Iesaki rakstu:

„Vai jums ir žēl, ka man jau iepriekš ir nokārtota kapavieta? Bet paldies par jÅ«su interesi par manu mūža māju, man vÄ“l dzÄ«vai esot. TiešÄm skaista un smalkjÅ«tÄ«ga dāvana mÅ«su neatkarÄ«bas simtgadÄ“ un svÄ“tku laikā,” – šÄdu sašutušu atbildi kādreizÄ“jā Valsts prezidente Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga sniegusi, žurnālam Ieva atbildot uz jautājumu par viņas Meža kapos, netālu no Jāņa ÄŒakstes atdusas vietas prihvatizÄ“to „blata kapu”.

Kad pagājušÄ gada janvāra sākumā sākās skandāls ap VÄ«Ä·es-Freibergas „pa blatu” un bez maksas iegÅ«to ekskluzÄ«vo septiņvietÄ«go kapavietu Pirmajos Meža kapos, kur „parastajiem cilvÄ“kiem” atdusas vietu iegÅ«t nav iespÄ“jams, viņa publiski paziņoja, ka apsverot alternatÄ«vu – „vizbulÄ«šu nogāzÄ«ti” tālu no RÄ«gas. Taču šis paziņojums ir izrādÄ«jies maldinošs – šajā laikā „luksus kaps pie ÄŒakstes” ir ticis labiekārtots, un ir acÄ«mredzams, ka eksprezidente no tā pat nedomā atteikties.

„Ir jau arÄ« vÄ“l citi risinājumi. MÅ«su lauku Ä«pašumā ir tāda klusa, meža vidÅ« apslÄ“pta nogāzÄ«te, kur pavasarÄ« zied zilās vizbulÄ«tes. Tur bÅ«tu Dieva miers un klusums. Tur varÄ“tu, kad pienāks laiks, ar mirušajiem pienācÄ«go cieņu un bez skauÄ£u lāstiem izkaisÄ«t manus pelnus. Un katru pavasari es tad varÄ“tu atkal uzziedÄ“t ar zilām vizbulÄ«tÄ“m,” – ar šÄdu paziņojumu VÄ«Ä·e-Freiberga nāca klajā pagājušÄ gada janvāra vidÅ«.

Taču tie visi ir izrādÄ«jušies tikai publikas iežēlināšanai domāti apgalvojumi, - VÄ«Ä·ei-Freibergai nav bijis pat prātā atteikties no „blata kapa” netālu no Jāņa ÄŒakstes atdusas vietas iegÅ«tajā septiņvietÄ«gajā kapavietā, run vizbulÄ«tÄ“m nāksies uzziedÄ“t vienām pašÄm: „blata kapam” pa šo laiku ir ne tikai ierÄ«kots pamatÄ«gs soliņš, bet arÄ« uzstādÄ«ta Ivara Feldberga darināta tautumeitas skulptÅ«ra. Ir acÄ«mredzams, ka eksprezidente no „izcÄ«nÄ«tās” kapavietas atteikties negrasās.

Savulaik Imants Freibergs pÄ“c publiska skandāla bija spiests atteikties no dzÄ«vesbiedres iekārotā zemesgabala JÅ«rmalā, savukārt VÄ«Ä·es-Freibergas vÄ“lmes pÄ“c ekskluzÄ«viem Ä£imenes kapiem daļēji slÄ“gtajos RÄ«gas I Meža kapos, kur apglabāšana „parastajiem cilvÄ“kiem” ir liegta, oficiāli tika fiksÄ“tas, toreizÄ“jam Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tājam Gundaram Daudzem 2014. gada 8. janvārÄ« vÄ“ršoties pie RÄ«gas pašvaldÄ«bas ar rakstisku lÅ«gumu „rezervÄ“t divus zemes nogabalus likuma „Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu” 12. pantā paredzÄ“to darbÄ«bu izpildei”.

Šim lÅ«gumam nebija tiesiska pamata – Daudzes pieminÄ“tā likuma 12. pants nosaka, ka „Valsts prezidenta un personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedÄ«šanas un kapa uzturÄ“šanas izdevumus sedz valsts”, taču tas neparedz zemes nogabalu piešÄ·iršanu Valsts prezidenta un/vai personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedÄ«šanai.

Taču, tieši atsaucoties uz šo vÄ“stuli un notikušu mutisku vienošanos ar nezināmām kancelejas amatpersonām, RÄ«gas pilsÄ“tas izpilddirektors Juris RadzÄ“vičs deva rakstisku uzdevumu pašvaldÄ«bas Mājokļu un vides departamentam „rezervÄ“t divus zemes nogabalus RÄ«gas I Meža kapos” un pÄ“c tam uzdeva RÄ«gas domes Mājokļu un vides departamenta direktorei ierādÄ«t kapavietu „Latvijas Valsts prezidentu apbedÄ«šanai”.

VÄ“l pÄ“c tam RÄ«gas pilsÄ“tas izpilddirektors jau uzdeva „ierādÄ«t Ä£imenes kapavietu I Meža kapos RÄ«gā, Aizsaules ielā 2A, (3.sektors-ldg pa kr. no G. pr. rinda- 69.vieta”, - tieši šÄ« septiņvietÄ«gā kapavieta netālu no Jāņa ÄŒakstes pieminekļa tad arÄ« nonāca VÄ«Ä·es-Freibergas rÄ«cÄ«bā, kura jau publiski paziņojusi par nodomu tur ierÄ«kot savas Ä£imenes kapus.

Savu rÄ«cÄ«bu RÄ«gas pilsÄ“tas izpilddirektors pamatoja ne tikai ar it kā notikušu neformālu mutisku vienošanos ar nezināmiem Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem, bet arÄ« ar „RÄ«gas domes 09.12.2008. saistošo noteikumu Nr.149 „RÄ«gas pilsÄ“tas pašvaldÄ«bas kapsÄ“tu darbÄ«bas un uzturÄ“šanas noteikumi” 20.punktu”.

Šis punkts nosaka: „Komunālā departamenta direktors var dot piekrišanu kapavietas piešÄ·iršanai (nosakot kapavietas izmÄ“rus) daļēji slÄ“gtā kapsÄ“tā mirušÄ, kuram dzÄ«ves laikā ir bijuši sevišÄ·i nopelni Latvijas valsts vai RÄ«gas pilsÄ“tas labā, apbedÄ«šanai, pamatojoties uz attiecÄ«gās ministrijas, iestādes, radošÄs savienÄ«bas, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrÄ«bas iesniegumu.”

Taču ar Valsts prezidenta kancelejas oficiālu dokumentu atzÄ«ts, ka kanceleja nav vÄ“rsusies RÄ«gas pašvaldÄ«bā ar iesniegumu, kurā bÅ«tu lÅ«gts piešÄ·irt kapavietu konkrÄ“ta mirušÄ apbedÄ«šanai, „kuram dzÄ«ves laikā ir bijuši sevišÄ·i nopelni Latvijas valsts vai RÄ«gas pilsÄ“tas labā”.

„Valsts prezidenta kanceleja 2017.gada 12.janvārÄ« ir saņēmusi JÅ«su informācijas pieprasÄ«jumu elektroniskā veidā, lai noskaidrotu, kādu konkrÄ“ti personu - Valsts prezidentu vai šo amatu ieņēmušu personu - vajadzÄ«bām Valsts prezidenta kanceleja lÅ«dza rezervÄ“t RÄ«gas domei divus zemes nogabalus. InformÄ“jam, ka par JÅ«su informācijas pieprasÄ«jumā minÄ“to jautājumu Kancelejas lietvedÄ«bā nav reÄ£istrÄ“tu dokumentu,” teikts nu jau bijušÄ kancelejas vadÄ«tāja Gunta PuÄ·Ä«ša vÄ“stulÄ“.

Papildus tam ir arÄ« citi jau iepriekš minÄ“ti normatÄ«vo aktu pārkāpumi VÄ«Ä·es-Freibergas kārotās kapavietas piešÄ·iršanā. Meža kapu kapavieta ir piešÄ·irta VÄ«Ä·ei-Freibergai „Ä£imenes kapavietas” izveidei, kaut gan domes noteikumi nosaka, ka kapavieta var tikt piešÄ·irta tikai konkrÄ“tam mirušajam, kuram dzÄ«ves laikā ir bijuši sevišÄ·i nopelni Latvijas valsts vai RÄ«gas pilsÄ“tas labā.

Tāpat kapavieta ir piešÄ·irta konkrÄ“tai personai, kura nav mirusi, savukārt domes noteikumu 1. pielikums „KapsÄ“tās ierādāmo kapavietu izmÄ“ri” nosaka, ka maksimālais ierādāmās kapavietas lielums ir četrvietÄ«ga kapavieta 12 kvadrātmetru platÄ«bā, kurpretÄ« RadzÄ“vičs ir pieprasÄ«jis ierādÄ«t septiņvietÄ«gu kapavietu 21 kvadrātmetra platÄ«bā.

KNAB atzinums pÄ“c deviņus mÄ“nešus ilgušÄs pārbaudes eksprezidentes „blata kapa” lietā bija - kapavieta I Meža kapos VÄ«Ä·ei-Freibergai ir tikusi ierādÄ«ta un piešÄ·irta nepamatoti, un virknes RÄ«gas pašvaldÄ«bas amatpersonu, tostarp RÄ«gas pilsÄ“tas izpilddirektora Jura Radzeviča rÄ«cÄ«bā ir saskatāmas pazÄ«mes, kas norāda uz iespÄ“jamu dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

„Secināms, ka kapavieta I Meža kapos RÄ«gā, Aizsaules ielā 2A (3.sektors - ldg pa kr. no G. pr. rinda - 69.vieta,) piešÄ·irta un ierādÄ«ta nepamatoti, neievÄ“rojot RÄ«gas domes 2008.gada 9.decembra saistošajos noteikumos Nr.149 “RÄ«gas pilsÄ“tas pašvaldÄ«bas kapsÄ“tu darbÄ«bas un uzturÄ“šanas noteikumi” paredzÄ“tos kapavietu piešÄ·iršanas un ierādÄ«šanas nosacÄ«jumus un kārtÄ«bu (Noteikumu 16., 18. un 18.’ punkts, kā arÄ« 20.punkts), kā arÄ« pārsniedzot maksimālos kapavietas izmÄ“rus, kas noteikti minÄ“to noteikumu 1. pielikumā,” teikts KNAB slÄ“dzienā.

KNAB ir nosaucis arÄ« konkrÄ“tas par notikušo atbildÄ«gās amatpersonas. Īpaši pieminÄ“ts RÄ«gas pilsÄ“tas izpilddirektors Radzevičs, kuram nav bijis tiesiska pamata RÄ«gas domes Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildÄ«tājai Mairai Megnei 2014.gada 7.oktobra adresÄ“tā vÄ“stulÄ“ lÅ«gt ierādÄ«t VÄ«Ä·ei-Freibergai septiņvietÄ«gu Ä£imenes kapavietu RÄ«gas I Meža kapos.

LÄ«dz ar Radzeviču nosauktas arÄ« citas amatpersonas, kuru „rÄ«cÄ«bā saskatāmas pazÄ«mes, kas norāda uz iespÄ“jamo dienesta pilnvaru pārsniegšanu”, - tostarp pašreizÄ“jais KapsÄ“tu pārvaldes priekšnieks Igors Svincickis, bijušais KapsÄ“tu pārvaldes I un II Meža kapsÄ“tas pārziņa palÄ«gs Ainis Kaufelds, bijušais KapsÄ“tu pārvaldes I un II Meža kapu pārzinis Vilnis Bisenieks un arÄ« M. Megne, kura amatu tāpat jau pametusi.

KNAB pārbaudÄ“, kura faktiski pilnÄ«bā apliecinājusi šÄ gada 10. janvāra publikācijā minÄ“to faktu secÄ«bu, atklāta arÄ« virkne zÄ«mÄ«gu detaļu, kuras demonstrÄ“, kā, izmantojot neformālus kontaktus un kopš padomju laikiem saglabājušos „telefona tiesÄ«bu” praksi, ir notikusi „parastajiem cilvÄ“kiem” domāto normatÄ«vo aktu apiešana un vienkārša ignorÄ“šana. Šajā „nokārtošanā” bijis iesaistÄ«ts arÄ« bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tājs Gundars Daudze un virkne RÄ«gas domes amatpersonu.

Bisenieks KNAB ir sniedzis paskaidrojumus, ka RÄ«gas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko viņam telefoniski esot vienkārši paziņojis – bijušajai Valsts prezidentei esot „nepieciešams” sameklÄ“t kapavietu RÄ«gas I Meža kapos. Tikai pÄ“c tam, kad Bisenieks augstajai domes amatpersonai paziņojis, ka bez rakstiska rÄ«kojuma viņš šÄdu kapavietu nemeklÄ“s, no departamenta saņemts attiecÄ«gs dokuments.

Taču „blata” sistÄ“ma bija sākusi darboties jau pirms tam. VÄ“l pirms dokumenta saņemšanas uz kapiem, kā KNAB paskaidrojis Bisenieks, bijusi atbraukusi pati VÄ«Ä·e-Freiberga, un kapu darbiniekam ir nācies izrādÄ«t viņai iespÄ“jamās kapavietas. Eksprezidente sev sākotnÄ“ji esot vÄ“lÄ“jusies kapavietu pie bijušÄ Valsts prezidenta Alberta Kvieša atdusas vietas, taču šÄ« viņas vÄ“lme nav tikusi apmierināta, jo vieta bijusi „aizņemta”.

IecerÄ“tās kapavietas vietā VÄ«Ä·ei-Freibergai ir tikusi parādÄ«ta cita, kas tāpat atradusies netālu no Kvieša atdusas vietas, taču šo kapavietu eksprezidente ir izbrāķējusi, kā pamatojumu minot to, ka šÄ«s kapavietas sakopšanā jāiegulda liels darbs un tajā jāveic nopietna tÄ«rÄ«šana. Savukārt jau pÄ“c dokumenta saņemšanas no Mājokļu un vides departamenta ir sameklÄ“ta vÄ“l viena – septiņvietÄ«gā kapavieta netālu no ÄŒakstes kapa. To atkal ieradusies aplÅ«kot VÄ«Ä·e-Freiberga, un jaunais piedāvājums viņu apmierinājis.

TikmÄ“r toreizÄ“jais Meža kapu pārziņa palÄ«gs Kaufelds KNAB ir skaidrojis, ka viņa rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija liecinot – VÄ«Ä·e-Freiberga skaidri paziņojusi, ka vÄ“las kapavietu tieši pie J. ÄŒakstes atdusas vietas, un tieši Bisenieks bijis tas, kurš pateicis, ka tur kapavietu eksprezidentei pat pÄ“c viņas vÄ“lmes izteikšanas piešÄ·irt nevarÄ“s.

Savukārt Jānis UpÄ«tis, kurš šo notikumu laikā bija domes Mājokļu un vides departamenta KapsÄ“tu pārvaldes priekšnieks, KNAB liecinājis, ka „blata kapa” nokārtošanas process noticis, viņu vispār apejot. Ne VÄ«Ä·e-Freiberga, ne pilsÄ“tas izpilddirektors Radzevičs par kapu apmeklÄ“jumu ar viņu vispār neesot sazinājušies un uzreiz kontaktÄ“jušies ar Bisenieku. Tāpat UpÄ«tis kā KapsÄ“tu pārvaldes priekšnieks vispār neesot saņēmis nevienu dokumentu saistÄ«bā ar kapavietas piešÄ·iršanu VÄ«Ä·ei-Freibergai.

Tikai pÄ“c publikācijām presÄ“ UpÄ«tis esot uzzinājis par notikušo un vÄ“rsis KNAB uzmanÄ«bu uz to, ka spÄ“kā esošie normatÄ«vie akti nosaka, - maksimālā izmÄ“ra kapavieta ir četrvietÄ«ga, lÄ«dz ar ko varot secināt, ka VÄ«Ä·ei-Freibergai ir tikušas piešÄ·irtas pat veselas divas kapavietas – viena trÄ«svietÄ«ga un viena četrvietÄ«ga, kaut ne likums “Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu”, ne RÄ«gas domes saistošie noteikumi neparedz divu kapavietu piešÄ·iršanu vienai personai.

PÄ“cāk eksprezidentes vietā formalitātes kārtojusi viņas valsts apmaksātā sekretāre Daina Lasmane, kura KNAB liecinājusi – VÄ«Ä·e-Freiberga kādā sarunā ar viņu minÄ“jusi, ka vÄ“l prezidentÅ«ras laikā esot apmeklÄ“jusi Meža kapus, kur viņai izrādÄ«tas pieejamās kapavietas.

Lasmane gan KNAB apgalvojusi, ka no kapavietas kārotāju puses nekas neesot ticis pieprasÄ«ts un “blatots”, taču vienlaikus atzinusi, ka šÄ« jautājuma noskaidrošanā esot piesaistÄ«ts pat bijušais VÄ«Ä·es-Freibergas kancelejas vadÄ«tāja vietnieks Juris Ruško, par kura iznÄ«cinošajām liecÄ«bām saistÄ«bā ar eksprezidentes „prihvatizÄ“tā” pulksteņa lietu Pietiek jau informÄ“jis. Šo lietu Ä¢enerālprokuratÅ«ra pašlaik ir nodevusi atpakaļ KNAB jaunas pārbaudes veikšanai.

Saskaņā ar Lasmanes versiju viņa pie Ruško ar „jautājumu” par kapavietu esot vÄ“rsusies pÄ“c VÄ«Ä·es-Freibergas „lÅ«guma”, - eksprezidente apgalvojusi, ka tieši viņš esot nodarbojies ar kapu jautājumiem. Bijušais prezidentes kancelejas „lietu kārtotājs” saskaņā ar Lasmanes apgalvoto esot atbildÄ“jis, ka Ä«sti šÄdu lietu neatceroties un ka varbÅ«t arÄ« šÄds jautājums ar RÄ«gas domi esot risināts, taču lÄ“mums tā arÄ« neesot ticis pieņemts.

Tiesa, pats Ruško, pÄ“rn sniedzot paskaidrojumus KNAB „pulksteņa lietā”, par „kapa lietu” bija sniedzis nedaudz citu versiju – tieši pati VÄ«Ä·e-Freiberga viņu „izsauca, lai sagādāju kapa vietu pie ÄŒakstes”. No KNAB oficiāli saņemtajos anonimizÄ“tajos Ruško paskaidrojumos par „blata kapa” organizÄ“šanu lasāms:

„AttiecÄ«bā par „kapiņiem” varu pateikt, ka piezvanÄ«ja privātsekretāre ... un man prasÄ«ja, kur … ir kapa vieta. Un pati ... mani izsauca, lai sagādāju kapa vietu pie ÄŒakstes. Es vÄ“l nodomāju, kā var tādā vietā, bet vairs es neko saistÄ«bā ar kapiem nedarÄ«ju kā tikai savedu kopā … ar …, kurš apsolÄ«ja kapa vietu.

… pagājušÄ gada 1. decembrÄ« … dzimšanas dienas laikā teica, ka … esot nopirkusi savus „kapiņus” pa savu naudu, ka es esot nelietis. Saka, ka es esot no Valsts prezidenta kancelejas dāvanu naudas fonda esot nozadzis 8000 latu un naudu izņēmis ārā, un lai es atdodot viņiem naudu, es teicu, ka tā nav bijis, un piedraudÄ“ju, ja neliksies mierā, tad tiks publicÄ“ta visa grāmatvedÄ«ba, ko esmu kārtojis, strādājot Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tāja vietnieka amatā, kuru atšifrÄ“t varu tikai es.

Es nekādi nevarÄ“ju saprast, kāds man sakars ar kapiem un kāpÄ“c tieši 8000 Ls. Tagad es saprotu, ka … par granÄ«ta kapakmeni bija samaksājusi tos 8000 Ls. Es pazvanÄ«ju … un teicu, ka tā nevajag darÄ«t, jo bÅ«s lielas problÄ“mas, bet es nebÅ«šu vainÄ«gs. … arÄ« man zvanÄ«ja par tā saucamiem ... kapiņiem, kad tas nonāca presÄ“, un teica, ka vairāk neeju pie …, jo tas laiks ir beidzies, bet es jau neko nebiju darÄ«jis, bet tā visi uzskatÄ«ja.”

Ruško paskaidrojumos minÄ“tajā par konkrÄ“tajām summām, kuru „nozagšana” viņam pārmesta, ir saskatāma saistÄ«ba ar Lasmanes KNAB skaidroto – ka pÄ“c saskaņošanas ar V. VÄ«Ä·i-Freibergu viņa sazinājusies ar kapu administrācijas ieteikto akmeņkali Ivaru Feldbergu, kurš organizÄ“jis visus darbus, lai par Freibergu Ä£imenes lÄ«dzekļiem iekārtotu „blata kapu”.

VÄ«Ä·es-Freibergas privātsekretāre KNAB arÄ« atzinusi, ka pretÄ“ji skaļajam sašutumam, ko saistÄ«bā ar „kapa lietu” eksprezidente paudusi publiski, pÄ“c publikācijām masu saziņas lÄ«dzekļos ir radusies „sapratne”, ka likumā “Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu” tiešÄm nekas nav teikts par to, kad un kā jāpieņem lÄ“mums par kapavietas piešÄ·iršanu.

Tiesa, radusies sapratne tomÄ“r nav likusi censties norÄ“Ä·ināties ar pašvaldÄ«bu par „blata kapu”: lÄ«dz ar konkrÄ“to esošo un bijušo amatpersonu atbildÄ«bas pakāpi KNAB pārbaudÄ“ tāpat ir konstatÄ“ts, ka KapsÄ“tu pārvalde par VÄ«Ä·es-Freibergas vajadzÄ«bām ierādÄ«to septiņvietÄ«go kapavietu tā arÄ« nav saņēmusi maksu par „jaunas kapavietas I Meža kapsÄ“tā RÄ«gā, Aizsaules ielā 2a, III sektorā, I dg p.k.n.G.pr. rindā, 69 vietā ierādÄ«šanu”.

Tas nozÄ«mÄ“, ka zaudÄ“jumi, kas nodarÄ«ti pašvaldÄ«bai, varÄ“tu bÅ«t nedaudz virs 1000 eiro, - saskaņā ar KapsÄ“tu pārvaldes skaidrojumu maksa par identisku jaunu kapavietu bÅ«tu 1058,40 eiro (ieskaitot pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokli). Tieši apstāklis, ka formālā summa ir tik neliela, ir pamatā KNAB lÄ“mumam saistÄ«bā ar šo gadÄ«jumu kriminālprocesu tomÄ“r nesākt.

Atbilstoši likuma „Par Krimināllikuma spÄ“kā stāšanās un piemÄ“rošanas kārtÄ«bu” 23.panta pirmajai daļai atbildÄ«ba par Krimināllikumā paredzÄ“to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu, ar kuru radÄ«ts bÅ«tisks kaitÄ“jums, iestājas, ja noziedzÄ«gā nodarÄ«juma rezultātā ne vien nodarÄ«ts ievÄ“rojams mantiskais zaudÄ“jums, bet arÄ« apdraudÄ“tas vÄ“l citas ar likumu aizsargātās intereses vai ja šÄds apdraudÄ“jums ir ievÄ“rojams.

Savukārt saskaņā ar šÄ« panta otro daļu par ievÄ“rojamu mantisko zaudÄ“jumu atzÄ«stams mantiskais zaudÄ“jums, kas nodarÄ«juma izdarÄ«šanas brÄ«dÄ« pārsniedz piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mÄ“nešalgu kopsummu. Tā kā VÄ«Ä·es-Freibergas kapavietas saņemšanas radÄ«tie formālie zaudÄ“jumi pašvaldÄ«bai šo summu nepārsniedz, septiņvietÄ«gās kapavietas prettiesiskā nonākšana eksprezidentes rÄ«cÄ«bā nekvalificÄ“jas kā ievÄ“rojams zaudÄ“jums. Savukārt pašas VÄ«Ä·es-Freibergas paskaidrojumus „blata kapa” lietā KNAB vispār nav pieprasÄ«jis.