Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

PÄ“tot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātos metodiskos materiālus par iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumiem no saimnieciskās darbÄ«bas ienākuma, nepatÄ«kami pārsteidza kāds tajos aprakstÄ«ts piemÄ“rs “iz dzÄ«ves”, kurā minÄ“ta kāda persona, kas VID reÄ£istrÄ“jusi lauksaimniecisko darbÄ«bu – piemājas saimniecÄ«bu.

Neskatoties uz to, ka šÄ« persona algotu darbu nestrādā, ir 2. grupas invalÄ«de un kā saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“ja VID reÄ£istrÄ“jusies tikai septembra beigās, viņa iemanÄ«jusies savā piemājas saimniecÄ«bā tikt pie vairāk nekā 9 tÅ«kstošu eiro ienākuma. Šeit jāņem arÄ« vÄ“rā, ka ar IIN apliekamo ienākumu veido ieņēmumu un izdevumu starpÄ«ba.

Tā kā, manuprāt, vienÄ«gā “piemājas lauksaimniecÄ«bas nozare”, kas varÄ“tu ienest šÄdus astronomiskus ienākumus, ir kaņepju jeb marihuānas audzÄ“šana, tad aprakstÄ«tais piemÄ“rs ir vairāk nekā amorāls. Šis nenoliedzami ir izdomāts piemÄ“rs, tomÄ“r vienlaikus tas arÄ« parāda, cik tālu no realitātes un sapratnes par uzņēmÄ“jdarbÄ«bu ir mÅ«su ierÄ“dņi. IespÄ“jams, tikpat tālu, cik marsieši no Zemes.

TomÄ“r stāsts nebÅ«s par ierÄ“dņiem-citplanÄ“tiešiem. Šis raksts ir turpinājums kādai citai nesenai publikācijai – stāstam par to, kā mazajam uzņēmÄ“jam izdzÄ«vot bangojošajā nodokļu jÅ«rā.

Ja iepriekš tika aprakstÄ«ti trÄ«s risinājumi, kā mazajam uzņēmÄ“jam, kas strādā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja režīmā, izvairÄ«ties no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) pārmaksas, tad šeit aplÅ«koti vÄ“l četri risinājumi no saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“ja jeb pašnodarbinātā skatupunkta, kas vienlaikus reÄ£istrÄ“ts kā patentmaksas vai IIN maksātājs.

Zemāk aprakstÄ«tajos piemÄ“ros darbojošÄs personas palikušas tās pašas, kas pirmajā publikācijā, – Anniņa, kas ada vilnas zeÄ·es, un “Melnā avs”, kas tās no viņas uzpÄ“rk. PiemÄ“ri fokusÄ“ti uz Anniņu, kas šajā stāstā ir galvenā “melnā darba” darÄ«tāja. Viņa zeÄ·es ada ar adāmmašÄ«nu, uzdot dienā divus pārus, un par vienu uzadÄ«tu zeÄ·u vÄ“las nopelnÄ«t 10 eiro. AprakstÄ«tā saimnieciskā darbÄ«ba (preču ražošana un realizācija) norisinās tuvÄ“jā nākotnÄ“, t.i. 2017. gadā, ņemot vÄ“rā aktuālas likumu normas.

Ceturtais risinājums. Anniņa reÄ£istrÄ“jas VID kā saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“ja un patentmaksas maksātāja pilnā tās apmÄ“rā. Tas, vai viņa vienlaikus strādā vai nestrādā algotu darbu, saņem vai nesaņem pensiju, šajā gadÄ«jumā nav svarÄ«gi – patentmaksa, kas sevÄ« ietver IIN un VSAOI, it tāda kā “mÄ“nešbiļete” konkrÄ“tas saimnieciskās darbÄ«bas veikšanai konkrÄ“tā laika periodā.

TomÄ“r patentmaksai ir arÄ« bÅ«tiski ierobežojumi. Tās maksātājs nedrÄ«kst nodarbināt citas personas, un viņa ieņēmumi – nejaukt ar ienākumiem, kas ir ieņēmumu un ar to gÅ«šanu saistÄ«to izdevumu starpÄ«ba! – nedrÄ«kst pārsniegt 15 tÅ«kstošus eiro gadā. Patentmaksas maksātājs uzskaita tikai saimnieciskās darbÄ«bas ieņēmumus. Tāpat saimnieciskās darbÄ«bas ienākumam nevar piemÄ“rot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus. Turklāt to var maksāt tikai noteiktās profesijās strādājošie, tostarp šuvÄ“ji, kurpnieki, kalÄ“ji, daiļamatnieki, floristi, frizieri, fotogrāfi, mājkalpotāji u.c.

Atbilstoši MK noteikumiem Anniņai kā adÄ«tājai-rokdarbniecei patentmaksa ir 57 eiro mÄ“nesi, ja viņa dzÄ«vo RÄ«gā, vai 43 eiro mÄ“nesÄ«, ja viņa dzÄ«vo ārpus tās. Pieņemsim, ka viņa dzÄ«vo RÄ«gā.

Ja Anniņa mÄ“nesÄ« ir uzadÄ«jusi 10 zeÄ·u pārus un vÄ“las nopelnÄ«t 100 eiro no to pārdošanas, tad viņai pie plānotajiem ienākumiem jāpieskaita izdevumi par dziju, teiksim, 20 eiro apmÄ“rā un arÄ« patentmaksa 57 eiro apmÄ“rā, iegÅ«stot kopā 177 eiro (100+20+57=177). LÄ«dz ar to minimālā cena, par kādu Anniņa var pārdot vienu zeÄ·u pāri “Melnajai avij”, ir vismaz 17,70 eiro (177/10=17,70).

Savukārt, ja Anniņa mēnesī ir uzadījusi 40 pārus zeķu un vēlas nopelnīt 400 eiro, tad, pieskaitot izdevumus par dziju un patentmaksu, viņa iegūs kopā 537 eiro (400+80+57=537). Līdz ar to minimālā cena, par kādu Anniņa var pārdot vienu zeķu pāri, ir samazinājusies līdz 13,43 eiro (537/40=13,43).

Å…emot vÄ“rā augstākminÄ“to, var secināt, ka aprakstÄ«tajā nodokļu maksāšanas režīmā, pieaugot izgatavotās un arÄ« realizÄ“tās produkcijas apjomiem, ne vien palielināsies saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“ja faktiskie ienākumi, bet arÄ« iespÄ“jams samazināt konkrÄ“tas preces pārdošanas cenu, palielinot saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“ja jeb pašnodarbinātā konkurÄ“tspÄ“ju.

Pilnās patentmaksas maksātājam nav arÄ« liels administratÄ«vais slogs. ReÄ£istrācijas iesniegumu aizpilda par vienu, trÄ«s vai sešiem kalendārajiem mÄ“nešiem, vai arÄ« vienu gadu, patentmaksu par izvÄ“lÄ“to periodu maksā avansā noteiktos valsts budžeta ieņēmumu kontos, hronoloÄ£iski uzskaita ar saimniecisko darbÄ«bu saistÄ«tos ieņēmumus, un reizi gadā aizpilda iedzÄ«votāju ienākumu deklarāciju. Turklāt to visu var izdarÄ«t arÄ« elektroniski.

Piektais risinājums. Anniņa reÄ£istrÄ“jas VID kā saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“ja un samazinātās patentmaksas maksātāja. Dotajā gadÄ«jumā lÄ«dztekus augstāk aprakstÄ«tajiem profesiju ierobežojumiem ir papildu nosacÄ«jumi: personai ir piešÄ·irta vecuma pensija, tās saimnieciskās darbÄ«bas ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro, tā nav mikrouzņēmumu nodokļa, IIN un algas nodokļa maksātāja. Samazinātā patentmaksa par 6 mÄ“nešiem ir 9 eiro, bet par gadu 17 eiro. Pieņemsim, ka Anniņa maksā patentmaksu par gadu. Tā kā patentmaksa ir maza, aprÄ“Ä·inos to neņemsim vÄ“rā.

Ja Anniņa mÄ“nesÄ« ir uzadÄ«jusi 10 zeÄ·u pārus un vÄ“las par tiem nopelnÄ«t 100 eiro, tad, pieskaitot 20 eiro izdevumus par dziju, viņa var tos pārdot “Melnajai avij” par 120 eiro. NeatkarÄ«gi no pārdotā apjoma viena zeÄ·u pāra cena dotajā gadÄ«jumā bÅ«s 12 eiro. TomÄ“r, ņemot vÄ“rā 3000 eiro ieņēmumu ierobežojumu, Anniņa nedrÄ«kst pārdot vairāk nekā 250 zeÄ·u pārus gadā (3000/12=250).

Samazinātās patentmaksas maksātājam ir salÄ«dzinoši neliels administratÄ«vais slogs. ReÄ£istrācijas iesniegumu aizpilda par 6 kalendārajiem mÄ“nešiem vai vienu gadu un patentmaksu par izvÄ“lÄ“to periodu maksā avansā noteiktos valsts budžeta ieņēmumu kontos. Maksātājam nav pienākuma iesniegt gada ienākumu deklarāciju, tomÄ“r, ja tas tiek darÄ«t, tajā ieņēmumus, par kuriem ir maksāta patentmaksa, var nenorādÄ«t.

Tādejādi samazinātā patentmaksa, ja tiek ievÄ“roti visi nosacÄ«jumi un ierobežojumi, ir pensionÄ“tam mājražotājam vai amatniekam, kas vÄ“las nedaudz piepelnÄ«ties, vispiemÄ“rotākais nodokļu maksāšanas režīms.

Sestais risinājums. Anniņa reÄ£istrÄ“jas VID kā saimnieciskās darbÄ«bās veicÄ“ja un IIN maksātāja. VienlaicÄ«gi viņa var bÅ«t gan darba ņēmÄ“ja, kas saņem algu, gan pensionāre, kas saņem pensiju, gan mājsaimniece, kas pieskata savus bÄ“rnus. VienÄ«gais nosacÄ«jums - Anniņas ienākumi no saimnieciskās darbÄ«bas nepārsniedz 380 eiro mÄ“nesÄ«. Turklāt kā pašnodarbinātā persona par šiem 380 eiro viņa var nemaksāt VSAOI.

Ja Anniņa ir uzadījusi 10 zeķu pārus un vēlas par tiem nopelnīt 100 eiro, viņai jāpieskaita IIN (23%) un izdevumi par dziju. Tie kopā būs 149,87 eiro (149,87-20=>129,87-23%=>100). Līdz ar to minimālā cena, par kādu Anniņa var pārdot vienu zeķu pāri, būs 14,99 eiro (149,87/10=14,99).

Tā kā aprakstÄ«tajā situācijā IIN tiek maksāts “parastajā” nodokļu maksāšanas režīmā, tad saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“jam jārÄ“Ä·inās arÄ« ar lielāku administratÄ«vo slogu. Ir ne vien jākārto grāmatvedÄ«ba vienkāršÄ ierakstu sistÄ“mā, uzskaitot ieņēmumus un izdevumus, bet arÄ« jāiesniedz IIN prognozÄ“jamo avansa maksājumu aprÄ“Ä·ini, jāievÄ“ro avansa maksājumu termiņi un reizi gadā jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, rezumÄ“jošÄ kārtÄ«bā veicot nodokļa pārrÄ“Ä·inu, ja nepieciešams.

SeptÄ«tais risinājums. Anniņa reÄ£istrÄ“jas VID kā saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“ja un IIN maksātāja. Šis ir viņas vienÄ«gais darbs un ienākumu avots. Pieņemsim, ka viņa strādā 20 dienas mÄ“nesÄ«, uzadot 40 zeÄ·u pārus. Lai nopelnÄ«tu 10 eiro no zeÄ·u pāra vai 400 eiro neto algu mÄ“nesÄ«, Anniņai jāņem vÄ“rā ne vien VSAOI, bet arÄ« IIN un saimnieciskās darbÄ«bas izmaksas.

Šajā gadÄ«jumā VSAOI minimālo iemaksu objekts ir 380 eiro mÄ“nesÄ«, likme pašnodarbinātajiem – 30,58%. LÄ«dz ar to minimālās VSAOI ir 116,20 eiro mÄ“nesÄ«. Neapliekamais minimums 60 eiro mÄ“nesÄ«. Lai iegÅ«tu atlikušos 340 eiro ienākuma, nepieciešami 441,56 eiro, kurus apliek ar 23% IIN (441,56-23%=340). 40 zeÄ·u pāru ražošanas izdevumi ir 80 eiro.

Tādejādi, lai nopelnītu 400 eiro neto algu, Anniņai jārēķinās, ka kopējās izmaksas būs vismaz 697,76 eiro (441,56+60+80+116,20=697,76), bet viena zeķu pāra minimālas izmaksas sasniegtu 17,44 eiro (697,7/40=17,44).

Tā kā nodokļi tiek maksāti “parastajā” nodokļu režīmā, jārÄ“Ä·inās ar vÄ“l lielāku administratÄ«vo slogu, nekā aprakstÄ«ts iepriekš. Papildus jau minÄ“tajam regulāri jāiesniedz pašnodarbinātā ziņojumi un jāveic VSAOI.

Tas, ka nākamais gads atnesīs ne tik labas pārmaiņas mazajiem uzņēmējiem, vairs nav noslēpums. Tas, ka likumus var rakstīt nekompetenti ierēdņi, bet valsti vadīt augstprātīgās amatpersonas, vairs nevienu nepārsteigs. Neskatoties uz to, tomēr ticu, ka iespēja kļūt par īsteniem savas zemes saimniekiem vēl nav izniekota.

Novērtē šo rakstu:

0
0