Iesaki rakstu:

Pirms pāris nedēļām mÄ“s, Re:Baltica, uzsākām publicÄ“t savu #NākotnesLatvieši rakstu sÄ“riju par strauji izmirstošo Latviju. Cipari ir skaudri. Ja nekas nemainās, ap 2030.gadu Latvijā bÅ«s 1,6 miljonu iedzÄ«votāju. Katrs ceturtais no viņiem pensionārs. GandrÄ«z puse - vecāki par piecdesmit gadiem. Strādājošo skaits samazinājies par piekto daļu.

DzÄ«vÄ“ tas nozÄ«mÄ“ mazāk jautrÄ«bas uz ielām, jo jauni cilvÄ“ki Ä«paši negrib uzturÄ“ties vecu ļaužu valstÄ«s. KonservatÄ«vāka politika, jo galvenais vÄ“lÄ“tājs bÅ«s pensionārs. Vairāk soliņu uz ielām, kur atvilkt elpu, aizejot uz veikalu pÄ“c maizes (diez vai gaļai sanāks, jo pensijas mazas).

Rakstot šÄ« projekta rakstus, ar kolēģēm bijām gatavas, ka mÅ«s sauks par velkomistÄ“m, sorosÄ«tÄ“m utt, kā vienmÄ“r, jo runājam par darba spÄ“ka ievešanu un mazo algu problÄ“mu.

Iznāca citādāk. Sociālajos tÄ«klos visvairāk saņēmu jautājumus - cik man pašai ir bÄ“rnu, lai runātu par izmirstošo Latviju?

Tas tādēļ, ka ar vārdu «demogrāfija» liela daļa iedzÄ«votāju saprot bÄ“rnu dzemdÄ“šanu. Tas ir kļūdains priekšstats. Demogrāfija ir daudz plašÄks jÄ“dziens un apzÄ«mÄ“ iedzÄ«votāju struktÅ«ru visās vecuma grupās. DzemdÄ“šana ir tikai daļa no tās.

Un, pat ja es dzemdÄ“tu trÄ«nÄ«šus ik pÄ“c pāris gadiem, tas Latvijas demogrāfisko situāciju neizglābs.

Jo šobrÄ«d Latvijā ir pārāk maz sieviešu dzemdÄ“t spÄ“jÄ«gā vecumā. Potenciālo māmiņu vecumā ir sievietes, kas dzima 90.gadu sākumā, kad bija dzimstÄ«bas bedre. Par šo tÄ“mu bÅ«s mÅ«su raksts pÄ“c nedēļas. Tikai viens fakts: ja pÄ“rn Latvijā piedzima 22 tÅ«kstoši mazuļu, pÄ“c desmit gadiem - tikai 14 000. Šie ir Eurostat dati, kas lÄ«dz šim savās prognozÄ“s ir bijuši precÄ«zi.

Tādēļ politiÄ·u paustais atbalsts demogrāfijas uzlabošanai, ar to saprotot dzemdÄ“šanu, pÄ“c bÅ«tÄ«bas Latvijas problÄ“mu neatrisinās. Ä»oti labi, ka politiskajā lÄ«menÄ« tiek domāts par atbalstu Ä£imenÄ“m. Sen jau vajadzÄ“ja.

Vienlaikus, slÄ“pšanās aiz bÄ“rnu pabalstu palielināšanu, ir izvairÄ«šanās no problÄ“mas risināšanas pÄ“c bÅ«tÄ«bas.

Vienlaikus bÅ«tu jārunā arÄ« par papildus darba spÄ“ka ievešanu, kas šÄ« brīža populistiskajā nacionālisma gaisotnÄ“ nozÄ«mÄ“tu politisko nāvi. Savukārt veicināt robotizāciju (produktivitātes uzlabošanu), ir pārāk sarežģīti un daļēji nozÄ«mÄ“ iet pret uzņēmÄ“jiem, kas ir partiju sponsori.

Rezultātā mÄ“s gaidāmo Saeimas vÄ“lÄ“šanu gaisotnÄ“ arvien vairāk dzirdÄ“sim partiju solÄ«jumus uzlabot demogrāfiju (bÄ“rnu/Ä£imenes pabalsti), bet ziniet, šie un lÄ«dzÄ«gi solÄ«jumi (aizsardzÄ«ba, veselÄ«bas aprÅ«pes uzlabošana), ir populisms. Jo valstij vienkārši nebÅ«s naudas, par ko šos solÄ«jumus izpildÄ«t.

* PārpublicÄ“ts no TVNET. Saglabāta autores izpratne par latviešu valodas pareizrakstÄ«bu. EkrānšÄviņš no TVNET