Iesaki rakstu:

MājsÄ“de, ģīmjsegas un tālmācÄ«bas ir nospriegojušas mÅ«su sadzÄ«vi, bet tādēļ jo svarÄ«gāk pa reizei piespiest sevi domās atrauties no ikdienas rÅ«pestiem un Ä·ezām, pacelt acu skatu virspus ikdienas horizonta un mÄ“Ä£ināt pavÄ“rties nākamÄ«bā. Jo šobrÄ«d notiekošais globāla mÄ“roga satricinājums neizbÄ“gami nesÄ«s neatgriezeniskas pārmaiņas, un pasaules dižākie prāti, lielāko naudas turÄ“tāju mudināti, jau pavÄ“stÄ«juši par visas pasaules sabiedrÄ«bas Lielo restartu (The Great Reset). To mÄ“s zinām jau kopš pÄ“rnā jÅ«nija, kad Pasaules ekonomikas forums un princis Čārlzs palaida šo konceptu tautās, un visaugstākā lÄ«meņa pasākumi bÅ«s vÄ“l ilgi tam veltÄ«ti.

Viens no centrālajiem uzstādÄ«jumiem šai jaunajā pasaules kārtÄ«bā bÅ«s tas, ka ceturtajai industriālajai revolÅ«cijai ir jābÅ«t gan taisnÄ«gai, gan zaļai. Gan milzu globālās stratÄ“Ä£ijās, gan mÅ«su ikkatra viena ikdienā. Aicinu paturÄ“t redzeslokā abus mÄ“rogus – gan globālo, gan humāno –, lai varÄ“tu pasaules sāpi uztvert cilvÄ“ciski pazÄ«stamā situācijā.

Tā katrs veļasmašÄ«nas lietotājs zina, ka ar laiku no tās izņemtās zeÄ·es visas vairs nav saliekamas pa pāriem. Pa kādai pazÅ«d bez pÄ“dām, bet citas no sākotnÄ“ji melnām pÄ“c dažām mazgāšanas reizÄ“m pārvÄ“ršas 50 dažādās pelÄ“kā nokrāsās. LÄ«dzÄ«gi kā ar globālo klimata maiņu, par kuras iemesliem var šaubÄ«ties, bet par rezultātiem ne, arÄ« zeÄ·u vientuļnieču rašanos lÄ«dz galam nav izskaidrojuši pat britu zinātnieki, bet fakti ir neapstrÄ«dami.

Ziņās dzirdÄ“ju, ka ir tāda franču iniciatÄ«va Chaussettes Orphelines, kur firma pieņem šÄdu bāreņzeÄ·u sÅ«tÄ«jumus – mÄ“rogs esot tonnu tonnas –, un pÄ“c pārstrādes iegÅ«to jauno materiālu franču brÄ«numdari pārvÄ“rš jaunās modes precÄ“s. ReciklÄ“šana kā vientulÄ«bas un bārenÄ«bas risinājums, zaļš un taisnÄ«gs bez gala. Tādas firmas plaukst pa visu plašo pasauli, Austrāliju ieskaitot.

Mums daudzcietušajā latvju zemÄ“ ir viena ļoti lÄ«dzÄ«ga vientuļnieku problÄ“ma, proti, pÄ“c katrām vÄ“lÄ“šanām veidojas deputātu bariņš, kuri ir politbāreņi. Un lÄ«dzÄ«gi kā ar klimata maiņu vai zeÄ·u pāru izjukšanu rezultāti ir skaidri redzami un ar pieaugošu tendenci. Tā šobrÄ«d Saeimā ir jau trÄ«spadsmit ārpusfrakciju deputāti, lai arÄ« sākotnÄ“ji, tÅ«lÄ«t pÄ“c vÄ“lÄ“šanām, tāds bija tikai viens. ProblÄ“mas mÄ“rogam vienkārša ilustrācija: šo politbāreņu ir vairāk nekā deputātu četrās no septiņām frakcijām.

Tos tak arÄ« varÄ“tu reciklÄ“t, ņemot vÄ“rā jauno, zaļo pasauli, uz kuru virzāmies nevaldāmā apņēmÄ«bā, ne? Tiesa, tiešÄ veidā no vienas kompānijas izkritušo iemurdzÄ«t citā neļauj pašreizÄ“jā Saeimas frakciju veidošanas kārtÄ«ba, bet kaut kas tak te bÅ«tu jāpasāk. TaupÄ«gums un atjautÄ«ba vienumÄ“r ir bijuši mÅ«su tautas dzÄ«vesziņas kodolā, kas ļāva izdzÄ«vot cauri laiku laikiem.

Tā skaudrajos padomju laikos, kad sievietes valkāja neilona zeÄ·es, ne zeÄ·bikses, pagalam caura zeÄ·e tika degradÄ“ta par mājas vÄ«na filtra materiālu, bet veselākā (tā, kurai bija tikai daži uzņemti valdziņi) sapārota ar lÄ«dzÄ«gu, un tad abas pavārÄ«ja stiprā melnajā tÄ“jā. Rezultātā tām izveidojās vienāds tumšs tonis, un – hopā! – jauns pāris rokā.

Pārot varÄ“ja arÄ« zeÄ·bikses, jo bieži vien caurumi tām bija dažādās vietās, lÄ«dz ar to, saprātÄ«gi sapārotas, tās varÄ“ja pavilkt zem garajām biksÄ“m, dodoties uz subotņiku aukstākā pavasarÄ«. Paslepen šÄdu metodi izmantojuši arÄ« bļitkotāji, bet saprotamā kārtā tā netika daudzināta.

Kā redzams no pieredzes, vienkāršas un ekoloÄ£iski visnotaļ pareizas metodes ar pārkrāsošanos un tukšumu slÄ“pšanu mÅ«su politiskajā praksÄ“ jau sen ir ierastas un dod cerÄ“to rezultātu, ko varam vÄ“rot vai ik dienas tiešraidÄ“s un visur citur.

Bet! Pie sasniegtā mÄ“s nedrÄ«kstam apstāties. Franču zeÄ·u projekts paredz to savākšanu un nosÅ«tÄ«šanu pārstrādei, kā rezultātā no tonnām vairs nelietojama tekstila rodoties augstās modes produkcija. SkeptiÄ·i varÄ“tu teikt, ka zeÄ·es, it Ä«paši izmazgātas, nesver daudz un to pārsÅ«tÄ«šana nav pārāk dārga. Cita lieta ir labi barots tautas kalps – ne aploksnÄ“, ne vienkāršÄ banderolÄ“ to neietÅ«cÄ«si.

PÄ“c risinājuma jāraugās jau iedibinātā ekoloÄ£isku risinājumu praksÄ“. Tā lÄ“rumam preču savākšanas un reciklÄ“šanas izdevumi jau ir iekļauti cenā, un pareiza šÄdu izdevumu noteikšana ir viena no galvenajām problÄ“mām nu jau gadiem ilgi muļļātajā taras depozÄ«ta sistÄ“mas sāgā. Bet viņi tur ņemas ap miljoniem potenciālu vienÄ«bu, kamÄ“r reciklÄ“jamo deputātu skaits diez vai pārsniegs 60–70 gabalu vienā ciklā.

ReciklÄ“šanas izmaksas jāiekļauj preces cenā, šajā gadÄ«jumā – pie saraksta iesniegšanas visai dokumentu gÅ«zmai klāt jāpieliek arÄ« attiecÄ«ga naudiņa, par kuru pÄ“c mazgāšanas par vientuli kļuvušais varÄ“tu tikt pārsÅ«tÄ«ts pārtapšanai jaunā kvalitātÄ“. Ieteicams, uz Franciju vai vÄ“l labāk uz Austrāliju.

Jaunais zaļās un taisnÄ«gās domāšanas koncepts, izmantojot jau citās dabas aizsardzÄ«bas cīņās iemÄ“Ä£ināto, var tikt projicÄ“ts uz mÅ«su praksi plašÄ spektrā. Nu, piemÄ“ram, obligātā bioetanola piešprice – kādēļ tikai dÄ«zelim? Vai mazums tādu pārtikas produktu, kas pamatā tiek ražoti no izrakteņiem? PiemÄ“ram, spridzÄ«gi dzÄ“rieni no naftas un gāzes, tortes un kÅ«ciņas no silikāta un grants – tiem tak etanola piedeva bÅ«tu gan ekoloÄ£iski, gan kulināri labvÄ“lÄ«ga!

Un tam visam varÄ“tu piekārtot mazu, bet taisnÄ«gu sabiedrisko attiecÄ«bu kampaņu par ekoloÄ£iski tÄ«riem dažsimt tÅ«kstošiem, kuras ietvaros piedāvātu reciklÄ“t vecos lozungus, piemÄ“ram, klasisko Dreslera peršu “zaļais ceļš uz zilo tāli, klāts ar ilggadÄ«gu zāli” transformÄ“t par “zilais ceļš uz zaļo tāli” utt., bet jau apnikušo un acÄ«mredzami no realitātes izkritušo lozungu par vienu taisnÄ«bu visiem, kas kaitina apspriežu tiešraides vÄ“rotājus, nomainÄ«t pret skanÄ«gu un mÅ«sdienÄ«gu:

“GÅ«t var ņemot,

GÅ«t var dodot, –

Metāllūžņus vajag nodot!”

Pārpublicēts no aprinkis.lv