄ£isko institÅ«tu var atpazÄ«t vienÄ«gi kontekstā ar fiziskās personas dzÄ«vesvietu, jo kartÄ«tÄ“ norādÄ«ts “fizkultÅ«ras pasniedzÄ“js, pedinstitÅ«ts”, “direktora vietnieks, pedskola”. Tajā pašÄ laikā militāri-rÅ«pnieciskajā kompleksā ietilpstošÄs Ar Oktobra RevolÅ«cijas ordeni apbalvotās ražošanas apvienÄ«bas “Alfa” gadÄ«jumā pÄ“kšÅ†i norādÄ«ta konkrÄ“ta 210. daļa.

AtsevišÄ·as piezÄ«mes par PSRS valsts drošÄ«bas dienestu struktÅ«rvienÄ«bām, kuras vervÄ“jušas personas. Iepazinos ar 57 LPSR VDK 1. daļas (izlÅ«košana) darbinieku izveidotajām kartÄ«tÄ“m, 120 LPSR VDK 2. daļas (pretizlÅ«košana) veidotajām kartÄ«tÄ“m, 25 LPSR VDK 3. daļas, 54 – 4. daļas, 80 – 5. daļas (ideoloÄ£iskā pretizlÅ«košana) un tā tālāk, taču vÄ“los vÄ“rst uzmanÄ«bu uz dažām Ä«patnÄ«bām. PiemÄ“ram, 1944. gada 20. septembrÄ« Slokas kÅ«dras rÅ«pnÄ«cā vervÄ“ PSRS attiecÄ«gā kara apgabala struktÅ«rvienÄ«bas, 1944. gada 19. novembrÄ« Smiltenes mežniecÄ«bā aÄ£entu savervÄ“ 201. (43. gvardes) latviešu strÄ“lnieku divÄ«zija, kā arÄ« vienlaikus Smiltenes iekšlietu daļa (pārvalde), vairākos gadÄ«jumos personas savervÄ“jis PSRS VDK Robežsardzes karaspÄ“ks, Abrenes apriņķa Iekšlietu tautas komisariāta nodaļa 1939. gada 16. maijā (!) un kādu Abrenes Ä£imnāzijas skolÄ“nu 1940. gada 13. jÅ«nijā, VDK nodaļa pie LPSR Ministru Padomes. ArÄ«, piemÄ“ram, Baltkrievijas kara apgabala valsts drošÄ«bas dienesta struktÅ«rvienÄ«bas, BaškÄ«rijas APSR VDK 2. daļa, PSRS Bruņoto spÄ“ku Brestas pilsÄ“tas garnizona sevišÄ·Ä daļa, vairāki desmiti citu PSRS Bruņoto spÄ“ku karaspÄ“ka daļu sevišÄ·o daļu, Tadžikijas PSRS VDK, Kazahijas PSR VDK, Ä«paši Ceļinogorodas apgabala, Tomskas apgabala VDK, Vorkutas apgabala VDK, Odesas apgabala VDK, Volgogradas apgabala VDK, Kaļiņigradas apgabala VDK, Kirovas apgabala VDK, Murmanskas apgabala VDK, Komi APSR VDK, Ä»eņingradas apgabala VDK, Maskavas pilsÄ“tas VDK, Lietuvas PSR VDK, kā arÄ«, protams, LPSR VDK republikas pakļautÄ«bas pilsÄ“tu un rajonu daļas un nodaļas, kas ir vairākumā. Dažiem LPSR VDK aÄ£entiem 20. gadsimta astoņdesmitajos gados kā vervÄ“tājs norādÄ«ta LPSR lekšlietu ministrijas sociālistiskā Ä«pašuma aizsardzÄ«bas un spekulācijas apkarošanas pārvalde, kas rada likumsakarÄ«gu jautājumu, kāpÄ“c pret OBHSS un LPSR iekšlietu ministrijas vadÄ«bu likumdevÄ“js noteicis citu tiesisku regulÄ“jumu kā LPSR VDK. Kā zināms, SMERŠ nebija viena organizācija, bet trÄ«s institucionālās struktÅ«ras ar vienu nosaukumu – PSRS AizsardzÄ«bas tautas komisariāta galvenā pretizlÅ«košanas pārvalde jeb armijas smeršs, kā arÄ« PSRS Kara flotes tautas komisariāta pretizlÅ«košanas pārvalde un PSRS Iekšlietu tautas komisariāta pretizlÅ«košanas nodaļa, savukārt atsevišÄ·as personas ir savervÄ“jis tieši armijas smeršs, kas rada jautājumus par to, cik morāli pareizi ir normatÄ«vie akti par Otrā pasaules kara dalÄ«bnieka statusu, kur šis jautājums nav risināts. VervÄ“šanas institÅ«ciju vidÅ« ir arÄ« spaidu darbu nometņu valsts drošÄ«bas institÅ«ciju daļas.

SÄ«kāk neaplÅ«kojot to, kādu informāciju sniedz kartotÄ“kā ietilpstošÄs aÄ£enta kandidāta jeb vervÄ“šanas kandidāta, rezidenta, tikšanās dzÄ«vokļa turÄ“tāja vai konspiratÄ«vā dzÄ«vokļa turÄ“tāja kartÄ«tes, Ä«si aplÅ«košu jautājumu, kādu tipveida informāciju sniedz LPSR VDK aÄ£enta kartÄ«te. Par piemÄ“ru izvÄ“lÄ“jos Mavrika Vulfsona kartÄ«ti, jo viņa politiskā pārliecÄ«ba un darbÄ«ba jau 1940. gadā ir pieejama publiskos resursos. KartÄ«te sniedz informāciju, ka Mavriks Vulfsons Hermaņa dÄ“ls, dzimis 1918. gada 7. janvārÄ« Maskavā, dzÄ«vojošs Mednieku ielā 4–13, RÄ«gā, Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadÄ“mija mācÄ«bspÄ“ks (kartÄ«tÄ“ – Mākslas akadÄ“mija), PSKP biedrs, ebrejs, ieguvis augstāko izglÄ«tÄ«bu, ar segvārdu “GRANT”, LPSR VDK 1. daļas (izlÅ«košana) 2. nodaļas darbinieka Pumpura savervÄ“ts 1983. gada 11. oktobrÄ«, ko sankcionÄ“jis 1. daļas priekšnieks Gunārs Pudels, 1988. gada 28. augustā izslÄ“gts “turpmākas izmantošanas neiespÄ“jamÄ«bas dēļ, vecuma dēļ”. Norāde par izslÄ“gšanu dažādu iemeslu dēļ sastopama nelielai daļai kartÄ«šu. AtsevišÄ·os gadÄ«jumos norādÄ«ts konkrÄ“tāks iemesls, piemÄ“ram, kāds 1937. gadā dzimis un 1963. gada 15. aprÄ«lÄ« savervÄ“ts Latvijas Valsts universitātes docents, zinātņu kandidāts un PSKP biedrs 1982. gada 6. aprÄ«lÄ« neilgi pirms 45 gadu vecuma sasniegšanas “izslÄ“gts turpmākas izmantošanas neiespÄ“jamÄ«bas dēļ, jo pārlieku liela spirtoto dzÄ“rienu patÄ“riņa dēļ pilnÄ«bā degradÄ“jies”. Kāds 1929. gadā dzimis dzelzceļnieks, kas savervÄ“ts divdesmit gadu vecumā 1949. gada 20. oktobrÄ«, 1954. gadā izslÄ“gts “par dezinformāciju”, citam norādÄ«ts, ka tas 1949. gada 17. februārÄ« izslÄ“gts un arestÄ“ts kā dubultaÄ£ents. Cits aÄ£ents nav tieši atzÄ«mÄ“ts kā izslÄ“gts, bet norādÄ«ts, ka tas 1980. gada 14. martā izbraucis uz ASV, vÄ“l kāds 1981. gada 13. augustā izbraucis uz IzraÄ“lu. AÄ£enti izslÄ“gti kā iemeslu minot slimÄ«bu un tālākas izmantošanas neiespÄ“jamÄ«bu bez paskaidrojumiem. Daži izslÄ“gti atteikšanās sadarboties dēļ. Protams, jāņem vÄ“rā, ka nav izslÄ“gtas arÄ« cilvÄ“ciskas kļūdas, kad LPSR VDK darbinieks aizpildÄ«ja izslÄ“gšanas iemeslus, tā kāds 1949. gadā savervÄ“ts aÄ£ents arestÄ“ts 1954. gada 31.aprÄ«lÄ«.

Kā iepriekš minÄ“ts, šis viedoklis nav pÄ“tÄ«jums, bet 2018. gada 20. decembrÄ«, atbildot uz kolÄ“Ä£u jautājumiem, radušÄs pārdomas, kas tiks papildinātas. PlašÄka informācija - [email protected]

[1] https://www.lu.lv/en/jf/par-mums/ul-media/news/zina/t/25687/

* Publiskās atmiņas centra padomes loceklis, Mg. sc. pol.