Iesaki rakstu:

Jautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas SavienÄ«bas (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnÄ«bā, un 2008. gada krÄ«zi mÄ“s atcerÄ“tos kā "treknos gadus".

Pēdējā laikā fakti zaudē jēgu, jēga ir tikai izteiktam viedoklim par atlasītiem faktiem un to kopsakarībām. Valsts budžets ir viens no Latvijas tautas un valsts labklājības līmeņa rādītājiem, kas pagaidām vēl (par laimi) lēnām un pakāpeniski aug.

Par spÄ«ti Nacionālajam attÄ«stÄ«bas plānam un citiem viediem dokumentiem, kurus spÄ“j Ä£enerÄ“t Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un citas valstiskas, pusvalstiskas un nevalstiskas organizācijas, kā arÄ« virkne pašpasludinātu ekspertu, ļoti daudzi apzinās, ka Latvijas labklājÄ«bas izaugsme (diemžēl) bija, ir un bÅ«s (vÄ“lreiz diemžēl) balstÄ«ta lielākoties uz ES fondu, plašÄk un pareizāk bÅ«tu teikt – ārvalstu publisko finansÄ“jumu.

Fakti ir pieejami un zināmi, taču svarÄ«gi ir tas, par kādiem faktiem un kādās kopsakarÄ«bās runā. Nu, re, piedāvāšu savu skatÄ«jumu uz dažiem – un uzreiz atvainojos patiesiem lietpratÄ“jiem un jautājumu pārzinātājiem par neprecizitātÄ“m un virspusÄ“jÄ«bu.

Valsts budžeta kontekstā tiek minÄ“ts ļoti bÅ«tisks rādÄ«tājs, kas raksturo valsts sabiedrÄ«bas labklājÄ«bas lÄ«meni, – iekšzemes kopprodukts (IKP) un tā pieaugums, tas ir, rādÄ«tājs, kas netieši slÄ“pj ziņu par to, vai mÄ“s dzÄ«vosim labāk nekā šodien un vai sasniegsim labklājÄ«bu, kāda ir valstÄ«s, ar kurām mums tÄ«k sevi salÄ«dzināt.

Dažādi avoti min IKP pieaugumu šogad no 2,4 ("SEB banka") lÄ«dz 3,8 procentiem ("Luminor"), bet nākamajam gadam – no 2 ("SEB banka") lÄ«dz 3,4 procentiem ("Luminor"). Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas prognoze, kas bÅ«tÄ«bā ir publisks, oficiāls solÄ«jums Latvijas iedzÄ«votājiem par viņu kopÄ“jās labklājÄ«bas pieaugumu, ir 2,9–3,2 procentu robežās šogad un 2,8–3,1 procenta robežās nākamgad.

Par IKP pieaugumu parasti runā procentos, bet es piedāvāju šo pieaugumu izteikt skaitļos: 2018. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29 523 664 eiro jeb 15 328 eiro uz vienu Latvijas iedzÄ«votāju.

Likuma "Par valsts budžetu" 6. pantā noteiktā prognoze par sasniedzamo IKP 2019. gadā ir 31 005 000 000 eiro. Tātad pieaugumam ir jābÅ«t 1 481 336 000 jeb teju 1,5 miljardu eiro apmÄ“rā. Tā kā publiski paustās prognozes pakāpeniski samazinās, tas arÄ« nozÄ«mÄ“, ka šis skaitlis bÅ«s mazāks.

Bet tagad pilnÄ«gi citi skaitļi jeb fakti. Šogad Latvijas valsts ir paredzÄ“jusi "apgÅ«t" galvenos ES fondus par apmÄ“ram 565 028 539 eiro (diemžēl kopÄ“jos ārvalstu publiskā finansÄ“juma datus neizdevās iegÅ«t). Cik tas ir? Vai tas ir daudz vai maz? Atgādināšu, ka AizsardzÄ«bas ministrijas budžets ir aptuveni 634, IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas – aptuveni 407, Satiksmes – aptuveni 450, LabklājÄ«bas – aptuveni 695, bet KultÅ«ras – tikai 165 miljoni eiro. RespektÄ«vi, šÄdi salÄ«dzinot ar ES fondu naudu pietiktu, lai uzturÄ“tu pat vairākas Latvijas sabiedrÄ«bas dzÄ«votspÄ“jai bÅ«tiskas nozares.

Kādi secinājumi no tā izriet? Vispirms – vairāk nekā vienu trešdaļu no Latvijas IKP pieauguma veido ES fondi, un Latvijas izaugsme ir nevis bāzÄ“ta spÄ“jā pašiem palielināt preču un pakalpojumu ražošanu, lai valsts pati spÄ“tu ieguldÄ«t attÄ«stÄ«bā no nodokļos nomaksātās naudas, bet notiek, pateicoties no ārpuses piešÄ·irtai naudai. Naudai, kuru "apgÅ«st", nevis rada reāla ekonomika, kas iegulda pati savus lÄ«dzekļus attÄ«stÄ«bā, aizņemas naudu un krietni maksā nodokļus valstij un pašvaldÄ«bām. RespektÄ«vi, ja nebÅ«tu ārÄ“jās naudas, bÅ«tu ļoti, ļoti slikti.

Tā paša likuma "Par valsts budžetu 2019. gadam" 2. pants noteic, ka valsts budžeta izdevumi šogad ir 9 391 492 946 eiro. Tas nozÄ«mÄ“, ka ES fondi šogad ir salÄ«dzināmi ar 6 procentiem no valsts budžeta kopÄ“jiem izdevumiem. Labā ziņa it kā ir tā, ka 2020. gadā Latvija plāno apgÅ«t ES fondus 914 123 557 eiro apmÄ“rā, kas, ļoti iespÄ“jams, procentuāli bÅ«s vÄ“l vairāk nekā šogad, salÄ«dzinot ar kopÄ“jiem budžeta izdevumiem, par kuriem tagad notiek spraigas sarunas (vai vienkārši – tirgošanās).

No iepriekš minÄ“tā izriet divi ļoti bÅ«tiski spriedumi. Pirmais: Latvijas tautsaimniecÄ«ba pati nav spÄ“jÄ«ga radÄ«t un valsts – iekasÄ“t tādu nodokļu apmÄ“ru, lai uzturÄ“tu un atjaunotu esošo un radÄ«tu mÅ«sdienÄ«gu publisko infrastruktÅ«ru, kas aptver gan slimnÄ«cas un skolas, gan ceļus, gan pansionātus. Pat ārvalstu publiskais finansÄ“jums neļauj uzturÄ“t slimnÄ«cas, skolas un ceļus tādā skaitā un kvalitātÄ“, kāds tas ir pašlaik un kādu mÄ“s vÄ“lamies redzÄ“t. Par to, kā un cik efektÄ«vi šÄ« nauda ir tÄ“rÄ“ta jeb, lietojot Latvijas valdošÄs koalÄ«cijas un ierÄ“dņu terminoloÄ£iju, "apgÅ«ta", šeit nerunāsim.

Otrais: vai Latvija vispār spÄ“tu patstāvÄ«gi, bez ārvalstu publiskā finansÄ“juma atbalsta uzturÄ“t jau sasniegto labklājÄ«bas lÄ«meni un, ja tā (kas ir nevis optimistiska cerÄ«ba, bet pilsoniski noteikta nepieciešamÄ«ba), tad kā?

Vai valdošÄ koalÄ«cija zina to, par ko es runāju? Protams. Tikai klusÄ“. Vai valdošÄ koalÄ«cija ir domājusi par alternatÄ«vām ārvalstu publiskā finansÄ“juma aizvietošanai? Ir gribÄ“jusi, bet nav sanācis. Tātad nÄ“. Kādēļ? Pat paredzamā ES fondu samazinājuma scenāriji neliek bÅ«tiski satraukties. RespektÄ«vi, nav iemesla satraukties, jo vienas Latvijas valdÄ«bas mūžs ir Ä«sāks nekā ES fondu plānošanas periods. Tad kāpÄ“c uztraukties par to, kas pašus neskar?

Kāds ir secinājums? Ä€rvalstu publiskais finansÄ“jums izkropļo valsts ekonomikas principus: tā ir balstÄ«ta nevis darba tikumā, konkurencÄ“, uzņēmÄ“jdarbÄ«bā un efektÄ«vā resursu izmantošanā, radot pievienoto vÄ“rtÄ«bu, bet ārÄ“jas naudas patÄ“riņā. Tas ir aplami pašos pamatos, raugoties no principiem, uz kādiem bÅ«tu jābalsta konkurÄ“tspÄ“jÄ«ga valsts ekonomika. Un otrs – Latvijas reālā ekonomika un sabiedrÄ«bas labklājÄ«ba ir daudz, daudz smagākā situācijā. PatiesÄ«ba ir nevis fakti, bet viedoklis par tiem.