Viltus ziņas
Leonards Inkins · 24.12.2019. · Komentāri (0)SistemÄtisku viltus ziņu mÄ“rÄ·is esot, manipulÄ“jot ar daļēji reÄliem faktiem, mÄ“Ä£inÄt ietekmÄ“t sabiedrÄ«bas noskaņojumu, mazinÄt uzticÄ«bu valsts institÅ«cijÄm un amatpersonÄm, kÄ arÄ« ietekmÄ“t cilvÄ“ku prÄtus un sirdis.
MÅ«sdienu informÄcijas karÄ svarÄ«gÄkais esot nevis fakti, bet emocijas. Ja izdodas izraisÄ«t sabiedrÄ«bÄ spÄ“cÄ«gas emocijas, bailes vai dusmas, pat tad ja publicÄ“tie fakti ir tikai daļēji patiesi, viltus ziņas savu uzdevumu ir sasniegušas.
KÄ lai cilvÄ“ks atšÄ·ir sistemÄtiskas viltus ziņas no vienkÄrši ziņÄm vai informÄcijas?
Valsts
Visi ziņu kanÄli kÄdam pieder, un šim kÄdam ir savs pasaules skatÄ«jums, finansiÄlÄs intereses, draudzÄ«gas attiecÄ«bas, Ä£imenes stÄvoklis, un tÄpÄ“c viņš savÄ privÄtajÄ plašsaziņas lÄ«dzeklÄ« publicÄ“, stÄsta to, kas, viņaprÄt, ir jÄstÄsta.
Ja TV vai radio kanÄls pieder valstij, tad valsts stÄsta to, ko vÄ“las pateikt, uzsvÄ“rt, ievirzÄ«t tiem, kuri klausÄs un skatÄs valsts kanÄlus. NeatbildÄ“ts jautÄjums paliek – kas ir valsts? Ko ar šo jÄ“dzienu saprotam? PiemÄ“ram, vai Egils Levits ir valsts vai Saeima, vai Ministru kabinets? Vai ministrs ir valsts? Kur dzÄ«vo valsts? Vai pie valsts var aiziet, pateikt tai, ko tu par viņu domÄ?
RunÄ, ka valsts – tie esam mÄ“s. Kur pie «mums» var aiziet, kÄ «mums» var iesniegt iesniegumu, uzrakstÄ«t vÄ“stuli? Uz kuras ielas, kurÄ namÄ ir «mÅ«su» kabinets? KurÄ stÄvÄ?
Mīlestība
CilvÄ“ks ir liels meistars skaidrot sarežģīto, bet neprot atbildÄ“t uz vienkÄršiem jautÄjumiem. Priekšmetus, laika parÄdÄ«bas, debess uzbÅ«vi izdodas gana smalki aprakstÄ«t un izskaidrot, bet, ja lÅ«dz paskaidrot, kas ir mÄ«lestÄ«ba, tad: nu tas ir tÄ, kÄ... Es nejautÄju, kÄ tas ir, es jautÄju, kas tas ir!
ArÄ«, ja jautÄ par valsti, atbilde ir lÄ«dzÄ«ga: nu tas ir tÄ, nu tie esam mÄ“s, nu... Ja tie esam mÄ“s, tad kÄpÄ“c mums pie «mums» ir jÄiet piketÄ“t, pieprasÄ«t, kÄpÄ“c mums ir jÄievÄ“l «mÅ«s»?
Esmu pÄrliecinÄts, ka noteikti kaut kur ir kÄda gudra grÄmata, kurÄ tas ir izskaidrots, tikai es vÄ“l to neesmu izlasÄ«jis, neesmu bijis spÄ“jÄ«gs izprast, bet lielÄkÄ daļa cilvÄ“ku neapgrÅ«tina sevi ar šÄdu spriedelÄ“šanu.
ViņuprÄt, ir «es» vai «mÄ“s» un «viņa» – valsts. Man pienÄkas, un valstij ir jÄnodrošina, jÄdod, jÄizdara un galu galÄ – jÄsÄk pašai ar sevi.
ManipulÄcijas
AugstÄkÄ pilotÄža ir nevis radÄ«t speciÄlu kanÄlu sistemÄtiskÄm viltus ziņÄm, bet pamanÄ«ties izplatÄ«t «sistemÄtiskas viltus ziņas» esošajos plašsaziņas lÄ«dzekļos un sociÄlajos tÄ«klos.
SvarÄ«gi ir, prasmÄ«gi manipulÄ“jot, viltus ziņas ietÄ“rpt konkrÄ“tam plašsaziņas lÄ«dzeklim tÄ«kamÄ veidÄ. Sen ir zinÄms princips: ja vÄ“lies, lai tevi dzird un uzklausa – runÄ tÄ, lai tevi var saprast. Lai uzrunÄtais saprot, tÄ, kÄ vajag tev, dara un domÄ tÄ, kÄ tu vÄ“lies.
MÄ“s dzÄ«vojam laikmetÄ, kad informÄcijas ir tik daudz, ka grÅ«ti atšÄ·irt derÄ«go no kaitÄ«gÄ, maldinošo no patiesÄ. Šodienas manipulatori ir iemÄcÄ«jušies pat 100% patiesÄ«bu pasniegt tÄ, ka klausÄ«tÄjs un skatÄ«tÄjs izdara viņam vajadzÄ«gus secinÄjumus.
Sabiedrība
PadomÄsim par to, vai ar mums vispÄr ir iespÄ“jams tÄdos apmÄ“ros manipulÄ“t? Vai ir iespÄ“jams ar ziņu pasniegšanu likt mums ko darÄ«t vai tieši otrÄdi – nedarÄ«t?
PastÄv viedoklis, ka, izmantojot plašsaziņas lÄ«dzekļus, var manipulÄ“t ar sabiedrÄ«bu. Kas šajÄ gadÄ«jumÄ ir sabiedrÄ«ba, ko ar šo vÄrdu saprotam? SabiedrÄ«ba taÄu esam visi mÄ“s! Un kÄ ar mums visiem, izmantojot vienus un tos pašus tekstus, var manipulÄ“t? NekÄ!
Tas bÅ«tu lÄ«dzÄ«gi kÄ visiem atskaņot vienu dziesmu, visus Ä“dinÄt ar vienu Ä“dienu un visus ÄrstÄ“t ar analgÄ«nu, tikai vienam to pasniegt kÄ tableti pret galvassÄpÄ“m, citam pret vÄ“dera aizcietÄ“jumu.
Gan jau kÄdam tablete palÄ«dzÄ“s, bet vairumam ne. VarÄ“tu sabiedrÄ«bu sadalÄ«t atbilstoši slimÄ«bÄm, nosliecÄ“m, vÄ“lmÄ“m un alerÄ£iskÄm reakcijÄm un tad katrai sabiedrÄ«bas daļai piedÄvÄt kÄdu tableti.
Bet arÄ« tas negarantÄ“ vÄ“lamu rezultÄtu, jo var tikai piedÄvÄt, taÄu piespiest sen vairs nevar. Pieļauju, ka tÄdi mÄ“Ä£inÄjumi ir bijuši un pat ir, bet nav skaidrs, ko darÄ«t ar tiem, kam šodien sÄp galva, bet rÄ«t ir aizcietÄ“jis vÄ“ders. Pat sadalot pÄ“c slimÄ«bÄm, vairums bÅ«s tÄdu, kuriem galva vairs vai vÄ“l nesÄp. Ko darÄ«t ar tiem? Izveidot vÄ“l vienu ietekmÄ“šanas un apstrÄdes grupu, kuras apstrÄdei un ietekmÄ“šanai piešÄ·irt lÄ«dzekļus un speciÄlistus, kuri bÅ«s specializÄ“jušies šajÄ jomÄ.
Šo rakstot, es ironiski mÄ“Ä£inu uzsvÄ“rt, ka, runÄjot Marka Tvena vÄrdiem, lietas ir stipri pÄrspÄ«lÄ“tas. PatiesÄ«ba pat neatrodas kaut kur pa vidu, tÄ ir citur.
Piemēri
Tas, ka vecÄkiem bÄ“rni ir tikpat apaļi kÄ viņi paši, nepierÄda to, ka bÅ«t apaļam ir iekodÄ“ts gÄ“nos. Tas norÄda uz to, ka vecÄki bÄ“rniem iemÄca ne tikai staigÄt, runÄt un domÄt, bet arÄ« pasaules skatÄ«jumu, Ä“šanas paradumus, un bÄ“rni bieži pÄrņem vecÄku dzÄ«vesveidu.
Vai šo var ar kÄdas propagandas vai viltus ziņu palÄ«dzÄ«bu mainÄ«t? Nevar! CilvÄ“ks, iespÄ“jams, ir saprÄtÄ«ga bÅ«tne, bet lÄ“mumus pieņem emocionÄli. Vairumu, Ä«paši svarÄ«gu, lÄ“mumu pieņem, nevis rÄ“Ä·inot vai loÄ£iski vÄ“rtÄ“jot, bet emocionÄli. Vai nu viņam patÄ«k vai nepatÄ«k, vai viņam garšo vai negaršo, vai viņš ko vÄ“las vai ne.
«ManipulÄ“jot ar daļēji reÄliem faktiem», neizdosies tÄ ietekmÄ“t noziedznieka prÄtu, lai tas pÄrstÄtu veikt noziegumus. Ir tik daudz izdomÄtas un ieviestas pÄraudzinÄšanas metodes, ka par to nav grÅ«ti pÄrliecinÄties. Noziedznieku var nobiedÄ“t, var uz laiku piespiest kaut ko darÄ«t un kaut ko nedarÄ«t. Bet, tikko šis piespiešanas mehÄnisms kļūs vÄjÄks, viss bÅ«s pa vecam.
Tikpat aplams ir viedoklis, ka cietums kÄdu sabojÄ. NÄ“, cietums tikai ļauj pamatot un attaisnot sabiedrÄ«bas normÄm neatbilstošu rÄ«cÄ«bu. TÄ teikt, visi tÄ dara, šeit citÄ nav iespÄ“jams izdzÄ«vot u.c. PatiesÄ«bÄ cilvÄ“ks jau sen ir gatavs tÄ rÄ«koties, tikai baidÄ«jÄs vai nedarÄ«ja to atklÄti.
Aplams ir arÄ« uzskats, ka zinÄšanas samazina noziedzÄ«bu. Skaitu – varbÅ«t, bet nozieguma sekas un zaudÄ“jumi tikai pastiprinÄs. Ja neizglÄ«tots zaglis spÄ“j nozagt maku, tad izglÄ«tots jau prot atslÄ“gt signalizÄciju pat bankÄ.
Var mÄ“Ä£inÄt manipulÄ“t ar faktiem, bet tÄ nevar piespiest klausÄ«ties to mÅ«ziku, kas kÄdam nepatÄ«k, nevar pierunÄt Ä“st tos produktus, kuri negaršo.
VÄrdam ir spÄ“ks, bet tÄ iedarbÄ«ba ir stipri pÄrspÄ«lÄ“ta.
Bars
NeatstÄsim nenovÄ“rtÄ“tu arÄ« bara instinktu. PiederÄ«bai baram ir liela nozÄ«me. Tas faktiski ir vienÄ«gais, kÄpÄ“c cilvÄ“ks sÄk smÄ“Ä·Ä“t, jo viņš pat tajÄ vecumÄ ir pÄrliecinÄjies par dzÄ«ves patiesÄ«bu: neatraujies no bara, citÄdi bars atraus/izstums tevi.
Daudz vairÄk cilvÄ“ka uzvedÄ«bu ietekmÄ“ bars nekÄ viltus ziņas. Te mÄ“s nonÄkam pie pūļa psiholoÄ£ijas, un tÄ nav joma, kurÄ es bÅ«tu kompetents. To lasiet citu autoru grÄmatÄs.
Kaut cilvÄ“ki vairs nedzÄ«vo primitÄ«vos baros, bara instinktam ir liela nozÄ«me. Bara dzÄ«vnieks nepÄrtraukti meklÄ“ vietu bara hierarhijÄ. CilvÄ“ks no tÄ nav tÄlu aizgÄjis. TÄpÄ“c ir tik populÄri seriÄli, dzeltenÄ prese un citÄdas lÅ«rÄ“šanas pa atslÄ“gas caurumu.
Kad medÄ«jums nomedÄ«ts, vispirms Ä“d vadonis, tad hierarhijas kÄrtÄ«bÄ citi. CilvÄ“ks nepÄrtraukti skaita citu naudu, citu mašÄ«nas, mÄ“ra citu mÄjas, seko citu veiksmÄ“m un neveiksmÄ“m, lai zinÄtu, kur šajÄ barÄ atrodas viņš. Kurš viņš ir pÄ“c kÄrtas, kas Ä“dÄ«s. CilvÄ“ks ne tikai vÄ“ro citus, bet arÄ« cenšas ieņemt labÄku stÄvokli bara hierarhijÄ, piedodiet, – sabiedrÄ«bÄ.
Propaganda
LasÄ«tÄjam var likties, ka, manuprÄt, nedarbojas ne viltus ziņas, ne propaganda, nedz citas manipulÄcijas, ka cilvÄ“ks pret to visu ir imÅ«ns. NÄ“, tÄ es nedomÄju. Es uzsveru, ka šÄ« ietekme ir pÄrspÄ«lÄ“ta. MÅ«s ir grÅ«ti ietekmÄ“t un pÄrveidot.
Var manipulÄ“t, stÄstot, ka skaistÄkÄs sievietes ir tÄdas, bet katram vÄ«rietim par to bÅ«s citÄds viedoklis. Var manipulÄ“jot «mazinÄt uzticÄ«bu valsts institÅ«cijÄm un amatpersonÄm», bet, ja cilvÄ“kam bÅ«s darbs un pÄrtikusi dzÄ«ve – viņš neuzÄ·ersies un piketos nestÄvÄ“s. TÄpÄ“c gudras valstis nevis cÄ«nÄs ar revolucionÄriem, bet nepieļauj, ka cilvÄ“ks, trÅ«kuma spiests, izdara noziegumus un gÄž valdÄ«bas.
Valsts iekÄrto bezmaksas sabiedriskÄs Ä“dinÄšanas iestÄdes, kur trÅ«kumcietÄ“js var atnÄkt un remdÄ“t izsalkumu. IzrÄdÄs, ka ar to pietiek, lai viņš neietu parlamentam sist logus. Tas ir lÄ“tÄk, nekÄ uzturÄ“t milzÄ«gu represÄ«vo aparÄtu, Ä·ert, tiesÄt, sargÄt un pÄ“c brÄ«vlaišanas uzraudzÄ«t. PaÄ“dis cilvÄ“ks ir labi sirdÄ«gs un nekaitÄ«gs varai!
PaÄ“dis cilvÄ“ks nav pakļauts pretvalstiskai propagandai, tÄ neietekmÄ“ «cilvÄ“ku prÄtus un sirdis».
ArÄ« alkohols iedarbojas tik ilgi, kamÄ“r tas cirkulÄ“ upura asinÄ«s. Kad tÄ procentuÄlais daudzums ir mazinÄjies, organisms grib vÄ“l, bet nav, un sÄkas paÄ£iras.
«Bailes vai dusmas»
Visos laikos un pie visÄm varÄm bija, ir un bÅ«s apÄ·Ä“rÄ«gi cilvÄ“ki. Tie, lai gÅ«tu ienÄkumus, pamanÄ«sies izmantot jebkurus lÄ«dzekļus un jebkurus veidus.
MaldÄ«gi ir domÄt, ka padomju laikos visi bija nabagi. Bija labi pÄrtikuši komunistiskÄs partijas funkcionÄri, to lÄ«dzskrÄ“jÄ“ji un dažÄda kalibra blēži. Šie visi astoņdesmitajos un Ä«paši deviņdesmitajos no prasmÄ«giem iespÄ“ju izmantotÄjiem kļuva par «uzņēmÄ“jiem». Tieši viņi ir tie, kas manipulÄ“jot par normu padarÄ«ja teicienu, ka, lai varÄ“tu nopelnÄ«t miljonu, pirmais ir jÄnozog. CitÄdi neesot iespÄ“jams. Kad pirmais ir nozagts, tad pÄrÄ“jos jau var puslÄ«dz likumÄ«gi nopelnÄ«t.
Kam pirmo miljonu iedeva kompartija, kam komjaunatne, kam no izvestÄ Padomju SavienÄ«bas zelta. PÄ“dÄ“jos padomju valsts pastÄvÄ“šanas gadus VDK pamatÄ nodarbojÄs tikai ar zelta izvešanu no PSRS teritorijas, un tad šis zelts atgriezÄs kÄ investÄ«cijas bijušajÄs PSRS republikÄs.
Kurp es lasÄ«tÄja domas vedinu? Turp, ka velns nav tik melns un kÄdiem gribas, lai mÄ“s uzÄ·ertos, pÄrspÄ«lÄ“tu, nenovÄ“rtÄ“tu, nepamanÄ«tu, nesaprastu un mazinÄtu uzticÄ«bu.
Cimdi
DokumentÄlajÄ filmÄ «Nelietis» saku: ir tÄdi kuri ir gatavi savu savtÄ«go, materiÄlistisko mÄ“rÄ·u sasniegšanÄ bez aizspriedumiem izmantot jebkÄdas idejas, jebkÄdus saukļus un devÄ«zes, pat reliÄ£iju. Viss tas viņiem ir tikai darba cimdi.
Neliešiem par darba cimdiem kļūst izglÄ«tÄ«ba, kultÅ«ra, valsts plašsaziņas lÄ«dzekļi un cits. Viņu talantu un spÄ“jas, kÄ arÄ« prasme panÄkt sev vÄ“lamo var apbrÄ«not. Viņi ir tik ļoti noslÄ«pÄ“juši metodes, ar kurÄm tie manipulÄ“jot ietekmÄ“ ne tikai sabiedrÄ«bas noskaņojumu, bet arÄ« valsts amatpersonu, politisku apvienÄ«bu, kÄ arÄ« citus, kuri vÄ“las gÅ«t labumu, jo viņiem tÄ izdodas labi nopelnÄ«t un ne par ko reÄli neatbildÄ“t.
Viņu darbÄ«bas rezultÄtÄ pamatoti mazinÄs uzticÄ«ba valsts institÅ«cijÄm un amatpersonÄm, kas arÄ« ietekmÄ“ cilvÄ“ku prÄtus un sirdis.
Ja vajadzÄ“s, viņi izdomÄs shÄ“mas, kÄ par valsts naudu «kopt un sargÄt» kultÅ«ru, arÄ« latviešu, kÄ pretdarboties agresorvalsts propagandai, kÄ veicinÄt, kÄ integrÄ“t, kÄ... Šo «kÄ» ir tik daudz, ka šajÄ rakstÄ nekam citam neatliks vietas, ja veikt pilnu uzskaiti.
JÄ, Krievija izmanto propagandas nolÅ«kos savus plašsaziņas lÄ«dzekļus. JÄ, viņi to prasmÄ«gi dara, bet, ja mediÄ·i saņem solÄ«to algas pielikumu, tad šajÄ kaujÄ Latvija uzvar. Krievija iztÄ“rÄ“ daudz naudas, iegulda daudz darba, bet rezultÄts ir niecÄ«gs.
Ja latvietis, kurš nonÄcis trÅ«kumÄ, var aiziet un valsts viņam «uzsauc» Ä“dienu, tad naidÄ«gÄ propaganda viņu neietekmÄ“, nemazina uzticÄ«bu Latvijai un neietekmÄ“ viņa prÄtu un sirdi. FutbolÄ to sauc par sitienu pa stangu.
LPSR
CÄ«nÄ«ties ar Krievijas propagandu, liekot pretÄ« savu, ir aplami. Krievijai ir vairÄk naudas, vairÄk cilvÄ“ku un vairÄk iespÄ“ju. ArÄ« tanku viņiem ir vairÄk, par lidmašÄ«nÄm nerunÄsim, to mums nav vispÄr. MÄ“s viņus nepÄrkliegsim.
ArÄ« stÄsts par to, ka uzrunÄsim civilokupantus viņu dzimtajÄ valodÄ, tas ir krieviski, un tÄ viņus padarÄ«sim par mÅ«sÄ“jiem, mÄcÄ«sim viņiem latviešu valodu, un arÄ« tad viņi kļūs mÅ«sÄ“jie, nav nedz nopietni izskatÄms, ne apspriežams. TÄ ir spÄ“le vienos vÄrtos.
Esmu pat dzirdÄ“jis no kÄda aktÄ«va latviešu patriota, ka, ja mÄ“s okupantiem iemÄcÄm latviešu valodu, tÄdÄ“jÄdi mÄ“s viņiem piešÄ·iram latviešu gÄ“nu un padarÄm par mÅ«sÄ“jo...
Viņi šurp nebrauca, un agresors Latviju neokupÄ“ja, lai mÄcÄ«tos latviešu valodu. Tieši otrÄdi, lai «pÄrbÅ«ves» rezultÄtÄ, ko nez kÄdēļ dÄ“vÄ“jam par «atmodu», šÄ« Latvija bÅ«tu LPSR tiesÄ«bu un pienÄkumu mantiniece, neizlaižot no nagiem okupÄ“tÄs latviskÄs Latvijas Ä«pašumus un starptautisko ietekmi.
TÄpÄ“c 4. maija republikas teritorija ir tieši tÄda, kÄda tÄ bija LPSR, un pilsoņu kopums arÄ« tÄds pats. JÄ, viņiem neizdevÄs to izdarÄ«t vienÄ rÄvienÄ, pÄrejas periods izstiepÄs trijos desmitos gadu, bet kurss nav mainÄ«jies, un drÄ«z jau pÄrbÅ«ve bÅ«s noslÄ“gusies.
Ziņas! Ziņas! Ziņas!
UzmanÄ«bu, turpinÄjumÄ ziņa! Kam viltus, kam patiesÄ«ba pÄ“dÄ“jÄ instancÄ“. Tas galvenokÄrt atkarÄ«gs no jÅ«su tieksmÄ“m, vÄ“lmÄ“m un nosliecÄ“m.
Krievija neaizies no okupÄ“tajÄm Ukrainas teritorijÄm, konkrÄ“ti Donbasa un Luganskas.
Putins UkrainÄ ir ieguldÄ«jis ļoti daudz naudas, bruņojuma, tÅ«kstošiem nogalinÄtu Krievijas karavÄ«ru.
Krievija negrasÄs atteikties no tautu un valstu pakļaušanas.
Ja Ukraina nebÅ«s Krievijas vÄ“lmÄ“m pretimnÄkoša, lai «pierunÄtu» Ukrainu, tiks izmantoti Krievijas bruņotie spÄ“ki. Ja Ukraina nebÅ«s gana atsaucÄ«ga, tad 2020. gada pavasarÄ« Krievija sÄks militÄru operÄciju UkrainÄ.
Putinam nospļauties par sankcijÄm.
Krievijas agresija nebÅ«s vÄ“rsta tikai pret Ukrainu. Runa ir par bijušajÄm padomju republikÄm, arÄ« Baltkrieviju.
Baltijas valstÄ«s iebrukums gaidÄms LatvijÄ, jo Ä·Ä“des stiprumu nosaka tÄs vÄjÄkais posms, bet Latvija starp Baltijas valstÄ«m ir visvÄjÄkais un pÄrkrievotÄkais posms, kura izrÄdÄ«s vismazÄko pretestÄ«bu Krievijas bruņoto spÄ“ku iebrukumam. TajÄ brÄ«dÄ« sankciju jautÄjums kļūs neaktuÄls.
Misija! Misija! Misija!
Putins ir apsÄ“sts ar misiju atjaunot PSRS bijušajÄs robežÄs, viņš ir pÄrliecinÄts, ka Padomju SavienÄ«bas sabrukums bija kļūda, un ir pilns apņēmÄ«bas šo kļūdu labot. Kopš viņš vada Krieviju, viņš visus resursus virza tieši šajÄ virzienÄ un tam pakÄrto valsti. Viņš vÄ“las Ätri piespiest NATO bloku atkÄpties turp, kur tas bija lÄ«dz PSRS sabrukšanai.
Vladimira Putina tieksmi pÄ“c varas nevar skaidrot ar varas vai naudas kÄri. Kad naudas ir tik daudz, cik ir viņam, tad nauda zaudÄ“ vÄ“rtÄ«bu. Tad pÄrliecÄ«ba, uzskati un personiskÄ attieksme ir noteicošÄ. VÄ“l viens miljards plusÄ vai mÄ«nusÄ neko nemaina.
Krievija stimulÄ“s un veicinÄs uz Eiropas valstÄ«m otro «bÄ“gļu plÅ«smu» – migrÄciju, kas divreiz lielÄka par to, kura bija nesen (2016. gadÄ). BÄ“gļu plÅ«sma paralizÄ“s šÄ«s valstis un liegs tÄm aktÄ«vi iestÄties pret Krievijas bruņoto agresiju pret kaimiņvalstÄ«m. MigrÄcija sašÄ·els ES.
Krievija ir pÄrliecinÄta, ka EiropÄ nav armijas, kas varÄ“tu stÄties pretÄ« Krievijas agresÄ«vajiem tÄ«kojumiem. Ne Francija, ne VÄcija, ne citas valstis. VarbÅ«t nelielu pretestÄ«bu varÄ“tu izrÄdÄ«t LielbritÄnija, bet tÄ, KrievijasprÄt, kÄ vienmÄ“r centÄ«sies mierÄ«gi nogaidÄ«t savÄ salÄ.
Krievija ir paliecinÄta, ka NATO pietrÅ«ks izlÄ“mÄ«bas iesaistÄ«ties karÄ pret Krieviju, tÄpÄ“c par nopietnu šÄ·Ä“rsli to neuzskata.
VienÄ«gais ar ko Krievija, militÄrÄ ziÅ†Ä rÄ“Ä·inÄs, ir ASV, bet ASV ir tÄlu. Krievija neuzbruks ASV militÄrajÄm bÄzÄ“m EiropÄ. Ielenks, kÄ tas notika KrimÄ, un tad ļaus aiziet...
Iebrukums notiks Ätri, un nedēļas laikÄ jautÄjums bÅ«s atrisinÄts. ASV nepaspÄ“s pieņemt lÄ“mumu par stÄšanos pretÄ« Krievijas agresijai. KamÄ“r ASV lems, tikmÄ“r lieta bÅ«s darÄ«ta.
Krievija ir miermīlīga pret tiem, kas pieņem viņas noteikumus.
Ja Krievija nesÄks militÄro agresiju pavasarÄ«, tad ir liela varbÅ«tÄ«ba, ka vÄ“lÄk tÄ vairs to izdarÄ«t nespÄ“s. Tas bÅ«s miermÄ«lÄ«gs Krievijas noriets.
P.S. Esmu pret manipulÄcijÄm, mÄ“Ä£inÄjumiem ietekmÄ“t sabiedrÄ«bas noskaņojumu. Esmu pret to, ka mazinÄs uzticÄ«ba Latvijas valsts institÅ«cijÄm un amatpersonÄm, bet diemžēl manÄ« ne valsts, ne sabiedrÄ«ba, ne cilvÄ“ku sirdis neieklausÄs.