Iesaki rakstu:

Civilprocesā, kurā par viltotu tiesas audio protokolu sākts kriminālprocess, Augstākā tiesa atteikusi kasācijas sÅ«dzÄ«bas izskatÄ«šanu, lai gan viltots tiesas protokols ir nepārprotams procesuālo tiesÄ«bu pārkāpums. Turklāt tieši viltotais protokols liedz kasācijas sÅ«dzÄ«bā pamatot, kādēļ spriedums nav taisnÄ«gs.

Pietiek jau ziņoja, ka Viesturs Lagzdiņš – kādas civillietas atbildÄ“tājs par RÄ«gas apgabaltiesas veikto audioieraksta viltošanu bija uzzinājis, kad vÄ“lÄ“jies rakstÄ«t kasācijas sÅ«dzÄ«bu.

Tā kā tiesnesis Uldis Danga tiesas sÄ“dÄ“ nav ļāvis viņam izteikties par prasÄ«bas summas aprÄ“Ä·iniem, viņš uzskatÄ«jis, ka noticis procesuāls pārkāpums, un par to nolÄ“mis sniegt kasācijas sÅ«dzÄ«bu.

Lai kasācijas sÅ«dzÄ«bā precÄ«zi norādÄ«tu tiesas sÄ“dÄ“ teikto, Lagzdiņš pieprasÄ«jis no tiesas sÄ“des audio protokolu un sev par lielu pārsteigumu konstatÄ“jis, ka tiesneša teiktais, kas viņam no tiesas sÄ“des labi palicis atmiņā, pÄ“kšÅ†i ierakstā vispār nav dzirdams.

Lagzdiņš audioierakstam lÅ«dzis veikt ekspertÄ«zi Valsts policijas kriminālistikas pārvaldÄ“, kuras eksperts viennozÄ«mÄ«gi konstatÄ“jis, ka audioieraksts ir montÄ“ts. Turklāt eksperts arÄ« konstatÄ“jis, ka to nevarÄ“ja izdarÄ«t pats Lagzdiņš, jo audio fails ierakstÄ«ts vienreiz ierakstāmajā kompaktdiskā.

Lai gan Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos IrÄ“na Kucina (attÄ“lā) sākotnÄ“ji bijusi ļoti ieinteresÄ“ta par Valsts policijas kriminālistikas pārvaldes konstatÄ“to tiesas sÄ“des audioieraksta viltošanu un mudinājusi iesniegt visus pierādÄ«jumus un dokumentus, tomÄ“r pÄ“c to saņemšanas viņas attieksme krasi mainÄ«jusies. Tiesa, Valsts policijā par audio protokola viltošanu sākts kriminālprocess.

TomÄ“r Augstākā tiesa atteikusi izskatÄ«t Lagzdiņa kasācijas sÅ«dzÄ«bu, paužot uzskatu, ka jautājuma par audio sēžu protokola viltošanu izskatÄ«šana neietilpst kasācijas tiesas kompetencÄ“. PÄ“c tiesas domām, kasācijas sÅ«dzÄ«ba nesatur argumentus, kā audio ieraksta viltošana varÄ“ja novest vai noveda pie lietas izskatÄ«šanas nepareiza iznākuma.

Savukārt Kucina atbildÄ“ Lagzdiņam plaši pārstāstÄ«jusi, par ko notiek tiesāšanās, kādus lÄ“mumus pieņēmusi katras instances tiesa, kādi bijuši pilna tiesas sprieduma kavÄ“šanās iemesli, kā arÄ« ar likumu pantu pieminÄ“šanu skaidrojusi, kādēļ pieļaujama pilnā tiesas sprieduma kavÄ“šanās un ka tiesnesis ar pilnā tiesas sprieduma kavÄ“šanos neko nav pārkāpis.

Taču jautājumā par audioieraksta viltošanu Tieslietu ministrijas amatpersona bijusi visnotaļ lakoniska. “Norādām, ka arÄ« Tieslietu ministrija, veicot pārbaudi saistÄ«bā ar JÅ«su iesniegumā norādÄ«to, JÅ«suprāt, notikušo 2015.gada 16.septembra tiesas sÄ“des audio protokola montāžu, noklausoties audio protokolu, secinājusi, ka no minÄ“tā tiesas sÄ“des audio protokola nav izgriezti skaņu fragmenti,” paziņojusi valsts sekretāra vietniece, kaut gan Kriminālistikas pārvaldes eksperta veikto ekspertÄ«zi savā atbildÄ“ vispār nav pieminÄ“jusi.

Lagzdiņš ir pārliecināts, ka tiesas audio protokola viltošana ir izdevÄ«ga prasÄ«tājam, kurš jau astoņus gadus ar vairākām tiesvedÄ«bām neveiksmÄ«gi cenšas viņu kopā ar deviņgadÄ«go meitu izlikt no denacionalizÄ“tā Ä«pašuma.