Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms mÄ“neša pie manis pÄ“c jurista padoma griezās divu bÄ“rnu māmiņa saistÄ«bā ar tÄ“mu, kura skar jebkuru no Latvijas iedzÄ«votājiem, – medikamentu pieejamÄ«bu. Viņas satraukumu radÄ«ja situācija aptiekā, kas atrodas kādā no RÄ«gas slimnÄ«cu teritorijām, kur daktera izrakstÄ«tās zāles nopÄ“rkamas par minimālai algai pietuvinātu summu, bet citās aptiekās ārpus slimnÄ«cas teritorijas šis pats medikaments ir par ievÄ“rojami zemāku cenu.

Lai arÄ« šÄ·iet, ka Latvijā medikamentu pieejamÄ«bas jomā jau labu laiku atpakaļ tika ieviesta kārtÄ«ba, tomÄ“r jāatzÄ«st, ka, pÄ“tot šo tÄ“mu dziļāk, atklājās vairāki zemÅ«dens akmeņi, kas vai nu nejauši nogrimuši likumdošanas izmaiņu straumÄ“, vai arÄ« valdÄ«ba, ierÄ“dniecÄ«ba un tai pietuvinātie farmācijas speciālisti apzināti piever acis un airÄ“ uz priekšu.

PievÄ“ršoties šai bÅ«tiskajai tÄ“mai, esmu veikusi padziļinātu izpÄ“ti, apzinot 30 dažādu slimÄ«bu pacientu organizāciju viedokļus (piemÄ“ram, diabÄ“ta, kaulu slimÄ«bu, asinsvadu slimÄ«bu u.c.) no dažādiem Latvijas novadiem, kā arÄ« izpÄ“tÄ«jusi aptieku izvietojumu Latvijas teritorijā.

Kā tas bija sagaidāms, daļa pacientu sÅ«dzÄ“jās par e-veselÄ«bu, tomÄ“r izkristalizÄ“jas trÄ«s citas ārkārtÄ«gi nopietnas problÄ“mas, kas ierobežo Latvijas iedzÄ«votāju vienlÄ«dzÄ«gas tiesÄ«bas medikamentu pieejamÄ«bai – it Ä«paši, ja salÄ«dzinām ar situāciju citās ES dalÄ«bvalstÄ«s. Balstoties uz apkopoto informāciju, organizācija IMPACT 2040 aicinās Latvijas pacientu organizācijas vÄ“rsties ar iesniegumu Eiropas Komisijas SANTE direktorātā ar lÅ«gumu sadzirdÄ“t pacientu viedokli par medikamentu pieejamÄ«bu un veicināt Latvijas ierÄ“dniecÄ«bu novÄ“rst konstatÄ“tās nejÄ“dzÄ«bas.

Lūk, būtiskākās problēmas, uz ko norāda pacientu organizāciju pārstāvji:

Pirmkārt: aptieku bloka noteikumu butaforija

Kā no prakses zināms, slimnÄ«cas nodrošina ne jau visus medikamentus, kuri pacientam ir nepieciešami. Parasti (praksÄ“), daļai no vajadzÄ«go medikamentu tiek izrakstÄ«tas receptes. Lielākai daļai pacientu, kas ir spiesti uzturÄ“ties slimnÄ«cās, ir ierobežotas pārvietošanās iespÄ“jas un tās aprobežojas ar slimnÄ«cas teritoriju.

LÄ«dz ar to šie pacienti, kas vienlaikus ir arÄ« patÄ“rÄ“tāji (kas iepÄ“rkas aptiekās), Latvijā ir pakļauti aptieku ķēžu visatļautÄ«bai, kuras diktÄ“ noteikumus medikamentu pieejamÄ«bā - izvietojot viena tÄ«kla aptiekas slimnÄ«cas teritorijā, tādÄ“jādi nosakot maksimāli pieļaujamās medikamentu cenas un piedāvājot konkrÄ“tu ražotāju medikamentus.

Tas ir iespējams tādēļ, ka aptieku ķēdes manipulē ar likumā noteiktajiem novietojuma kritērijiem un regulāri apiet aptieku bloka noteikumus jeb aptieku izvietojuma kritērijus. Tādējādi Latvijā slimnīcu, rajona un pilsētu ietvaros dominē viena aptieku ķēde. Atbildīgās personas vien plāta rokas savā nespēcībā.

Protams, var diskutÄ“t, ka arÄ« aptieku nozare ir tāds pats bizness, kā jebkura mazumtirdzniecÄ«ba, un brÄ«vajā ES tirgÅ« ir jāļauj brÄ«vi konkurÄ“t, pielietojot visus atļautos un neatļautos paņēmienus. TomÄ“r nevajadzÄ“tu aizmirst, ka sabiedrÄ«bas veselÄ«bas sistÄ“ma Latvijā vismaz pagaidām ir balstÄ«ta uz Latvijas iedzÄ«votāju nomaksātajiem nodokļiem, nevis katra Latvijas iedzÄ«votāja izdzÄ«vošana ir tikai un vienÄ«gi viņa paša problÄ“ma. LÄ«dz ar to Ä“tikas aspektam un atbildÄ«gai attieksmei pret Latvijas iedzÄ«votāju nopelnÄ«to un veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mai uzticÄ“to, it Ä«paši jautājumos, kas saistÄ«ti ar aptiekas nozari kopumā, valsts institÅ«ciju (kontrolÄ“jošo iestāžu) iejaukšanās ir vÄ“lama un pat obligāta, lai novÄ“rstu, vai vismaz ierobežotu, aptieku peļņas kampšanas instinktu.

Otrkārt: aptieku nepietiekamÄ«ba reÄ£ionos

Aptieku tÄ«kli koncentrÄ“jušies pārsvarā lielajās pilsÄ“tās, Ä«paši RÄ«gas stratÄ“Ä£iskajos punktos. Taču reÄ£ionos aptieku izvietojums ir nepietiekams, vai arÄ« konkrÄ“tā reÄ£ionā dominÄ“ viena tÄ«kla aptiekas. Rodas jautājums – kā šÄda situācija ir tikusi pieļauta un kādēļ ne Konkurences padome, nedz VeselÄ«bas ministrija šai situācijai nepievÄ“rš uzmanÄ«bu?

Daudz ir runāts par pašu medikamentu dārdzÄ«bu. Taču šÄda aptieku sablÄ«vÄ“šanās centros, rada reÄ£ionos pacientiem papildus izmaksas – medikamentu cenai jāpieskaita ievÄ“rojamas summas, lai tik ļoti nepieciešamie medikamenti no aptiekas nonāktu lÄ«dz pacientam.

Treškārt: valsts politikas ietekme uz veselÄ«bas aprÅ«pes pieejamÄ«bu

Papildus dažu aptieku ķēžu manipulācijām ar medikamentu cenām, arÄ« valsts politika apgrÅ«tina patÄ“rÄ“tāju pieejamÄ«bu medikamentiem. Lai gan PVN ir maksājams visā ES, katra dalÄ«bvalsts pÄ“c saviem ieskatiem nosaka šÄ nodokļa likmes.

Patlaban Latvijā medikamentiem (tostarp arÄ« kompensÄ“jamiem medikamentiem) un medicÄ«nas ierÄ«cÄ“m ir tā saucamā samazināta pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokļa likme 12% apmÄ“rā un tomÄ“r - tā ir viena no augstākajām Eiropā, liecina Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienÄ«bu federācijas (EFPIA) dati. SalÄ«dzinoši, Zviedrijā, Lielbritānijā un Maltā PVN likme ir 0%, Francijā – 2,1%, ŠveicÄ“ – 2,5%, Spānijā - 4%, Ungārijā un Horvātijā – 5%, Beļģijā un GrieÄ·ijā – 6%, bet kaimiņvalstÄ«s Lietuvā un Igaunijā – attiecÄ«gi 5% un 9%.

LÄ«dz ar to mÄ“s nonākam pie ļoti nepatÄ«kamas situācijas, kad Latvijas valsts no tribÄ«nes saka – mÄ“s esam sakārtojuši veselÄ«bas aprÅ«pi, bet iedzÄ«votāji ikdienā saskaras ar situāciju, ka veselÄ«bas aprÅ«pe sāk aizvien vairāk palikt nepieejama.

MÄ“s ar iesniegumu Eiropas Komisijas SANTE direktorātā vÄ“lamies panākt, lai no valsts puses aktÄ«vāk tiktu pārraudzÄ«ta situācija aptieku jomā, jo pretÄ“jā gadÄ«jumā zāļu cenas var turpināt augt vÄ“l un vÄ“l, VeselÄ«bas ministrija un Konkurences padome apskatÄ«tos reālo situāciju aptieku ķēžu izvietojumā ne tikai pilsÄ“tās, bet arÄ« reÄ£ionos, bet valdÄ«ba padomātu, vai tiešÄm valsts budžets ir jāpapildina uz slimu Latvijas iedzÄ«votāju rÄ“Ä·ina.

* Starptautisko tiesību juriste

Novērtē šo rakstu:

0
0