Iesaki rakstu:

PÄ“c tam, kad bijusÄ« Valsts prezidente Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga svÄ“tdien televÄ«zijā pārmeta Eiropas SavienÄ«bai un ASV gļēvumu attiecÄ«bās ar Vladimira Putina Krieviju, vairāki Pietiek lasÄ«tāji lÅ«dza atgādināt - kā tad pati VÄ«Ä·e-Freiberga pirms trÄ«spadsmit gadiem pÄ“c pirmā Krievijas prezidenta "svilpiena", pilnÄ«gi nesagatavojusies metusies uz kādu Alpu kÅ«rortu, lai tiktos ar Putinu. Izpildām šo vÄ“lmi, publicÄ“jot fragmentu no apgāda AtÄ“na izdotās grāmatas Va(i)ras virtuve. Pietiek jau iepriekš informÄ“jis, ka visa informācija par šo tikšanos Latvijā ir oficiāli noslepenota lÄ«dz pat 2029. gadam.

Neapšaubāmi briesmÄ«gākā – kaut svÄ«tas, pÄ“c tam arÄ« ārlietu resora un valdÄ«bas rÅ«pÄ«gi slÄ“pta no sabiedrÄ«bas – Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas ārpolitiskā izgāšanās bija tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Oficiāli sabiedrÄ«bai tika pateikts ārkārtÄ«gi maz: 9. februārÄ« prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga apstiprināja, ka uz nākamo dienu saskaņota tikšanās iespÄ“ja ar V. Putinu Austrijā (kas bija taisnÄ«ba), taču priekšlikums esot ļoti negaidÄ«ts (kas bija klaji meli). Nākamajā dienā tikšanās Sankristofas kÅ«rortā netālu no Insbrukas tiešÄm notika, sekoja neizteiksmÄ«gs paziņojums presei - prezidente atzina, ka „ļoti priecājas par šo izdevÄ«bu tikties ar Krievijas prezidentu un vaigu vaigā pārrunāt veselu rindu jautājumus, kas skar mÅ«su abu valstu attiecÄ«bas” un ka „daudzi no šiem jautājumiem ir stipri sarežģīti un ka viņi, protams, nav atrisināmi vienā dienā, jo ne jau vienā dienā viņi arÄ« ir radušies”. Savukārt preses konferencÄ“ pÄ“c atgriešanās citkārt tik izteiksmÄ«gā un runÄ«gā V. VÄ«Ä·e-Freiberga pÄ“c bÅ«tÄ«bas paziņoja tikai to, ka saruna noritÄ“jusi „abpusÄ“jas izpratnes un dialoga zÄ«mÄ“” un bijusi „ļoti atklāta un vaļsirdÄ«ga”, jo daudz labāks esot "pārdurts augonis, nevis aplÄ«mÄ“ts ar plāksteri".

Dienesta ziņojumi un citi dokumenti, kas saistÄ«ti ar šo tikšanos un tās organizāciju, nekavÄ“joties tika noslepenoti un šÄdā statusā ir joprojām. Savukārt jautājumi joprojām paliek vismaz divi: pirmkārt, kas un kā tad noorganizÄ“ja šo tikšanos; otrkārt, - kas Ä«paši bÅ«tiski, kā Ä«sti notika tikšanās, kādas Ä«sti bija tÄ“mas un cik cienÄ«jami izskatÄ«jās mÅ«su valsts vārda nesÄ“ja pasaulÄ“. Eksprezidentes viedokli mÄ“s zinām: organizÄ“šanas jautājumi nav bÅ«tiski, bet Alpos notikusi vienkārši atklāta saruna. PieklājÄ«gs – kas viņam gadās nebÅ«t ne vienmÄ“r – oficiālajās atsauksmÄ“s bijis arÄ« V. Putins: kā viņa viedokli pÄ“c abu tikšanās atstāsta Jānis Jurkāns, „kā viņš teica – sakarÄ«ga lÄ“dija”.

TomÄ“r šis ir tas gadÄ«jums, kad organizÄ“šanas jautājumi ir gan bÅ«tiski – ņemot vÄ“rā, ka Saeimas Ä€rlietu komisija par šÄdu tikšanos nezināja vispār neko un arÄ« Ä€rlietu ministrija par to tika informÄ“ta tikai pÄ“dÄ“jā brÄ«dÄ«. Izsakoties kāda toreizÄ“jā Ministru kabineta pārstāvja vārdiem, „tā vizÄ«te tika organizÄ“ta pa krimināliem kanāliem. Viņa briesmÄ«gi gribÄ“ja, un, kad Putins pasvilpa, viņa pa galvu, pa kaklu aizskrÄ“ja”. Kas tad bija šie it kā kriminālie kanāli – un vai tie tiešÄm bija krimināli? „Es zinu, kas to izkārtoja,” – tik kategoriski apliecina J. Jurkāns

- Kas?

- Barons fon Kalmanovičs.

- Kāds viņam sakars ar Vīķi-Freibergu?

- Viņam nekāds. Viņš skaitÄ«jās Putina padomnieks Baltijas jautājumos.

- Un tad viņš gāja un sarunāja?

- Šabtajam fon Kalmanovičam bija tikšanās ar prezidentu vai ar viņa palÄ«giem, un viņš teica - klau, tu brauksi slÄ“pot, vai tu nevarÄ“tu satikties ar vienu lÄ“diju. Tā vajag. Zinot, kā tikšanās ar Krievijas prezidentu tiek organizÄ“tas... pats esmu bijis tādā situācijā, tas nav nemaz tik sarežģīti. Es domāju, ka tur bija loma [VÄ«Ä·es-Freibergas] padomniekam [Solam] Bukingoltam. IniciatÄ«va nāca no viņas, viņa gribÄ“ja, jo, redz, bija viens tāds moments, kad amerikāņi ļoti gribÄ“ja, lai tiek sakārtotas attiecÄ«bas ar Krieviju, - nu, pamÄ“Ä£ini.

- Tātad – amerikāņi un dāma vÄ“lÄ“jās, Šabtajs izkārtoja...

- Tieši tā.

ReizÄ“ ar 2009. gada rudenÄ« Krievijā nošautā Šabtaja fon Kalmanoviča vārdu Alpu tikšanās sakarā tiek minÄ“ts arÄ« kāds Jānis Grigalis – bijušais Valsts kancelejas darbinieks un prezidentes tulks, kurš vÄ“l pirms tam it kā pabijis arÄ« Valsts drošÄ«bas komitejas dienestā. Taču, ja ticÄ“t M. Bondaram, šÄdiem cilvÄ“kiem ar prezidentu tikšanos nav bijis ne mazākā sakara – nu, vai vismaz viņš par tādu neko nezinot,

- Savulaik prese ziņoja, ka viens no prezidentes tulkiem esot izbijis VDK darbinieks...

- Visiem darbiniekiem, kas strādāja Valsts prezidenta kancelejā, bija jāiziet tāda drošÄ«bas pārbaude - formāla vai neformāla, lai vispār varÄ“tu strādāt. Tā ir mana atbilde. Ja drošÄ«bas dienests mums šÄdu informāciju nebija iedevis, tad tā ir viņu kompetence. Tā nav prezidenta kancelejas kompetence.

- Šo cilvÄ“ku sauca Jānis Grigalis. Neatceraties, kurš viņu atrada?

- Tajā brÄ«dÄ«, kad es atnācu uz kanceleju prezidente, bija atstāta diezgan viena. Tur bija komanda, bet daudzi cilvÄ“ki bija projām, kancelejas vadÄ«tājs bija projām, padomnieki bija projām vai gatavojās pamest darbu, daudzi bija aizgājuši, daļa kravāja mantiņas, kuriem nebija interese turpināt strādāt. Algas bija salÄ«dzinoši zemas valsts pārvaldÄ“, prezidenta kancelejā ļoti zemas. Bet, kad es iegāju savā kabinetā, tur bija čupiņa ar CV. Kad Vairu VÄ«Ä·i-Freibergu ievÄ“lÄ“ja, daudzi cilvÄ“ki sÅ«tÄ«ja CV un vÄ“lÄ“jās strādāt.

- Un Jānis Grigalis bija atsūtījis savu CV?

- Ja nemaldos, jā, Jānis bija atsÅ«tÄ«jis, viens no tiem. Tur bija vesela virkne ar cilvÄ“kiem, jo tajā laikā bija jāuzstāda strādājoša organizācija. Tā ka to vajadzÄ“ja bÅ«vÄ“t uz diezgan lÄ«dzenas vietas. Labāk vai sliktāk, bet tas tika darÄ«ts.

- Bet vai varat izstāstÄ«t savu versiju VÄ«Ä·es-Freibergas un Putina tikšanos Alpu namiņā - par to, kas tur notika?

- Nevaru. Jūs taču labi zināt, ka nevaru. Jūs taču zināt, ka tas joprojām ir zem slepenības grifa un man liedz runāt likums. Lai kā man gribētos pastāstīt.

- Un par to, ka šo tikšanos noorganizÄ“juši pusbandÄ«ti un čekisti?

- (Smejas). Pie kuriem es tieku pieskaitīts?

- JÅ«s piedalÄ«jāties organizÄ“šanā?

- Biju klāt. To gan nevar noliegt.

- VÄ“l tur tiek pieminÄ“ts tāds Šabtajs fon Kalmanovičs.

- Nezinu tādu. Nekad neesmu saticis. Nekad neesmu runājis, nekad nav bijis kontakts ar tādu cilvēku. Man, Mārtiņam Bondaram, nekad nav bijis kontakts ar tādu cilvēku. Es tādu nepazīstu. Es esmu redzējis basketbolā kādus desmit metrus no manis, bet tas jau ir pēc darba prezidenta kancelejā. Tas arī viss. Es ar tādu cilvēku neesmu runājis. Vēstniecība, Kremlis...

- Tad kāpÄ“c Ä€rlietu ministrija bija tik pārsteigta par šo tikšanos?

- Tāpēc, ka bija ļoti ierobežots skaits, kas to zināja. Ārlietu ministrijā arī bija cilvēks, kas to zināja.

- KāpÄ“c bija vajadzÄ«ga šÄ« slepenÄ«ba?

- Citādi tikšanās nebÅ«tu notikusi. Tādi bija noteikumi – neitrālā teritorijā un pirms tam neizziņojot. Neitrāla teritorija, un pirms šÄ«s tikšanās netiek izziņota tikšanās.

- Krievijas puses noteikumi?

- M-m.

DÄ«vainā kārtā izrādās, ka nedaudz teiksmainais Jānis Grigalis, kurš nu pārcÄ“lies uz tulka darbu RÄ«gas PašvaldÄ«bas policijā, ir daudz runÄ«gāks. Tieši viņš, izrādās, bijis slavenās Alpu tikšanās tulks.

- Ko jūs tulkojāt pie Vairas Vīķes-Freibergas?

- AvÄ«zes, ienākošo pastu, arÄ« tad, kad vÄ“stnieki runāja krieviski. Putina tikšanos tulkoju.

- Bijāt tur?

- Biju.

- Un kā tur gāja?

- Labi. Interesanti.

- Ko labu sarunāja?

- Tas jau jāprasa kancelejai. Es vienu papīru uzrakstīju kā pienākas, vienā eksemplārā, un viss. Visas sarunas ieraksta. Tās stāv Ārlietu ministrijā. Un man nekāda sakara nav.

- Vai saruna ar Putinu notika krievu valodā?

- Jā.

- Un ne vācu valodā?

- Sākumā bija vācu tulks. Viņš [Putins] norunāja kā saimnieks, viņš pārtulkoja vāciski viņa runu. Tad viņa atbildÄ“ja vāciski. Tad bija viena remarka, un tad viņš piedāvāja, vai es nevaru viens pats tulkot, lai ātrāk iet saruna.

- Ja es pareizi saprotu, Putins labi pārvalda vācu valodu.

- Tādēļ jau viņš arÄ« runāja vāciski. Tur tāds kungs bija, tāds gados. Tādi jaunu cilvÄ“ki sÄ“dÄ“ja zāles galā.

- Kas Ä«sti to tikšanos noorganizÄ“ja?

- Nu, kā jau to organizē. Bet man liekas, ka manu lomu tur pārspīlē.

- Vai jÅ«s arÄ« piedalÄ«jāties tikšanās organizÄ“šanā?

- Jā.

- Kādā lomā?

- Tas jau ir cits jautājums. Cita tēma, cita saruna.

- Ir tāda jauka versija, ka jūs kā izbijis VDK darbinieks esat to caur kādiem nelegāliem kanāliem noorganizējis.

- Es nekad neesmu bijis Maskavā. Ne reizi, ko 1988.gada. Organizēja cilvēki Latvijā, cilvēki ir zināmi, uzvārdi ir zināmi.

- Šabtajs fon Kalmanovičs?

- Jā, tāds ir.

- Un viņš piedalÄ«jās pie organizÄ“šanas?

- Jā, tā varētu būt.

- Un vēl Sols Bukingolts?

- NÄ“.

- Vai jÅ«s esat pazÄ«stams ar Šabtaju fon Kalmanoviču?

- Jā. Viņš jau atbrauc. Uz Jauno vilni bija. Parādās Latvijā. Viņam nekādu ierobežojumu nav. Viņš ieņem lielu, labu amatu.

- Joprojām pie Kremļa?

- Nu, varētu tā teikt. Viņam ir svarīgs amats.

- Kurš izrādÄ«ja vÄ“lmi noorganizÄ“t šo tikšanos?

- Es tā īsti neatceros. Tā vēlme bija abās pusēs. Gan Maskavā, gan Latvijā.

- Kāpēc tas viss notika pusslepenībā?

-TāpÄ“c, ka tur, pirmkārt, nebija zināms darba plāns, nu, tā, nu, faktiski jau, nu, divas dienas iepriekš jau tika izziņots. Tā vieta tika nosaukta trÄ«s dienas iepriekš. Tur bija divi varianti – vai nu tur vai tur. Un kurā brÄ«dÄ« varÄ“s. Tur nekādas slepenÄ«bas nebija. Tajā brÄ«dÄ« bija jāgaida, ko Krievija pateiks. Viņi paziņoja iepriekšÄ“jā vakarā.

- JÅ«s bijāt tulks, tehnisks darbinieks. ŠÄda lÄ«meņa darbinieka pienākumos taču neietilpst organizÄ“t tik augsta lÄ«meņa tikšanās.

- Man bija divi amati – palÄ«gs un tulks.

- Vai Šabtajs bieži ieradās pie prezidentes?

- NÄ“, viņš tur nekad nav bijis. Viņam nav vajadzÄ«bas bÅ«t pilÄ«, lai noorganizÄ“tu tikšanos.

- Ar ko viņš tikās ārpus pils?

- Tās ir dažādas metodes, tikšanās.

- Ja es pareizi saprotu, tad parasti valsts mÄ“roga tikšanās tiek organizÄ“tas, apmainoties vÄ“stulÄ“m.

- Nu, droši vien, ka bija arÄ« vÄ“stules. Bet prezidentam ne vienmÄ“r ir laika oficiālām vÄ“stulÄ“m. Tagad arÄ« brauca uz Gruziju, tur jau arÄ« nekādas oficiālas vÄ“stules nebija. Nebija jau laika.

- Bet tikšanās ar Putinu jau ilgāku laiku tika plānota...

- Jā, nu, jā. Divu mÄ“nešu laikā.

- KāpÄ“c tad vajadzÄ«gas sarunas ārpus pils ar kaut kādiem Šabtajiem?

- Nu, kāpēc ar kaut kādu. Katrs kaut ko pārstāv. Nu, kaut kādi ir uzdevumi...

- Kā jūs vispār iestājāties darbā pie prezidentes?

- Biju pazīstams.

- Bijāt personīgi pazīstams ar prezidenti?

- Jā, mūs iepazīstināja. Cilvēks pazina viņu jau sen, un iepazīstināja mūs. Mums bija saruna par daudzām tēmām, ieinteresēja. Kad bija saruna par tulku, tad mani uzaicināja.

- Iepazināties tad, kad viņa jau bija prezidente?

- NÄ“, pirms tam.

- Kurš jÅ«s iepazÄ«stināja?

- Imants Skrastiņš.

- Aktieris?

- Jā.

- Un tad jūs bijāt pazīstami un viņa zvanīja un aicināja darbā?

- Jā, Kārlis man zvanÄ«ja. DÄ“ls. Ka viņi runājuši, ka vajag.

- Bijāt vizītē pie viņas?

- Jā, institūtā.

- Par kādu tÄ“mu runājāt pirmajā tikšanās reizÄ“?

- Par daudzām.

- Par bērniem vai par politiku?

- Par politiku, protams. Tā kā es biju strādājis drošÄ«bas struktÅ«rās, tad bija uzmanÄ«bas centrā. Es biju bez darba. MÄ“s runājām par dažādām tÄ“mām. Bija viena intervija, kas bija pašvaki krieviski pārtulkota. Tolaik Freiberga kungs atzÄ«mÄ“ja, ka es pārvaldu krievu valodu, ka esmu tulks. Laikam tas aizÄ·Ä“rās.

- Un kāpēc jūs aizgājāt no darba kancelejā?

- Sākās visādas runas un izdomājām, ka labāk mīļā miera labad ir aiziet. Politiskās cīņas partijās.

- Un kam jūs traucējāt?

- Nu, kaut kādiem traucÄ“ju. Sāka pÄ“tÄ«t, vai nav [bijis] VDK darbinieks, izrādÄ«jās, ka nav, tad izlÄ“mām, ka mīļā miera labad labāk aiziet. NebÅ«t nenožēloju. Nemaz. GrÅ«ti pateikt. Šodien skatoties, tas tā.

 

Par tikšanās organizÄ“šanas apstākļiem nu mums viss lielos vilcienos bÅ«tu skaidrs – prezidentei tiešÄm ļoti, no visas sirds gribÄ“jās tikties ar Krievijas prezidentu, un loÄ£iski, ka atradās cilvÄ“ki, kuri izdomāja, ka viņiem bÅ«tu izdevÄ«gāk palÄ«dzÄ“t šo plaši zināmo vÄ“lmi piepildÄ«t, izmantojot savus kanālus un savas iespÄ“jas. Kādi nu bija šie kanāli, tādi arÄ« bija – V. VÄ«Ä·ei-Freibergai tie izrādÄ«jās pieņemami; ja arÄ« svÄ«tai vai Ä€rlietu ministrijai bija savs, atšÄ·irÄ«gs viedoklis, viņiem to neviens nejautāja. Savukārt tie cilvÄ“ki, kuri vizÄ«tes organizÄ“šanā piedalÄ«jās no prezidenta kancelejas, lÄ«dz ar jau pieminÄ“tajiem M. Bondaru un J. Grigali bija arÄ« prezidentes padomniece Dace DÅ«ze un tas pats „rÅ«Ä·is” J. Ruško.

Nu, bet kāds tad bija rezultāts? Ar ko izskaidrojama V. VÄ«Ä·es-Freibergas un viņas pārstāvju izteiktā mazrunÄ«ba par šo tÄ“mu? Un kāpÄ“c visi materiāli par šo tikšanos joprojām ir noslepenoti? Vienam no šÄ«s grāmatas autoriem tika dota iespÄ“ja iepazÄ«ties ar atsevišÄ·iem fragmentiem no ziņojuma par tikšanos, - nekādas kopÄ“šanas, nekādas fotografÄ“šanas, iespÄ“jams tikai ātri uzmest acis sarunas atstāstam. Un jāsaka, ka ātrumā pārlasÄ«tais dod pietiekamu skaidrÄ«bu par Ä«pašÄs slepenÄ«bas iemesliem, - atreferÄ“jumā diplomātiski bija pateikts tas, ko kāds no V. VÄ«Ä·es-Freibergas prezidentÅ«ras laika premjeriem sev neraksturÄ«gi strupi, pat rupji raksturo ar šÄdiem vārdiem: „Viņa šajā sarunā pilnÄ«bā izgāzās. Viņa nebija gatava, turklāt neņēma vÄ“rā faktu, ka nepārvalda krievu valodu. Putins gan bija labi sagatavojies un tad viņš izdr... viņu par visiem jautājumiem – par naftas tranzÄ«tu, par krievvalodÄ«go jautājumu. Un viņa tur stāvÄ“ja un klausÄ«jās, kā viņš viņu tur strostÄ“ja. PilnÄ«ga izgāšanās...”

Ko nozÄ«mÄ“ šis „izdr...” un šÄ« „pilnÄ«ga izgāšanās”? Kas tad Ä«sti notika „Alpu namiņā”? V. Putins sarunai bija ļoti labi sagatavojies, savukārt V. VÄ«Ä·e-Freiberga, šÄ·iet, bija gatavojusies uz draudzÄ«gu sarunu un nez kāpÄ“c iedomājusies, ka tieši tā arÄ« bÅ«s. Tā nu pÄ“c Latvijas prezidentes laipnajiem ievadvārdiem sākās „zÄ«daiņu slaktiņš”: V. Putins no lÄ«dzi paņemtās mapes vilka ārā vienu faktu pÄ“c otra – galvenokārt par krievvalodÄ«go tiesÄ«bu tÄ“mu.

Uz virkni faktu V. VÄ«Ä·ei-Freibergai nebija, ko atbildÄ“t – un lielākoties nevis tāpÄ“c, ka Krievijas prezidenta minÄ“tais bÅ«tu tik patiesÄ«bai atbilstošs, bet gan tāpÄ“c, ka viņa vienkārši izrādÄ«jās atklāti nekompetenta tāpat kā viņai lÄ«dzpaņemtie ļaudis (reizÄ“ ar tulku no Latvijas puses namiņā bija klāt arÄ« M. Bondars un Ä€rlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, par kuru vÄ“lāk ministrijas gaiteņos klÄ«da it kā viņa vārdu atstāsts – tā iekšÄ“ji sarcis viņš neesot nekad mūžā). Par NATO paplašināšanu V. Putins vispār atteicās runāt, un sarunas gaitā V. VÄ«Ä·e-Freiberga pazemojās tik tālu, ka sāka pat dot solÄ«jumus Latvijas valsts vārdā (tostarp piešÄ·irt pilsonÄ«bu visiem Latvijā dzimušajiem bÄ“rniem, pilngadÄ«bu sasniedzot) un beigu beigās atklāti lÅ«dza sarunu divatā, kas jau notika vāciski. ŠÄ« sarunas daļa jau bija salÄ«dzinoši draudzÄ«gāka, bet Latvijai neko, izņemot pamatÄ«gi slÄ“ptu pazemojumu, nedeva arÄ« tā.

Vai sarunai nebija laika sagatavoties? PatiesÄ«bā bija gan, jo pārrunas par iespÄ“jamu tikšanos bija sāktas jau labu laiku iepriekš (lieki teikt, ka prezidenta kanceleja nav noskaņota izpaust, cik Latvijas valstij izmaksāja vismaz uz divām nedēļām varbÅ«tÄ“jam braucienam rezervÄ“tā privātlidmašÄ«na), taču visi spÄ“ki tika pievÄ“rsti prezidentes vÄ“lmes – gribu, gribu, gribu tikties ar Putinu! – izpildÄ«šanai, savukārt valsts galvas galmā un arÄ« atbildÄ«gajās jau tobrÄ«d neatradās neviena cilvÄ“ka, kurš spÄ“tu piecelties un skaidri pateikt jaunajai mesijai: bet varbÅ«t sākumā tomÄ“r vajadzÄ“tu sagatavot runājamo, lai neapkaunotu Latviju, un tikai tad pa kaklu, pa galvu mesties uz tikšanos.