Iesaki rakstu:

Andris Deniņš, kas pašlaik ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadÄ«bas fakultātes profesors, šajās dienās žurnāla Ir elektroniskajā versijā nācis klajā ar publikāciju „NabadzÄ«bas sakne”, kurā savulaik uz 12. Saeimu no „Šlesera saraksta” kandidÄ“jušais kungs dalās pārdomās par „atbalstu nacionālajam biznesam”. Å…emot vÄ“rā, ka daudzi varÄ“tu bÅ«t aizmirsuši par tiem daudzajiem gadiem, ko Deniņš pavadÄ«ja, dubulti barojoties no uzņēmuma Liepājas metalurgs lÄ«dzekļiem un ļaujot tā saimniekiem netraucÄ“ti izsaimniekot uzņēmumu,Pietiek šodien publicÄ“ gan šo rakstu, gan fragmentus no grāmatas Liepājas metalurgs: kam jāsēž, kam jālido, kuros aprakstÄ«ta „Liepājas metalurga Ä“rces” patiesā loma uzņēmuma krahā.

Nabadzības sakne: sabiedrība nevēlas saprast, ko zaudē ar vietējā uzņēmuma bankrotu

Andris Deniņš

Nav nekāds noslÄ“pums, ka Latvija Eiropas SavienÄ«bā (ES) iestājās par ātru, lÄ«dz galam neizpÄ“tot visus juridiskos un finansiālos nosacÄ«jumus, kas izriet no dalÄ«bvalsts un ES savstarpÄ“jām attiecÄ«bām. PÄ“c iestāšanās tika uzlikti ierobežojumu vairākiem Latvijā labi attÄ«stÄ«tiem saimnieciskās darbÄ«bas veidiem, un rezultātā daudzas nozares piedzÄ«voja fiasko.

Tas noticis gan neapzināti - ES ļaudÄ«m neiepazÄ«stoties ar mÅ«su tautsaimniecÄ«bas nozaru patieso konkurÄ“tspÄ“ju un mums pašiem neaizstāvot nozares ar savām pretprasÄ«bām, gan apzināti - normatÄ«vā ceļā samazinot jaunpienācÄ“jas valsts Latvijas potenciālo eksportspÄ“ju kopÄ“jā ES valstu vidÅ«. Rezultātā kā nozares, tā arÄ« tajās strādājošie uzņēmumi izputÄ“ja.

Toreiz varÄ“jām vÄ“l visu "norakstÄ«t" uz mÅ«su nezināšanu, taču šobrÄ«d, kad redzu lÄ«dzÄ«gus notikumus, sabiedrÄ«bai nepievÄ“ršot uzmanÄ«bu vairāku Latvijā radÄ«tu inovāciju aizstāvÄ“šanai, kļūst baisi, un ne jau par savu, bet gan par savu bÄ“rnu un mazbÄ“rnu nākotni.

Vai tiešÄm mÄ“s "principiāli" nevÄ“lam veiksmi saviem uzņēmÄ“jiem un inovatoriem, bet vienlaikus nez kāpÄ“c brÄ«nāmies par hronisko nespÄ“ju aizsniegties tuvāk ES labklājÄ«bas vidÄ“jam lÄ«menim? Tikai pateicoties birokrātu prasmei "pareizi" sacerÄ“t ziņojumus un virtuozi aizpildÄ«t atskaišu tabulas, valsts ir "iešmaukusi" OECD. Mums, kas formāli pieder pasaules bagātāko valstu apvienÄ«bai, ikdiena ik brÄ«di atgādina, cik nepelnÄ«ts ir šis panākums.

Latvija ir un paliek, kaut relatÄ«vi, bet determinÄ“ti nabadzÄ«ga valsts, jo te valda nabadzÄ«gas sabiedrÄ«bas aizspriedumi un nabadzÄ«bu atražojoša valdÄ«bas ekonomiskā politika."

Totālā vienaldzÄ«ba, ar kādu mÅ«su sabiedrÄ«ba uzņēma nesenās ziņas par inovatÄ«vās ražotnes "Dendrolight Latvia" bankrotu, ir visuzskatāmākā atbilde tam, kāpÄ“c mÄ“s esam tur, kur esam. PrasmÄ«ga valsts ekonomiskā politika, ja vien tāda bÅ«tu, atrastu iespÄ“ju pārciest finanšu krÄ«zi ražotnei, kas bija stratÄ“Ä£iski svarÄ«ga Latvijas kokrÅ«pniecÄ«bas attÄ«stÄ«bai, piedāvājot eksporta produktu ar augstu piedāvāto vÄ“rtÄ«bu - masÄ«vkoka šÅ«nmateriālu.

SabiedrÄ«bas solidaritāte ar vietÄ“jiem uzņēmÄ“jiem un inovāciju izstrādātājiem spiestu valdÄ«bu šÄdu ekonomikas attÄ«stÄ«bas un atbalsta politiku Ä«stenot. Taču Latvijā ir pieņemts vietÄ“jo uzņēmÄ“ju ieceres norakstÄ«t zaudÄ“jumos jau pašÄ aizsākumā: nu, paskatÄ«simies, cik tu ilgi spurināsies...

MÅ«su sabiedrÄ«ba nemaz neizprot, ko tā ir pazaudÄ“jusi ar "Dendrolight" likvidÄ“šanu, un pat nemaz nevÄ“las to saprast.

Tā ir pieradināta pie domas, ka Latvijas koksne tiek lēti eksportēta, bet mēbeles, papīrs un citi izstrādājumi - dārgi importēti.

Tagad sociālo tÄ«klu vidÄ“ un medijos ir sākta "melnā piāra" kampaņa pret vienu no Latvijas zinātnes sasniegumiem - pretvēža preparātu "Rigvir". AnonÄ«mo nomelnotāju centÄ«ba un kvalifikācija rada aizdomas, ka Latvijas uzņēmums, kas ražo šo medikamentu, ir kļuvis par traucÄ“kli kādam ārzemju farmācijas gigantam un tā dārgajam piedāvājumam. Medikamenta un tā ražotāja reputācija tiek prasmÄ«gi ārdÄ«ta, bet sabiedrÄ«ba, visticamāk, stāvÄ“s malā un noskatÄ«sies, kā "tirgus pats visu atrisina".

Mēs atkal gļēvi samierināsimies, ka viens no nacionālajiem lepnumiem tiek klaji iemīts dubļos.

Nemaz sÄ«kāk neiztirzāšu faktus, ka gada laikā dubultojies zemnieku saimniecÄ«bām pieteikto maksātnespÄ“jas procesu skaits un pÄ“c Krievijas noteiktā embargo Latvijas zivju pārstrāde slÄ«gst dziļākā krÄ«zÄ“. Šeit varÄ“tu runāt par desmitiem, ja ne pat simtiem saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“ju, bet tas jau bÅ«tu teju diplomdarba cienÄ«gs teksta apjoms maniem studentiem universitātÄ“.

PerspektÄ«vi Latvijas uzņēmumi bieži ir cietuši nepelnÄ«tu sakāvi konkurences cīņās - daudzkārt pavisam negodÄ«gās, - gan ārzemÄ“s, gan pašu mājās tikai tāpÄ“c, ka atbildÄ«gās institÅ«cijas un sabiedrÄ«ba ir izrādÄ«jusi nevarÄ«bu un pat demonstratÄ«vu vienaldzÄ«bu. Ja tauta un valsts vara gribÄ“tu veltÄ«t nacionālā biznesa atbalstam kaut vai tik daudz simpātiju, solidaritātes vai entuziasma, cik tiek atvÄ“lÄ“ts nacionālajai hokeja izlasei, mÄ“s beidzot spÄ“tu izrauties no nabadzÄ«bas - kopumā relatÄ«vās, bet lielai daļai tautas vairāk nekā reālās - gÅ«sta.

Kā ilgus gadus sekmÄ«gi zÄ«da augsti mācÄ«tā „Liepājas metalurga Ä“rce”

Ja ticÄ“t auditorkompānijas Invest-RÄ«ga direktora Andra Deniņa deviņdesmito gadu vidÅ« parakstÄ«tajam ziņojumam par uzņēmuma nosacÄ«to vÄ“rtÄ«bu, "uzņēmums Liepājas metalurgs dibināts šÄ gadsimta [domāts 20. gadsimts] trÄ«sdesmitajos gados".

Šis, maigi izsakoties, nedaudz kļūdainais raksturojums spilgti ilustrÄ“ gan Liepājas metalurga bÄ“dÄ«gi slavenā padomes locekļa vispārÄ“jo kompetenci un zināšanas, gan tos dokumentus, ko Andris Deniņš par nelielu, taisnÄ«gu samaksu ir bijis gatavs parakstÄ«t savas sadarbÄ«bas laikā ar Liepājas metalurgu.

Neilgi pirms uzņēmuma kraha ne finanšu ministrs Andris Vilks, ne Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Ä€boliņš, ne visu atbildÄ«go departamentu vadÄ«tāji un darbinieki nepakustina ne pirkstu, kad Liepājas metalurga saimnieki nolemj - nekāds jauns neatkarÄ«gs revidents uzņēmumam nav vajadzÄ«gs.

VÄ“l vairāk, neviens no šiem valstiskajiem uzraugiem pat neiedomājas painteresÄ“ties par acÄ«mredzamo, proti, vai gadÄ«jumā Liepājas metalurga darbÄ«bu tik daudzus un daudzus gadus revidÄ“jušais "neatkarÄ«gais" auditors, kurš ir tik tÄ«kams uzņēmuma saimniekiem, kaut kādā veidā nav tieši saistÄ«ts ar viņiem un gluži vienkārši atkarÄ«gs no viņu finansiālās labvÄ“lÄ«bas.

MinÅ«tes piecas, varbÅ«t septiņas - tik ilgā laikā ikviens publisko datu bāzu lietotājs no Valsts kases vai Finanšu ministrijas varÄ“tu noskaidrot to, ko vÄ“lāk Valsts kontrole savā atzinumā apraksta šÄdi:

"199. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem:

199.1. AS Liepājas metalurgs revidents no 2004. gada 21. jÅ«lija ir AS BDO Invest RÄ«ga (no 2009. gada 10. decembra AS BDO);

199.2. AS BDO valdes priekšsÄ“dÄ“tājs [Andris Deniņš] periodā no 2007. gada 22. maija lÄ«dz 2009. gada 5. marta ir persona, kurš vienlaicÄ«gi šajā periodā ir bijis padomes loceklis ASLiepājas metalurgs.

200. Normatīvajā aktā noteikts:

200.1. zvÄ“rināts revidents un zvÄ“rinātu revidentu komercsabiedrÄ«ba var uzņemties sniegt revÄ«zijas pakalpojumus tikai tad, ja netiek apdraudÄ“ta zvÄ“rināta revidenta, arÄ« zvÄ“rinātu revidentu komercsabiedrÄ«bas iecelta atbildÄ«gā zvÄ“rināta revidenta, un zvÄ“rinātu revidentu komercsabiedrÄ«bas neatkarÄ«ba atzinuma sniegšanā;

200.2. zvÄ“rināta revidenta, arÄ« zvÄ“rinātu revidentu komercsabiedrÄ«bas iecelta atbildÄ«gā zvÄ“rināta revidenta, un zvÄ“rinātu revidentu komercsabiedrÄ«bas neatkarÄ«ba ir apdraudÄ“ta, ja zvÄ“rināts revidents, atbildÄ«gais zvÄ“rināts revidents vai zvÄ“rinātu revidentu komercsabiedrÄ«ba ir tieši vai netieši ieinteresÄ“ta revÄ«zijas iznākumā. ZvÄ“rināta revidenta, arÄ« atbildÄ«gā zvÄ“rināta revidenta, un zvÄ“rinātu revidentu komercsabiedrÄ«bas neatkarÄ«bu apdraud šÄdi apstākļi:

200.2.1. tiešas vai netiešas finansiālas saistÄ«bas un lÄ«dzdalÄ«ba klienta darÄ«jumos;

200.2.2. esošas vai pÄ“dÄ“jo triju gadu laikā pastāvÄ“jušas darba attiecÄ«bas ar klientu;

200.2.3. klienta vadÄ«bas funkciju pildÄ«šana;

200.2.4. zvÄ“rināta revidenta vai viņa laulātā atrašanās radniecÄ«bā vai svainÄ«bā lÄ«dz otrajai pakāpei ar klienta amatpersonu vai dalÄ«bnieku;

200.2.5. bÅ«tiska atkarÄ«ba ieņēmumos no viena vai vairāku savstarpÄ“ji saistÄ«tu klientu apkalpošanas;

200.2.6. par revīzijas pakalpojumiem saņemtās atlīdzības atkarība no revīzijas iznākuma vai sniegtajiem papildu pakalpojumiem;

200.2.7. dāvanu, atlaižu vai citu labvÄ“lÄ«gu darÄ«juma nosacÄ«jumu pieņemšana no klienta;

200.2.8. citi apstākļi, ko par tādiem atzinusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

201. IevÄ“rojot normatÄ«vajā aktā noteikto, lai saņemtu galvojumu, kredÄ«ta ņēmÄ“js iesniedz Finanšu ministrijā zvÄ“rināta revidenta atzinumu par projekta biznesa plāna kvalitāti, projekta Ä«stenošanas iespÄ“jām, kredÄ«ta ņēmÄ“ja finansiālo stāvokli un spÄ“ju atmaksāt galvojamo kredÄ«tu. AS Liepājas metalurgs galvojuma saņemšanai iesniedza AS BDO Invest RÄ«ga 2009. gada 9. februāra un 2009. gada 16. oktobra atzinumus „Par AS Liepājas metalurgstÄ“raudkausÄ“šanas rÅ«pnÄ«cas modernizācijas projekta biznesa plānu".

202. RevÄ«zijā konstatÄ“ts, ka AS BDO ir sniedzis atzinumus par AS Liepājas metalurgs finanšu pārskatu arÄ« 2010., 2011. un 2012. gadā, kā arÄ« sniedzis atzinumu par 2009. gada 29. decembra noslÄ“gto divu valsts galvoto kredÄ«tlÄ«gumu ar UniCredit Medio Credito Centrale SpAizmantošanu un atmaksāšanu.

203. RevÄ«zijā konstatÄ“ts, ka AS BDO ir sniedzis arÄ« sertificÄ“ta vÄ“rtÄ“tāja atzinumus par ASLiepājas metalurgs piedāvātās Ä·Ä«las vÄ“rtÄ«bu.

204. Tā kā valsts galvojums bija klasificÄ“jams kā komercdarbÄ«bas atbalsts, tika saņemts Eiropas Komisijas lÄ“mums par galvojuma atbilstÄ«bu Eiropas Kopienas dibināšanas lÄ«gumam, kā to nosaka normatÄ«vais akts. IzvÄ“rtÄ“jot Eiropas Komisijas lÄ“mumā sniegto informāciju, konstatÄ“ts, ka lÄ“muma pieņemšanā ir vÄ“rtÄ“ts arÄ« AS BDO sniegtais pozitÄ«vais atzinums par ASLiepājas metalurgs finanšu stāvokli."

Īsi un skaidri: tiek konstatÄ“ts, ka valsts galvojuma uzraugi ir bijuši vienkārši izcili nolaidÄ«gi, nepamanot acÄ«mredzamo - Liepājas metalurga ilggadÄ“jais padomes loceklis Andris Deniņš, kas regulāri saņēmis aldziņu no uzņēmuma kabatas, vienlaikus ir bijis visciešÄkajā veidā saistÄ«ts ar uzņēmuma "neatkarÄ«go revidentu". Nemaz nerunājot par BDO kompāniju "radniecÄ«bu", kamÄ“r Deniņš „uzraudzÄ«jis” Liepājas metalurga darbu, uzņēmuma auditora BDOvaldÄ“ naudu pelnÄ«jusi viņa sieva Ä¢ertrÅ«de Deniņa.

Var, protams, ticÄ“t cilvÄ“ka taisnprātÄ«bai un godÄ«gumam, taču fakts - ja ne ar "piebarotā" Andra Deniņa Ä£imeni saistÄ«tais "neatkarÄ«gais" un "neieinteresÄ“tais" auditors BDO, ļoti iespÄ“jams, ka ne pie kāda valsts galvojuma Liepājas metalurgs tā arÄ« netiktu, - lÅ«k, izteiksmÄ«gs fragments no jau 2013. gada pavasarÄ« veikta, nu jau patiešÄm neatkarÄ«ga auditoru Ernst&Young padziļinātās izpÄ“tes ziņojuma sadaļas "BDO vÄ“rtÄ“šanas ziņojumu metodoloÄ£ijas analÄ«ze":

"BDO Atzinumā uzsvÄ“rts, ka modernizācijas projekta 2. kārta ir Ä«stenojama arÄ« pie nelabvÄ“lÄ«gām ārÄ“jo faktoru izmaiņām un Uzņēmuma maksātspÄ“ja nav apdraudÄ“ta.

- BDO Atzinuma analÄ«zÄ“ izmantota Uzņēmuma VadÄ«bas un Uzņēmuma Ä«pašnieku sniegtā informācija. AnalÄ«zes ietvaros tika izskatÄ«ts Atkins Management Consultants izstrādātais projekta biznesa plāns (tehniski ekonomiskais pamatojums) Liepājas metalurgs Melt Shop Modernisation Project Review. Final Report, January 2009.

- BDO Atzinumā nav veikta jutÄ«guma analÄ«ze Atkins Ziņojumā izmantotajiem pieņēmumiem attiecÄ«bā uz apgrozāmo kapitālu. Saskaņā ar BDO atzinumu, Atkins Ziņojumā aplÅ«koto prognožu periodā Uzņēmums spÄ“j nodrošināt pietiekamu neto apgrozāmo kapitālu.

- BDO ir veicis jutÄ«guma analÄ«zi Atkins Ziņojumā pieņemtajai realizācijas cenas un materiālu cenas starpÄ«bai bāzes scenārijā. Saskaņā ar BDO Atzinuma jutÄ«guma analÄ«zes rezultātiem BDOatzinumā tiek secināts, ka, pat ja marža starp realizÄ“tās produkcijas cenu un iepirktās metāla produkcijas cenu samazinās par 10%, modernizācijas projektā ir sagaidāma pozitÄ«va naudas plÅ«sma visā prognožu perioda garumā.

- BDO Atzinumā tāpat kā Atkins Ziņojumā tika norādÄ«ts, ka saskaņā ar Atkins veiktās Uzņēmuma sagādes sistÄ“mas analÄ«zes rezultātiem SIA Tolmets ir uzskatÄ«ts par bÅ«tisku Uzņēmuma sadarbÄ«bas partneri. TomÄ“r BDO Atzinumā nav veikta potenciālo risku analÄ«ze situācijā, ja SIA Tolmets pārstātu bÅ«t par Uzņēmuma metāllūžņu sagādnieku (kas faktiski ir noticis pÄ“dÄ“jo gadu laikā).

- BDO Atzinumā ir norādÄ«ts, ka Uzņēmumam no 2010. gada lÄ«dz 2012. gadam ilgtermiņa ieguldÄ«jumu segšanai papildus pašu kapitālam bÅ«s nepieciešams piesaistÄ«t ilgtermiņa aizņemtos lÄ«dzekļus. Uzņēmums laika periodā no 2010. gada lÄ«dz 2012. gadam nav piesaistÄ«jis papildu ilgtermiņa aizņemtos lÄ«dzekļus.

- Atjaunotā BDO Atzinumā BDO atzÄ«mÄ“ par Uzņēmuma finansiālā stāvokļa pasliktināšanos 2009.gadā un prognozÄ“tiem zaudÄ“jumiem 2010.gadā."

Daudz sarežģītu vārdu un teicienu, vai ne? Bet doma skaidra - "piebaroto" vai vismaz nebÅ«t ne neatkarÄ«go auditoru atzinumā, kas bija tik svarÄ«gs pirms valsts galvojuma saņemšanas, ir bijušas ļoti bÅ«tiskas nianses, kas nav ņemtas vÄ“rā vai tulkotas par labu Liepājas metalurgam.

Un te vÄ“l - dažas rindiņas no tā paša Ernst&Young padziļinātās izpÄ“tes ziņojuma sadaļas "BDO vÄ“rtÄ“šanas ziņojumu metodoloÄ£ijas analÄ«ze":

"Kā mÄ“s saprotam, 2009. gada 6. janvāra pamatlÄ«dzekļu vÄ“rtÄ“jumi tika izmantoti, lai noteiktu LR Finanšu ministrijas sniegtā galvojuma nodrošinājuma tirgus vÄ“rtÄ«bu.

MÅ«suprāt, šis vÄ“rtÄ“jums nav pietiekami pilnÄ«gs, lai bÅ«tu pieļaujama tā izmantošana šÄdam mÄ“rÄ·im. VÄ“rtÄ“šanas gaita nav veiktas visas nepieciešamas procedÅ«ras, lai izmaksu aizvietošanas metodes rezultātu varÄ“tu pielÄ«dzināt tirgus vÄ“rtÄ«bas definÄ«cijai.

ArÄ« pašÄ 2009. gada 3. februāra vÄ“rtÄ“šanas ziņojumā ir rakstÄ«ts, ka „vÄ“rtÄ“šanā tiek lietota no tirgus vÄ“rtÄ«bas atšÄ·irÄ«ga bāze". MÅ«suprāt, šÄ« informācija bija jāuzsver un jāizceļ vÄ“rtÄ“juma pavadvÄ“stulÄ“.

VÄ“rtÄ“šanas ziņojumos nav iekļauta bÅ«tiska pieņēmumus pamatojoša informācija, analÄ«ze un avoti (celtniecÄ«bas izmaksas, fiziskais, funkcionālais un ekonomiskais nolietojums u.c.), kas veido svarÄ«gu vÄ“rtÄ“šanas ziņojumu sastāvdaļu. LÄ«dz arto lasÄ«tājs nevar spriest par izmantoto pieņēmumu objektivitāti.

VÄ“rtÄ“šanas ziņojumā nav sniegti vÄ“rtÄ“šanas ierobežojumi.

Ņemot vērā, ka:

- vÄ“rtÄ“tājs nekonsekventi lieto vÄ“rtÄ«bas definÄ«ciju; kā mÄ“s to sapratām, nekustamam Ä«pašumam ir piemÄ“rota izmantošanas vÄ“rtÄ«ba, kas nevar tikt uzskatÄ«ta par identisku tirgus vÄ“rtÄ«bai;

- vÄ“rtÄ“tājs vÄ“rtÄ“šanas ziņojumos nav iekļāvis informāciju par visām nepieciešamajām procedÅ«rām, ko pieprasa starptautiskie vÄ“rtÄ“šanas standarti;

- ir nopietnas pazÄ«mes, kas liecina ka faktiskie uzņēmÄ“jdarbÄ«bas rezultāti ir bÅ«tiski pasliktinājušies.

Mums ir pamatotas bažas, ka Ä·Ä«las vÄ“rtÄ«ba, kas aprÄ“Ä·ināta saskaņā ar izmaksu aizvietošanas metodi, ir lielāka par reāli atgÅ«stamo Ä·Ä«las vÄ“rtÄ«bu."

Atkal aiz sarežģītajiem formulÄ“jumiem paslÄ“ptais secinājums ir Deniņu Ä£imenes biznesiņam un arÄ« valsts galvojuma izsniedzÄ“jiem graujošs - ļoti iespÄ“jams, ka pirms galvojuma veiktajā ieÄ·Ä«lājamo Ä«pašumu vÄ“rtÄ“jumā tie novÄ“rtÄ“ti par lielāku summu nekā reāli atgÅ«stamā.

Punktu pieliek vÄ“l šis "nepiebaroto" auditoru atzinums: "BDO Atzinumā nav pietiekami izvÄ“rtÄ“ti ar modernizācijas projektu saistÄ«tie riski (piem., finansÄ“šanas riski, valÅ«tas riski, u.c.). BDO Atzinumā nav secinājumu par apgrozāmā kapitāla pietiekamÄ«bu nākotnÄ“..."