Viegli koloniÄls „Telia†pÄtagas cirtiens
Dainis LemeÅ¡onoks, Ä«paÅ¡i PIETIEK · 07.09.2017. · Komentāri (23)Nu, ko, esam sagaidÄ«juši Ziemeļeiropas telekomunikÄciju impÄ“rijas atbildes triecienu Latvijas suverÄ“nas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai arÄ« mÅ«su valdÄ«bai nÄkšoties savilkt jostu ciešÄk un pašai atrast investÄ«cijas to tÄlÄkai attÄ«stÄ«bai.
Ar šÄdu vÄ“stÄ«jumu Telia Company AB (TC, agrÄk TeliaSonera) veica precÄ«zu spÄ“rienu pa MÄra KuÄinska, Arvila Ašeradena & Co... teiksim tÄ, pašlepnumu. Jo lÄ«dz šim abu uzņēmumu apvienošanas vai pilnÄ«gas privatizÄcijas kritiÄ·i tieši Latvijas valstij pÄrmeta: tajos tiekot saskatÄ«ti vienÄ«gi "bankomÄti" sev pienÄkošos dividenžu izņemšanai – par tÄlÄko attÄ«stÄ«bu politiÄ·i nepiedomÄjot.
Amizanti, ka laikraksts Diena uzņēmÄs "zviedru rupora" lomu, kaut sen jau, protams, ir pagaisusi un mums visiem aizmirsusies tÄ kÄdreizÄ“jÄ piederÄ«ba BonjÄ“ru Ä£imenei. Atliek vien redakciju apsveikt ar profesionÄlu veiksmi – jau divus gadus ilgajÄ politiski ekonomiskajÄ intrigÄ par LMT un Lattelecom tagad ir ieviests vairÄk skaidrÄ«bas, taÄu vienlaikus tiek radÄ«ts arÄ« vairÄk spriedzes.
Visai dÄ«vaini šÄ·iet dzirdÄ“t šÄdu atklÄtu ultimÄtu, ko – protams, reÄ£ionÄli ietekmÄ«gs, jÄ, ar divÄm ZiemeļvalstÄ«m akcionÄros, bet nekas vairÄk – komercuzņēmums izvirza ES un OECD dalÄ«bvalstij. Turpinot trafareti popsiskas asociÄcijas – pat Dzelzs banka bija krietni vien delikÄtÄka sarunÄs ar saviem Vesterosas debitoriem!
MÅ«su politiÄ·i galu galÄ ir ignorÄ“juši un ÄakarÄ“juši krietni vien lielÄkas biznesa radÄ«bas nekÄ TC. PiemÄ“ram, bÄ“dÄ«gi slavenajÄ pasažieru vilcienu (ne)iepirkumÄ – kanÄdiešu Bombardier un spÄņu CAF. AcÄ«mredzami ziemeļu kaimiņi mÅ«s vienkÄrši pazÄ«st daudz labÄk. NekÄdas pietÄtes pret šo «jauneiropisko» valsti viņiem nav – pat, ja pÄrliecÄ«ba par Baltiju kÄ savu ekonomisko koloniju vairs netiek afišÄ“ta tik klaji, kÄ to izjutÄm pirms milleniuma un vÄ“l iepriekšÄ“jÄ desmitgadÄ“.
Vikingu un Ziemas kara snaiperu pÄ“cteÄi zina, kad komunikÄcijÄ ar mums, nepamatotas varenÄ«bas apziņas pÄrņemtiem iezemiešiem, vajag likt lietÄ burkÄnu, kad – stibu. Kad – vÄ“rsties starptautiskÄ arbitrÄžÄ, kad – izmantot savu valstu diplomÄtisko spiedienu. Kad – palaist no Ä·Ä“des vietÄ“jo "piekto kolonnu" (iespÄ“jams, varbÅ«t spÄ“košanÄs par LMT&Lattelecom bÅ«s reize, kad nokritÄ«s daža merkantili motivÄ“ta latvju švedofila vai finnofila maskas?).
Droši vien jebkÄdos citos apstÄkļos Latvijas valsts tÅ«lÄ«t pat atcerÄ“tos, ka "gudrÄkais piekÄpjas" un steigtos apmierinÄt sava minoritÄrÄ partnera vÄ“lmi konsolidÄ“t divus aktÄ«vus vienÄ – pat tad, ja tÄdēļ reorganizÄcijÄ zaudÄ“tu savu kontrolpaketi. (Turos pie pÄrliecÄ«bas, ka arÄ« tas izskaidro TC kategoriskumu.) Protams, ja valdÄ«bas galvenais mÄ“rÄ·is ir garantÄ“t, lai tikai "bankomÄti" turpinÄtu papildinÄt valsts budžetu.
TaÄu drÄ«z vien bÅ«s XIII Saeimas vÄ“lÄ“šanas, un to kampaņa turklÄt noritÄ“s uz valsts simtgades svinÄ“šanas fona. Jubilejas sakÄpinÄtajÄ gaisotnÄ“ sabiedrÄ«ba valdÄ«bas piekÄpšanos TC ultimÄtam novÄ“rtÄ“s kÄ nacionÄlu pazemojumu. IespÄ“jams, pilsoņi neko valdÄ«bas partijÄm acÄ«s nepateiks – tikai izvÄ“lÄ“sies citu biļetenu, ko iemest urnÄ.
TÄpÄ“c ļauties biznesa loÄ£ikai un ÄtrÄk norÄ«t TC pasviesto krupi vairs Ä«sti nevar ne KuÄinskis ar ZZS, ne jo vairÄk Ašeradens ar VienotÄ«bu. Ekonomikas ministrs jau vismaz pÄris reizes ir publiski un pietiekami pÄrliecinoši, ar rÄmu pokerfeisa smaidu sejÄ pieļÄvis valdÄ«bas gatavÄ«bu uzņemties vairÄk atbildÄ«bas par abu sakaru uzņēmumu attÄ«stÄ«bu. JÄ, arÄ« atrodot (pareizÄk sakot – neizņemot no uzņēmumu peļņas) tiem nepieciešamÄs investÄ«cijas.
Patlaban gan LMT, gan Lattelecom, kÄ tiek apgalvots, esot pietiekami uzkrÄjumi nepieciešamajiem ieguldÄ«jumiem. TaÄu problÄ“mas radÄ«sies, ja/kad TC uzstÄs uz savu dividenžu iekasÄ“šanu, padarot, kÄ jau tika piedraudÄ“ts, abus uzņēmumus sev tikai par "bankomÄtu". Tad investÄ«ciju garanta neierasto lomu nÄksies uzņemties valdÄ«bai.
IespÄ“jams, ka, valstij un TC šÄdi samainoties lomÄm, uzņēmumi kļūtu vÄ“l patstÄvÄ«gÄki, attÄ«stÄ«tos straujÄk un ielauztos arÄ« kaimiņu tirgos. Esmu dzirdÄ“jis runas, ka Lattelecom stratÄ“Ä£iski svarÄ«gÄ Shortcut projekta realizÄ“šanu visÄs trijÄs Baltijas valstÄ«s nobremzÄ“jusi TC.
Ziemeļnieki šÄ·iet pÄrliecinÄti, turklÄt visai pamatoti, ka mÅ«su valdÄ«ba tikai blefo: ja budžets tiek lÄpÄ«ts pat ar degvielas akcÄ«zes palielinÄšanu, nervozÄ finanšu ministre vienkÄrši negribÄ“s ļaut premjeram un ekonomikas ministram tÄ "mÄ“tÄties" ar dividendÄ“m. Ceru, ka KuÄinskim un Ašeradenam pietiks dÅ«šas viņus izbrÄ«nÄ«t. Viņi taÄu vÄ“las vÄ“l kÄdu laiku darboties Latvijas politikÄ, vai ne?