Iesaki rakstu:

2014. gada nogalÄ“ Latvijas juristu, politiÄ·u un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanÄ“t viendzimuma attiecÄ«bu tÄ“ma. Jau jÅ«lija beigās šis jautājums tika apspriests ikgadÄ“jā konstitucionālās politikas seminārā BÄ«riņos.1 NovembrÄ« ārlietu ministrs Edgars RinkÄ“vičs nāca klajā ar publiskiem atklājumiem par attiecÄ«go savas privātās dzÄ«ves aspektu.2 DrÄ«zumā pÄ“c viņa to pašu izdarÄ«ja Lielbritānijas vÄ“stnieks Latvijā.3 

ParalÄ“li tam tieši LāčplÄ“ša dienā, 11. novembrÄ«, Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienÄ«ba „MozaÄ«ka” nosÅ«tÄ«ja tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam atklātu vÄ“stuli par viendzimuma pāru praktiskajām problÄ“mām un nepieciešamÄ«bu tās tiesiski sakārtot.4 12. decembrÄ« ministrs atbildÄ“ja „MozaÄ«kai”, paziņodams, ka „tādu grozÄ«jumu veikšana, kas maina laulÄ«bas un Ä£imenes jÄ“dzienu izpratni vai ievieš šobrÄ«d likumā neregulÄ“tus dažādus personu savienÄ«bu veidus, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 110. panta bÅ«tÄ«bai un apdraud sabiedrÄ«bas un valsts pastāvÄ“šanas pamatvÄ“rtÄ«bas”.5 

18. decembrÄ« „NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze” publicÄ“ja interviju ar Valsts prezidentu Andri BÄ“rziņu, kurā viņš atteicās jÅ«smot par 2015. gadā RÄ«gā planoto „geju praidu” un par homoseksuālo dzÄ«vesveidu sacÄ«ja sekojošus vārdus: „Katrs cilvÄ“ks pats izvÄ“las savu dzÄ«ves ceļu, un katram arÄ« jāatbild par savu izvÄ“li. Bet šÄ« izvÄ“le nav jāuzspiež pārÄ“jiem, un katrā gadÄ«jumā tā nav publiski jāreklamÄ“. ŠÄds ceļš ved uz nekurieni.”6 Jau minÄ“tā „MozaÄ«ka” nekavÄ“joties pauda savu vilšanos par tik „Ä·ecerÄ«giem” vārdiem, aicinot visas pasaules LGBT aktÄ«vistus rakstÄ«t Valsts prezidentam un „atgādināt viņam par iekļaušanas un universālo cilvÄ“ktiesÄ«bu vÄ“rtÄ«bu.”7

Šajos apstākļos arÄ« autore vÄ“lÄ“tos dot savu artavu šai tiesÄ«bpolitiskajai diskusijai. „Jurista Vārda” lasÄ«tāji lÄ«dz šim ir pazinuši autori kā starptautisko privāttiesÄ«bu, intertemporālo tiesÄ«bu un civilprocesa speciālisti, kuras publikācijas ir skārušas vairāk vai mazāk tehniskas tiesÄ«bu piemÄ“rošanas problÄ“mas. TomÄ“r šoreiz viņa pÄ“c Ä«sām pārdomām nolÄ“ma uz laiku mainÄ«t savu lomu un pievÄ“rsties plašÄkas tiesÄ«bpolitiskas problÄ“mas apspriešanai. Par viendzimuma pāru problemātiku „Jurista Vārda” slejās lÄ«dz šim ir rakstÄ«ts samÄ“rā maz8, tādēļ autore pacentÄ«sies izvÄ“rstā veidā izklāstÄ«t savu nostāju šajā jautājumā, cerot ar to veicināt konstruktÄ«vu diskusiju kolÄ“Ä£u starpā.

Šajā rakstā autore nekavÄ“sies pie dažāda dzimuma neprecÄ“tu pāru kopdzÄ«ves regulÄ“juma. 2013. gada 7. novembrÄ« Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas (turpmāk – ECT) Lielā palāta pasludināja spriedumu lietā Vallianatos un citi pret GrieÄ·iju, kurā skaidri deklarÄ“ja, ka: (a) Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu konvencija neuzliek valstÄ«m pienākumu ieviest neprecÄ“tu pāru kopdzÄ«ves regulÄ“jumu, taču (b) ja valsts tomÄ“r nolemj to ieviest, tad tā nav tiesÄ«ga noteikt to tikai attiecÄ«bā uz dažādu dzimumu pāriem; šÄdas „reÄ£istrÄ“tas partnerattiecÄ«bas” ir jānosaka arÄ« viendzimuma pāriem; pretÄ“jā gadÄ«jumā ir konstatÄ“jams konvencijas 14. panta pārkāpums kopsakarā ar 8. pantu (diskriminācija, Ä«stenojot tiesÄ«bas uz privātās un Ä£imenes dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu).9 LÄ«dz ar to vairs nav jÄ“gas atsevišÄ·i runāt par dažāda dzimuma pāru „partnerattiecÄ«bu” reÄ£istrÄ“šanu: ja Latvija ieviesÄ«s šÄdu institÅ«tu, tai bÅ«s gribot negribot jāattiecina tas arÄ« uz viendzimuma pāriem, – citādi mÅ«su valsts tiks drÄ«z vien notiesāta Strasburgas tiesā.

Protams, blakus bezierunu paklausÄ«bai ir arÄ« cits, godpilnāks ceļš: konstruktÄ«va pretošanās, lai pasargātu savas valsts konstitucionālos pamatus un vÄ“rtÄ«bas. PiemÄ“ram, 2009. gada novembrÄ« lietā Lautsi pret Itāliju ECT Otrā sekcija noveda ideoloÄ£isko tiesas aktÄ«vismu (angļu val. judicial activism) lÄ«dz galÄ“jam absurdam. Tā vienbalsÄ«gi pasludināja, ka krucifiksu atrašanās Itālijas valsts un pašvaldÄ«bu skolu klasÄ“s pati par sevi pārkāpjot „konfesionālās neitralitātes” principu (kurš Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu konvencijā un tās protokolos nekur nav atrodams), un tātad – reliÄ£ijas brÄ«vÄ«bu un neticÄ«gu vecāku tiesÄ«bas uz viņu reliÄ£iskās vai filozofiskās pārliecÄ«bas ievÄ“rošanu viņu bÄ“rnu izglÄ«tÄ«bas procesā.10 Ko darÄ«ja itāļi? Vai nopÅ«tās, pasÄ“roja un paklausÄ«gi noņēma krucifiksus no klašu sienām, kā daži to bija pareÄ£ojuši?11 Nekā nebija! Itālijā šis spriedums izraisÄ«ja milzÄ«gu sašutuma vÄ“tru: absolÅ«tais itāļu vairākums (ticÄ«gie un neticÄ«gie, kreisie un labÄ“jie) atteicās akceptÄ“t tik nekaunÄ«gu ideoloÄ£isku iejaukšanos savas valsts vÄ“sturiskajā un politiskajā identitātÄ“. Vairāki valdÄ«bas locekļi nāca klajā ar ļoti asiem, pret ECT vÄ“rstiem paziņojumiem, liekot noprast, ka šis spriedums netikšot izpildÄ«ts. VÄ“l jo vairāk – spriedums sacÄ“la pamatÄ«gu skandālu arÄ« ārpus Itālijas. Veselas desmit Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu konvencijas dalÄ«bvalstis iestājās lietā kā trešÄs puses, atbalstot Itāliju; vÄ“l desmit citas valstis pauda Itālijai politisku atbalstu. Un… ECT vienkārši nobijās un aši „ieslÄ“dza atpakaļgaitu”. 2011. gada 18. martā ECT Lielā palāta pasludināja spriedumu par labu Itālijai, noraidot pieteicÄ“ju sÅ«dzÄ«bu.12

Taču Latvija nav Itālija, un latvieši nav itāļi. Autore netic, ka mÅ«sdienu valdošajām aprindām pietiks drosmes lÄ«dzÄ«gā veidā stāties pretÄ« starptautiskas tiesas autoritātei; galu galā ne jau itāļiem, bet latviešiem ir sakāmvārds: „Neej ar stipro lauzties un ar bagāto tiesāties”. TāpÄ“c, ja likumdevÄ“js nevÄ“las ieviest mÅ«su valsts tiesÄ«bu sistÄ“mā „viendzimuma partnerattiecÄ«bu” institÅ«tu, tam nav nekādas citas izvÄ“les, kā atteikties ieviest „reÄ£istrÄ“tās partnerattiecÄ«bas” arÄ« attiecÄ«bā uz pretÄ“ja dzimuma pāriem (kuriem tas bÅ«tu pavisam lieki, jo viņi taču var vienkārši noslÄ“gt laulÄ«bu saskaņā ar attiecÄ«gajām Civillikuma normām). Ja nav vÄ“lÄ“šanās iesaistÄ«ties riskantā cīņā ar Trojas zirgu, tam nemaz nav jāatver vārti, – lai cik skaļi dažādas balsis no ārienes un no iekšienes uz to neaicinātu.

Šis raksts sastāv no trim daļām. Pirmajā daļā autore parādÄ«s, kā un kādēļ homoseksuālisma sakarā ikdienā lietotā terminoloÄ£ija galvenokārt ir maldinoša un balstās uz aplamiem pieņēmumiem. Otrajā daļā viņa aplÅ«kos jautājumu par „viendzimuma laulÄ«bām”. Visbeidzot, trešajā daļā viņa pievÄ“rsÄ«sies jautājumam, vai Latvijā bÅ«tu jāievieš viedzimuma pāru „reÄ£istrÄ“to partnerattiecÄ«bu” institÅ«ts un kādai vispār bÅ«tu jābÅ«t valsts attieksmei pret homoseksuālo dzÄ«vesveidu. AplÅ«kojot un analizÄ“jot visus šos jautājumus, autore centÄ«sies nevis balstÄ«ties uz tukšÄm emocijām, bet lietot tikai racionālus apsvÄ“rumus, – kā tas Ä«stenÄ«bā bÅ«tu jādara ikvienam sevi cienošam juristam.

I. TerminoloÄ£iskā „putra“ un ideoloÄ£iskās prezumpcijas

1.1. Kas ir „gejs“, „lesbiete“ vai „LGBT“

Juristam it kā bÅ«tu jāatzÄ«st par pašsaprotamu, ka normatÄ«vajos aktos un tiesu nolÄ“mumos lietotajiem terminiem ir jābÅ«t apveltÄ«tiem ar pietiekami skaidru jÄ“gu un tvÄ“rumu. To prasa elementārās tiesiskās noteiktÄ«bas princips, jo no šo jÄ“dzienu piemÄ“rošanas taču ir atkarÄ«gi cilvÄ“ku likteņi. VispārÄ«gi skatoties, viens no klasiskajiem spriešanas un diskusijas vešanas pamatnoteikumiem ir prasÄ«ba vispirms vienoties par to jÄ“dzienu definÄ«cijām, kuriem šajā diskusijā bÅ«s atslÄ“gvārdu loma. Atgādināsim, ka viens no iemesliem, kādēļ Sokrātu piespieda iedzert indi, bija viņa pastāvÄ«gā uzmākšanās oponentiem, spiežot viņus definÄ“t jÄ“dzienus…

Diemžēl, runājot par viendzimuma attiecÄ«bu jomu, no šÄ«s saprātÄ«gās prasÄ«bas nez kāpÄ“c tiek pieļauta atkāpe. Likumos un citos normatÄ«vajos aktos parādās jÄ“dziens „seksuālā orientācija“, bet tiesÄ«bpolitiskajā diskursā pastāvÄ«gi skan vārdi „seksuālā minoritāte“, „gejs“, „lesbiete“ un „LGBT“ (saÄ«sinājums no angļu Lesbian, Gay, Bisexual and Transgender). Taču neviens no šiem jÄ“dzieniem netiek skaidri un viennozÄ«mÄ«gi definÄ“ts nedz starptautiskajās tiesÄ«bās, nedz kur citur. Lasot dažādus avotus, var nonākt pie slÄ“dziena, ka šie jÄ“dzieni var tikt definÄ“ti trijos dažādos veidos, turklāt attiecÄ«gās trÄ«s kategorijas bieži vien nesakrÄ«t vienā personā. Un proti, „gejs“ (vai „lesbiete“) var tikt saprasts kā:

(a) „cilvÄ“ks, kurš jÅ«t dzimumtieksmi pret sava dzimuma personām“;

(b) „cilvÄ“ks, kurš stājas dzimumsakaros ar sava dzimuma personām, t.i., pastāvÄ«gi vai gadÄ«juma pÄ“c piekopj homoseksuālu uzvedÄ«bu“;

(c) „cilvÄ“ks, kurš sludina un atbalsta noteiktu sabiedriski politisku ideoloÄ£iju, – t.s. LGBT ideoloÄ£iju – kas māca, cita starpā, ka homoseksuāls dzÄ«vesveids ir morāli lÄ«dzvÄ“rtÄ«gs heteroseksuālajam un ir pielÄ«dzināms laulÄ«bai“.

Sāksim ar to, ka ne visi „a“ ir „b“. Ir cilvÄ“ki, kuri iekšÄ“ji jÅ«t iekāri pret sava dzimuma personām, taču atzÄ«st šÄ«s tieksmes kaitÄ«gumu, pretojas tai un homoseksuālu uzvedÄ«bu nepiekopj. Ir cilvÄ“ki, kuri sākotnÄ“ji piekopj homoseksuālu dzÄ«vesveidu, taču vÄ“lāk to atmet un sāk atklāti liecināt pārÄ“jiem par savu pieredzi (tādÄ“jādi izpelnoties „c“ grupas pārstāvju naidu un kļūstot par viņu verbālo uzbrukumu upuriem).13

Tāpat daudzi „b“ nav „a“. Cietumos, bruņotajos spÄ“kos, slÄ“gtās internātskolās u.tml. vienmÄ“r ir bijis izplatÄ«ts šÄds fenomens: uz ilgāku laiku nonākot šaurā un slÄ“gtā sava dzimuma personu lokā, daži cilvÄ“ki izvÄ“las pagaidu kārtā apmierināt dzimumtieksmi ar tā paša dzimuma personām. TomÄ“r šeit nevar konstatÄ“t nekādu reāli noturÄ«gu noslieci, jo pÄ“c atbrÄ«vošanās no cietuma vai pÄ“c demobilizācijas šo cilvÄ“ku varākums homoseksuālos sakaros vairs nekad nestājas un nodibina normālas Ä£imenes ar pretÄ“jā dzimuma pārstāvjiem. Tas pats sakāms par vÄ“sturÄ“ zināmajām pederastijas14 tradÄ«cijām, piemÄ“ram, spartiešu karavÄ«ru (hoplÄ«tu)15 un japāņu samuraju16 starpā. ŠÄ«s tradÄ«cijas bija kulturāli nosacÄ«tas, un pÄ“c „izklaidÄ“šanās“ ar jaunāko kolÄ“Ä£i hoplÄ«ts vai samurajs mierÄ«gi atgriezās mājās pie sievas un bÄ“rniem.

Iesim tālāk: nebÅ«t ne visi „b“ ir „c“. Visi tie autorei personÄ«gi pazÄ«stamie cilvÄ“ki, kuri ir izvÄ“lÄ“jušies piekopt homoseksuālu dzÄ«vesveidu, nekādas Ä«pašas tiesÄ«bas sev nevÄ“las un nekādos „geju praidos“ nepiedalās. Viņu vienÄ«gā vÄ“lme ir, lai sabiedrÄ«ba liktu viņus mierā un ļautu viņiem viņu privātajā sfÄ“rā dzÄ«vot tā, kā viņi grib.

Un, visbeidzot, ne visi „c“ ir „a“ un/vai „b“. Ja lasÄ«tājs uzmanÄ«gi pavÄ“ros kaut vai pÄ“dÄ“jo mÄ“nešu politiskās debates Latvijā, viņš konstatÄ“s to acÄ«mredzamo faktu, ka lielākā daļa no latviešu „seksuālo minoritāšu tiesÄ«bu“ atbalstÄ«tājiem jeb LGBT ideologiem ir Ä£imenes cilvÄ“ki ar bÄ“rniem, kuri paši homoseksuālu dzÄ«vesveidu nepiekopj.

Tātad rezumÄ“sim: jÄ“dzieni „gejs“, „lesbiete“, „LGBT persona“, „seksuālā orientācija“ u.tml. ir ÄrkārtÄ«gi izplÅ«duši un neskaidri, jo tie var apzÄ«mÄ“t trÄ«s pilnÄ«gi dažādas realitātes: (a) noteiktu tieksmi jeb noslieci, (b) noteiktu uzvedÄ«bu jeb dzÄ«vesveidu, (c) noteiktu sabiedriski politisku ideoloÄ£iju. Nekad nav pilnÄ«gi skaidrs, kurā nozÄ«mÄ“ noteiktajā brÄ«dÄ« šie jÄ“dzieni tiek lietoti. PiemÄ“ram, saskaņā ar Darba likuma 7. panta otro daļu, „[š]ā panta pirmajā daļā paredzÄ“tās tiesÄ«bas nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas – neatkarÄ«gi no personas [..] seksuālās orientācijas [..].“ Savukārt tā paša likuma 29. panta devÄ«tā daļa nosaka atšÄ·irÄ«gas attieksmes aizliegumu darba tiesiskajās attiecÄ«bās, cita starpā, personas „seksuālās orientācijas“ dēļ. Taču ko Ä«sti tas nozÄ«mÄ“? Vai šÄ«s normas ir piemÄ“rojamas, ja, teiksim, vÄ«rieti atsakās pieņemt darbā par skolotāju: (a) tāpÄ“c un tikai tāpÄ“c, ka viņš reiz ir čukstus atzinies bijušajam kolÄ“Ä£im, ka viņam patÄ«kot puiši? (b) tāpÄ“c, ka viņš pagātnÄ“ ir manÄ«ts uzmācamies jauniem puišiem vai tāpÄ“c, ka viņš atklāti dzÄ«vo ar otru vÄ«rieti? (c) tāpÄ“c, ka viņš ir redzÄ“ts piedalāmies „geju praidā“ un vicinām varavÄ«ksnes krāsu karogu? No tiesiskā viedokļa katra no šÄ«m trim situācijām ir apspriežama dažādi, ar atšÄ·irÄ«giem argumentiem un dažādu samÄ“rÄ«guma analÄ«zi.

PÄ“c autores domām, šÄ« terminoloÄ£iskā neskaidrÄ«ba ir tÄ«ša un apzināta. Tā atbilst t.s. „salami taktikai“ – pÄ“c analoÄ£ijas ar salami desu, kuru pakāpeniski sagriež plānās šÄ·Ä“lÄ«tÄ“s. Šo taktiku bieži izmanto dažādi politiski spÄ“ki gadÄ«jumos, kad ātra un revolucionāra pāreja uz jaunu lietu kārtÄ«bu draudÄ“tu izraisÄ«t sabiedrÄ«bā sašutumu un protestus. TāpÄ“c pārmaiņas tiek veiktas pakāpeniski, maziem solÄ«šiem, turklāt apzināti lietojot divdomÄ«gus jÄ“dzienus. Vispirms cilvÄ“kus pārliecina, ka konkrÄ“tais divdomÄ«gais jÄ“dziens bÅ«tÄ«bā neesot nekas šausmÄ«gs, jo tas esot saprotams tikai tā visšaurākajā un visnekaitÄ«gākajā nozÄ«mÄ“. VÄ“lāk, kad sabiedrÄ«ba pie tā jau ir pieradusi, tiek sperts nākamais solis un jÄ“dziena nozÄ«me tiek paplašināta. Tieši tāpat ir arÄ« šajā rakstā aplÅ«kotajā jomā. Sākumā sabiedrÄ«ba tiek pārliecināta, ka, pieņemot likumu par „diskrimināciju un naida celšanu sakarā ar personas seksuālo orientāciju“, esot domāta tikai un vienÄ«gi „a“ nozÄ«me: vai tad nav taisnÄ«gi neļaut darÄ«t pāri otram cilvÄ“kam tikai tādēļ, ka viņš izjÅ«t kaut kādas tieksmes, par kurām viņš pats varbÅ«t nemaz nav atbildÄ«gs?! Taču dažus gadus vÄ“lāk izrādās, ka aiz minÄ“tajiem vārdiem Ä«stenÄ«bā slÄ“pās vÄ“l kaut kas cits, un ar „diskrimināciju un naida celšanu“ sāk saprast vispirms jebkādu homoseksuālā dzÄ«vesveida kritiku, bet pÄ“c tam – arÄ« jebkādu LGBT ideoloÄ£ijas kritiku. Šim fenomenam autore sÄ«kāk pievÄ“rsÄ«sies šÄ raksta trešajā daļā.

Pati autore vismaz šajā rakstā centÄ«sies kliedÄ“t iepriekšminÄ“to jÄ“dzienu sajaukumu un skaidri nodalÄ«t visas trÄ«s nozÄ«mes. Pirmo – „a“ kategoriju – viņa apzÄ«mÄ“s aprakstoši: kā „homoseksuālas tieksmes (jeb noslieces) izjÅ«tošas personas“. Otro – „b“ kategoriju – ar vārdu „homoseksuāļi“. Trešo – „c“ kategoriju – ar vārdkopām „LGBT aktÄ«visti“ vai „LGBT ideologi“. Ja viena un tā pati persona atbilst divām vai visām trim kategorijām, autore minÄ“s tikai to kategoriju, kas attiecÄ«gajā situācijā ir noteicošÄ. PiemÄ“ram, ja LGBT aktÄ«vists organizÄ“ „geju praidu“ RÄ«gas ielās, tad, apspriežot šo konkrÄ“to rÄ«cÄ«bu, ir vienalga, vai viņš pats izjÅ«t homoseksuālas noslieces un vai piekopj attiecÄ«gu dzÄ«vesveidu.

1.2. Kas ir „seksuālā orientācija“ un „homoseksuāla persona“

MÅ«su valodā pastāv t.s. „uzlādÄ“tie termini“: lietojot tos, runātājs piekrÄ«t noteiktam pasaules skatÄ«jumam ar noteiktu postulātu klāstu. Tā, piemÄ“ram, ja cilvÄ“ks nopietni piemin „ārisko garu“ vai „ārisko mākslu“, tad no tā var secināt, ka viņa skatÄ«jumā pastāv Ä«paša „āriešu rase“; tā ir augstāka un attÄ«stÄ«tāka par pārÄ“jām, kurām savukārt ir atvÄ“lÄ“ta zemāko cilvÄ“ku (Untermenschen) loma. Ja aizpagājušÄ gadsimta latvietis, lÄ«dzÄ«gi „MÄ“rnieku laiku“ tÄ“lam Švaukstam, lietoja izteicienus „bauru valoda“, „bauru tikumi“ u.tml., – tad arÄ« viņa domas pamatā esošie pieņēmumi bija skaidri: latvieši ir sÄ«ka un atpalikusi zemnieku tautiņa, kuras kultÅ«ra un tradÄ«cijas nav neko vÄ“rtas; prātÄ«gs latvietis ir tāds, kurš savu latvietÄ«bu ar kaunu atmet un pieslejas augsti attÄ«stÄ«tajai vācu kultÅ«rai. Ja dzirdam cilvÄ“ku lietojam vārdus „buržuāzija“, „proletariāts“, „šÄ·iriskā apziņa“, – tad varam bÅ«t pilnÄ«gi pārliecināti arÄ« par viņa galvā valdošajiem pieņēmumiem: pastāv šÄ·iru cīņa un viss pārÄ“jais, kā to mācÄ«ja Markss, Engelss un Ä»eņins.

Tieši tāpat ir ar vārdkopām „seksuālā orientācija“, „homoseksuāla persona“, „LGBT persona“, „homoseksuāls cilvÄ“ks“ u.tml. Ja runātājs tās lieto, tad viņš ar to apliecina savu piekrišanu noteiktam pasaules skatÄ«jumam, un šajā skatÄ«jumā cilvÄ“ka seksuālās noslieces un seksuālā uzvedÄ«ba tiek uztvertas kā viņa personÄ«bas neatņemama sastāvdaļa. Šajā ziņā homoseksuālismam tiek piešÄ·irta kaut kāda Ä«paša, izteikti privileģēta nozÄ«me, salÄ«dzinot ar visām pārÄ“jām tieksmÄ“m un uzvedÄ«bām. Neviens nerunā, teiksim, par „alkoholiskām personām“, „narkotiskiem cilvÄ“kiem“, „nikotÄ«niskām personām“, „azartspÄ“lmaņu minoritāti“ u.tml., – kas bÅ«tu jāuzlÅ«ko kā Ä«pašas sabiedrÄ«bas grupas jeb minoritātes ar Ä«pašÄm tiesÄ«bām. Taču homoseksuāļi gan tiek uzskatÄ«ti it kā par Ä«patnÄ“ju, bioloÄ£iski nosacÄ«tu cilvÄ“ces paveidu, bÅ«tÄ«bā lÄ«dzÄ«gu rasei. Daudzi LGBT aktÄ«visti šÄdu nostāju pauž arÄ« atklāti, saucot LGBT ideoloÄ£ijas pretiniekus par „rasistiem“. Viņu ieskatā „seksuālā orientācija“ ir tāda pati iedzimta, bioloÄ£iski nosacÄ«ta un nemainÄ«ga iezÄ«me, kā ādas krāsa, galvaskausa forma u.tml.; lÄ«dz ar to prasÄ«t homoseksuālim, lai viņš mainÄ«tu savu uzvedÄ«bu, esot tikpat nežēlÄ«gi un bezjÄ“dzÄ«gi, kā prasÄ«t melnādainam cilvÄ“kam, lai viņš mainÄ«tu ādas krāsu un kļūtu balts. Un, protams, ir likumsakarÄ«gi, ka jebkāds homoseksuālā dzÄ«vesveida nosodÄ«jums šajā pasaules skatÄ«jumā ir tikpat ļauns un iracionāls, cik rasu naids, – un tātad ir attiecÄ«gi sodāms no valsts puses. Tieši šajā kontekstā arÄ« tika ieviests un plaši popularizÄ“ts termins „homofobija“ (pÄ“c analoÄ£ijas ar „ksenofobiju“).

Masu saziņas lÄ«dzekļi tik bieži atkārto apgalvojumu par homoseksuālo tieksmju it kā „iedzimto“ raksturu, ka daudzi cilvÄ“ki to lÄ“tticÄ«gi pieņem. Taču Ä«stenÄ«bā nav nekādu uz zinātniskiem pÄ“tÄ«jumiem balstÄ«tu empÄ«risku datu, kas ļautu izdarÄ«t secinājumu par homoseksuālu tieksmju vai homoseksuālas uzvedÄ«bas bioloÄ£isku vai Ä£enÄ“tisku nosacÄ«tÄ«bu. Kopš pagājušÄ gadsimta deviņdesmito gadu sākuma tiek veikti ļoti intensÄ«vi pÄ“tÄ«jumi nolÅ«kā atrast kaut vienu objektÄ«vu iezÄ«mi, ar kuru homoseksuāļi atšÄ·irtos no pārÄ“jiem cilvÄ“kiem. Šo pÄ“tÄ«jumu politiskā nozÄ«me ir milzÄ«ga: pozitÄ«va rezultāta gadÄ«jumā taču tiktu leÄ£itimÄ“ta liela daļa no LGBT ideoloÄ£ijas pamatā esošajiem postulātiem (un, protams, atklājÄ“jam bÅ«tu garantÄ“ta arÄ« Nobela prÄ“mija). TomÄ“r visi šie meklÄ“jumi ir cietuši neveiksmi: neraugoties uz bioloÄ£ijas un Ä£enÄ“tikas zinātņu straujo attÄ«stÄ«bu, nekādu objektÄ«vu atšÄ·irÄ«bu starp homoseksuāļiem un visiem pārÄ“jiem tā arÄ« nav izdevies atrast. Daži 1991. un 1993. gadā publicÄ“tie pÄ“tÄ«jumi, kuri uzmanÄ«ga pieļāvuma formā secināja pretÄ“jo17, vÄ“lāk tika apgāzti: vai nu pierādot autoru metodoloÄ£iskās kļūdas, vai arÄ« konstatÄ“jot iegÅ«to rezultātu neatkārtojamÄ«bu (t.i., veicot šo rezultātu zinātnisko falsifikāciju, saskaņā ar Kārļa Poppera ieviesto epistemoloÄ£isko kritÄ“riju).

Pirmkārt, nav konstatÄ“tas nekādas objektÄ«vi saskatāmas atšÄ·irÄ«bas starp homoseksuāļu un pārÄ“jo cilvÄ“ku smadzenÄ“m; nekāds „homoseksualitātes centrs“ smadzenÄ“s nav ticis atrasts.18 Otrkārt, dvīņu (t.sk. vienolas dvīņu) starpā veiktie pÄ“tÄ«jumi arÄ« neļauj nepārprotami secināt ka, ja abiem dvīņiem izrādās homoseksuāla nosliece, tad pie vainas bÅ«tu iedzimtÄ«ba, nevis augšana cieši kopā un ar vienādu audzināšanu. Gluži otrādi: „vides ietekme uz seksuālo orientāciju ir tikpat svarÄ«ga un, kopumā raugoties, vÄ“l svarÄ«gāka, nekā Ä£enÄ“tiskais faktors“.19 Pavisam nesen (2010. gadā) tika publicÄ“ts pÄ“tÄ«jums, kas balstÄ«jās uz visu Zviedrijas iedzÄ«votāju starpā ievāktajiem datiem; arÄ« šis darbs norāda, ka homoseksuālu noslieču rašanās dvīņos ir drÄ«zāk izskaidrojama ar uzaugšanu kopÄ«gā vidÄ“, nekā ar Ä£enÄ“tiskajiem faktoriem.20 Treškārt, lai cik Ä£enÄ“tiÄ·i nepÅ«lÄ“tos, viņiem tā arÄ« nav izdevies atrast nekādu Ä«pašu „geju gÄ“nu“. Lai gan amerikāņu pÄ“tnieks DÄ«ns Heimers (Dean Hamer) 1993. gadā paziņoja, ka esot atklājis šÄdu gÄ“nu vÄ«riešu ­– homoseksuāļu starpā21, vÄ“lākie pÄ“tÄ«jumi nespÄ“ja konstatÄ“t pilnÄ«gi nekādu sakaru starp šo „Heimera gÄ“nu“ un homoseksuālu tieksmju esamÄ«bu.22

LÄ«dz ar to, piemÄ“ram, Amerikas PsiholoÄ£iskā asociācija (American Psychological Association) – organizācija, kas kopumā pret homoseksualitāti izturas visnotaļ pozitÄ«vi, – ir publicÄ“jusi šÄdu oficiālu nostāju: „Zinātnieku starpā nepastāv konsenss par precÄ«ziem cÄ“loņiem, kuru dēļ personai attÄ«stās heteroseksuāla, biseksuāla, gejiska vai lesbiska orientācija. Lai gan daudzi pÄ“tÄ«jumi ir aplÅ«kojuši iespÄ“jamo Ä£enÄ“tikas, hormonu, attÄ«stÄ«bas, sociālo un kulturālo faktoru ietekmi uz seksuālo orientāciju, lÄ«dz šim nav parādÄ«jušies dati, kas ļautu zinātniekiem izdarÄ«t secinājumu par to, ka seksuālo orientāciju nosaka konkrÄ“ts faktors vai faktori. Daudzi domā, ka daba un audzināšana abas spÄ“lÄ“ sarežģītu lomu; lielākā daļa cilvÄ“ku gandrÄ«z vai pavisam nejÅ«t, ka viņi izvÄ“lÄ“tos savu seksuālo orientāciju“.23

Tāpat ir aplams pieņēmums par „seksuālās orientācijas“ nemainÄ«gumu. Kā to atzÄ«st Amerikas Psihiatru – Geju un Lesbiešu apvienÄ«ba (Association of Gay and Lesbian Psychiatrists), „Daži cilvÄ“ki tic, ka seksuālā orientācija ir iedzimta un nemainÄ«ga; tomÄ“r seksuālā orientācija attÄ«stās personas dzÄ«ves gaitā. KonkrÄ“tie cilvÄ“ki dažādos savas dzÄ«ves brīžos var atklāt, ka ir heteroseksuāli, geji, lesbietes vai biseksuāļi“.24 Paši LGBT aktÄ«visti bieži vien cÄ«nās par to, lai homoseksuālā kopdzÄ«vÄ“ dzÄ«vojošai personai bÅ«tu tiesÄ«bas adoptÄ“t sava partnera miesÄ«go bÄ“rnu no iepriekšÄ“jās (heteroseksuālās) laulÄ«bas. Bet tas taču nozÄ«mÄ“, ka šis otrais partneris savu sākotnÄ“jo „seksuālo orientāciju“ ir mainÄ«jis! Tāpat ir homoseksuāļi, kuri šo savu dzÄ«vesveidu galu galā atmet un nodibina normālu, laimÄ«gu Ä£imeni ar pretÄ“jā dzimuma pārstāvi.

No tā visa var secināt, ka gan homoseksuāļi, gan homoseksuālas tieksmes izjÅ«tošÄs personas ir tādi paši cilvÄ“ki kā visi pārÄ“jie; viņiem nav nekādu Ä«pašu objektÄ«vu iezÄ«mju, kas liktu izturÄ“ties pret viņiem kaut kā Ä«paši. ŠÄ«s nodaļas beigās autore var tikai nocitÄ“t pazÄ«stamā amerikāņu rakstnieka, homoseksuāļa Gora Vidala (Gore Vidal) vārdus: „Nav homo- vai heteroseksuālu personu. Ir homo- vai heteroseksuāli akti.“25

1.3. CilvÄ“ktiesÄ«bas un „seksuālo minoritāšu tiesÄ«bas“

Viens no saukļiem, kurus visbiežāk dzirdam no LGBT aktÄ«vistiem, ir šÄds: „LGBT tiesÄ«bas arÄ« ir cilvÄ“ktiesÄ«bas!“ PiemÄ“ram, 2007. gada oktobrÄ« Starptautiskās lesbiešu un geju asociācijas Eiropas nodaļa (ILGA-Europe) rÄ«koja Viļņā konferenci ar šÄdu nosaukumu26, savukārt 2011. gada 10. decembrÄ« (Starptautiskajā cilvÄ“ktiesÄ«bu dienā) ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone (Hillary Clinton) izteica šo lozungu savā uzrunā Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).27

ŠÄ saukļa pamatā diemžēl ir viens dziļš pārpratums un no tā izrietoša loÄ£iska kļūda. Saskaņā ar vispārpieņemto definÄ«ciju, cilvÄ“ktiesÄ«bas ir universālas un izriet no cilvÄ“ka bÅ«tÄ«bas: tās piemÄ«t ikvienam cilvÄ“kam tāpÄ“c un tāpÄ“c vien, ka viņš ir cilvÄ“ks.28 Jā, patiešÄm, atsevišÄ·u cilvÄ“ktiesÄ«bu izlietošanu dažādās situācijās var pakļaut ierobežojumiem, tomÄ“r pašas par sevi tās nezaudÄ“ neviens – pat notiesāts kriminālnoziedznieks. Un protams, ka kaitÄ«ga, bet krimināli nesodāma dzÄ«vesveida piekopÄ“js savas cilvÄ“ktiesÄ«bas arÄ« nezaudÄ“. Taču no tā loÄ£iski neizriet, ka ar to attiecÄ«gais dzÄ«vesveids bÅ«tu kaut kādā veidā leÄ£itimÄ“jams un ka šim dzÄ«vesveidam bÅ«tu piešÄ·iramas kaut kādas „tiesÄ«bas“.

PiemÄ“ram, dzÄ“rājam ir tās pašas tiesÄ«bas, kas pilnÄ«gam atturÄ«bniekam, un likuma un tiesas priekšÄ viņi ir pilnÄ«gi vienlÄ«dzÄ«gi (Satversmes 91. pants). TomÄ“r no tā neizriet, ka valstij un sabiedrÄ«bai bÅ«tu pienākums vienādi izturÄ“ties pret žūpÄ«bu un pret atturÄ«bu un uzskatÄ«t šos uzvedÄ«bas modeļus par lÄ«dzvÄ“rtÄ«giem. AlkoholiÄ·im kā cilvÄ“kam ir visas SatversmÄ“ un likumos noteiktās tiesÄ«bas; alkoholismam nav nekādu „tiesÄ«bu“. PārmÄ“rÄ«ga alkohola lietošana sabiedrÄ«bā tiek nosodÄ«ta; likums nosaka apreibinošo dzÄ“rienu tirdzniecÄ«bas ierobežojumus un vispārÄ«gi dod priekšroku nedzeršanai pār dzeršanu, ­– bet neviens saprātÄ«gs cilvÄ“ks nesauc šÄdu lietu kārtÄ«bu par „alkofobiju“ un neaicina uz cīņu ar „alkoholiÄ·u diskrimināciju“. Tā pati loÄ£ika darbojas arÄ« pārÄ“jās jomās: smÄ“Ä·Ä“tājs un nesmÄ“Ä·Ä“tājs, azartspÄ“lmanis un pret azartspÄ“lÄ“m vienaldzÄ«gais ir lÄ«dztiesÄ«gi, – taču tas nenozÄ«mÄ“, ka smÄ“Ä·Ä“šanai un nesmÄ“Ä·Ä“šanai, spÄ“lÄ“šanai un nespÄ“lÄ“šanai no sabiedrÄ«bas un valsts puses bÅ«tu jābauda vienāda attieksme. Heteroseksuālai prostitÅ«tai ir tās pašas pamattiesÄ«bas, kas cienÄ«jamai Ä£imenes mātei, – tomÄ“r likumdevÄ“js nebÅ«t neizturas pret prostitÅ«ciju tāpat, kā pret laulātu Ä£imenes dzÄ«vi, un neviens nenosoda šo situāciju kā „heterofobiju“ vai „prostitÅ«tu diskrimināciju“. (TÄ“ze, ka valstij ir jābÅ«t „vÄ“rtÄ«bu ziņā neitrālai“, ir absurda kalngals, jo ar to zÅ«d pati valsts eksistences jÄ“ga; „vÄ“rtÄ«bneitrāls likumdevÄ“js“ vispār nevarÄ“tu pieņemt nevienu likumu).

Tas pats ir sakāms par šajā rakstā aplÅ«koto jomu. Homoseksuāļiem ir tieši tās pašas SatversmÄ“ nostiprinātās pamattiesÄ«bas, kas visiem pārÄ“jiem cilvÄ“kiem, – taču tās viņiem piemÄ«t kā cilvÄ“kiem, nevis kā homoseksuāļiem. Runāt par kaut kādām Ä«pašÄm „seksuālo minoritāšu tiesÄ«bām“ nozÄ«mÄ“ pārkāpt cilvÄ“ktiesÄ«bu universalitātes principu, radÄ«t Ä«pašu privileģētu personu grupu, vadoties pÄ“c seksuālās uzvedÄ«bas kritÄ“rija, un piešÄ·irt šÄ«s grupas piederÄ«gajiem speciālas tiesÄ«bas. Jā, valstij ir pienākums izturÄ“ties pret homoseksuāli tieši tāpat, kā pret jebkuru citu pilsoni, bez jebkādas diskriminācijas, – taču no tā nebÅ«t neizriet, ka valstij ir pienākums atbalstÄ«t homoseksuālu dzÄ«vesveidu.

Latvijas tiesÄ«bu sistÄ“mā šajā ziņā nekādu problÄ“mu nav, jo iepriekšminÄ“tā atziņa tiek pilnÄ«bā ievÄ“rota. Jau minÄ“tais Satversmes 91. pants nosaka visu cilvÄ“ku vienlÄ«dzÄ«bu likuma un tiesas priekšÄ un aizliedz jebkādu diskrimināciju cilvÄ“ktiesÄ«bu Ä«stenošanā. AtsevišÄ·as tiesÄ«bu normas (kā, piemÄ“ram, iepriekš minÄ“tie Darba likuma panti) tiešos vārdos aizliedz diskrimināciju uz „seksuālas orientācijas“ pamata. Neviens cits Latvijā spÄ“kā esošs normatÄ«vais akts neparedz atšÄ·irÄ«gu attieksmi pret cilvÄ“kiem viņu seksuālo noslieču vai seksuālās uzvedÄ«bas dēļ. Ja persona tomÄ“r uzskata, ka viņas tiesÄ«bas ir pārkāptas un ka viņa ir kļuvusi par diskriminācijas upuri, tad viņai ir tiesÄ«bas vÄ“rsties ar attiecÄ«gu prasÄ«bu taisnÄ«gā tiesā (Satversmes 92. pants). Autore patiešÄm nesaprot, ko te vÄ“l var papildināt no pamattiesÄ«bu viedokļa.

Pirms 11. Saeimas vÄ“lÄ“šanām kāds interneta portāls rÄ«koja deputātu kandidātu aptauju, uzdodot viņiem, cita starpā, šÄdu jautājumu: „Vai jÅ«s atbalstÄ«siet vienlÄ«dzÄ«gu tiesÄ«bu nodrošināšanu seksuālajām minoritātÄ“m, pat ja jÅ«su vÄ“lÄ“tāju vairākums bÅ«s pret?“ Kandidātiem bija iespÄ“ja atbildÄ“t tikai ar „jā“, „drÄ«zāk jā“, „nÄ““, „drÄ«zāk nÄ““, u.tml. Autore toreiz ar žēlumu noraudzÄ«jās, kā pat itin prātÄ«gi politiÄ·i uzÄ·Ä“rās uz šo Ä“smu un cik paklausÄ«gi viņi metās atbildÄ“t uz šo provokatÄ«vo, pÄ“c parauga „kad jÅ«s beidzāt sist savu sievu“ formulÄ“to jautājumu. ĪstenÄ«bā Latvijas tiesÄ«bu sistÄ“ma jau garantÄ“ vienlÄ«dzÄ«gas tiesÄ«bas visiem cilvÄ“kiem bez jebkādas diskriminācijas: baltādainiem un melnādainiem, latviešiem un nelatviešiem, bagātiem un nabagiem, kreiļiem un ar labo roku rakstošiem, homoseksuāļiem un heteroseksuāļiem, utt.

„Seksuālo minoritāšu tiesÄ«bu“ jÄ“dziena absurdums spilgti parādās brÄ«dÄ«, kad Rietumu demokrātisko valstu un starptautisko organizāciju pārstāvji sāk kritizÄ“t islāma valstis par cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumiem. Atgādināsim, ka daudzās islāma valstÄ«s ir spÄ“kā drakoniski likumi, kas nosaka bargus kriminālsodus par tādām darbÄ«bām kā, piemÄ“ram, alkohola lietošana, laulÄ«bas pārkāpšana un homoseksuāli dzimumsakari. No Rietumu vÄ“rtÄ«bu viedokļa tas ir nepieņemami (arÄ« autore tam pilnÄ«bā piekrÄ«t). Taču dÄ«vainā kārtā šÄ«s barbariskās normas tiek kritizÄ“tas ar pavisam atšÄ·irÄ«giem argumentiem un atšÄ·irÄ«gu retoriku.

Viendzimuma sakaru kriminalizÄ“šanu šÄ«s Rietumu valstis un organizācijas nosoda visskaļāk, gaužoties par „seksuālo minoritāšu tiesÄ«bu pārkāpumiem“. Bet attiecÄ«bā uz abām pārÄ“jām darbÄ«bām – alkohola lietošanu un heteroseksuāliem ārlaulÄ«bas dzimumsakariem – šÄda retorika nez kāpÄ“c netiek lietota: lai gan situācija ir bÅ«tiski lÄ«dzÄ«ga, neviens nepauž skaļu sašutumu par „dzÄ“rāju minoritātes un laulÄ«bas pārkāpÄ“ju minoritātes apspiešanu“ musulmaņu zemÄ“s. Kādēļ gan tā? Protams, ka visu triju iepriekšminÄ“to darbÄ«bu krimināla sodÄ«šana ir nepieņemama un nosodāma, – bet ne jau sakarā ar kaut kādām mÄ«klainām „minoritāšu tiesÄ«bām“. Tā ir nepieņemama un nosodāma vienkārši tāpÄ“c, ka valstij nav jāielaužas cilvÄ“ku privātās dzÄ«ves jomā un nav jāpiemÄ“ro nesamÄ“rÄ«gi smagas sankcijas par darbÄ«bām, kas nerada nekādus tiešus draudus lÄ«dzcilvÄ“ku tiesÄ«bām un interesÄ“m.

VispārÄ«gi sakot, autores ieskatā visa šÄ« LGBT ideologu retorika atspoguļo radikāli antihumānu un cilvÄ“ka cieņu pazemojošu skatÄ«jumu. Tā reducÄ“ cilvÄ“ku lÄ«dz vienam ļoti šauram viņa personÄ«bas aspektam un uzlÅ«ko viņu tikai (vai galvenokārt) caur viņa dzimumtieksmju un seksuālo aktu prizmu. Autorei daudzreiz ir nācies dzirdÄ“t no LGBT aktÄ«vistu puses šÄdu pārsteidzošu argumentu: „Ja jau jÅ«s nosodāt homoseksuālo dzÄ«vesveidu, tad jums ir jāiemet ugunÄ« visa ÄŒaikovska mÅ«zika un visi Fredija Merkurija dziesmu ieraksti!“ Autores skatÄ«jumā ÄŒaikovskis bija Ä£eniāls komponists, Merkurijs bija talantÄ«gs estrādes dziedātājs, – bet tam, ar kāda dzimuma personām viņi sagājās savā privātajā dzÄ«vÄ“ aiz slÄ“gtām durvÄ«m, nav absolÅ«ti nekādas nozÄ«mes (krieviem ir tāds izteiciens: „mÄ“s viņus mÄ«lam ne par to“). Savukārt LGBT ideologi viņos saskata pirmkārt un galvenokārt „gejus“, t.i., šajā kontekstā: vÄ«riešus, kuri gulÄ“ja ar citiem vÄ«riešiem. Autore ir pārliecināta, ka šÄds skatÄ«jums ir radikāli nesavienojams ar cilvÄ“ka cieņas jÄ“dzienu, kurš ir visu civilizÄ“to Rietumu valstu eksistences pamatā un kurš ir atspoguļots arÄ« Satversmes 1. panta pamatnormā. Pati autore, kurai citu personu „seksuālā orientācija“ ir dziļi vienaldzÄ«ga, vÄ“las uzsvÄ“rt: nÄ“, cilvÄ“ks – tā nav tikai dzimumtieksme un dzimumdzÄ«ve; tas ir kaut kas daudz, daudz vairāk.

II. „Viendzimuma laulÄ«bu“ jautājums

2.1. Satversme un starptautiskās cilvēktiesību normas

Latvijas Republikas Satversmes 110. pants stājās spÄ“kā 1998. gada 6. novembrÄ«. Tā pirmais teikums sākotnÄ“ji bija izteikts šÄdā redakcijā: „Valsts aizsargā un atbalsta laulÄ«bu, Ä£imeni,vecāku un bÄ“rna tiesÄ«bas.“ 2005. gada 15. decembrÄ« Saeima šo normu grozÄ«ja, izsakot to sekojošÄ redakcijā: „Valsts aizsargā un atbalsta laulÄ«bu – savienÄ«bu starp vÄ«rieti un sievieti, Ä£imeni, vecāku un bÄ“rna tiesÄ«bas“ (šeit un turpmāk – autores izcÄ“lumi).

ŠÄ« jaunā redakcija pilnÄ«bā atbilst spÄ“kā esošo starptautisko cilvÄ“ktiesÄ«bu lÄ«gumu un deklarāciju normām. ANO VispārÄ“jās CilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācijas29 16. pants nosaka:

„1. VÄ«riešiem un sievietÄ“m, kas sasnieguši pilngadÄ«bu, ir tiesÄ«bas bez jebkādiem ar rasi, tautÄ«bu vai reliÄ£isko pārliecÄ«bu saistÄ«tiem ierobežojumiem stāties laulÄ«bā un dibināt Ä£imeni. Viņiem ir vienlÄ«dzÄ«gas tiesÄ«bas, stājoties laulÄ«bā, laulÄ«bas laikā un šÄ·irot laulÄ«bu.

2. LaulÄ«bu var slÄ“gt tikai ar abu nākamo laulāto brÄ«vu un pilnÄ«gu piekrišanu.

3. Ä¢imene ir dabiska sabiedrÄ«bas pamatšÅ«niņa, un tai ir tiesÄ«bas uz sabiedrÄ«bas un valsts aizsardzÄ«bu.“

Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesÄ«bām30 23. pants nosaka:

„1. Ä¢imene ir dabiska sabiedrÄ«bas pamatšÅ«niņa, un tai ir tiesÄ«bas baudÄ«t sabiedrÄ«bas un valsts aizsardzÄ«bu.

2. VÄ«riešiem un sievietÄ“m, kas sasnieguši laulÄ«bas vecumu, ir tiesÄ«bas stāties laulÄ«bā un tiesÄ«bas nodibināt Ä£imeni. [..]“

MinÄ“to pantu struktÅ«ra un saturs nepārprotami rāda, ka „Ä£imenes nodibināšana“ to izpratnÄ“ ir tieši saistÄ«ta ar vÄ«rieša un sievietes laulÄ«bu. Autore vÄ“las pievÄ“rst uzmanÄ«bu visu iepriekš citÄ“to normu redakcijai, kas acÄ«mredzami atšÄ·iras no pārÄ“jām cilvÄ“ktiesÄ«bu normām. Ja pārÄ“jās cilvÄ“ktiesÄ«bu normas ir izteiktas formā „ikvienam ir tiesÄ«bas…“ vai „nevienu nedrÄ«kst…“, tad mÅ«su uzmanÄ«bas lokā esošÄs normas lieto pavisam citu valodu: „vÄ«riešiem un sievietÄ“m…“ Kādēļ tā? – Tādēļ, ka šÄ«m normām ir atšÄ·irÄ«gs primārais subjekts. Visu pārÄ“jo pamattiesÄ«bu primārais subjekts ir indivÄ«ds, savukārt tiesÄ«bas stāties laulÄ«bā un nodibināt Ä£imeni pÄ“c savas bÅ«tÄ«bas nav individuālas: tās piemÄ«t nevis „ikvienam“, bet – ievÄ“rojot dzimumu dabisko komplementaritāti – „vÄ«riešiem un sievietÄ“m“. Citiem vārdiem sakot, to primārais subjekts ir vÄ«rieša un sievietes pāris.

ArÄ« Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu konvencijas 12. pants nosaka: „LaulÄ«bas vecumu sasniegušiem vÄ«riešiem un sievietÄ“m ir tiesÄ«bas stāties laulÄ«bā un dibināt Ä£imeni saskaņā ar valsts iekšÄ“jām likumu normām, kas nosaka šo tiesÄ«bu izmantošanas kārtÄ«bu.“ Un pat ECT, kuras pÄ“dÄ“jo gadu judikatÅ«rā ir vÄ“rojama nekritiska LGBT ideoloÄ£ijas postulātu pieņemšana un piemÄ“rošana, savā spriedumā lietā Schalk un Kopf pret Austriju bija spiesta atzÄ«t, ka šo normu nekādi nevar interpretÄ“t kā pamatu „viendzimuma laulÄ«bas“ institÅ«ta uzspiešanai Konvencijas dalÄ«bvalstÄ«m.31

Visbeidzot, jāpiemin ES PamattiesÄ«bu hartas 9. pants, saskaņā ar kuru „TiesÄ«bas stāties laulÄ«bā un tiesÄ«bas veidot Ä£imeni tiek garantÄ“tas saskaņā ar valsts tiesÄ«bu aktiem, kas nosaka šo tiesÄ«bu izmantošanu.“32 ŠÄ panta redakcija tÄ«ši nemin „vÄ«riešus un sievietes“, lai neaizskartu tās ES dalÄ«bvalstis, kurās Hartas pieņemšanas brÄ«dÄ« pastāvÄ“ja „viendzimuma laulÄ«bu“ institÅ«ts. Taču no šÄ«s normas nekādi neizriet valsts pienākums ieviest šÄdu institÅ«tu savā tiesÄ«bu sistÄ“mā.

Tātad vienÄ«gais laulÄ«bas veids, kas ir viennozÄ«mÄ«gi atzÄ«ts un nostiprināts starptautiskajās cilvÄ“ktiesÄ«bu normās, ir vÄ«rieša un sievietes laulÄ«ba.

2.2. Vai laulÄ«ba var bÅ«t „viendzimuma“

No iepriekšÄ“jā nodaļā teiktā izriet, ka 2005. gadā veiktajam Satversmes 110. panta grozÄ«jumam it ka bÅ«tu jābÅ«t pašsaprotamam. TomÄ“r ne visi toreiz tā uzskatÄ«ja. Veseli seši deputāti balsoja pret šo grozÄ«jumu, veseli deviņi atturÄ“jās, bet laikraksta „Diena“ 2005. gada 15. decembra numurā tika publicÄ“ts Ditas Arājas raksts ar galvu reibinošu virsrakstu: „TumsonÄ«go naidu izpauž SatversmÄ““.33 Vai patiešÄm atziņa par to, ka laulÄ«ba ir starp vÄ«rieti un sievieti, ir tik ārkārtÄ“ja un ekstrÄ“ma, ka to var uzskatÄ«t par „tumsonÄ«ga naida“ izpausmi?

Sāksim ar to, ka laulÄ«bas institÅ«ts nav valsts likumdevÄ“ja radÄ«ts. LaulÄ«ba – kā vÄ«rieša un sievietes stabila savienÄ«ba nolÅ«kā izveidot Ä£imeni – ir viena no objektÄ«vajām iezÄ«mÄ“m, kas ir kopÄ«ga visam cilvÄ“ku dzimumam gan telpā, gan laikā. LaulÄ«ba pastāv pilnÄ«gi visās tautās un ciltÄ«s bez izņēmuma, un tā ir vÄ“sturiski pastāvÄ“jusi vienmÄ“r, cik vien tālu pagātnÄ“ mÄ“s spÄ“jam paraudzÄ«ties. Tā ir viena no visu Homo sapiens sugu vienojošÄm iezÄ«mÄ“m, kuras autore nosauktu par „antropoloÄ£iskajām konstantÄ“m“, – kopā ar valodu, darbarÄ«ku lietošanu un metafizisku (reliÄ£isku vai mitoloÄ£isku) ticÄ“jumu esamÄ«bu. Dažādās kultÅ«rās var bÅ«t dažādi laulÄ«bas noslÄ“gšanas veidi – no izkoptām kāzu ceremonijām un reliÄ£iskiem rituāliem lÄ«dz vienkāršas faktiskas kopdzÄ«ves uzsākšanai, – taču „laulÄ«ba“ vienmÄ“r un visur nozÄ«mÄ“ divu pretÄ“ju dzimumu savienÄ«bu. Pat tajās kultÅ«rās, kur homoseksuāli sakari atsevišÄ·Äs situācijās tika sociāli akceptÄ“ti (autore jau minÄ“ja spartiešu hoplÄ«tus un japāņu samurajus), neviens tik un tā necentās tos pielÄ«dzināt laulÄ«bai vai Ä£imenei. KamÄ“r šaurā Rietumu aktÄ«vistu lokā neparādÄ«jās LGBT ideoloÄ£ija, nevienam pat prātā neienāca, ka laulÄ«ba varÄ“tu bÅ«t „viendzimuma“.

PiemÄ“ram, lÅ«k, ko seno romiešu vÄ“sturnieks Svetonijs savā darbā „Par CÄ“zaru dzÄ«vi“ raksta par Neronu: „Viņš ne tikai izmantoja brÄ«vdzimušus zÄ“nus un pārgulÄ“ja ar precÄ“tām sievietÄ“m, bet arÄ« ar spÄ“ku paņēma jaunavu – vestālieti Rubriju. [..] Viņš kastrÄ“ja zÄ“nu Sporu un mÄ“Ä£ināja padarÄ«t viņu par sievieti, un apprecÄ“ja viņu ar visām attiecÄ«gajām ceremonijām, ieskaitot pÅ«ru un lÄ«gavas plÄ«vuru, un ar lielu svinÄ«bu atveda viņu savās mājās kā sievu. Toreiz kāds asprātÄ«gi pajokoja [..], ka cik labi gan bÅ«tu bijis visai cilvÄ“cei, ja paša Nerona tÄ“vam DomÄ«cijam bÅ«tu bijusi šÄda sieva. [..] Viņš arÄ« gribÄ“ja stāties miesÄ«gos sakaros ar paša māti, taču viņu no tā atturÄ“ja viņas ienaidnieki, baidÄ«damies, ka tas varÄ“tu piešÄ·irt šai nekaunÄ«gajai sievietei pārāk lielu ietekmi [..]. [..] [T]ad viņu apmierināja viņa brÄ«vlaistais Dorifors, kuru viņš paņēma sev par vÄ«ru tādā pašÄ veidā, kā pats bija paņēmis Sporu par sievu [..].“34

Kā redzam, Svetonijs nebÅ«t neapraksta Nerona „laulÄ«bas“ ar Sporu un Doriforu kā kaut ko normālu un progresÄ«vu. Gluži otrādi: viņš tās ierindo tajā pašÄ krasi nosodāmo izdarÄ«bu kategorijā, kur ir incests ar māti, zÄ“na sakropļošana, svešu sievu pavešana un vestālietes (dieviem veltÄ«tas jaunavas) apgānÄ«šana.

Šeit varÄ“tu iebilst, ka daudzās pasaules kultÅ«rās ir izsenis pastāvÄ“jusi un šur tur vÄ“l joprojām pastāv poligāmija, t.i. vai nu daudzsievÄ«ba (vairākās islāma valstÄ«s), vai daudzvÄ«rÄ«ba jeb poliandrija (dažos Himalaju novados). TomÄ“r, lai cik šis Ä£imenes modelis nebÅ«tu pretÄ“js mÅ«su Rietumu vÄ“rtÄ«bām, tas tomÄ“r neatkāpjas no dabiskās shÄ“mas „vÄ«rietis un sieviete“. Tas gluži vienkārši ļauj cilvÄ“kam noslÄ“gt vienlaicÄ«gi vairākas laulÄ«bas ar pretÄ“jā dzimuma personām. Ja AlÄ« ir vienlaicÄ«gi Aišas un Fātimas vÄ«rs, tad Aiša tomÄ“r nav Fātimas sieva.

VÄ«rieša un sievietes laulÄ«ba un uz to balstÄ«tā Ä£imene bieži vien tiek apzÄ«mÄ“ta ar vārdkopām „tradicionālā laulÄ«ba“ un „tradicionālā Ä£imene“. Autore uzskata šÄdu terminoloÄ£iju par neveiksmÄ«gu, jo tā rada aplamu iespaidu, ka vÄ«rieša un sievietes laulÄ«bas institÅ«ta pamatā ir tradÄ«cija. „TradÄ«ciju“ var definÄ“t kā „no paaudzes paaudzÄ“ nododamās paražas vai ticÄ“jumus, vai pašu šo nodošanas faktu“.35 Taču tradÄ«cijas mÄ“dz bÅ«t ļoti dažādas atkarÄ«bā no valsts, tautas, reÄ£iona un laikmeta, turklāt tās ne vienmÄ“r ir morāli pieņemamas. PÄ“c autores domām, par „tradicionālām“ varÄ“tu nosaukt dažādas vietÄ“jās laulÄ«bas noslÄ“gšanas formas vai, teiksim, to pašu poligāmiju. Taču, kā mÄ“s tikko redzÄ“jām, atziņa, ka laulÄ«ba ir divu pretÄ“jo dzimumu personu savienÄ«ba, nav nekādas „tradÄ«cijas“ auglis – tā ir visam cilvÄ“ku dzimumam dabiski raksturÄ«ga iezÄ«me. Tādēļ ir pareizāk teikt: „normālā laulÄ«ba“; vienkārši „laulÄ«ba“; „dabiskā Ä£imene“ u.tml.

Tagad atgriezÄ«simies pie jau minÄ“tā D. Arājas raksta, kura virsrakstā atziņa par to, ka laulÄ«ba ir vÄ«rieša un sievietes savienÄ«ba, ir kvalificÄ“ta kā „tumsonÄ«gs naids“. Jāsecina, ka D. Arāja tādÄ“jādi ir pieskaitÄ«jusi pie „naidÄ«gajiem tumsoņām“ gandrÄ«z visu cilvÄ“ci no pašiem pirmsākumiem lÄ«dz mÅ«su dienām, – izņemot saujiņu mÅ«sdienu LGBT ideologu un viņu domubiedrus. ArÄ« mÅ«su Satversmes autori – Satversmes Sapulces locekļi – kuri nevarÄ“ja pat iedomāties, ka laulÄ«ba varÄ“tu bÅ«t kaut kas cits, izņemot savienÄ«bu starp pretÄ“jo dzimumu personām, pÄ“c D. Arājas loÄ£ikas bija „naidÄ«gi tumsoņas“. Autore šo ideju tālāk nekomentÄ“s, atstājot to uz pašas D. Arājas sirdsapziņas.

Bet vai mÅ«sdienu apstākļos tomÄ“r nav diskriminÄ“joši neatzÄ«t divu tā paša dzimuma personu kopdzÄ«vi par „laulÄ«bu“? Uz to autore atbildÄ“s ar šÄdu analoÄ£isku piemÄ“ru. Iedomāsimies pārpildÄ«tu autobusu, kurā priekšÄ“jās vietas ir rezervÄ“tas invalÄ«diem, pasažieriem ar maziem bÄ“rniem un grÅ«tniecÄ“m. Vienā no pieturām autobusā iekāpj korpulents kungs labākajos gados un pieprasa sev tiesÄ«bas sÄ“dÄ“t vienā no šÄ«m vietām. Kad vadÄ«tājs un citi pasažieri iebilst, jaunpienācÄ“js sāk skaļi skandalÄ“t, rādÄ«t savu milzÄ«go alus dzÄ“rāja vÄ“deru un sÅ«dzÄ“ties par „dzimumu diskrimināciju“: viņa vÄ“ders taču neesot mazāks par dažas labas topošÄs dvīņu māmiņas vÄ“deru! Ar kādām tiesÄ«bām viņš tiekot tik netaisnÄ«gi diskriminÄ“ts?! PÄ“c dažām pieturām šis kungs izkāpj no autobusa un dodas uz valsts vai pašvaldÄ«bas sociālās palÄ«dzÄ«bas iestādi, kur ar šÄdu pašu argumentu pieprasa sev tiesÄ«bas uz grÅ«tniecÄ«bas pabalstu. Viņam taču esot tikpat liels vÄ“ders, kā sievietei stāvoklÄ« – tātad nediskriminācijas princips liekot atzÄ«t arÄ« viņu par „grÅ«tnieku“ un ļaujot arÄ« viņam saņemt šo pabalstu!

Jebkurš saprātÄ«gs lasÄ«tājs šo kāzusu atzÄ«s par dziļi absurdu un Ä“rmÄ«gu. Taču „viendzimuma laulÄ«bu“ aizstāvju loÄ£ika ir tieši tā pati! Tās pamatā ir sajaukums starp kādas lietas vai parādÄ«bas realitāti un tās sabiedriski valstisko atzÄ«šanu. GrÅ«tniecÄ«bu nav izdomājusi valsts; tā objektÄ«vi pastāv pirms valsts un neatkarÄ«gi no tās. Tādēļ „grÅ«tniecÄ«bas“ jÄ“dziena noteikšana nav valsts kompetencÄ“; valsts var tikai tiesiski atzÄ«t šo realitāti un, novÄ“rtÄ“jot tās svarÄ«gumu sabiedrÄ«bas kopÄ“jā labuma kontekstā, aizsargāt to ar dažādiem lÄ«dzekļiem (pabalsti, atlaides, privilÄ“Ä£ijas, utt.). PielÄ«dzināt grÅ«tniecÄ«bai citas realitātes – piemÄ“ram, vÄ«rieša alus vÄ“deru – ir vienkārši absurdi. ArÄ« piesaukt „diskrimināciju“ ir aplami: ar „diskrimināciju“ saprot nepamatotu un nesamÄ“rÄ«gu dažādu attieksmi pret divām bÅ«tiski lÄ«dzÄ«gām lietām, bet šeit ir runa par divām pilnÄ«gi dažādām un pat ne tuvu nesalÄ«dzināmām lietām. Protams, ideoloÄ£iskas apmātÄ«bas pārņemts likumdevÄ“js var „nediskriminācijas“ vārdā pasludināt vÄ«riešus – resnvÄ“derus par „grÅ«tniekiem“, piešÄ·irt viņiem attiecÄ«gus pabalstus un noteikt bargus sodus visiem, kuri uzdrošināsies apšaubÄ«t alus vÄ“dera un grÅ«tniecÄ«bas lÄ«dzvÄ“rtÄ«bu. Taču arÄ« tad alus vÄ“ders par grÅ«tniecÄ«bu nekad nekļūs; lai kā krietnais tÄ“vocis nepÅ«lÄ“tos, nekāds bÄ“rns no viņa vÄ“dera nepiedzims.

Tas pats sakāms arÄ« par laulÄ«bas institÅ«tu. Autore vÄ“lreiz atkārtos: laulÄ«bu nav radÄ«jusi valsts; tā ir objektÄ«vi pastāvÄ“jusi pirms valsts un pastāv neatkarÄ«gi no tās. Valsts var tiesiski aizsargāt šo realitāti, taču valsts kompetencÄ“ neietilpst to pārdefinÄ“t un iekļaut „laulÄ«bas“ jÄ“dziena tvÄ“rumā vÄ“l kaut ko citu. Pat atmetot malā jautājumu par vÄ“rtÄ«bām un pasaules uzskatiem un paliekot pie objektÄ«vajiem faktiem vien, laulÄ«ba un viendzimuma kopdzÄ«ve ir pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«gas sociālas realitātes. StruktÅ«ra „vÄ«rs, sieva un viņu bÄ“rni dzÄ«vo kopā“ bÅ«tiski atšÄ·iras no struktÅ«ras „divi vÄ«rieši vai divas sievietes dzÄ«vo kopā“. Tās ir faktiski un objektÄ«vi atšÄ·irÄ«gas struktÅ«ras, kas dažādi funkcionÄ“ un rada atšÄ·irÄ«gas sekas tajās iesaistÄ«tajām personām un visai sabiedrÄ«bai kopumā.

Pirmkārt, dabiskās laulÄ«bas neatņemama sastāvdaļa ir seksuālās ekskluzivitātes princips: stājoties laulÄ«bā, tiek prezumÄ“ts, ka vÄ«rs un sieva baudÄ«s miesÄ«gu tuvÄ«bu tikai viens ar otru. Atkāpe no šÄ principa – lai cik bieži tā nenotiktu reālajā dzÄ«vÄ“ – ir un paliek anomālija, par ko liecina pat tās apzÄ«mÄ“jumi mÅ«su valodā: „laulÄ«bas pārkāpšana“, „sievas vai vÄ«ra krāpšana“, „sānsoļi“, „laulāto neuzticÄ«ba“, u.tml.

Savukārt viendzimuma kopdzÄ«vÄ“ šÄda ekskluzivitāte parasti netiek prezumÄ“ta. Homoseksuālo pāru t.s. „atvÄ“rtÄ«ba“ ir sen zināms fenomens, un pirms dažiem gadiem Sanfrancisko Valsts Universitātes veiktais pÄ“tÄ«jums to pārliecinoši apstiprināja.36 (Tas arÄ« nav nekas dÄ«vains: autores ieskatā bÅ«tu dÄ«vaini prasÄ«t šÄda veida kopdzÄ«vÄ“ kaut kādu uzticÄ«bu.)

Otrkārt, viena no vÄ«rieša un sievietes laulÄ«bas pamatiezÄ«mÄ“m ir tas, ka uz to balstÄ«tās Ä£imenÄ“s dzimst un aug bÄ“rni; tātad caur šÄ«m Ä£imenÄ“m tiek nodrošināta sabiedrÄ«bas un visas cilvÄ“ces pastāvÄ«ga atjaunošanās. Tieši tāpÄ“c VispārÄ“jās CilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācijas 16. panta trešÄ daļa un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesÄ«bām 23. panta pirmā daļa kvalificÄ“ „Ä£imeni“ kā „dabisku sabiedrÄ«bas pamatšÅ«niņu“. Ja mÄ“s ar „Ä£imeni“ sāksim saprast kaut ko citu, izņemot uz vÄ«rieša un sievietes savienÄ«bu balstÄ«tu Ä£imeni, šÄ«s normas gluži vienkārši zaudÄ“s savu jÄ“gu.

LGBT ideologi parasti iebilst, ka ne visās laulÄ«bās dzimstot bÄ“rni, un „tad jau bÅ«tu jāaizliedz noslÄ“gt laulÄ«bu arÄ« cilvÄ“kiem, kas veselÄ«bas problÄ“mu dēļ nespÄ“j radÄ«t bÄ“rnu“. Šis arguments ir aplams: patiešÄm, ir laulāti pāri, kuriem bÄ“rnu nevar bÅ«t, – taču tā ir atkāpe no vispārÄ“jās normas; vispārÄ“js princips ir laulÄ«bas atvÄ“rtÄ«ba jaunas dzÄ«vÄ«bas radÄ«šanai (jo citādi taču cilvÄ“ku dzimums jau sen bÅ«tu iznÄ«cis). Savukārt divi homoseksuāļi nekad nespÄ“s radÄ«t kopÄ«gu bÄ“rnu.

Treškārt, vÄ«rieša un sievietes laulÄ«ba pamatojas uz dzimumu komplementaritātes jeb savstarpÄ“jās papildināšanas principu, kas darbojas gan laulāto starpā, gan viņu attiecÄ«bās ar bÄ“rniem (miesÄ«gajiem vai adoptÄ“tajiem). VÄ«rietis nevar bÅ«t māte un psiholoÄ£iski dot bÄ“rniem to, ko dod māte. Sieviete nevar bÅ«t tÄ“vs un dot bÄ“rniem to, ko dod tÄ“vs. Viendzimuma pārÄ« šÄda komplementaritāte nav iespÄ“jama.

Ceturtkārt, dabiskā Ä£imene caur pastāvÄ«gu augšanu un atjaunošanos nodrošina paaudžu solidaritāti. ŠÄ« solidaritāte palÄ«dz nodot no paaudzes paaudzÄ“ dažāda veida kolektÄ«vo dzÄ«vesziņu (Ä£imenisko, tautisko, nacionālo, kulturālo, reliÄ£isko), kas savukārt veido visas sabiedrÄ«bas „cementu“. Viendzimuma kopdzÄ«ve, kurā paaudžu atjaunošanās nenotiek, šÄdu funkciju nevar pildÄ«t.

Tātad rezumÄ“sim: laulÄ«ba ir uz viena vÄ«rieša un vienas sievietes savstarpÄ“ju uzticÄ«bu balstÄ«ta stabila savienÄ«ba, kas kalpo kā pamats stabilas, drošas un veselÄ«gas vides radÄ«šanai bÄ“rnu dzimšanai, augšanai un attÄ«stÄ«bai. ŠÄ« savienÄ«ba ir absolÅ«ti unikāla salÄ«dzinājumā ar visām pārÄ“jām, un tieši tādēļ tai ir tiesÄ«bas uz unikālu atbalstu un garantijām no valsts puses. Tā arÄ« ir Satversmes 110. panta pirmā teikuma pamatjÄ“ga (ratio legis). Šeit autore vÄ“lÄ“tos ļoti skaidri izcelt galveno atziņu, kuru daudzi juristi diemžēl neapzinās, un proti: valsts atzÄ«st un aizsargā laulÄ«bas institÅ«tu ne jau tādēļ, ka tas ļauj cilvÄ“kiem viņu kopdzÄ«vÄ“ justies pÄ“c iespÄ“jas komfortablāk, bet gan unikālā un fundamentālā labuma dēļ, kuru tas dod valstij, sabiedrÄ«bai un visai cilvÄ“cei. Citiem vārdiem sakot, šÄ«s atzÄ«šanas un aizsardzÄ«bas pamatā ir kopÄ“jais labums, nevis individuālu egoistisku iegribu

apmierināšana.

2.3. Aplamā „mÄ«lestÄ«bas“ piesaukšana

Autorei bieži vien ir nācies dzirdÄ“t šÄdu LGBT aktÄ«vistu argumentu: „Ja divi viena dzimuma cilvÄ“ki viens otru mÄ«l, tad kādēļ gan liegt viņiem noslÄ“gt laulÄ«bu vienam ar otru?“ PÄ“c autores domām, tas ir spilgts piemÄ“rs tam, kā pat cilvÄ“ki ar juridisko izglÄ«tÄ«bu dažkārt atmet racionālo domāšanu un sāk apelÄ“t pie emocijām. ĪstenÄ«bā šis arguments ir dubulti aplams. Tas balstās (a) uz neizpratni par laulÄ«bas institÅ«ta jÄ“gu un tiesÄ«bu jÄ“gu vispār, un (b) uz acÄ«mredzamu terminu sajaukumu, kas vispārÄ«gi ir LGBT ideoloÄ£ijas pamatiezÄ«me.

Pirmkārt, kā mÄ“s to jau redzÄ“jām iepriekšÄ“jā nodaļā, valsts tiesiski un politiski aizsargā laulÄ«bas institÅ«tu ne jau tādēļ, ka tas tiesiski leÄ£itimÄ“tu personÄ«gās jÅ«tas un pārdzÄ«vojumus, bet gan tādēļ, ka tā ir dabiska sabiedrÄ«bas pamatšÅ«niņa. Tātad, – lai cik neromantiski tas neskanÄ“tu – laulÄ«bai, objektÄ«vi raugoties, nav nekāda sakara ar mÄ«lestÄ«bu. LaulÄ«ba, kurā laulāto starpā nav, vairs nav vai pat nekad nav bijis Romeo un Džuljetas (vai Induļa un Ä€rijas) cienÄ«gu jÅ«tu, tādēļ vien nepārstāj bÅ«t par pilntiesÄ«gu un pilnvÄ“rtÄ«gu laulÄ«bu.

Otrkārt, arÄ« laulÄ«bas institÅ«ta tiesiskais režīms vispār nekur nepiemin „mÄ«lestÄ«bas“ kritÄ“riju. MÅ«su Civillikumā ir skaidri noteikti laulÄ«bas noslÄ“gšanas un spÄ“kā esamÄ«bas nosacÄ«jumi: minimālais vecums (32.-33.p.), uz asinsradniecÄ«bu un adopcijas attiecÄ«bām balstÄ«ti ierobežojumi (35.p.1.d. un 37.p.), aizliegums stāties laulÄ«bā aizbildnim ar aizbilstamo (38.p.2.d.), poligāmijas aizliegums (38.p.1.d.) un, protams, „viendzimuma laulÄ«bu“ aizliegums (35.p.2.d.). Kā redzam, „mÄ«lestÄ«bas“ nosacÄ«jums šeit nekur nav atrodams. Tieši tāpat tas ir visu pārÄ“jo valstu tiesÄ«bu sistÄ“mās, un tāpat tas ir bijis vienmÄ“r – visos laikmetos un visās kultÅ«rās. Nekādu „mÄ«lestÄ«bu“ kā laulÄ«bas noslÄ“gšanas nosacÄ«jumu mÄ“s neatradÄ«sim nedz klasiskajās romiešu tiesÄ«bās37, nedz kanoniskajās tiesÄ«bās38, nedz kur citur.

Kādēļ tā? – Tādēļ, ka „mÄ«lestÄ«bas“ jÄ“dziens pieder pie Ä“tikas un psiholoÄ£ijas jomām un vispār nekādi nevar bÅ«t tiesÄ«bu priekšmets. Autorei ir neÄ“rti šÄ kvalificÄ“tiem juristiem domātā žurnāla slejās atgādināt to ābeces lÄ«meņa patiesÄ«bu, ka tiesÄ«bas reglamentÄ“ tikai cilvÄ“ku ārÄ“jo uzvedÄ«bu, nevis viņu sirdÄ«s un dvÄ“selÄ“s mājojošÄs jÅ«tas un pārdzÄ«vojumus. MÄ«lestÄ«bu nav iespÄ“jams nosvÄ“rt, nomÄ“rÄ«t un fiksÄ“t protokolā, lai to celtu priekšÄ tiesai kā pierādÄ«jumu. TiesÄ«bas ar to vienkārši nenodarbojas un par to neinteresÄ“jas. TāpÄ“c arÄ« Civillikums kā laulÄ«bas šÄ·iršanas pamatu nosaka objektÄ«vi konstatÄ“jamu situāciju, kad „laulÄ«ba ir izirusi“ (69.p.), t.i., kad „nepastāv laulāto kopdzÄ«ve un nav vairs sagaidāms, ka laulātie to atjaunos“ (71.p.), – nevis „kad laulātie viens otru vairs nemÄ«l“.

Ar to varÄ“tu arÄ« beigt, tomÄ“r autore gribÄ“tu pateikt dažus vārdus arÄ« par šÄ argumenta pamatā esošo psiholoÄ£isko problÄ“mu. Kā viņa jau teica, šÄ« LGBT ideologu tÄ“ze balstās uz vienu skaidri saskatāmu jÄ“dzienu sajaukumu: ar „mÄ«lestÄ«bu“ šeit tiek saprasts kaut kas pavisam cits, proti, dzimumattiecÄ«bas. LGBT ideologi parasti iebilst, ka homoseksuālais dzÄ«vesveids ietverot sevÄ« ne tikai to. Taču, ja attiecÄ«bās starp viena dzimuma personām nav seksa, tad šÄ«s attiecÄ«bas pÄ“c definÄ«cijas nevar nosaukt par „homoseksuālām“. ĪstenÄ«bā ir ārkārtÄ«gi daudz gadÄ«jumu, kad cilvÄ“ks var mÄ«lÄ“t tā paša dzimuma personu, tomÄ“r šÄ« mÄ«lestÄ«ba nav homoseksuāla. TÄ“vs mÄ«l dÄ“lu (un otrādi); brālis mÄ«l brāli; draugs mÄ«l draugu; klostera mÅ«ki mÄ«l viens otru; Ä·Ä“niņš mÄ«l savus pavalstniekus (un otrādi); ārsts mÄ«l slimnieku (un otrādi); karavÄ«ri kaujas laukā viens otru mÄ«l (tiktāl, ka atdod viens par otru savas dzÄ«vÄ«bas)… SvÄ“tais AugustÄ«ns savā autobiogrāfiskajā darbā „AtzÄ«šanās“ („Confessiones“) stāsta, cik smagi viņš pārdzÄ«voja sava karsti mīļotā drauga pāragro nāvi, – taču bÅ«tu muļķīgi saskatÄ«t viņu attiecÄ«bās kaut kādu seksuālu zemtekstu.39

Diemžēl mÄ“s šodien dzÄ«vojam aukstā, samaitātā un ļaunā laikmetā, kurā visa šÄ« krāšÅ†Ä cilvÄ“cisko attiecÄ«bu palete tiek mÄ“rÄ·tiecÄ«gi iznÄ«cināta un noreducÄ“ta lÄ«dz seksuālajai iekārei. Autores ieskatā visa LGBT ideoloÄ£ijas propaganda ir tikai daļa no kādas globālas mÅ«sdienu tendences, proti, visas kultÅ«ras slimÄ«gas seksualizācijas (un daudziem šÄ« tendence ir ļoti izdevÄ«ga, jo seksuālo iekāri var veiksmÄ«gi komerciāli ekspluatÄ“t). Agrāk mÄ“dza strÄ«dÄ“ties, vai varot pastāvÄ“t vienkārša draudzÄ«ba starp vÄ«rieti un sievieti, bet šodien vairākums vairs Ä«sti netic parastas sirsnÄ«gas draudzÄ«bas esamÄ«bai starp diviem vÄ«riešiem vai divām sievietÄ“m: tur Ä«stenÄ«bā esot „kaut kas cits“,– un visiem, protams, ir skaidrs, kas! Vulgārais freidisms, kurš jebkurā divu personu emocionālajā tuvÄ«bā nekavÄ“joties saskata „to“, ir novedis pie tā, ka cilvÄ“ki, kuri meklÄ“ vienkāršu dvÄ“selisku tuvÄ«bu, uzticÄ«bu un cilvÄ“cisku siltumu, vairs neredz nekādu citu iespÄ“ju to iegÅ«t, kā tikai caur seksu. Taču sekss šo funkciju pilda gaužām slikti, jo tas ir domāts kaut kam citam.40

LÄ«dz ar to autore aicinātu gan pašus homoseksuāļus, gan viņu pašpasludinātos „labvēļus“ nopietni padomāt: varbÅ«t aiz šÄ«s slimÄ«gās vÄ“lmes izlietot vÄ«rieti kā sievietes surogātu (vai otrādi) Ä«stenÄ«bā slÄ“pjas nepiepildÄ«tas ilgas pÄ“c kaut kā cita: tuvÄ«bas, draudzÄ«bas, brālÄ«bas, sirsnÄ«bas, dvÄ“seles siltuma? Par to pašu bÅ«tu nopietni jāpadomā arÄ« tiem, kuri izjÅ«t aplamu nepatiku vai pat naidu pret homoseksuāļiem kā cilvÄ“kiem un vÄ“las viņus aizskart vai pazemot (atcerÄ“simies kaut vai huligānus, kuri apmÄ“tāja 2006. gada RÄ«gas „geju praida“ dalÄ«bniekus ar izkārnÄ«jumiem).

2.4. „Viendzimuma laulÄ«bu“ ietekme uz laulÄ«bas institÅ«tu vispār

LGBT ideologi diskusijā bieži izvirza šÄdu argumentu: „Viendzimuma laulÄ«bu ieviešana nekādi neaizskars citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas un intereses! Tas, ka viena dzimuma personas varÄ“s savā starpā laulāties, nekādi neietekmÄ“s pārÄ“jo cilvÄ“ku heteroseksuālās laulÄ«bas!“ Diemžēl realitāte ir tieši pretÄ“ja: aizskars un ietekmÄ“s gan, turklāt ārkārtÄ«gi postoši un visas valsts mÄ“rogā.

Pirms autore sniegs atbildi uz šo argumentu, viņa izdarÄ«s pavisam nelielu atkāpi. Vairākums LGBT aktÄ«vistu apgalvo, ka viņu mÄ“rÄ·is esot tikai savu interešu atzÄ«šana, un ka viņi nekādā ziņā nevÄ“loties graut vai mazināt laulÄ«bas institÅ«ta nozÄ«mi. Autore pieļauj, ka tas tā patiešÄm ir – vismaz Latvijas mÄ“rogā. Taču ne visi tā domā. PiemÄ“ram, pazÄ«stamā krievu LGBT aktÄ«viste Maša Gesena (Маша Гессен) kādā nesenā Austrālijas radio pārraidÄ“ vaļsirdÄ«gi atzina pretÄ“jo. Viņa teica:

„Pat muļķim saprotams, ka homoseksuāļiem ir tiesÄ«bas uz laulÄ«bas savienÄ«bu noslÄ“gšanu, taču es tāpat uzskatu par ne mazāk acÄ«mredzamu arÄ« to, ka laulÄ«bas institÅ«tam vispār nav jāpastāv. [..] Cīņa par geju laulÄ«bu parasti ietver sevÄ« melošanu par to, ko mÄ“s izdarÄ«sim ar laulÄ«bu, kad mÄ“s to sasniegsim. Jo mÄ“s melojam, apgalvojot, ka laulÄ«bas institÅ«ts palikšot nemainÄ«gs. Un tie ir meli. LaulÄ«bas institÅ«tu gaida pārmaiņas un tam ir jāmainās. Un – atkārtošu vÄ“lreiz – tam vispār nav jāpastāv.“41

Autore pieļauj, ka Latvijas LGBT aktÄ«vistu vairākums tā nedomā. Taču pÄ“c bÅ«tÄ«bas Mašai Gesenai ir pilnÄ«ga taisnÄ«ba. Viendzimuma kopdzÄ«ves pielÄ«dzināšana laulÄ«bai patiešÄm nozÄ«mÄ“tu laulÄ«bas institÅ«ta noārdÄ«šanu valsts tiesÄ«bu sistÄ“mā, – tikai Gesenai tas šÄ·iet labi un atbalstāmi, bet šÄ raksta autorei nÄ“.

Kā autore jau izskaidroja, vÄ«rieša un sievietes laulÄ«ba ir unikāls institÅ«ts, un tādēļ valsts to aizsargā. Tātad „viendzimuma laulÄ«bu“ ieviešana nozÄ«mÄ“tu nevis kaut kādu „vienlÄ«dzÄ«bas“ nodrošināšanu, bet gan radikālu laulÄ«bas institÅ«ta pārdefinÄ“šanu no valsts puses. Un šÄ« pārdefinÄ“šana savukārt pavÄ“rtu ceļu uz laulÄ«bas institÅ«ta iznÄ«cināšanu.

Kādēļ tā? IlustrÄ“sim to ar vienu analoÄ£isku piemÄ“ru. Iedomāsimies, ka sviesta un margarÄ«na tirgÅ« tiek pieņemts lÄ“mums: pārtraukt margarÄ«na ražotāju diskrimināciju un atļaut viņiem tirgot savu produkciju ar nosaukumu „sviests“. Tātad likumdevÄ“js oficiāli atzÄ«st par „sviestu“: (a) sviestu, (b) sviesta un margarÄ«na maisÄ«jumus dažādās proporcijās, (c) margarÄ«nu, (d) jebkuru bālganu vai dzeltenÄ«gu substanci, kuru var uzziest uz maizes vai uzlikt uz pannas. TÄ«rā sviesta cienÄ«tājiem tiek paziņots, ka viņu tiesÄ«bas ar to nekādi netiekot aizskartas: viņi taču varot turpināt mierÄ«gi pirkt un Ä“st savu sviestu! Taču problÄ“ma ir tā, ka praksÄ“ jÄ“dziens „sviests“ sāk nozÄ«mÄ“t visu ko, tikai ne sviestu. Ražotāji, protams, sākotnÄ“ji mÄ“Ä£inās kaut kā izlocÄ«ties, ieviešot, piemÄ“ram, apzÄ«mÄ“jumu „Ä«sts sviests“. TomÄ“r visa „diskriminācijas novÄ“ršanas“ jÄ“ga ir tieši tā, lai šo „Ä«sto sviestu“ (lai kā to nosauktu) pilnÄ«bā pielÄ«dzinātu margarÄ«nam! Jebkurš, kurš apgalvos, ka sviests un margarÄ«ns ir principiāli dažādi produkti un pret tiem jāizturas dažādi, bÅ«s vainÄ«gs vienlÄ«dzÄ«bas principa pārkāpšanā un attiecÄ«gi sodāms. Reāli tas nozÄ«mÄ“, ka sviestam tirgÅ« ātri vien pienāks beigas.42

Autore vÄ“las atgādināt lasÄ«tājiem to vienkāršo aritmÄ“tisko patiesÄ«bu, ka, ja A = B, tad B = A. Ja valsts „nediskriminācijas“ vārdā pielÄ«dzina alus vÄ“deru grÅ«tniecÄ«bai, tad no tā ar nepielÅ«dzamu loÄ£iku izriet, ka grÅ«tniecÄ«bai (un jaunas cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«bas radÄ«šanai) šÄ«s valsts acÄ«s nav lielāka vÄ“rtÄ«ba, kā alus vÄ“deram un pārmÄ“rÄ«gai alus dzeršanai. Ja valsts atzÄ«st, ka divu homoseksuāļu kopdzÄ«ve ir tikpat cienÄ«jama, aizsargājama un atbalstāma, kā no mātes, tÄ“va un bÄ“rniem sastāvoša Ä£imene, – tad no tā izriet, ka no mātes, tÄ“va un bÄ“rniem sastāvoša Ä£imene šÄ«s valsts acÄ«s nemaz nepelna lielāku cieņu un atbalstu, kā divu homoseksuāļu kopdzÄ«ve. VÄ«rieša un sievietes laulÄ«bas juridiska pielÄ«dzināšana jebkurai citai kopdzÄ«ves formai (t.sk. homoseksuālai) nozÄ«mÄ“, ka valsts vairs neatzÄ«st laulÄ«bas institÅ«tu par unikālu un liedz tam pienākošos unikālo atzÄ«šanu un atbalstu. No mammas, tÄ“ta un bÄ“rniem sastāvoša stabila Ä£imene tiek degradÄ“ta, noliekot to vienā lÄ«menÄ« ar kaut ko pavisam citu.

VÄ“l jo vairāk: ja likumdevÄ“js ievieš tiesÄ«bu sistÄ“mā „viendzimuma laulÄ«bu“ institÅ«tu, tad zÅ«d jebkāds pamats noraidÄ«t poligāmijas (daudzsievÄ«bas vai daudzvÄ«rÄ«bas) tiesisko atzÄ«šanu. LGBT ideoloÄ£ijas pretinieki jau sen brÄ«dināja, ka tam bÅ«s agri vai vÄ“lu jānotiek. Kā parasti, viņu oponenti tikai atmeta ar roku, vÄ«psnādami: „Ko jÅ«s te stāstāt šausmu stāstus, tas taču nekad nenotiks!“ Un, kā tas parasti notiek, LGBT ideoloÄ£ijas pretiniekiem izrādÄ«jās pilnÄ«ga taisnÄ«ba. 2013. gada 13. decembrÄ« ASV federālās apgabaltiesas tiesnesis Klārks Vedupss (Clark Waddoups) atzina par antikonstitucionālu JÅ«tas (Utah) štatā spÄ“kā esošo daudzsievÄ«bas aizliegumu.43 Lai gan šis nolÄ“mums nesatur pozitÄ«vu pavÄ“li JÅ«tas štatam reÄ£istrÄ“t poligāmās laulÄ«bas, tas varÄ“tu bÅ«t nākamais loÄ£iskais solis.

PatiešÄm jajautā: ja viendzimuma kopdzÄ«ve tiek atzÄ«ta par „laulÄ«bu“, tad kādēļ ne poligāmā kopdzÄ«ve? Šeit darbojas a fortiori arguments: poligāmai laulÄ«bai ir pat daudz lielākas „tiesÄ«bas“ uz valstisku atzÄ«šanu. Pirmkārt, kā autore tikko teica, tā izsenis ir pastāvÄ“jusi daudzās pasaules kultÅ«rās (un islāma pasaulÄ“ pastāv vÄ“l joprojām). Otrkārt, viens no laulÄ«bas pamatmÄ“rÄ·iem – bÄ“rnu radÄ«šana – „viendzimuma laulÄ«bā“ nav iespÄ“jama, bet poligāmā – cik vien vÄ“las. Ja laulÄ«bas jÄ“dziena aprobežošana ar viena vÄ«rieša un vienas sievietes stabilu kopdzÄ«vi ir „nevienlÄ«dzÄ«ba“ un „diskriminācija“, tad tieši tas pats ir sakāms arÄ« par poligāmijas aizliegumu. Ja jÅ«s piekrÄ«tat LGBT aktÄ«vistu argumentiem, tad jums bÅ«s gribot negribot jāpiekrÄ«t arÄ« poligāmistu argumentiem, – jo tie taču ir tie paši argumenti.

Un, lÄ«dzko mÄ“s tiesiski atzÄ«stam arÄ« poligāmās laulÄ«bas, „vienlÄ«dzÄ«bas“ un „nediskriminācijas“ „burvju nÅ«jiņa“ ļauj izplest „laulÄ«bas“ jÄ“dziena robežas gandrÄ«z bezgalÄ«gi. NeaizmirsÄ«sim, ka saÄ«sinājumā „LGBT“ ir arÄ« burts „B“ ­– „biseksuāļi“. Vai tad nav diskriminÄ“joši liegt biseksuālim vienlaicÄ«gi noslÄ“gt „laulÄ«bu“ ar vÄ«rieti un ar sievieti? Un vai nav diskriminÄ“joši, piemÄ“ram, neatzÄ«t par „laulÄ«bu“ triju vai vairāku vÄ«riešu kopdzÄ«vi? Lasot iepriekš minÄ“to ASV federālā tiesneša nolÄ“mumu poligāmijas lietā, autore ir pārliecināta, ka šÄdu argumentu piesaukšana Rietumu valstu tiesās un parlamentos ir tikai laika jautājums.

Protams, likumdevÄ“js var nolemt „nediskriminācijas“ vārdā pielÄ«dzināt visas šÄ«s kopdzÄ«ves formas (homoseksuāls pāris; vÄ«rietis un vairākas sievietes; sieviete un vairāki vÄ«rieši; trÄ«s vai vairākas viena dzimuma personas, utt.) laulÄ«bai. Kā autore jau teica, ar to valsts skaidri parādÄ«tu, ka tā vairs neatzÄ«st dabisko laulÄ«bu par unikālu un liedz tai atbilstošu aizsardzÄ«bu un atbalstu. Un šeit rodas likumsakarÄ«gs jautājums: vai patiešÄm šÄda tiesÄ«bpolitika valstij (konkrÄ“tajā gadÄ«jumā – Latvijai) ir noderÄ«ga, izdevÄ«ga un vajadzÄ«ga? Atbilde uz šo jautājumu savukārt ir atkarÄ«ga no tā, kādus mÄ“rÄ·us mÅ«su valsts vÄ“las sasniegt. Ja valsts ir ieinteresÄ“ta sargāt un veicināt kopÄ“jo labumu un redzÄ“t savu tautu spÄ“cÄ«gu un drošu, ar stabilām un veselÄ«gām Ä£imenÄ“m, kurās paaudžu paaudzÄ“s dzimst bÄ“rni, kas izaug par krietniem pilsoņiem un pÄ“c tam dibina savas, tikpat stabilas un veselÄ«gas Ä£imenes, – tad šai valstij ir jādara viss, lai sargātu uz viena vÄ«rieša un vienas sievietes laulÄ«bu balstÄ«tas Ä£imenes unikalitāti. Savukārt, ja valsts pamatmÄ“rÄ·is ir vienkārši apmierināt atsevišÄ·u indivÄ«du, grupu un lobiju egoistiskās iegribas, vienlaicÄ«gi samazinot cilvÄ“ku skaita pieaugumu (lai viņi pārāk nesavairotos un nepieelpotu atmosfÄ“ru ar ogļskābo gāzi), – tad šÄda valsts, protams, atteiksies atzÄ«t laulÄ«bas un uz tās balstÄ«tās Ä£imenes unikālo nozÄ«mi un izmantos jebkuru iespÄ“ju, lai to degradÄ“tu un pazemotu.

PÄ“c autores domām, no tiesiskā viedokļa Latvijas konstitucionālais likumdevÄ“js uz šo jautājumu jau ir ļoti skaidri atbildÄ“jis, nostiprinot Satversmes 110. pantā laulÄ«bas kā vÄ«rieša un sievietes savienÄ«bas unikālo raksturu un uzliekot valstij pienākumu to sargāt. Ja valsts reiz ieviestu „viendzimuma laulÄ«bu“ institÅ«tu, šai normai vienkārši zustu jebkāda jÄ“ga. LÄ«dz ar to ir jāsecina, ka jebkāds mÄ“Ä£inājums ieviest Latvijā „viendzimuma laulÄ«bas“ bÅ«tu pretÄ“js Satversmei.

III. „Viendzimuma partnerattiecÄ«bu“ ieviešana Latvijas tiesÄ«bu sistÄ“mā – drauds cilvÄ“ktiesÄ«bām un kopÄ“jam labumam

3.1. LaulÄ«bas un „reÄ£istrÄ“tās partnerattiecÄ«bas“

Šajā brÄ«dÄ« dažs labs lasÄ«tājs pateiks: „Labi, es piekrÄ«tu, ka laulÄ«ba var bÅ«t tikai starp vÄ«rieti un sievieti. Bet kādēļ gan nevarÄ“tu blakus laulÄ«bai ieviest „reÄ£istrÄ“to partnerattiecÄ«bu“ institÅ«tu, kas bÅ«tu atvÄ“rts arÄ« viendzimuma pāriem?“ Daži juristi, piemÄ“ram, Mārtiņš Mits44 un Juris Lavrikovs45, apgalvo, ka Satversmes 110. pants neliedzot ieviest Latvijas tiesÄ«bu sistÄ“mā šÄdu institÅ«tu. Vai tas tā patiešÄm ir?

Autore vÄ“las atgādināt, ka jebkurš tiesÄ«bu institÅ«ts ir analizÄ“jams nevis pÄ“c tā nosaukuma, bet pÄ“c tā satura un mÄ“rÄ·a. ApvienÄ«bas „MozaÄ«ka“ valdes locekle Evita Goša skaidro: „PartnerattiecÄ«bu reÄ£istrācija radÄ«tu partneriem pienākumu bÅ«t savstarpÄ“ji uzticÄ«giem, kopā dzÄ«vot, vienam par otru gādāt un rÅ«pÄ“ties. PAL [PartnerattiecÄ«bu likums – B.R.] regulÄ“tu abu partneru mantiskās attiecÄ«bas, paredzÄ“tu, ka nāves gadÄ«jumā pārdzÄ«vojušais partneris manto tāpat kā pārdzÄ«vojušais laulātā laulātais. ReÄ£istrÄ“jot partnerattiecÄ«bas, partneri pÄ“c savas vÄ“lÄ“šanās varÄ“tu izraudzÄ«ties viena partnera uzvārdu par savu kopÄ“jo uzvārdu, uz partneriem bÅ«tu attiecināmas tiesÄ«bas neliecināt vienam pret otru, vienam partnerim bÅ«tu tiesÄ«bas pieņemt lÄ“mumu par otra partnera ārstniecÄ«bas metodÄ“m, ja tas ir smagi saslimis, kā arÄ« aizliegtu vienam partnerim atrasties iepirkumu komisijā, bet otram – iesniegt konkursa piedāvājumu u.tml. BÅ«tiskākā PAL atšÄ·irÄ«ba no laulÄ«bas institÅ«ta ir tā, ka PAL neparedz tiesÄ«bas ne uz bÄ“rnu aizbildnÄ«bu, ne adopciju“.46

No E. Gošas skaidrojuma ir skaidri redzams, ka piedāvātais likumprojekts paredz attiecināt uz viendzimuma kopdzÄ«vi gandrÄ«z visu to tiesisko attiecÄ«bu paketi, kas Latvijas tiesÄ«bu sistÄ“mā piemÄ«t laulÄ«bai. LÄ«dz ar to apgalvojums, ka šis institÅ«ts bÅ«šot bÅ«tiski atšÄ·irÄ«gs no laulÄ«bas, ir vienkārši intelektuāli negodÄ«gs: pÄ“c satura runa ir par tās pašas laulÄ«bas surogātu, tikai (pagaidām) ar citu formālu nosaukumu. Tas, ka projekts „neparedz tiesÄ«bas ne uz bÄ“rnu aizbildnÄ«bu, ne adopciju“, nav nekāds mierinājums, jo tas ir tikai pavisam sÄ«ks izņēmums no vispārÄ“jās tiesisko attiecÄ«bu paketes. Turklāt šim izņēmumam acÄ«mredzami ir tikai pagaidu raksturs: tas atbilst tai pašai politiskajai „salami taktikai“, kuru autore jau minÄ“ja šÄ raksta sākumā. Tā kā „tumsonÄ«gā“ Latvijas sabiedrÄ«ba bÄ“rnu nodošanai viendzimuma pāru rÄ«cÄ«bā „vÄ“l nav gatava“, šis punkts pagaidām varÄ“tu palikt „atvÄ“rts“, – taču pÄ“c „viendzimuma partnerattiecÄ«bu“ ieviešanas un iesakņošanās mÅ«su tiesÄ«bu sistÄ“mā nākamais solis bÅ«tu arÄ« šÄ izņēmuma atcelšana. ĪstenÄ«bā E. Goša pati šajā jautājumā „atklāja kārtis“, 2014. gada BÄ«riņu konferencÄ“ pozitÄ«vi izteikdamās par bÄ“rnu audzināšanu viendzimuma „Ä£imenÄ“s“.47

ArÄ« Eiropas SavienÄ«bas tiesas (turpmāk – EST) judikatÅ«ra uzliek par pienākumu sociālo garantiju jomā pielÄ«dzināt „viendzimuma partnerattiecÄ«bas“ laulÄ«bai. Laika un vietas ekonomijas labad autore citÄ“s to pašu E. Gošas publikāciju, kur attiecÄ«gie EST spriedumi ir ļoti labi izskaidroti:

„[..] 2008. gada 1. aprīļa spriedumā lietā Tadao Maruko v. Versorgungsanstalt der deutschen Bühnen (C-267/06) Tiesa noteica: ja dalÄ«bvalsts ir noteikusi vienādu tiesisko režīmu pretÄ“ju dzimumu laulātajiem un viena dzimuma reÄ£istrÄ“tajiem partneriem attiecÄ«bā uz tiesÄ«bām uz pārdzÄ«vojušÄ dzÄ«vesbiedra pensiju, tad šÄdas pensijas nepiešÄ·iršana pārdzÄ«vojušajam partnerim uzskatāma par tiešu diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ. Savukārt 2011. gada 10. maija spriedums lietā Jürgen Römer v. Freie und Hansestadt Hamburg (C-147/08) nostiprināja Maruko lietā noteikto principu, ka visās ES dalÄ«bvalstÄ«s, kurās laulÄ«ba ir pieejama tikai pretÄ“ju dzimumu pāriem, bet viendzimuma pāriem ir pieejams reÄ£istrÄ“to partnerattiecÄ«bu institÅ«ts, visi ar nodarbinātÄ«bu saistÄ«tie maksājumi, tai skaitā pensijas, ir jānosaka pÄ“c vienādiem noteikumiem gan viendzimuma reÄ£istrÄ“tajiem partneriem, gan laulātajiem pretÄ“ju dzimumu pāriem. Šo noteikumu neievÄ“rošana ir uzskatāma par tiešu diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ.“48

Jāsecina, ka, lai kāds bÅ«tu šo „partnerattiecÄ«bu“ nosaukums, no tiesisko seku viedokļa šÄ institÅ«ta jÄ“ga tik un tā bÅ«tu – pielÄ«dzināt viendzimuma kopdzÄ«vi laulÄ«bai. Tātad tā galarezultāts bÅ«tÄ«bā bÅ«tu tieši tas pas, kas „viendzimuma laulÄ«bu“ ieviešanai, proti: valsts vairs neatzÄ«tu laulÄ«bas institÅ«tu par unikālu, liegtu tam pienākošos unikālo atzÄ«šanu un atbalstu un tādÄ“jādi to degradÄ“tu. LÄ«dz ar to M. Mitam un J. Lavrikovam nav taisnÄ«ba: „viendzimuma partnerattiecÄ«bu“ institÅ«ta ieviešana mÅ«su tiesÄ«bu sistÄ“mā bÅ«tu tādā pašÄ pretrunā ar Satversmes 110. pantu, kā „viendzimuma laulÄ«bu“ ieviešana.

TomÄ“r viendzimuma „reÄ£istrÄ“to partnerattiecÄ«bu“ institÅ«ta ieviešanai bÅ«tu vÄ“l arÄ« citas negatÄ«vas sekas. Pirmkārt, ar to valsts piešÄ·irtu tiesisku leÄ£itimitāti visnotaļ bÄ«stamam uzvedÄ«bas modelim. Otrkārt, šÄ« leÄ£itimācija dotu nopietnu triecienu citu cilvÄ“ku – un vispirms jau LGBT ideoloÄ£ijas oponentu – pamattiesÄ«bām un pamatbrÄ«vÄ«bām. ŠÄ«s divas sekas autore aplÅ«kos divās nākamajās nodaļās, ar kurām šo rakstu arÄ« beigs.

3.2. Homoseksuālais dzīvesveids un veselības jautājumi

Apspriežot homoseksuālisma problemātiku, latviešu autori parasti palaiž garām vienu ārkārtÄ«gi svarÄ«gu faktu: pat ja homoseksuālā uzvedÄ«ba šodien vairs netiek oficiāli atzÄ«ta par „slimÄ«bu“ vai „patoloÄ£iju“, homoseksuālais dzÄ«vesveids tik un tā ir katastrofiski bÄ«stams to cilvÄ“ku veselÄ«bai (un dažkārt pat dzÄ«vÄ«bai), kuri to piekopj. Tas nav kaut kāds vienkāršs „ļauno un tumsonÄ«go homofobu“ pieņēmums, – tie ir autoritatÄ«vos avotos publicÄ“ti un attiecÄ«gi pārbaudāmi medicÄ«niski dati. AplÅ«kosim dažus no mums pieejamajiem datiem.

SlimÄ«bu kontroles un novÄ“ršanas centri (Centers for Disease Control and Prevention jeb CDC) ir ASV federālo valsts iestāžu kopums, kas atrodas Atlantā (Džordžijas štatā) un, cita starpā, nodarbojas ar infekcijas slimÄ«bu izplatÄ«bas novÄ“rošanu. PÄ“c pÄ“dÄ“jiem CDC datiem, kas ir publicÄ“ti 2014. gada novembrÄ«, vÄ«riešu dzimuma homoseksuāļu ir mazāk par 4% no visiem ASV vÄ«riešiem, – taču viņi ir veseli 59% no visiem ar HIV vÄ«rusu inficÄ“tajiem, un veseli 66% no visiem pÄ“dÄ“jā gada laikā reÄ£istrÄ“tajiem jaunajiem inficÄ“šanās gadÄ«jumiem. CDC pÄ“tnieki ir aprÄ“Ä·inājuši, ka varbÅ«tÄ«ba, ka homoseksuālis inficÄ“sies ar HIV vÄ«rusu, ir 44 reizes lielāka, nekā pārÄ“jiem vÄ«riešiem.49 Autore Ä«paši pasvÄ«tro: nevis par 44%, bet 44 reizes! Autores skatÄ«jumā šie skaitļi ir tik acÄ«mredzami šausminoši, ka viņa tos nekomentÄ“s. Paši CDC savā faktu lapā secina: „Visu rasu vÄ«rieši – geji un biseksuāļi – kuri CDC novÄ“rošanas sistÄ“mās tiek dÄ“vÄ“ti par ‚vÄ«riešiem, kuri stājas dzimumsakaros ar vÄ«riešiem‘ (MSM) – turpina bÅ«t HIV vÄ«rusa vissmagāk skartā riska grupa. Jaunākie CDC dati rāda, ka laikā no 2008. lÄ«dz 2010. gadam jauno inficÄ“šanās gadÄ«jumu skaits MSM starpā ir pieaudzis par 12%, un pat vÄ“l vairāk starp gados jaunākajiem MSM“.50

Citās valstÄ«s situācija ir lÄ«dzÄ«ga.51 Krievijā 2011. gadā diagnosticÄ“to HIV gadÄ«jumu skaits vÄ«riešu dzimuma homoseksuāļu starpā bija 15,2 reizes lielāks par vidÄ“jo skaitli visas valsts mÄ“rogā (3826,5 gadÄ«jumi no 100 000).52 ŠÄ iemesla dēļ daudzās valstÄ«s homoseksuāļiem nav atļauts bÅ«t par asins donoriem.

Gan CDC, gan cita statistika rāda, ka homoseksuālā dzÄ«vesveida piekopÄ“ji daudz biežāk par pārÄ“jiem inficÄ“jas ar seksuāli transmisÄ«vajām slimÄ«bām53, tādām kā sifiliss un gonoreja54, kā arÄ« A un B vÄ«rushepatÄ«ts.55

LGBT aktÄ«visti parasti iebilst, ka šo problÄ“mu varot novÄ“rst, „apmācot cilvÄ“kus pareizi lietot prezervatÄ«vus“. Taču AIDS epidÄ“mija ilgst jau vairāk nekā trÄ«sdesmit gadus. Tas ir veselas paaudzes garums: epidÄ“mijas sākumā piedzimušie ir pieauguši, apprecÄ“jušies un tagad paši laiž skolās savus bÄ“rnus. Visu šo laiku homoseksuāļi tiek aktÄ«vi aicināti lietot prezervatÄ«vus, – un tomÄ“r HIV/AIDS un citu iepriekš minÄ“to seksuāli transmisÄ«vo slimÄ«bu sÄ“rga viņu vidÅ« turpina plosÄ«ties un prasa aizvien jaunus upurus. Tātad, ja jau prezervatÄ«vi trÄ«sdesmit gadu laikā šo problÄ“mu nav atrisinājuši, tad nav pamata domāt, ka tie jebkad to atrisinās. (Nav jābÅ«t ārstam, lai saprastu, ka viens no noteicošajiem faktoriem šajā ziņā ir homoseksuālajai kopdzÄ«vei organiski piemÄ«tošÄ „atvÄ“rtÄ«ba“, kuru autore jau minÄ“ja raksta otrajā daļā.)

Tikpat drÅ«ma ir korelācija starp homoseksuālo uzvedÄ«bu un ļaundabÄ«gajiem audzÄ“jiem. Šajā ziņā autore var tikai atgādināt veco sakāmvārdu: „Dievs piedod vienmÄ“r, cilvÄ“ki – dažreiz, daba – nekad“. Autorei ir ļoti neÄ“rti atgādināt to vispārzināmo patiesÄ«bu, ka cilvÄ“ka organisms anatomiski nav piemÄ“rots viendzimuma dzimumsakariem. Par šÄ«s patiesÄ«bas neievÄ“rošanu bieži vien nākas maksāt pārāk dārgu un traÄ£isku cenu: pÄ“c to pašu CDC datiem, homoseksuāls dzÄ«vesveids vÄ«riešu starpā ir saistÄ«ts ar paaugstinātu tÅ«pļa un taisnās zarnas vēža risku.56

Protams, lasot šÄ«s rindiņas, LGBT aktÄ«visti var skaļi sÅ«dzÄ“ties par „homofobiju“ un „neiecietÄ«bu“ u.tml. Diemžēl uz HIV vÄ«rusu, uz citu bÄ«stamu slimÄ«bu baciļiem un uz vēža šÅ«nām šie saucieni nekādi neiedarbojas.

Visbeidzot, homoseksuāls dzÄ«vesveids ir bieži vien saistÄ«ts ar nopietniem garÄ«gās veselÄ«bas traucÄ“jumiem: pašnāvÄ«bas, depresija, baiļu sindroms, utt.57 LGBT ideologi to parasti nenoliedz, taču viņi mÄ“dz atbildÄ“t, ka šo problÄ“mu cÄ“lonis esot nevis homoseksuālais dzÄ«vesveids pats par sevi, bet gan sabiedrÄ«bas nosodošÄ attieksme pret homoseksuāļiem. TomÄ“r autores rÄ«cÄ«bā esošie dati atspoguļo Lielbritānijā un NÄ«derlandÄ“ veiktos pÄ“tÄ«jumus58, un šÄ«s valstis pÄ“dÄ“jos divdesmit gadus LGBT ideoloÄ£ijas ziņā ir bijušas avangardā. Jebkāda publiski pausta nosodoša attieksme pret homoseksuālu uzvedÄ«bu šajās valstÄ«s tiek konsekventi sodÄ«ta un apkarota, – taču garÄ«gās veselÄ«bas problÄ“mas tas nekādi nav atrisinājis.

Tagad autore uzdos visiem lasÄ«tājiem divus likumsakarÄ«gus jautājumus. Pirmkārt, vai tās nevalstiskās organizācijas, kas savos nosaukumos sauc sevi par homoseksuāļu „draugiem“, patiešÄm ir homoseksuāļiem objektÄ«vi draudzÄ«gas un vÄ“l viņiem labu? Ja kāda organizācija nosauktu sevi par „alkoholiÄ·u draugiem“ un vienlaicÄ«gi propagandÄ“tu alkoholiÄ·iem dzeršanas „nekaitÄ«gumu“ un aicinātu viņus turpināt dzert, tad viņi par tik rupju cinismu izpelnÄ«tos visasāko sabiedrÄ«bas nosodÄ«jumu. Vai tad gadÄ«jumā ar homoseksuālo dzÄ«vesveidu atbalstošÄm organizācijām nav jābÅ«t tādai pašai reakcijai?

Otrkārt, vai tik kaitÄ«gam un bÄ«stamam dzÄ«vesveidam patiešÄm bÅ«tu jāsaņem valsts atbalsts un tiesiska „svÄ“tÄ«ba“ no likumdevÄ“ja puses? Pašai autorei atbilde šÄ·iet acÄ«mredzama: valsts, kas patiesi rÅ«pÄ“jas par kopÄ“jo labumu (nevis par mirkļa izdabāšanu dažādu lobiju iegribām), nekad to nedarÄ«s. Atgādināsim, ka pavisam nesen Saeima pieņēma vairākus grozÄ«jumus likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”59, nolÅ«kā mazināt cita kaitÄ«ga un kancerogÄ“na uzvedÄ«bas modeļa – smÄ“Ä·Ä“šanas – nodarÄ«to ļaunumu. Vai nebÅ«tu absurdi vienlaicÄ«gi apkarot vienu kaitÄ«gu dzÄ«vesveidu un veicināt citu, vismaz tikpat bÄ«stamu (ja ne bÄ«stamāku)?

Šeit rodas nākamais likumsakarÄ«gais jautājums: ja jau homoseksuālais dzÄ«vesveids ir tik kaitÄ«gs, tad varbÅ«t valstij tas pats par sevi bÅ«tu jāierobežo? VarbÅ«t bijušÄs Latvijas PSR (vÄ“lāk – Latvijas Republikas) Kriminālkodeksa 124. pants, kas noteica kriminālatbildÄ«bu par „pederastiju“ (ar to saprotot jebkādos apstākļos notikušus dzimumsakarus starp diviem vÄ«riešiem) ir ticis aplami izslÄ“gts? Vai šÄda norma nebÅ«tu jāatjauno?

Autores viedoklis šajā jautājumā ir viennozÄ«mÄ«gs: nÄ“, nekādā gadÄ«jumā! Jebkādi labprātÄ«gi dzimumsakari starp divām pilngadÄ«gām un rÄ«cÄ«bspÄ“jÄ«gām personām pieder pie viņu privātās dzÄ«ves jomas, kas brÄ«vai demokrātiskai valstij ir jārespektÄ“. Tas gluži vienkārši ir samÄ“rÄ«guma jautājums: jā, patiešÄm, homoseksuāla kontakta dalÄ«bnieki ar lielu varbÅ«tÄ«bas pakāpi pakļauj viens otru lielam riskam, – taču, ielaužoties viņu visintÄ«mākajā sfÄ“rā, tiktu nodarÄ«ts daudz lielāks ļaunums un pavÄ“rts ceļš uz visneiedomājamākajām ļaunprātÄ«bām. Šeit darbojas tā pati loÄ£ika, kas attiecÄ«bā uz citām kaitÄ«gām nodarbÄ“m: valsts var paust savu negatÄ«vo attieksmi pret tām un cÄ«nÄ«ties ar tām publiskajā jomā, taču privātā joma nav jāaizskar, – citādi šÄ« valsts bÅ«s atzÄ«stama par totalitāru. PiemÄ“ram, ir pamatota alkoholisko dzÄ“rienu tirdzniecÄ«bas un reklāmas ierobežošana un barga sodÄ«šana par nepilngadÄ«go apdzirdÄ«šanu, – taču nedrÄ«kst sodÄ«t cilvÄ“ku par piedzeršanos savās mājās vai viesos (kā to dara atsevišÄ·as musulmaņu valstis ar šariāta tiesÄ«bu sistÄ“mu). Tāpat, pÄ“c autores domām, ir pilnÄ«gi pamatota valsts nostāja, atsakoties piešÄ·irt homoseksuālajam dzÄ«vesveidam jebkādu tiesisku leÄ£itimitāti, un ir pilnÄ«gi atbalstāmi valsts pasākumi nolÅ«kā ierobežot šÄda dzÄ«vesveida propagandu nepilngadÄ«gajiem. Taču tam, ko divi rÄ«cÄ«bspÄ“jÄ«gi cilvÄ“ki labprātÄ«gi dara aiz slÄ“gtām durvÄ«m, principā ir jāpaliek ārpus valsts kontroles robežām.

3.3. Citu cilvÄ“ku pamattiesÄ«bu ierobežošana

Draudi cilvÄ“ku veselÄ«bai nav vienÄ«gais kaitÄ“jums, kuru LGBT ideoloÄ£ijas leÄ£itimÄ“šana nodara sabiedrÄ«bai. Pieredze rāda, ka absolÅ«ti visās valstÄ«s, kurās LGBT ideoloÄ£ijas elementi kļūst par tiesÄ«bu sistÄ“mas sastāvdaļu, lÄ«dz ar to krasi pazeminās brÄ«vÄ«bas un demokrātijas lÄ«menis sabiedrÄ«bā un tiek ierobežotas citu cilvÄ“ku klasiskās pamatbrÄ«vÄ«bas (vārda, reliÄ£ijas, sirdsapziņas brÄ«vÄ«ba u.c.).

Lieta tā, ka LGBT ideoloÄ£ija bÅ«tÄ«bā ir dziļi absurda un tādēļ grÅ«ti aizstāvama. Ja tās aizstāvji bÅ«tu patiešÄm pārliecināti par savu argumentu pareizÄ«bu – tāpat kā, piemÄ“ram, šÄ raksta autore ir pārliecināta par savu viedokļu pareizÄ«bu, – viņi neuztrauktos par to, ka kāds var viņiem nepiekrist un paust arÄ« pretÄ“ju viedokli. Taču LGBT ideoloÄ£ijas Ä«patnÄ«ba ir tā, ka to, kā kāršu namiņu, var jebkurā brÄ«dÄ« sagraut viens vienÄ«gs skaļš sauciens: „Karalis ir kails!“ (kā H.K. Andersena pasakā „Karaļa jaunais tÄ“rps“). Lai novÄ“rstu šÄdu iespÄ“ju, LGBT aktÄ«vistiem nav citas iespÄ“jas, kā censties ietekmÄ“t valsts politiku, lai varÄ“tu uzspiest savas tÄ“zes ar varu. Turklāt tas notiek divās „frontÄ“s“: (a) ierobežojot citu cilvÄ“ku brÄ«vÄ«bu ar vārdiem vai darbiem nepiekrist LGBT ideoloÄ£ijai, un (b) caur skolu programmām attiecÄ«gi skalojot smadzenes bÄ“rniem vai pusaudžiem, turklāt nerÄ“Ä·inoties ar vecāku vai aizbildņu gribu. Protams, šÄ« politika tiek oficiāli motivÄ“ta ar „nediskriminācijas“, „vienlÄ«dzÄ«bas“, „dažādÄ«bas“ un „tolerances“ saukļiem.

Tas viss pārsteidzoši atgādina padomju totalitāro režīmu, un šÄ« lÄ«dzÄ«ba nebÅ«t nav nejauša: Ä«stenÄ«bā LGBT ideoloÄ£ija pÄ“c savas dabas nemaz nevar nebÅ«t totalitāra. Tas, protams, nenozÄ«mÄ“, ka šÄ«s ideoloÄ£ijas proponenti bÅ«tu reāli mācÄ«jušies no padomju komunistiem; gluži vienkārši visas totalitārās kustÄ«bas un organizācijas ir lÄ«dzÄ«gas.

VÄ“sture rāda, ka jebkuras totalitāras kustÄ«bas taktika ietver sevÄ« oponenta demonizāciju. ArÄ« LGBT aktÄ«vistu kustÄ«bas šajā ziņā nav izņēmums. Lasot šÄ«s ideoloÄ£ijas proponentu rakstus, uzreiz duras acÄ«s atslÄ“gvārds „naids“ (angļu val. hate) teju vai katrā teikumā. Protams, ka naida kurināšana pret homoseksuāļiem ir nepieņemama un sodāma, – tāpat kā naida kurināšana pret jebkuru citu sabiedrÄ«bas grupu. Taču LGBT ideologi ar vārdu „naids“ saprot jebkādu citu attieksmi pret homoseksuālismu, izņemot sajÅ«smu. Ikviena demonstrācija dabiskās laulÄ«bas un Ä£imenes atbalstam ir „naida maršs“ (hate march). Jebkurš izteikums, kas kritizÄ“ homoseksuālo dzÄ«vesveidu vai LGBT ideoloÄ£iju – arÄ« šis raksts – ir „naida runa“ (hate speech). Jebkura cilvÄ“ku grupa, kas šai ideoloÄ£ijai nepiekrÄ«t – piemÄ“ram, jebkura no Latvijas tradicionālajām baznÄ«cām, – ir „naida grupa“ (hate group). Ikviens LGBT aktÄ«vistu oponents ir „nÄ«dÄ“js“ (hater), „tumsoņa/fanātiÄ·is“ (bigot) jeb – šis jau pazÄ«stamais vārds! – „homofobs“. Un, protams, ideja par to, ka laulÄ«ba ir savienÄ«ba starp vÄ«rieti un sievieti, ir „tumsonÄ«gs naids“ (sk. jau minÄ“to D. Arājas rakstu).

Tas, ka LGBT ideoloÄ£ijas pretinieks savu kritiku varbÅ«t izsaka ļoti nosvÄ“rtā un pieklājÄ«gā formā, neko nemaina. Viens no iepriekš minÄ“tās oponenta demonizācijas aspektiem ir homoseksuālās uzvedÄ«bas un LGBT ideoloÄ£ijas kritikas morāla vienādošana ar reālu vardarbÄ«bu. Tipisku šÄ taktiskā paņēmiena piemÄ“ru var redzÄ“t Olivera Everta rakstā, kuru pāris dienas pirms 2014. gada ZiemassvÄ“tkiem publicÄ“ja portāls Tvnet.lv. Autors, cita starpā, raksta:

„Tas, ko 2014. gadā dara Islāma valsts džihādisti, videokameru priekšÄ griežot galvas rietumu pasaules kristiešiem, ir islāma reliÄ£ijas iedvesmota rÄ«cÄ«ba, kas sakņojas agresÄ«vā naidā pret citādāko. Bet vai tad kristiešu reliÄ£ija ar neiecietÄ«bu pret homoseksuāliem cilvÄ“kiem nav tas pats? Rietumu civilizācija tomÄ“r vairs nedzÄ«vo viduslaiku tumsonÄ«bā, kad baznÄ«ca varÄ“ja netraucÄ“ti citādos dedzināt uz sārta, taču dabas noteiktās homoseksualitātes sludināšana par grÄ“ku un šo cilvÄ“ku tiesÄ«bu ierobežošana ir tāda pati sārtu kurināšana un galvu griešana mÅ«sdienās, taču tikai ar „samta cimdiem“. ŠÄ« tumsas un naida ideoloÄ£ija un reliÄ£ija vÄ“l dziļi sakņojas arÄ« Latvijā. [..]“60

Tieši tā, jÅ«s visu sapratāt pareizi: O. Everta un viņa domubiedru skatÄ«jumā, ja Latvijas katoļu un luterāņu arhibÄ«skapi no savām kancelÄ“m pasludina tradicionālo kristÄ«go skatÄ«jumu uz šo jautājumu (proti: Dievs ir radÄ«jis vÄ«rieti un sievieti laulÄ«bai; jebkādi hetero- vai homoseksuāli dzimumsakari ārpus laulÄ«bas ir smags grÄ“ks; protams, šis grÄ“ks var tikt piedots, tāpat kā pārÄ“jie grÄ“ki, bet tikai tad, ja cilvÄ“ks pats atzÄ«s to par grÄ“ku un nopietni un no visas sirds apņemsies laboties)61, – tad viņu sprediÄ·i ļaunuma ziņā ir tas pats, kas galvas nogriešana otram cilvÄ“kam videokameras priekšÄ! Tātad negatÄ«va viedokļa paušana par homoseksuālo dzÄ«vesveidu tiek pielÄ«dzināta terorismam un masu slepkavÄ«bām – t.i., vissmagākajiem noziegumiem, un ir loÄ£iski, ka par vissmagākajiem noziegumiem tiesiskā valstÄ« pienākas vissmagākie sodi. Autore aicinātu lasÄ«tājus neuztvert D. Arājas un O. Everta vārdus pārāk nenopietni. ĪstenÄ«bā tajos var saskatÄ«t skaidru brÄ«dinājumu: ja jÅ«s kritizÄ“jat homoseksuālismu vai apliecināt, ka laulÄ«ba ir starp vÄ«rieti un sievieti, jÅ«s esat pielÄ«dzināms naida cÄ“lājam vai slepkavam – rÄ«kļurāvÄ“jam… ar visām no tā izrietošajām sekām.

Visas tās Rietumu valstis, kuru tiesÄ«bu sistÄ“mās ir izdevies iesakņoties LGBT ideoloÄ£ijai, pamazām nonāk pie tā, ka jebkāda homoseksuālās uzvedÄ«bas kritika – un bieži vien arÄ« pašas LGBT ideoloÄ£ijas kritika – tiek atzÄ«ta par prettiesisku un sodÄ«ta. „Viendzimuma partnerattiecÄ«bu“ institÅ«ta ieviešana nekad nenāk viena pati: lai neviens neuzdrošinātos kritizÄ“t tā pamatā esošÄs idejas, tiek pieņemti arÄ« attiecÄ«gi grozÄ«jumi krimināllikumos. Pat ja „homofobu“ neizdodas formāli notiesāt un galu galā viņš tiek attaisnots, faktiski viņš tik un tā tiek sodÄ«ts: ar patvaļīgiem arestiem, ar naudas un veselÄ«bas zaudÄ“šanu gadiem ilgās tiesu prāvās, ar uzņēmuma izputināšanu u.tml. Autore tagad ilustrÄ“s šo atziņu ar dažiem neseniem piemÄ“riem, katru no tiem minot ļoti Ä«si (ja lasÄ«tājus tas interesÄ“, viņi paši var sameklÄ“t internetā detalizÄ“tāku informāciju par šÄ«m lietām).

Lielbritānija, 2014. gada decembris. Kembridžas policija arestÄ“ katoļu mÅ«ku, brāli Deimonu Džounu Kelliju (Brother Damon Jonah Kelly) par to, ka viņš izplatÄ«ja Kembridžā un blakus esošajās pilsÄ“tās skrejlapas, kurās pauda Katoļu baznÄ«cas mācÄ«bai atbilstošu viedokli par homoseksuālām tieksmÄ“m un homoseksuālo dzÄ«vesveidu (starp citu, dažas skrejlapās paustās atziņas sakrita arÄ« ar šÄ raksta atziņām). VÄ“l jo vairāk: šis „nelietÄ«gais homofobs“ nosÅ«tÄ«ja atklātu vÄ“stuli LGBT aktÄ«vistu žurnālam „Pink News“, uzņemoties atbildÄ«bu par šo skrejlapu izplatÄ«šanu. Brālim Kellijam tas nav nekas jauns: pÄ“dÄ“jo gadu laikā viņš par identiskām darbÄ«bām ir ticis arestÄ“ts jau deviņas reizes. Šoreiz viņam bÅ«s jāstājas tiesas priekšÄ 2015. gada 20. janvārÄ«.62 Brālis Kellijs paredz, ka šoreiz bÅ«s jāiet cietumā uz ilgāku laiku, taču ir gatavs nest šo upuri.63

Francija, 2013. gada pavasaris. Vairākās Francijas pilsÄ“tās policija uz ielām tvarsta un arestÄ“ cilvÄ“kus, kuriem ir mugurā T-krekls vai svÄ«teris ar „viendzimuma laulÄ«bu“ pretinieku emblÄ“mu (rokās sadevušos mātes, tÄ“va, dÄ“la un meitas silueti).64

Lielbritānija, 2011. gads. JÅ«nisa un Ovens Džonsi (Eunice and Owen Johns, 62 un 65 gadus veci) ir melnādains DÄ“rbijas pilsÄ“tas iedzÄ«votāju pāris, kas ilgus gadus kā audžuÄ£imene ir pieņēmuši pie sevis pašvaldÄ«bas apgādÄ«bā esošos bÄ“rnus – bāreņus. Visi tikai priecājās par šiem krietnajiem audžuvecākiem, lÄ«dz kamÄ“r vienā jaukā dienā DÄ“rbijas pašvaldÄ«ba nolÄ“ma lauzt ar viņiem jebkādu sadarbÄ«bu un bÄ“rnus viņiem vairs nedot. Kādu noziegumu šie neģēļi bija izdarÄ«juši? IzrādÄ«jās, ka viņi ir VasarsvÄ“tku draudzes kristieši, kuri ir negatÄ«vi noskaņoti pret homoseksuālo dzÄ«vesveidu. Džonsu pāris vÄ“rsās Anglijas Augstajā tiesā (High Court) kas – pilnÄ«gi paredzami – viņu sÅ«dzÄ«bu noraidÄ«ja. Tiesa skaidros vārdos paziņoja, ka audžuvecāku iebildumi pret homoseksuālismu varÄ“ja apdraudÄ“t audžubÄ“rnu „labklājÄ«bu“, un ka „cilvÄ“ku aizsardzÄ«bai pret diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata ir prioritāte pār aizsardzÄ«bu pret diskrimināciju uz reliÄ£iskās pārliecÄ«bas pamata“.65

Kanāda, 2008. gads. No vienas personas sastāvošÄ Albertas provinces CilvÄ“ktiesÄ«bu kolÄ“Ä£ija (Human Rights Panel) notiesā protestantu mācÄ«tāju StÄ«venu Bezoinu (Stephen Boissoin) par to, ka viņš bija nopublicÄ“jis vietÄ“jā avÄ«zÄ“ atklātu vÄ“stuli, kurā apgalvoja: „kur zeļ homoseksuālisms, tur plaukst visu veidu samaitātÄ«ba“. Viņš tāpat rakstÄ«ja, ka „homoseksuālo tiesÄ«bu aktÄ«visti un tie, kas viņus aizstāv, ir tikpat amorāli, kā pedofÄ«li, suteneri un narkotiku tirgotāji“. Kāds universitātes profesors iesniedza sÅ«dzÄ«bu pret Bezoinu par „jÅ«tu aizskaršanu“. CilvÄ“ktiesÄ«bu kolÄ“Ä£ija ne tikai lika Bezoinam atvainoties sÅ«dzÄ“tājam un samaksāt viņam 5 000 dolāru „sāpju naudu“, bet arÄ« uzlika viņam pastāvÄ«gu beztermiņa aizliegumu turpmāk kritiski izteikties par homoseksuālismu presÄ“, internetā, privātajos e-pastos, utt.66 Tiesas vÄ“lāk šo lÄ“mumu atcÄ“la67, taču Bezoinam tik un tā nācās ciest ievÄ“rojamus finansiālus zaudÄ“jumus tiesāšanās izmaksu dēļ.68

Francija, 2006. gads. Lilles pirmās instances tiesa, iztiesājot krimināllietu pret parlamenta deputātu Kristiānu Vanestu (Christian Vanneste), atzÄ«st viņu par vainÄ«gu un soda ar 3 000 eiro naudassodu par to, ka, atbildot uz kāda žurnālista jautājumu, viņš bija lietojis vairākus „nepieļaujamus izteicienus“. KonkrÄ“tāk, Vanests bija atļāvies morāli vÄ“rtÄ“t homoseksuālo uzvedÄ«bu, sakot, ka „Homoseksualitāte ir sliktāka par heteroseksualitāti. Ja visi to piekoptu, tas bÅ«tu bÄ«stami cilvÄ“cei.“ Tiesa atklāti atzina, ka apsÅ«dzÄ“tais bija kritizÄ“jis brÄ«vi izvÄ“lÄ“tu uzvedÄ«bu, nevis apvainojis cilvÄ“kus kā tādus, – taču tā neatzina šo faktu par svarÄ«gu. Un – pats šausmÄ«gākais – Vanests bija atļāvies nokritizÄ“t dažu LGBT aktÄ«vistu organizāciju politiku, raksturojot to attieksmi kā „sektantisku“. Vanests tika notiesāts arÄ« apelācijas instancÄ“, taču Francijas Kasācijas tiesa viņu galu galā attaisnoja.69

Zviedrija, 2004. gads. Tiesa piespriež Kalmāras VasarsvÄ“tku draudzes mācÄ«tājam Oke GrÄ«nam (Åke Green) nosacÄ«tu cietumsodu uz vienu mÄ“nesi par „naida kurināšanu pret homoseksuāļiem“. Kāds bija viņa noziegums? Tas, ka vienā no saviem sprediÄ·iem viņš bija pateicis šÄdus vārdus: „Seksuālās izvirtÄ«bas ir dziļš vēža audzÄ“js sabiedrÄ«bā.“ 2005. gada novembrÄ« Zviedrijas Augstākā tiesa GrÄ«nu tomÄ“r attaisnoja, atsaucoties uz ECT judikatÅ«ru vārda brÄ«vÄ«bas lietās.70

Autore uzsver, ka šie piemÄ“ri nav vienkārši „neveiksmÄ«gi izņēmumi“, bet gan ļoti tipiski fakti, kas šajās valstÄ«s notiek regulāri. ŠÄ raksta formāts ļāva autorei minÄ“t tikai sešus no tiem, taču viņas „kolekcijā“ ir vairāk nekā simts šÄdu, pÄ“dÄ“jo desmit gadu laikā notikušu faktu. Turklāt tie skar ne tikai vārda brÄ«vÄ«bu un reliÄ£ijas brÄ«vÄ«bu, bet arÄ«, piemÄ“ram, privātÄ«pašuma tiesÄ«bas un uzņēmÄ“jdarbÄ«bas brÄ«vÄ«bu: fermeru sodÄ«šana par nevÄ“lÄ“šanos izÄ«rÄ“t savu fermu „viendzimuma laulÄ«bu“ svinÄ“šanai71, konditoru sodÄ«šana un viņu uzņēmuma finansiāla izputināšana par nevÄ“lÄ“šanos cept torti „viendzimuma laulÄ«bām“72, utt.

Šeit autore gribÄ“tu jautāt visiem juristiem un politiÄ·iem, kuri lasa šo rakstu: vai mums Latvijā arÄ« kaut kas tāds ir vajadzÄ«gs? Vai mums patiešÄm nav pieticis ar piecdesmit gadus ilgu no ārpuses vardarbÄ«gi uzspiestu totalitāru diktatÅ«ru, lai tagad labprātÄ«gi uzveltu sev vÄ“l vienu? Tas, ka „daudzas citas valstis tā dara“, nav derÄ«gs arguments: atšÄ·irÄ«bā no mums un mÅ«su kaimiņiem, ne Lielbritānija, ne Kanāda, ne pat Zviedrija nav izbaudÄ«jušas uz savas ādas totalitāra režīma „jaukumus“, – un var saprast, ka šo valstu valdošajām elitÄ“m tagad gribas „paeksperimentÄ“t“. Šajā ziņā ir saprotams, kādēļ tieši Austrumviduseiropas reÄ£iona valstÄ«s ir vÄ“rojama vislielākā pretošanās LGBT ideoloÄ£ijai: to iedzÄ«votāju vairākumam gluži vienkārši ir pieticis ar vienu vienÄ«gu, visā „aukstā kara“ laikmeta garumā ilgušu „sociālo eksperimentu“.

Autore atkārtos jau reiz sacÄ«to: pieredze ir parādÄ«jusi, ka it visur, kur LGBT ideoloÄ£ija tiek tiesiski leÄ£itimÄ“ta un nostiprināta (un viendzimuma pāru „reÄ£istrÄ“to partnerattiecÄ«bu“ ieviešana ir pirmais šÄdas leÄ£itimācijas stÅ«rakmens), no tā smagi cieš citu cilvÄ“ku pamattiesÄ«bas. ŠÄ« ideoloÄ£ija ir nesavienojama ar domu un vārda brÄ«vÄ«bu, ar reliÄ£ijas un sirdsapziņas brÄ«vÄ«bu, ar vecāku brÄ«vÄ«bu audzināt bÄ“rnus saskaņā ar saviem uzskatiem, ar uzņēmÄ“jdarbÄ«bas brÄ«vÄ«bu un ar vairākām citām brÄ«vā un demokrātiskā valstÄ« atzÄ«tām pamattiesÄ«bām. SabiedrÄ«ba, kurā šÄ« ideoloÄ£ija iesakņojas, ātri vien kļūst mazāk brÄ«va un mazāk demokrātiska, – un vienlaicÄ«gi totalitārāka un represÄ«vāka. PÄ“c autores domām, tas ir pilnÄ«gi pietiekams, lai atzÄ«tu LGBT ideoloÄ£ijas krasu nesavienojamÄ«bu ar Satversmes 1. panta pamatnormu un nepieļautu tās ieplÅ«šanu mÅ«su tiesÄ«bu sistÄ“mā.

Nobeiguma vietā

Klasiska nobeiguma vietā autore aicina lasītājus apdomāt un apzināties trīs svarīgas lietas.

Pirmkārt, mums Latvijā bÅ«tu jāapzinās, cik brÄ«vā sabiedrÄ«bā mÄ“s dzÄ«vojam. Jebkuram lasÄ«tājam ir tiesÄ«bas radikāli nepiekrist visam, ko autore šajā rakstā ir pateikusi, – taču pienācÄ«gi novÄ“rtÄ“sim to faktu, ka šÄds raksts vispār varÄ“ja tikt iesniegts un publicÄ“ts. Latvijā homoseksuālo tematiku joprojām drÄ«kst brÄ«vi apspriest; LGBT ideoloÄ£ija mÅ«su valstÄ« nav kļuvusi par oficiālo, un to drÄ«kst arÄ« atklāti kritizÄ“t (autore nesaka “pagaidām”, jo cer, ka šis status quo saglabāsies vienmÄ“r). Ja autore mÄ“Ä£inātu iesniegt publicÄ“šanai šÄdu pašu rakstu, piemÄ“ram, Lielbritānijā, tad ir ļoti iespÄ“jams, ka šajā brÄ«dÄ« viņa tiktu rokudzelžos policijas furgonā vesta uz tuvākā policijas iecirkņa izolatoru. ArÄ« pašreizÄ“jais tieslietu ministrs var atļauties nosÅ«tÄ«t apvienÄ«bai “MozaÄ«ka” atklātu vÄ“stuli, iestājoties pret viņu prasÄ«bām, – un nezaudÄ“t savu ministra posteni. NovÄ“rtÄ“sim šo Latvijā valdošo brÄ«vÄ«bu un sargāsim to!

Otrkārt, autore aicina šo rakstu lasošos politiÄ·us un it Ä«paši Saeimas deputātus apdomāt, kāds tad Ä«sti ir tiesÄ«bu un likuma pamatmÄ“rÄ·is. Vai tas ir saprotams klasiskā nozÄ«mÄ“, t.i., dot katram to, kas viņam pÄ“c taisnÄ«bas pienākas (suum cuique tribuere), ievÄ“rojot kopÄ“jo labumu (bonum commune) un kalpojot tam, – vai arÄ« tā ir individuālu egoistisku iegribu apmierināšana, pakļaujoties un izdabājot tām spiediena grupām jeb lobijiem, kuriem noteiktajā brÄ«dÄ« ir nauda un ietekme?

Treškārt, autore aicina visus lasÄ«tājus paraudzÄ«ties uz pagājušÄ gadsimta vÄ“sturi un atskārst, ka visām cilvÄ“ka dabai pretÄ“jām ideoloÄ£ijām reiz pienāk gals. 1917. gadā boļševiki nāca pie varas Krievijā un noturÄ“jās tur vairāk par septiņdesmit gadiem. Latviju viņi okupÄ“ja 1940. gadā un valdÄ«ja pusgadsimtu. Visu šo laiku mums tika atkārtots, ka komunisma uzvara visā pasaulÄ“ esot vÄ“sturiski neizbÄ“gama. Tad sākās baltiešu Atmoda, krita BerlÄ«nes mÅ«ris, un drÄ«z vien padomju komunistu režīms un viņu ideoloÄ£ija aizlidoja tur, kur tai bija Ä«stā vietā – vÄ“stures mÄ“slainÄ“. AtcerÄ“simies to, kad dažādi eksperti mums stāstÄ«s, ka LGBT ideoloÄ£ijas uzvara un “viendzimuma laulÄ«bu” atzÄ«šana esot pilnÄ«gi neizbÄ“gama! Nekas no tā, ko mÄ“s darām vai taisām paši ar savām rokām, nav “neizbÄ“gams” – arÄ« mÅ«su vÄ“sture.u

1 Visi rakstā paustie viedokļi ir autores personiskie viedokļi. Tie nesaista nevienu organizāciju, kurā viņa darbojas.

 Matule S., Dubava I., Litvins G. ŠÄ gada BÄ«riņu aktualitātes: Satversme un informācijas tehnoloÄ£ijas. Jurista Vārds, 29.07.2014, Nr. 29 (831).

2 Sk., piem., Chumley Ch.K. Edgars Rinkevics, Latvia minister, comes out as gay in tweet. The Washington Times, 07.11.2014. Pieejams: http://www.washingtontimes.com/news/2014/nov/7/edgars-rinkevics-latvia-minister-comes-out-as-gay-/ [šeit un turpmāk visas hipersaites skatÄ«tas un pārbaudÄ«tas 03.01.2015].

3 Lielbritānijas vÄ“stnieks Latvijā uzteicis RinkÄ“viču un paziņojis, ka arÄ« viņš ir gejs. Focus.lv, 28.11.2014. Pieejams: http://www.focus.lv/latvija/sabiedriba/lielbritanijas-vestnieks-latvija-uzteicis-rinkevicu-un-pazinojis-ka-ari-vins-ir-gejs.

4 LGBT un viņu draugu apvienÄ«bas „MozaÄ«ka“ atklāta vÄ“stule tieslietu ministram. Focus.lv, 11.11.2014. Pieejams: http://www.focus.lv/latvija/sabiedriba/lgbt-un-vinu-draugu-apvienibas-mozaika-atklata-vestule-tieslietu-ministram.

5 Tieslietu ministra vÄ“stule pieejama ministrijas mājas lapā: https://www.tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/dzintars-rasnacs-laulibas-un-gimenes-jedziens-latvija-paliks-nemainigs.

6 BÄ“rziņš A.: Skolotāji ir sabiedrÄ«bas saprātÄ«gākā daļa. NeatkarÄ«gā RÄ«ta AvÄ«ze, 18.12.2014. Pieejams: http://nra.lv/latvija/131085-andris-berzins-skolotaji-ir-sabiedribas-sapratigaka-dala.htm.

7 Paziņojums pieejams: http://mozaika.lv/mozaikas-reply-to-latvian-president/.

8 Balmaks I. Eiropas Kopienu tiesa un viendzimuma attiecÄ«bas. Jurista Vārds, 10.06.2008, Nr. 22 (527); GailÄ«te D. Ar galvu smiltÄ«s. Jurista Vārds, 24.05.2011, Nr. 21 (668); Goša E. MÄ«ti un patiesÄ«ba par viendzimuma pāru tiesisko regulÄ“jumu. Jurista Vārds, 31.05.2011, Nr. 22 (669); Lazukina N. Viendzimuma laulÄ«bu legalizācija ir antikonstitucionāla un nav pieļaujama. Jurista Vārds, 31.05.2011, Nr. 22 (669); Dubava I. Viendzimuma attiecÄ«bu aizsardzÄ«bas tendences. Jurista Vārds, 25.03.2014, Nr. 12 (814).

9 Vallianatos and Others v. Greece [GC], nos. 29381/09 and 32684/09, §§ 70-92, 7 November 2013.

10 Konvencijas 9. pants un tās Pirmā protokola 2. pants. Sk. Lautsi v. Italy, no. 30814/06, §§ 48-58, 3 November 2009.

11 Borrego Borrego F.J. Problems of Frivolity in the European Court of Human Rights. Grām.: Kugler G. and M. (ed.) Exiting a Dear End Road: a GPS for Christians in Public Discourse. Vienna: Kairos Publications, 2010, pp. 200-201.

12 Lautsi and Others v. Italy [GC], no. 30814/06, §§ 57-78, 18 March 2011.

13 Par šÄda cilvÄ“ka pieredzi sk., piem., Ariño P. L’homosexualité en vérité: briser enfin le tabou. Paris: Frédéric Aimard Editeur, 2012.

14 Vārdam “pederastija” ir divas nozÄ«mes. Tā sākotnÄ“jā, vÄ“l Senajā GrieÄ·ijā pieņemtā nozÄ«me ir “seksuālas attiecÄ«bas starp pieaugušu vÄ«rieti un jaunu zÄ“nu” (no sengrieÄ·u pais – zÄ“ns un erastÄ“s – mÄ«lnieks), un šajā nozÄ«mÄ“ tas ir iesakņojies angļu valodā. Savukārt franču valodā tas ātri vien sāka apzÄ«mÄ“t jebkurus homoseksuālus dzimumsakarus, un šajā nozÄ«mÄ“ tas ieviesās arÄ« latviešu valodā (sk., piem., bijušÄ LPSR Kriminālkodeksa 124. pantu). Autore šeit domā pirmo, šaurāko nozÄ«mi, kas, viņasprāt, ir pareizāka.

15 Cartledge, P.A. The Politics of Spartan Pederasty. In: Proceedings of the Cambridge Philological Society, 1981, Vol. 27, pp. 17-36.

16 Sk., piem., Saikaku I., Powys Mathers E. Comrade Loves of the Samurai. North Clarendon, VT: Tuttle Publishing, 2007.

17 LeVay S. A Difference in Hypothalamic Structure Between Heterosexual and Homosexual Men. Science, Vol. 253 (August 1991), pp. 1034-1037; Bailey J.M., Pillard R.C. A Genetic Study of Male Sexual Orientation. Archives of General Psychiatry, no. 48(12) (December 1991), pp. 1089-1096; Hamer D.H. et al. A Linkage Between DNA Markers on the X Chromosome and Male Sexual Orientation. Science, Vol. 261 (July 1993), pp. 321-327.

18 Nimmons D. Sex and the Brain. Discover, no. 15(3) (March 1994), pp. 64-72; Byne W., Parsons B. Human Sexual Orientation: the Biologic Theories Reappraised. Archives of General Psychiatry, Vol. 50(3) (March 1993), pp. 228-239.

19 Hershberger S.L. A Twin Registry Study of Male and Female Sexual Orientation. The Journal of Sex Research, Vol. 34, no. 2, 1997, pp. 212-222.

20 Långström N. et al. Genetic and Environmental Effects on Same-Sex Sexual Behavior: a Population Study of Twins in Sweden. Archives of Sexual Behavior, Vol. 39 (February 2010), pp. 75-80.

21 Hamer D.H. et al., op.cit.

22 Rice G. et al. Male Homosexuality: Absence of Linkage to Microsatellite Markers at Xq28. Science, Vol. 284 (April 1999), pp. 665-667; Schwartz G. et al. Biodemographic and Physical Correlates of Sexual Orientation in Men. Archives of Sexual Behavior, Vol. 39 (February 2010), pp. 93-109.

23 APA. Answers to Your Questions for a Better Understanding of Sexual Orientation & Homosexuality. Pieejams: http://www.apa.org/topics/lgbt/orientation.pdf.

24 AGLP Gay and Lesbian Fact Sheets. Pieejams: http://www.aglp.org/pages/LGBTFactSheets.php.

25 CitÄ“ts pÄ“c: Katz J.N. The Invention of Heterosexuality. Chicago: The University of Chicago Press, 2007, p. 99.

26 http://www.ilga-europe.org/home/about_us/annual_conference/vilnius_2007.

27 http://blog.amnestyusa.org/us/clinton-to-united-nations-gay-rights-are-human-rights.

28 Rudevskis J. Satversmes 89. panta komentārs. Grām.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa: CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 23.lpp.

29 Pieņemta un pasludināta ar ANO Ä¢enerālasamblejas 1948.g. 10. decembra rezolÅ«ciju.

30 Pieņemts 1966.g. 16. decembrÄ«; spÄ“kā no 1976.g. 23. marta; Latvija pievienojusies 1992.g. 24. martā.

31 Schalk and Kopf v. Austria, no. 30141/04, §§ 54-64, 24 June 2010.

32 Eiropas SavienÄ«bas PamattiesÄ«bu harta. Eiropas SavienÄ«bas Oficiālais VÄ“stnesis, C-83/391, 30.3.2010.

33 Pieejams: http://www.diena.lv/arhivs/tumsonigo-naidu-izpauz-satversme-12637845.

34 Gaius Suetonius Tranquillus. De vita Caesarum. Pieejams: http://penelope.uchicago.edu/Thayer/L/Roman/Texts/Suetonius/12Caesars/Nero*.html. Autore izņēma no šÄ citāta dažus teikumus par Nerona izdarÄ«bām, kas viņas ieskatā ir pārāk riebÄ«gi, lai tos atkārtotu.

35 Sk. piem., šeit: http://www.oxforddictionaries.com/definition/english/tradition.

36 Scott James. Many Successful Gay Marriages Share an Open Secret. The New York Times, 28.01.2010. Pieejams: http://www.nytimes.com/2010/01/29/us/29sfmetro.html. Sk. arÄ« paša pÄ“tÄ«juma projekta mājas lapu: http://www.gaycouplesstudy.org.

37 Kalniņš V. Romiešu civiltiesÄ«bu pamati. RÄ«ga: Zvaigzne, 1977, 79. un 81.lpp.

38 Valdrini P. et autres. Droit canonique (2e éd.), Paris: Dalloz, 1999, pp. 315-338, §§ 485-517.

39 AugustÄ«ns. AtzÄ«šanās (no latīņu val. tulkojusi L. Hansone). RÄ«ga: Liepnieks & RÄ«tups, 2008, 93.-101.lpp., 4.4.7-4.9.14.

40 Ð¥ÑƒÐ´Ð¸ÐµÐ² С. Любовь – это другое. ÐŸÑ€Ð°Ð²Ð¾ÑÐ»Ð°Ð²Ð¸Ðµ и мир, 15.11.2013. Pieejams: http://www.pravmir.ru/lyubov-eto-drugoe.

41 M. Gesenas uzstāšanos var noklausÄ«ties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=Ebw3hEeU5KE (no 6:32 lÄ«dz 7:15).

42 Ð¥ÑƒÐ´Ð¸ÐµÐ² С. Вниз по скользкому склону, или скоро ли разрешат полигамию? ÐŸÑ€Ð°Ð²Ð¾ÑÐ»Ð°Ð²Ð¸Ðµ и мир, 19.12.2013. Piejams: http://www.pravmir.ru/vniz-po-skolzkomu-sklonu-ili-skoro-li-razreshat-poligamiyu.

43 United States District Court for the District of Utah. Brown et al. v. Buhman et al., 2:11-cv-0652-CW. Pieejams: http://libertasutah.org/drop/bigamy.pdf. Sk. arÄ« šo komentāru: Bailey S.P. Utah Polygamy Court Ruling on ‘Sister Wives’ Case Confirms Fears of Social Conservatives. Huffington Post, 17.12.2013. Pieejams: http://www.huffingtonpost.com/2013/12/17/utah-polygamy-court-ruling_n_4455706.html.

44 Sk. Arāja D. TumsonÄ«go naidu izpauž SatversmÄ“, loc.cit.

45 Lavrikovs J. Satversmes 110. pants nav šÄ·Ä“rslis viendzimuma pāru tiesiskai atzÄ«šanai. Delfi.lv, 22.11.2014, http://www.delfi.lv/news/comment/comment/juris-lavrikovs-satversmes-110pants-nav-skerslis-viendzimuma-paru-tiesiskai-atzisanai.d?id=45249120.

46 Goša E., op.cit.

47 Matule S., Dubava I., Litvins G., op.cit.

48 Goša E., op.cit., 13.punkts. Sk. arÄ« Balmaks I., op.cit.

49 CDC Fact Sheet “HIV among Gay and Bisexual Men”, November 2014. Pieejama: http://www.cdc.gov/nchhstp/newsroom/docs/CDC-MSM-508.pdf.

50 Sk. turpat.

51 Baral S., Sifakis F., Cleghorn F., Beyrer C. Elevated Risk for HIV Infection among Men Who Have Sex With Men in Low- and Middle-Income Countries, 2000-2006: a Systematic Review. 2007 PLoS Med 4(12): e339.

52 Ð˜Ð½Ñ„ормационный бюллетень “ВИЧ-инфекция”, No. 36 (2012). Pieejams : http://www.hivrussia.ru/files/bul_36.pdf.

53 Fluker J.L. A 10-year study of Homosexually Transmitted Infection. British Journal of Venereal Diseases, 1976, Vol. 52, pp. 155-160; Fluker J.L., Cross C. Homosexuality and Sexually Transmitted Diseases. British Journal of Hospital Medicine, 1981, Vol. 26, pp. 265-269; Handsfield H.H. Sexually Transmitted Diseases in Homosexual Men. American Journal of Public Health, 1981, no. 71, pp. 989-990. Sk. arÄ«: Laumann E.O., Gagnon J.H., Michael R.T., Michaels S. The Social Organization of Sexuality. Chicago: The University of Chicago Press, 1994.

54 Sexually Transmitted Diseases Surveillance 2012. Division of STD Prevention, January 2014. http://www.cdc.gov/std/stats12/surv2012.pdf. Sk. arÄ«: Vincelette J. et al., Predicators of Chlamydial Infection and Gonorrhea Among Patients Seen by Private Practitioners. Canadian Medical Association Journal, 1995, Vol. 144, pp. 713-721; Gonorrhea Among Men Who Have Sex with Men – Selected Sexually Transmitted Diseases Clinics, 1993-1996, MMWR Weekly, September 26, 1997, Vol. 46(38), pp. 889-892.

55 Health Professionals Should not Miss an Opportunity to Vaccinate Men Who Have Sex with Men Against Hepatitis A and Hepatitis B, Centers for Disease Control and Prevention, National Center for Infectious Diseases (March 3, 2003).

56 HPV and Men – CDC Fact Sheet. Pieejama: http://www.cdc.gov/std/hpv/STDFact-HPV-and-men.htm. Sk. arÄ«: Chin-Hong P.V., Palefsky J.M. Natural History and Clinical Management of Anal Human Papillomavirus Disease in Men and Women Infected with Human Immunodeficiency Virus. Clinical Infectious Diseases, 2002, Vol. 35, no. 9, pp. 1127-1134.

57 Mental Disorders, Suicide, and Deliberate Self-Harm in Lesbian, Gay and Bisexual People: a Systematic Review (2012). National Institute for Mental Health in England. Pieejams: http://www.mindout.org.uk/wp-content/uploads/2012/06/self-harm-in-lesbian-gay-and-bisexual-people.pdf; Phelan J.E., Whitehead N., Sutton P.M. What Research Shows: NARTH’s Response to the APA Claims on Homosexuality. Journal of Human Sexuality, 2009, Vol. 1, pp. 9-39; King M., McKeown E. Mental Health and Social Wellbeing of Gay Men, Lesbians, and Bisexuals in England and Wales. London: Mind, 2003; Hall J. Lesbians Recovering from Alcoholic Problems: and Ethnographic Study of Health Care Expectations. Nursing Research, 1994, Vol. 43, pp. 238-244; Sandfort Th.G.M. et al. Same-Sex Sexual Behaviour and Psychiatric Disorders: Findings from the Netherlands Mental Health Survey and Incidence Study. Achives of General Psychiatry, 2001, Vol. 58, pp. 85-91; De Graaf R., Sandfort Th.G.M., Ten Have M. Suicidality and Sexual Orientation: Differences Between Men and Women in a General Population-Based Sample from the Netherlands. Archives of Sexual Behavior, Vol. 35 (June 2006), pp. 253-262.

58 Sk. visus iepriekšÄ“jā zemsvÄ«tras atsaucÄ“ citÄ“tos avotus.

59 2014. gada 30. oktobra grozÄ«jumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”. Pieejami: http://likumi.lv/doc.php?id=270337.

60 Everts O. ZiemassvÄ“tki bez kara un reliÄ£ijas. Tvnet.lv, 22.12.2014. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/540721-ziemassvetki_bez_kara_un_religijas.

61 Par Katoļu baznÄ«cas nostāju šajā jautājumā sk. Katoliskās BaznÄ«cas katehisms. RÄ«ga: RÄ«gas Metropolijas kÅ«rija, 2000, 575.lpp., §§ 2357-2359.

62 Scottish Monk Arrested for Distributing Leaflets Promoting Sexual Morality. LifeSiteNews, 12.12.2014. Pieejams: https://www.lifesitenews.com/news/scottish-monk-arrested-for-distributing-leaflets-promoting-sexual-morality.

63 Britain: Monk Expects Jail for Defending Traditional Catholic Teachings. Examiner, 19.12.2014. Pieejams: http://www.examiner.com/article/britain-monk-expects-jail-for-defending-traditional-catholic-teachings.

64 De Mallevoüe D. Procès-verbaux en série pour le port du sweat-shirt de la Manif pour tous. Le Figaro, 09.04.2013. Pieejams: http://www.lefigaro.fr/actualite-france/2013/04/08/01016-20130408ARTFIG00579-proces-verbaux-en-serie-pour-le-port-du-sweat-shirt-de-la-manif-pour-tous.php.

65 Christian foster couple lose „homosexuality views“ case. BBC, 28.02.2011. Pieejams: http://www.bbc.co.uk/news/uk-england-derbyshire-12598896.

66 Lund v. Boissoin, 2008 AHRC 6 (CanLII). Pieejams: http://www.canlii.org/en/ab/abhrc/doc/2008/2008ahrc6/2008ahrc6.html.

67 Lund v. Boissoin, 2012 ABCA 300 (CanLII). Pieejams: http://www.canlii.org/en/ab/abca/doc/2012/2012abca300/2012abca300.html.

68 Par to – un par citām lÄ«dzÄ«gām lietām Kanādā – sk. Levant E. Shakedown: How Our Government is Undermining Democracy in the Name of Human Rights. Toronto: McClelland & Stewart, 2009.

69 Pirmās instances tiesas spriedums pieejams: http://www.actupparis.org/IMG/pdf/jugement-TGIlille-vanneste.pdf. Apelācijas tiesas spriedums pieejams: http://www.actupparis.org/IMG/pdf/jugement-CiourAppelDouai-vanneste.pdf. Kasācijas tiesas spriedums pieejams: http://legifrance.gouv.fr/affichJuriJudi.do?oldAction=rechJuriJudi&idTexte=JURITEXT000019772048.

70 Swedish Pastor Ake Green Acquitted of Hate Speech against Homosexuals. LifeSiteNews, 29.11.2005. Pieejams: https://www.lifesitenews.com/news/swedish-pastor-ake-green-acquitted-of-hate-speech-against-homosexuals.

71 Chumley C.K. Christian Farmers Fined $13K for Refusing Gay Wedding Ready for Court Battle. The Washington Times, 03.10.2014. Pieejams: http://www.washingtontimes.com/news/2014/oct/3/christian-farmers-fined-13k-refusing-gay-wedding-g.

Pārpublicēts no spektrs.com