Menu
Pilnā versija

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Dainis LemeÅ¡onoks, Ä«paÅ¡i PIETIEK · 07.09.2017. · Komentāri (23)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu, ko, esam sagaidÄ«juši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impÄ“rijas atbildes triecienu Latvijas suverÄ“nas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai arÄ« mÅ«su valdÄ«bai nākšoties savilkt jostu ciešÄk un pašai atrast investÄ«cijas to tālākai attÄ«stÄ«bai.

Ar šÄdu vÄ“stÄ«jumu Telia Company AB (TC, agrāk TeliaSonera) veica precÄ«zu spÄ“rienu pa Māra Kučinska, Arvila Ašeradena & Co... teiksim tā, pašlepnumu. Jo lÄ«dz šim abu uzņēmumu apvienošanas vai pilnÄ«gas privatizācijas kritiÄ·i tieši Latvijas valstij pārmeta: tajos tiekot saskatÄ«ti vienÄ«gi "bankomāti" sev pienākošos dividenžu izņemšanai – par tālāko attÄ«stÄ«bu politiÄ·i nepiedomājot.

Amizanti, ka laikraksts Diena uzņēmās "zviedru rupora" lomu, kaut sen jau, protams, ir pagaisusi un mums visiem aizmirsusies tā kādreizÄ“jā piederÄ«ba BonjÄ“ru Ä£imenei. Atliek vien redakciju apsveikt ar profesionālu veiksmi – jau divus gadus ilgajā politiski ekonomiskajā intrigā par LMT un Lattelecom tagad ir ieviests vairāk skaidrÄ«bas, taču vienlaikus tiek radÄ«ts arÄ« vairāk spriedzes.

Visai dÄ«vaini šÄ·iet dzirdÄ“t šÄdu atklātu ultimātu, ko – protams, reÄ£ionāli ietekmÄ«gs, jā, ar divām ZiemeļvalstÄ«m akcionāros, bet nekas vairāk – komercuzņēmums izvirza ES un OECD dalÄ«bvalstij. Turpinot trafareti popsiskas asociācijas – pat Dzelzs banka bija krietni vien delikātāka sarunās ar saviem Vesterosas debitoriem!

MÅ«su politiÄ·i galu galā ir ignorÄ“juši un čakarÄ“juši krietni vien lielākas biznesa radÄ«bas nekā TC. PiemÄ“ram, bÄ“dÄ«gi slavenajā pasažieru vilcienu (ne)iepirkumā – kanādiešu Bombardier un spāņu CAF. AcÄ«mredzami ziemeļu kaimiņi mÅ«s vienkārši pazÄ«st daudz labāk. Nekādas pietātes pret šo «jauneiropisko» valsti viņiem nav – pat, ja pārliecÄ«ba par Baltiju kā savu ekonomisko koloniju vairs netiek afišÄ“ta tik klaji, kā to izjutām pirms milleniuma un vÄ“l iepriekšÄ“jā desmitgadÄ“.

Vikingu un Ziemas kara snaiperu pÄ“cteči zina, kad komunikācijā ar mums, nepamatotas varenÄ«bas apziņas pārņemtiem iezemiešiem, vajag likt lietā burkānu, kad – stibu. Kad – vÄ“rsties starptautiskā arbitrāžā, kad – izmantot savu valstu diplomātisko spiedienu. Kad – palaist no Ä·Ä“des vietÄ“jo "piekto kolonnu" (iespÄ“jams, varbÅ«t spÄ“košanās par LMT&Lattelecom bÅ«s reize, kad nokritÄ«s daža merkantili motivÄ“ta latvju švedofila vai finnofila maskas?).

Droši vien jebkādos citos apstākļos Latvijas valsts tÅ«lÄ«t pat atcerÄ“tos, ka "gudrākais piekāpjas" un steigtos apmierināt sava minoritārā partnera vÄ“lmi konsolidÄ“t divus aktÄ«vus vienā – pat tad, ja tādēļ reorganizācijā zaudÄ“tu savu kontrolpaketi. (Turos pie pārliecÄ«bas, ka arÄ« tas izskaidro TC kategoriskumu.) Protams, ja valdÄ«bas galvenais mÄ“rÄ·is ir garantÄ“t, lai tikai "bankomāti" turpinātu papildināt valsts budžetu.

Taču drÄ«z vien bÅ«s XIII Saeimas vÄ“lÄ“šanas, un to kampaņa turklāt noritÄ“s uz valsts simtgades svinÄ“šanas fona. Jubilejas sakāpinātajā gaisotnÄ“ sabiedrÄ«ba valdÄ«bas piekāpšanos TC ultimātam novÄ“rtÄ“s kā nacionālu pazemojumu. IespÄ“jams, pilsoņi neko valdÄ«bas partijām acÄ«s nepateiks – tikai izvÄ“lÄ“sies citu biļetenu, ko iemest urnā.

TāpÄ“c ļauties biznesa loÄ£ikai un ātrāk norÄ«t TC pasviesto krupi vairs Ä«sti nevar ne Kučinskis ar ZZS, ne jo vairāk Ašeradens ar VienotÄ«bu. Ekonomikas ministrs jau vismaz pāris reizes ir publiski un pietiekami pārliecinoši, ar rāmu pokerfeisa smaidu sejā pieļāvis valdÄ«bas gatavÄ«bu uzņemties vairāk atbildÄ«bas par abu sakaru uzņēmumu attÄ«stÄ«bu. Jā, arÄ« atrodot (pareizāk sakot – neizņemot no uzņēmumu peļņas) tiem nepieciešamās investÄ«cijas.

Patlaban gan LMT, gan Lattelecom, kā tiek apgalvots, esot pietiekami uzkrājumi nepieciešamajiem ieguldÄ«jumiem. Taču problÄ“mas radÄ«sies, ja/kad TC uzstās uz savu dividenžu iekasÄ“šanu, padarot, kā jau tika piedraudÄ“ts, abus uzņēmumus sev tikai par "bankomātu". Tad investÄ«ciju garanta neierasto lomu nāksies uzņemties valdÄ«bai.

IespÄ“jams, ka, valstij un TC šÄdi samainoties lomām, uzņēmumi kļūtu vÄ“l patstāvÄ«gāki, attÄ«stÄ«tos straujāk un ielauztos arÄ« kaimiņu tirgos. Esmu dzirdÄ“jis runas, ka Lattelecom stratÄ“Ä£iski svarÄ«gā Shortcut projekta realizÄ“šanu visās trijās Baltijas valstÄ«s nobremzÄ“jusi TC.

Ziemeļnieki šÄ·iet pārliecināti, turklāt visai pamatoti, ka mÅ«su valdÄ«ba tikai blefo: ja budžets tiek lāpÄ«ts pat ar degvielas akcÄ«zes palielināšanu, nervozā finanšu ministre vienkārši negribÄ“s ļaut premjeram un ekonomikas ministram tā "mÄ“tāties" ar dividendÄ“m. Ceru, ka Kučinskim un Ašeradenam pietiks dÅ«šas viņus izbrÄ«nÄ«t. Viņi taču vÄ“las vÄ“l kādu laiku darboties Latvijas politikā, vai ne?

Novērtē šo rakstu:

0
0