Viktora Orbana vÄ“sturiskÄ runa: „DÄmas un kungi, EiropÄ paust patiesÄ«bu ir aizliegts.â€
Nikomeda ziņu aÄ£entÅ«ra · 26.03.2016. · Komentāri (116)UngÄrijas premjera Viktora Orbana 2016.g.15. martÄ - UngÄrijas revolÅ«cijas un brÄ«vÄ«bas cīņu atceres dienÄ. Runas saÄ«sinÄts pÄrstÄstÄ«jums latviešu valodÄ.
DÄmas un kungi, Eiropa nav brÄ«va. BrÄ«vÄ«ba sÄkas ar patiesÄ«bas paušanu. Bet šodien EiropÄ paust patiesÄ«bu ir aizliegts. Pat tad, ja uzpurnis ir no zÄ«da, tas ir uzpurnis. Ir aizliegts teikt, ka tie, kas ierodas, nav bÄ“gļi un ka Eiropu apdraud migrÄcija. Ir aizliegts teikt, ka desmiti miljoni gatavojas doties mÅ«su virzienÄ, lai te apmestos. Ir aizliegts teikt, ka imigrÄcija mÅ«su valstÄ«m nes noziedzÄ«bu un teroru. Ir aizliegts teikt, ka masas, kas ierodas no citÄm civilizÄcijÄm, apdraud mÅ«su dzÄ«vesveidu, mÅ«su kultÅ«ru, mÅ«su paražas un mÅ«su kristÄ«gÄs tradÄ«cijas. Ir aizliegts norÄdÄ«t, ka tie, kas ieradušies agrÄk, jau ir izveidojuši paši savu atsevišÄ·u pasauli ar saviem likumiem un ideÄliem, kas ir pretrunÄ ar tÅ«kstošgadÄ«gajÄm Eiropas vÄ“rtÄ«bÄm.
Ir aizliegts norÄdÄ«t, ka tas nenotiek nejauši un neparedzÄ“ti, ka tÄ ir plÄnota un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi organizÄ“ta darbÄ«ba - šo ļaužu masu vÄ“rst pret mums. Ir aizliegts teikt, ka BriselÄ“ izstrÄdÄ shÄ“mas, kÄ šos Ärzemniekus transportÄ“t šurp cik Ätri vien iespÄ“jams, un izmitinÄt šeit, starp mums. Ir aizliegts norÄdÄ«t, ka šÄ«s izmitinÄšanas mÄ“rÄ·is ir pÄrveidot Eiropas reliÄ£iskÄs un kultÅ«ras nostÄdnes, rekonstruÄ“t etniskos pamatus, tÄdÄ“jÄdi iznÄ«cinot nacionÄlÄs valstis. Ir aizliegts teikt, ka Brisele tagad zagšus pievÄc pa gabalam vien no mÅ«su valsts suverenitÄtes, un ka BriselÄ“ top plÄni izveidot Eiropas SavienotÄs Valstis - kam neviens nekad nav devis atļauju.
Šodienas brÄ«vÄ«bas ienaidnieki ir veidoti no citas matÄ“rijas nekÄ senie karaliskie valdnieki vai tie, kas vadÄ«ja padomju sistÄ“mu. Viņi izmanto citus lÄ«dzekļus, lai piespiestu mÅ«s pakļauties. Šodien tie neiesloga mÅ«s un netransportÄ“ uz koncentrÄcijas nometnÄ“m, tie nesÅ«ta tankus iekarot tÄs valstis, kas tiecas uz brÄ«vÄ«bu. Šodien pietiek ar starptautisko mediju artilÄ“riju, denonsÄ“šanu, draudiem un šantÄžu. Bet Eiropas ļaudis pamazÄm mostas, pÄrgrupÄ“jas, un drÄ«zumÄ tie atgÅ«s zaudÄ“to. PatiesÄ«bas apspiešanas mÅ«ri sÄk plaisÄt. Eiropas ļaudis beidzot sÄk saprast, ka viņu nÄkotne ir apdraudÄ“ta - ne tikai viņu labklÄjÄ«ba, bet arÄ« drošÄ«ba un ierastÄ dzÄ«ves kÄrtÄ«ba.
Šoreiz draudi nav kÄ no kara vai dabas katastrofas, kas pÄ“kšÅ†i izsit pamatus zem kÄjÄm. Masu migrÄcija ir kÄ lÄ“na Å«dens straume, kas pastÄvÄ«gi Ärda krastus. TÄ maskÄ“jas ar humanitÄru retoriku, bet tÄs patiesais mÄ“rÄ·is ir teritorijas okupÄcija. Aptrakušo "cilvÄ“ktiesÄ«bu aizstÄvju" kopas izjÅ«t milzÄ«gu vÄ“lmi mÅ«s gÄnÄ«t un apsÅ«dzÄ“t. It kÄ mÄ“s bÅ«tu naidpilni ksenofobi, kaut patiesÄ«bÄ mÅ«su vÄ“sture rÄda pretÄ“jo. Tiem, kas ienÄkuši šeit kÄ jauni Ä£imenes locekļi, kÄ sabiedrotie vai dzÄ«vÄ«bas apdraudÄ“juma dēļ, bijis ļauts atrast šeit sev jaunas mÄjas. Bet tie, kas ieradušies šeit ar nolÅ«ku mainÄ«t mÅ«su valsti, mÅ«su tautu pÄ“c saviem šabloniem, tie, kas nÄk ar vardarbÄ«bu un pret mÅ«su gribu - tie vienmÄ“r sastapsies ar pretestÄ«bu.
SÄkumÄ viņi runÄ tikai par dažiem simtiem, tÅ«kstoti vai diviem tÅ«kstošiem pÄrvietoto. Bet neviens atbildÄ«gais Eiropas lÄ«deris neuzdrošinÄsies ar zvÄ“restu apgalvot, ka šie pÄris tÅ«kstoši nepieaugs lÄ«dz desmitiem vai simtiem tÅ«kstošiem. Ja mÄ“s gribam apturÄ“t šo masveida migrÄciju, vispirms mums ir jÄierobežo Brisele. GalvenÄs briesmas Eiropas nÄkotnei nenÄk no tiem, kas vÄ“las nokļūt šeit, bet no Briseles fanÄtiskÄ kosmopolÄ«tisma. MÄ“s nedrÄ«kstam pieļaut Briselei pozicionÄ“t sevi virs likuma. MÄ“s nedrÄ«kstam ļaut tai uzspiest mums šo rÅ«gto augli - tÄs kosmopolÄ«tisko imigrÄcijas politiku.
MÄ“s nedrÄ«kstam importÄ“t UngÄrijÄ noziedzÄ«bu un terorismu. NedrÄ«kst bÅ«t pilsÄ“tu rajoni Ärpus likumu sasniedzamÄ«bas, nedrÄ«kst bÅ«t masu nekÄrtÄ«bas, vai imigrantu nemieri un nedrÄ«kst bÅ«t bandas, kas medÄ« mÅ«su sievas un meitas. MÄ“s nedrÄ«kstam ļaut citiem mÄcÄ«t mÅ«s, kam bÅ«tu jÄļauj ienÄkt mÅ«su mÄjÄs un valstÄ«, kurÄ mÄ“s dzÄ«vojam. MÄ“s zinÄm, kÄ šÄ«s lietas notiek. Vispirms ļaujam viņiem stÄstÄ«t mums, kas mums ir jÄuzņem, tad viņi liek mums kalpot Ärzemniekiem mÅ«su pašu valstÄ«. Galu galÄ mums saka, lai sakravÄjamies un atstÄjam savu zemi. TÄpÄ“c mÄ“s noraidÄm piespiedu pÄrvietošanas shÄ“mas, un mÄ“s necietÄ«sim ne šantÄžu, ne draudus.
Ir pienÄcis laiks skandinÄt trauksmes zvanu. Ir pienÄcis laiks opozÄ«cijai un pretestÄ«bai. Ir pienÄcis laiks, lai pulcÄ“tu kopÄ mÅ«su sabiedrotos. Ir pienÄcis laiks pacelt lepno tautu karogus. Ir pienÄcis laiks, lai novÄ“rstu Eiropas iznÄ«cinÄšanu un lai glÄbtu Eiropas nÄkotni. TÄdēļ neatkarÄ«gi no partiju piederÄ«bÄm mÄ“s aicinÄm apvienoties visus UngÄrijas pilsoņus, mÄ“s aicinÄm apvienoties visas Eiropas nÄcijas. Eiropas pilsoņi un valstu vadÄ«tÄji vairs nedrÄ«kst dzÄ«vot divÄs atsevišÄ·Äs pasaulÄ“s. Mums ir jÄatjauno Eiropas vienotÄ«ba. MÄ“s, Eiropas ļaudis, nevaram bÅ«t brÄ«vi individuÄli, ja neesam brÄ«vi kopÄ. Ja mÄ“s apvienosim mÅ«su spÄ“kus, mums izdosies, ja mÄ“s dosimies dažÄdos virzienos, mums neizdosies. KopÄ mÄ“s esam spÄ“ks, sašÄ·elti mÄ“s esam vÄji. Vai nu mÄ“s esam kopÄ, vai neesam vispÄr.
Ja 1848.gadÄ mÄ“s bÅ«tu samierinÄjušies ar pastÄvošo situÄciju, mÅ«su liktenis bÅ«tu citÄds un ungÄrus bÅ«tu aprijusi VÄcijas jÅ«ra. MÄ“s nesamierinÄjÄmies arÄ« 1956.gadÄ un tÄdēļ mÅ«s neaprija padomju jÅ«ra. Šodien pasaules lielvaras likvidÄ“ visu, kas ir unikÄls, autonoms, tradicionÄls un nacionÄls. TÄs grib samaisÄ«t kultÅ«ras, reliÄ£ijas un iedzÄ«votÄjus, lÄ«dz mÅ«su daudzšÄ·autnainÄ un lepnÄ Eiropa beidzot kļūtu bÄlasinÄ«ga un paklausÄ«ga. Un, ja mÄ“s tam piekÄptos, mÅ«su liktenis bÅ«tu izlemts, un mÄ“s tiktu aprÄ«ti milzÄ«gajÄ Eiropas Savienoto Valstu vÄ“derÄ.
Uzdevums UngÄrijas, CentrÄleiropas un citu Eiropas valstu ļaudÄ«m, kas vÄ“l nav zaudÄ“juši veselo saprÄtu, ir uzvarÄ“t, lai nepieļautu Ä«stenot mums paredzÄ“to likteni. MÄ“s, ungÄri un poļi zinÄm, kÄ tas jÄdara. MÄ“s esam mÄcÄ«jušies, ka drosme ļauj sekmÄ«gi stÄties pretÄ« briesmÄm. TÄpÄ“c mums ir jÄvelk ÄrÄ no aizmirstÄ«bas šis senais tikums - drosme. Mums ir jÄatbild skaidri un pietiekami skaÄ¼Ä balsÄ«, tÄ, lai to uzklausa plašÄ tÄlumÄ, uz galveno, vienÄ«go un vissvarÄ«gÄko jautÄjumu, kas noteiks mÅ«su likteni. Uz jautÄjumu par Eiropas nÄkotni: "Vai mÄ“s bÅ«sim vergi vai brÄ«vi ļaudis - tÄds ir jautÄjums, atbildiet!"