Vilnas zeķes valsts ekonomikas sildīšanai
Andris JÄkobsons · 01.12.2016. · Komentāri (10)PÄ“tot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrÄdÄtos metodiskos materiÄlus par iedzÄ«votÄju ienÄkuma nodokļa (IIN) avansa maksÄjumiem no saimnieciskÄs darbÄ«bas ienÄkuma, nepatÄ«kami pÄrsteidza kÄds tajos aprakstÄ«ts piemÄ“rs “iz dzÄ«ves”, kurÄ minÄ“ta kÄda persona, kas VID reÄ£istrÄ“jusi lauksaimniecisko darbÄ«bu – piemÄjas saimniecÄ«bu.
Neskatoties uz to, ka šÄ« persona algotu darbu nestrÄdÄ, ir 2. grupas invalÄ«de un kÄ saimnieciskÄs darbÄ«bas veicÄ“ja VID reÄ£istrÄ“jusies tikai septembra beigÄs, viņa iemanÄ«jusies savÄ piemÄjas saimniecÄ«bÄ tikt pie vairÄk nekÄ 9 tÅ«kstošu eiro ienÄkuma. Šeit jÄņem arÄ« vÄ“rÄ, ka ar IIN apliekamo ienÄkumu veido ieņēmumu un izdevumu starpÄ«ba.
TÄ kÄ, manuprÄt, vienÄ«gÄ “piemÄjas lauksaimniecÄ«bas nozare”, kas varÄ“tu ienest šÄdus astronomiskus ienÄkumus, ir kaņepju jeb marihuÄnas audzÄ“šana, tad aprakstÄ«tais piemÄ“rs ir vairÄk nekÄ amorÄls. Šis nenoliedzami ir izdomÄts piemÄ“rs, tomÄ“r vienlaikus tas arÄ« parÄda, cik tÄlu no realitÄtes un sapratnes par uzņēmÄ“jdarbÄ«bu ir mÅ«su ierÄ“dņi. IespÄ“jams, tikpat tÄlu, cik marsieši no Zemes.
TomÄ“r stÄsts nebÅ«s par ierÄ“dņiem-citplanÄ“tiešiem. Šis raksts ir turpinÄjums kÄdai citai nesenai publikÄcijai – stÄstam par to, kÄ mazajam uzņēmÄ“jam izdzÄ«vot bangojošajÄ nodokļu jÅ«rÄ.
Ja iepriekš tika aprakstÄ«ti trÄ«s risinÄjumi, kÄ mazajam uzņēmÄ“jam, kas strÄdÄ mikrouzņēmuma nodokļa maksÄtÄja režīmÄ, izvairÄ«ties no valsts sociÄlÄs apdrošinÄšanas obligÄto iemaksu (VSAOI) pÄrmaksas, tad šeit aplÅ«koti vÄ“l Äetri risinÄjumi no saimnieciskÄs darbÄ«bas veicÄ“ja jeb pašnodarbinÄtÄ skatupunkta, kas vienlaikus reÄ£istrÄ“ts kÄ patentmaksas vai IIN maksÄtÄjs.
ZemÄk aprakstÄ«tajos piemÄ“ros darbojošÄs personas palikušas tÄs pašas, kas pirmajÄ publikÄcijÄ, – Anniņa, kas ada vilnas zeÄ·es, un “MelnÄ avs”, kas tÄs no viņas uzpÄ“rk. PiemÄ“ri fokusÄ“ti uz Anniņu, kas šajÄ stÄstÄ ir galvenÄ “melnÄ darba” darÄ«tÄja. Viņa zeÄ·es ada ar adÄmmašÄ«nu, uzdot dienÄ divus pÄrus, un par vienu uzadÄ«tu zeÄ·u vÄ“las nopelnÄ«t 10 eiro. AprakstÄ«tÄ saimnieciskÄ darbÄ«ba (preÄu ražošana un realizÄcija) norisinÄs tuvÄ“jÄ nÄkotnÄ“, t.i. 2017. gadÄ, ņemot vÄ“rÄ aktuÄlas likumu normas.
Ceturtais risinÄjums. Anniņa reÄ£istrÄ“jas VID kÄ saimnieciskÄs darbÄ«bas veicÄ“ja un patentmaksas maksÄtÄja pilnÄ tÄs apmÄ“rÄ. Tas, vai viņa vienlaikus strÄdÄ vai nestrÄdÄ algotu darbu, saņem vai nesaņem pensiju, šajÄ gadÄ«jumÄ nav svarÄ«gi – patentmaksa, kas sevÄ« ietver IIN un VSAOI, it tÄda kÄ “mÄ“nešbiļete” konkrÄ“tas saimnieciskÄs darbÄ«bas veikšanai konkrÄ“tÄ laika periodÄ.
TomÄ“r patentmaksai ir arÄ« bÅ«tiski ierobežojumi. TÄs maksÄtÄjs nedrÄ«kst nodarbinÄt citas personas, un viņa ieņēmumi – nejaukt ar ienÄkumiem, kas ir ieņēmumu un ar to gÅ«šanu saistÄ«to izdevumu starpÄ«ba! – nedrÄ«kst pÄrsniegt 15 tÅ«kstošus eiro gadÄ. Patentmaksas maksÄtÄjs uzskaita tikai saimnieciskÄs darbÄ«bas ieņēmumus. TÄpat saimnieciskÄs darbÄ«bas ienÄkumam nevar piemÄ“rot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus. TurklÄt to var maksÄt tikai noteiktÄs profesijÄs strÄdÄjošie, tostarp šuvÄ“ji, kurpnieki, kalÄ“ji, daiļamatnieki, floristi, frizieri, fotogrÄfi, mÄjkalpotÄji u.c.
Atbilstoši MK noteikumiem Anniņai kÄ adÄ«tÄjai-rokdarbniecei patentmaksa ir 57 eiro mÄ“nesi, ja viņa dzÄ«vo RÄ«gÄ, vai 43 eiro mÄ“nesÄ«, ja viņa dzÄ«vo Ärpus tÄs. Pieņemsim, ka viņa dzÄ«vo RÄ«gÄ.
Ja Anniņa mÄ“nesÄ« ir uzadÄ«jusi 10 zeÄ·u pÄrus un vÄ“las nopelnÄ«t 100 eiro no to pÄrdošanas, tad viņai pie plÄnotajiem ienÄkumiem jÄpieskaita izdevumi par dziju, teiksim, 20 eiro apmÄ“rÄ un arÄ« patentmaksa 57 eiro apmÄ“rÄ, iegÅ«stot kopÄ 177 eiro (100+20+57=177). LÄ«dz ar to minimÄlÄ cena, par kÄdu Anniņa var pÄrdot vienu zeÄ·u pÄri “Melnajai avij”, ir vismaz 17,70 eiro (177/10=17,70).
SavukÄrt, ja Anniņa mÄ“nesÄ« ir uzadÄ«jusi 40 pÄrus zeÄ·u un vÄ“las nopelnÄ«t 400 eiro, tad, pieskaitot izdevumus par dziju un patentmaksu, viņa iegÅ«s kopÄ 537 eiro (400+80+57=537). LÄ«dz ar to minimÄlÄ cena, par kÄdu Anniņa var pÄrdot vienu zeÄ·u pÄri, ir samazinÄjusies lÄ«dz 13,43 eiro (537/40=13,43).
Å…emot vÄ“rÄ augstÄkminÄ“to, var secinÄt, ka aprakstÄ«tajÄ nodokļu maksÄšanas režīmÄ, pieaugot izgatavotÄs un arÄ« realizÄ“tÄs produkcijas apjomiem, ne vien palielinÄsies saimnieciskÄs darbÄ«bas veicÄ“ja faktiskie ienÄkumi, bet arÄ« iespÄ“jams samazinÄt konkrÄ“tas preces pÄrdošanas cenu, palielinot saimnieciskÄs darbÄ«bas veicÄ“ja jeb pašnodarbinÄtÄ konkurÄ“tspÄ“ju.
PilnÄs patentmaksas maksÄtÄjam nav arÄ« liels administratÄ«vais slogs. ReÄ£istrÄcijas iesniegumu aizpilda par vienu, trÄ«s vai sešiem kalendÄrajiem mÄ“nešiem, vai arÄ« vienu gadu, patentmaksu par izvÄ“lÄ“to periodu maksÄ avansÄ noteiktos valsts budžeta ieņēmumu kontos, hronoloÄ£iski uzskaita ar saimniecisko darbÄ«bu saistÄ«tos ieņēmumus, un reizi gadÄ aizpilda iedzÄ«votÄju ienÄkumu deklarÄciju. TurklÄt to visu var izdarÄ«t arÄ« elektroniski.
Piektais risinÄjums. Anniņa reÄ£istrÄ“jas VID kÄ saimnieciskÄs darbÄ«bas veicÄ“ja un samazinÄtÄs patentmaksas maksÄtÄja. DotajÄ gadÄ«jumÄ lÄ«dztekus augstÄk aprakstÄ«tajiem profesiju ierobežojumiem ir papildu nosacÄ«jumi: personai ir piešÄ·irta vecuma pensija, tÄs saimnieciskÄs darbÄ«bas ieņēmumi pirmstaksÄcijas gadÄ nepÄrsniedz 3000 eiro, tÄ nav mikrouzņēmumu nodokļa, IIN un algas nodokļa maksÄtÄja. SamazinÄtÄ patentmaksa par 6 mÄ“nešiem ir 9 eiro, bet par gadu 17 eiro. Pieņemsim, ka Anniņa maksÄ patentmaksu par gadu. TÄ kÄ patentmaksa ir maza, aprÄ“Ä·inos to neņemsim vÄ“rÄ.
Ja Anniņa mÄ“nesÄ« ir uzadÄ«jusi 10 zeÄ·u pÄrus un vÄ“las par tiem nopelnÄ«t 100 eiro, tad, pieskaitot 20 eiro izdevumus par dziju, viņa var tos pÄrdot “Melnajai avij” par 120 eiro. NeatkarÄ«gi no pÄrdotÄ apjoma viena zeÄ·u pÄra cena dotajÄ gadÄ«jumÄ bÅ«s 12 eiro. TomÄ“r, ņemot vÄ“rÄ 3000 eiro ieņēmumu ierobežojumu, Anniņa nedrÄ«kst pÄrdot vairÄk nekÄ 250 zeÄ·u pÄrus gadÄ (3000/12=250).
SamazinÄtÄs patentmaksas maksÄtÄjam ir salÄ«dzinoši neliels administratÄ«vais slogs. ReÄ£istrÄcijas iesniegumu aizpilda par 6 kalendÄrajiem mÄ“nešiem vai vienu gadu un patentmaksu par izvÄ“lÄ“to periodu maksÄ avansÄ noteiktos valsts budžeta ieņēmumu kontos. MaksÄtÄjam nav pienÄkuma iesniegt gada ienÄkumu deklarÄciju, tomÄ“r, ja tas tiek darÄ«t, tajÄ ieņēmumus, par kuriem ir maksÄta patentmaksa, var nenorÄdÄ«t.
TÄdejÄdi samazinÄtÄ patentmaksa, ja tiek ievÄ“roti visi nosacÄ«jumi un ierobežojumi, ir pensionÄ“tam mÄjražotÄjam vai amatniekam, kas vÄ“las nedaudz piepelnÄ«ties, vispiemÄ“rotÄkais nodokļu maksÄšanas režīms.
Sestais risinÄjums. Anniņa reÄ£istrÄ“jas VID kÄ saimnieciskÄs darbÄ«bÄs veicÄ“ja un IIN maksÄtÄja. VienlaicÄ«gi viņa var bÅ«t gan darba ņēmÄ“ja, kas saņem algu, gan pensionÄre, kas saņem pensiju, gan mÄjsaimniece, kas pieskata savus bÄ“rnus. VienÄ«gais nosacÄ«jums - Anniņas ienÄkumi no saimnieciskÄs darbÄ«bas nepÄrsniedz 380 eiro mÄ“nesÄ«. TurklÄt kÄ pašnodarbinÄtÄ persona par šiem 380 eiro viņa var nemaksÄt VSAOI.
Ja Anniņa ir uzadÄ«jusi 10 zeÄ·u pÄrus un vÄ“las par tiem nopelnÄ«t 100 eiro, viņai jÄpieskaita IIN (23%) un izdevumi par dziju. Tie kopÄ bÅ«s 149,87 eiro (149,87-20=>129,87-23%=>100). LÄ«dz ar to minimÄlÄ cena, par kÄdu Anniņa var pÄrdot vienu zeÄ·u pÄri, bÅ«s 14,99 eiro (149,87/10=14,99).
TÄ kÄ aprakstÄ«tajÄ situÄcijÄ IIN tiek maksÄts “parastajÄ” nodokļu maksÄšanas režīmÄ, tad saimnieciskÄs darbÄ«bas veicÄ“jam jÄrÄ“Ä·inÄs arÄ« ar lielÄku administratÄ«vo slogu. Ir ne vien jÄkÄrto grÄmatvedÄ«ba vienkÄršÄ ierakstu sistÄ“mÄ, uzskaitot ieņēmumus un izdevumus, bet arÄ« jÄiesniedz IIN prognozÄ“jamo avansa maksÄjumu aprÄ“Ä·ini, jÄievÄ“ro avansa maksÄjumu termiņi un reizi gadÄ jÄiesniedz gada ienÄkumu deklarÄcija, rezumÄ“jošÄ kÄrtÄ«bÄ veicot nodokļa pÄrrÄ“Ä·inu, ja nepieciešams.
SeptÄ«tais risinÄjums. Anniņa reÄ£istrÄ“jas VID kÄ saimnieciskÄs darbÄ«bas veicÄ“ja un IIN maksÄtÄja. Šis ir viņas vienÄ«gais darbs un ienÄkumu avots. Pieņemsim, ka viņa strÄdÄ 20 dienas mÄ“nesÄ«, uzadot 40 zeÄ·u pÄrus. Lai nopelnÄ«tu 10 eiro no zeÄ·u pÄra vai 400 eiro neto algu mÄ“nesÄ«, Anniņai jÄņem vÄ“rÄ ne vien VSAOI, bet arÄ« IIN un saimnieciskÄs darbÄ«bas izmaksas.
ŠajÄ gadÄ«jumÄ VSAOI minimÄlo iemaksu objekts ir 380 eiro mÄ“nesÄ«, likme pašnodarbinÄtajiem – 30,58%. LÄ«dz ar to minimÄlÄs VSAOI ir 116,20 eiro mÄ“nesÄ«. Neapliekamais minimums 60 eiro mÄ“nesÄ«. Lai iegÅ«tu atlikušos 340 eiro ienÄkuma, nepieciešami 441,56 eiro, kurus apliek ar 23% IIN (441,56-23%=340). 40 zeÄ·u pÄru ražošanas izdevumi ir 80 eiro.
TÄdejÄdi, lai nopelnÄ«tu 400 eiro neto algu, Anniņai jÄrÄ“Ä·inÄs, ka kopÄ“jÄs izmaksas bÅ«s vismaz 697,76 eiro (441,56+60+80+116,20=697,76), bet viena zeÄ·u pÄra minimÄlas izmaksas sasniegtu 17,44 eiro (697,7/40=17,44).
TÄ kÄ nodokļi tiek maksÄti “parastajÄ” nodokļu režīmÄ, jÄrÄ“Ä·inÄs ar vÄ“l lielÄku administratÄ«vo slogu, nekÄ aprakstÄ«ts iepriekš. Papildus jau minÄ“tajam regulÄri jÄiesniedz pašnodarbinÄtÄ ziņojumi un jÄveic VSAOI.
Tas, ka nÄkamais gads atnesÄ«s ne tik labas pÄrmaiņas mazajiem uzņēmÄ“jiem, vairs nav noslÄ“pums. Tas, ka likumus var rakstÄ«t nekompetenti ierÄ“dņi, bet valsti vadÄ«t augstprÄtÄ«gÄs amatpersonas, vairs nevienu nepÄrsteigs. Neskatoties uz to, tomÄ“r ticu, ka iespÄ“ja kļūt par Ä«steniem savas zemes saimniekiem vÄ“l nav izniekota.